—

Rumānijas valdības vārdā – R.-H. Radu, D. Bulancea un R. Mangu, pārstāvji,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz A. De Stefano, avvocato dello Stato,

—

Eiropas Komisijas vārdā – M. Wasmeier un G.-D. Balan, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 110. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā Vasile Budișan pret Administrația Județeană a Finanțelor Publice Cluj (Klužas Reģionālā publisko finanšu administrācija) par nodokli, kura samaksa ir tikusi prasīta no V. Budișan, lai viņš Rumānijā varētu reģistrēt no citas dalībvalsts ievestu lietotu mehānisko transportlīdzekli.

3

Ar 2006. gada 17. jūlijaLegea nr. 343/2006 pentru modificarea şi completarea Legii nr. 571/2003 privind Codul fiscal (Likums Nr. 343/2006 par grozījumiem un papildinājumiem Likumā Nr. 571/2003 par Nodokļu kodeksu) (Monitorul Oficial al României, I daļa, 2006. gada 1. augusts, Nr. 662) Nodokļu kodeksā tika ieviests īpašs nodoklis mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurš ir piemērojams no 2007. gada 1. janvāra un kurš jāmaksā, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Rumānijā (turpmāk tekstā – “īpašais nodoklis”).

4

Ar 2008. gada 21. aprīļaOrdonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 50/2008 pentru instituirea taxei pe poluare pentru autovehicule (valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 50/2008, ar kuru tiek noteikts mehānisko transportlīdzekļu piesārņojuma nodoklis) (2008. gada 25. aprīļaMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 327, turpmāk tekstā – “OUG Nr. 50/2008”), kas stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, tika ieviests piesārņojuma nodoklis M1–M3 un N1–N3 kategoriju transportlīdzekļiem (turpmāk tekstā – “piesārņojuma nodoklis”). Pienākums maksāt šī nodokļa summu it īpaši rodas, pirmo reizi reģistrējot mehānisko transportlīdzekli Rumānijā.

5

OUG Nr. 50/2008 ir ticis vairākkārt grozīts, pirms tas tika atcelts ar 2012. gada 6. janvāraLegea nr. 9/2012 privind taxa pentru emisiile poluante provenite de la autovehicule (Likums Nr. 9/2012 par nodokli par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām) (2012. gada 10. janvāraMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 17; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 9/2012”), kas stājies spēkā 2012. gada 13. janvārī. Ar šo likumu piesārņojuma nodoklis tika aizstāts ar jaunu nodokli – nodokli par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām (turpmāk tekstā – “nodoklis par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām”).

6

Pamatojoties uz Likuma Nr. 9/2012 4. pantu, pienākums maksāt nodokli par piesārņojošo vielu emisijām rodas, ne tikai pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Rumānijā, bet arī, konkrētos apstākļos pirmo reizi Rumānijā reģistrējot lietota transportlīdzekļa īpašumtiesību maiņu.

7

Tomēr ar 2012. gada 30. janvāraOrdonanța de urgență a Guvernului nr. 1/2012 pentru suspendarea aplicării unor dispoziții ale Legii nr. 9/2012 privind taxa pentru emisiile poluante provenite de la autovehicule, prečum şi pentru restituirea taxei achitate în conformitate cu prevederile art. 4 alin. 2 din lege (valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 1/2012 par dažu Likuma Nr. 9/2012 par [nodokli par piesārņojošo vielu emisijām] normu piemērošanas apturēšanu un [šī nodokļa] atmaksu, pamatojoties uz šī likuma 4. panta 2. punkta noteikumiem) (2012. gada 31. janvāraMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 79), kas stājies spēkā 2012. gada 31. janvārī, nodokļa par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām piemērošana, pirmo reizi Rumānijā reģistrējot lietota transportlīdzekļa īpašumtiesību maiņu, tika apturēta līdz 2013. gada 1. janvārim.

8

2013. gada 19. februāraOrdonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 9/2013 privind timbrul de mediu pentru autovehicule (valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 9/2013 par vides zīmognodevu mehāniskajiem transportlīdzekļiem) (2013. gada 4. martaMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 119, turpmāk tekstā – “OUG Nr. 9/2013”), ar ko atceļ Likumu Nr. 9/2012, stājās spēkā 2013. gada 15. martā.

