12.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/12


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. februārī iesniedza Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen (Vācija) – Pfeifer & Langen GmbH & Co. KG/Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

(Lieta C-52/14)

2014/C 142/15

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pfeifer & Langen GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai jautājumā par noilguma pārtraukšanu kompetentā iestāde Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1) 3. panta 1. punkta trešās daļas izpratnē ir tā, kuras kompetencē ietilpst pieņemt lēmumu, kas attiecas uz pārkāpumu izmeklēšanu vai iztiesāšanu, neatkarīgi no tā, vai tā bija piešķīrusi finanšu līdzekļus? Vai lēmuma, kas attiecas uz pārkāpumu izmeklēšanu vai iztiesāšanu, mērķim jābūt administratīva akta pieņemšanai vai administratīva soda uzlikšanai?

2)

Vai “konkrētā persona” Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom) 3. panta 1. punkta trešās daļas izpratnē var būt arī uzņēmuma darbinieks, kurš ir nopratināts kā liecinieks?

3)

Vai ikvienam “lēmumam, kas attiecas uz pārkāpumu izmeklēšanu vai iztiesāšanu [..] kurš [..] darīts zināms” (Regulas Nr. 2988/95 [EK, Euratom] 3. panta 1. punkta trešā daļa) jābūt saistītam ar konkrētām kļūdām, kuras cukura ražotājs pieļāvis, aprēķinot cukura ražošanu (faktiskie apstākļi), par ko parasti pieņēmumi tiek izdarīti vai kļūdas tiek konstatētas tikai, atbilstoši pārbaudot tirgus organizācijas prasību izpildi? Vai par “lēmumu, kas attiecas uz pārkāpumu izmeklēšanu”, kas darīts zināms, var uzskatīt arī pārbaudi noslēdzošu vai tās rezultātus izvērtējošu gala ziņojumu, kurā netiek izvirzīti papildu jautājumi par noteiktiem faktiskajiem apstākļiem?

4)

Vai “vairākkārtēji pārkāpumi” Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom) 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē prasa, lai kā pārkāpums vērtētā rīcība vai nolaidība laika ziņā būtu cieši saistītas, lai tās varētu vērtēt vēl arī kā “vairākkārtēju” rīcību vai nolaidību? Gadījumā, ja uz jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai šī ciešā saikne laika ziņā zūd, tostarp, tādēļ, ka pārkāpums, kas pieļauts, aprēķinot cukura daudzumu, cukura tirdzniecības gada laikā ir noticis tikai vienu reizi un pēc tam atkal atkārtojas tikai nākošajā vai tam sekojošajos cukura tirdzniecības gados?

5)

Vai vairākkārtējais raksturs Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom) 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē var zaudēt savu nozīmi tādēļ, ka kompetentā iestāde, zinot par sarežģītajiem faktiskajiem apstākļiem, uzņēmumu nav pārbaudījusi vai arī ir pārbaudījusi to neregulāri vai bez pienācīgas rūpības?

6)

Kad nepārtraukta vai vairākkārtēja pārkāpuma gadījumā sākas Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom) 3. panta 1. punkta ceturtajā daļā paredzētais divreiz ilgākais noilguma termiņš, kas ir astoņi gadi? Vai šis noilguma termiņš sākas brīdī, kad beidzas ikviena kā pārkāpums kvalificējama rīcība (regulas 3. panta 1. punkta pirmā daļa), vai arī tad, kad beidzas pēdējā vairākkārtējā rīcība (regulas 3. panta 1. punkta otrā daļa)?

7)

Vai kompetentās iestādes lēmums, kas attiecas uz pārkāpumu izmeklēšanu vai iztiesāšanu, var pārtraukt Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom) 3. panta 1. punkta ceturtajā daļā paredzēto divreiz ilgāko noilguma termiņu, kas ir astoņi gadi?

8)

Vai atšķirīgu faktisko apstākļu gadījumā, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot subsīdijas, noilguma termiņi, kas aprēķināmi saskaņā ar Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom) 3. panta 1. punktu, ir jānosaka dalīti, atkarībā no faktiskajiem apstākļiem (pārkāpuma)?

9)

Vai, lai sāktos divreiz ilgākais noilguma termiņš Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom) 3. panta 1. punkta ceturtās daļas izpratnē, nozīme ir tam, vai iestāde zināja par pārkāpumu?


(1)  Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 12, 1. lpp.),