9

Saskaņā ar OUG Nr. 9/2013 4. pantu:

“[Vides] zīmognodeva [par mehāniskajiem transportlīdzekļiem] ir jāmaksā tikai vienu reizi, šādi:

10

OUG Nr. 9/2013 7. panta 2. punktā ir noteikts:

“[Vides zīmognodevas par mehāniskajiem transportlīdzekļiem] atlikusī vērtība ir par minēto transportlīdzekli iespējami maksājamā summa, ja tas būtu reģistrēts brīdī, kad tas tiek izslēgts no valstī reģistrēto transportlīdzekļu reģistra, [un] kas ir aprēķināta saskaņā ar likumu, pamatojoties uz kuru tiek noteikta reģistrācijas brīdī maksājamā nodokļa summa [Rumānijas lejās (RON)] pēc maiņas kursa, kāds ir piemērojams, reģistrējot [šo transportlīdzekli] vai lietota transportlīdzekļa īpašumtiesību maiņu, ņemot vērā transportlīdzekļa vecumu brīdī, kad tas tiek izslēgts no valstī reģistrēto transportlīdzekļu reģistra.”

11

2013. gada 5. jūnijāV. Budișan iegādājās 2006. gadā ražotu lietotu mehānisko transportlīdzekli, kas sākotnēji bija reģistrēts Vācijā.

12

Lai varētu veikt šī transportlīdzekļa reģistrāciju Rumānijā, V. Budișan Rumānijas iestādēs bija jāsamaksā RON 5300 (apmēram EUR 1193) vides zīmognodeva (turpmāk tekstā – “vides zīmognodeva”), kāda transportlīdzekļiem ir paredzēta OUG Nr. 9/2013.

13

Uzskatot, ka OUG Nr. 9/2013 nav saderīgs ar LESD 110. pantu, V. Budișan cēla prasību Tribunalul Cluj (Klužas Pirmās instances tiesa), lūdzot, lai Klužas Reģionālajai publisko finanšu administrācijai tiktu piespriests atmaksāt viņam iekasēto vides zīmognodevas summu.

14

Ar 2014. gada 3. aprīļa spriedumu Tribunalul Cluj (Klužas Pirmās instances tiesa) šo prasību noraidīja. Šīs tiesas skatījumā OUG Nr. 9/2013 atbilst Savienības tiesībām, ciktāl tas nerada diskriminējošu situāciju attiecībā uz importētajām precēm salīdzinājumā ar valsts precēm neatkarīgi no tā, vai tās ir jaunas vai lietotas. Tad prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

15

Curtea de Apel Cluj (Klužas Apelācijas tiesa) uzskata, ka jautājums par OUG Nr. 9/2013 paredzētās vides zīmognodevas saderību ar LESD 110. pantu ir jāapsver divējādā ziņā. Pirmkārt, šī tiesa šaubās, vai ar šo pantu ir saderīgi tas, ka OUG Nr. 9/2013 ir paredzēts, ka transportlīdzekļi, par kuru reģistrācija Rumānijā jau ir ticis samaksāts īpašais nodoklis, piesārņojuma nodoklis vai nodoklis par piesārņojošo vielu emisijām, ir atbrīvoti no vides zīmognodevas, ņemot vērā, ka atlikusī summa pēc viena no agrākajiem nodokļiem, kura iekļauta minēto transportlīdzekļu vērībā, ir mazāka par vides zīmognodevas apmēru. Šī atbrīvojuma rezultātā, pārdodot šos transportlīdzekļus, to cena tiek padarīta zemāka nekā tādu transportlīdzekļu cena, kuru izcelsme ir kādā citā dalībvalstī un par kuriem jaunais nodoklis ir jāmaksā, tāpēc tiktu veicināta lietotu vietējo transportlīdzekļu pārdošana, kaitējot tādu līdzīgu transportlīdzekļu importam, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs.

16

Otrkārt, minētā tiesa šaubās par vides zīmognodevas iekasēšanas kārtības saderību ar LESD 110. pantu. Proti, tāda transportlīdzekļa īpašnieki, kurš atrodas valsts tirgū un par kuru nav ticis samaksāts nekāds nodoklis vai nu tāpēc, ka šis transportlīdzeklis ir ticis reģistrēts pirms 2007. gada 1. janvāra, vai arī tāpēc, ka tā īpašnieks ir atguvis iepriekš samaksātā nodokļa summu, pamatojoties uz OUG Nr. 9/2013, varētu izmantot minēto transportlīdzekli, nesamaksājot vides zīmognodevu, līdz šī transportlīdzekļa pārdošanai, t. i., līdz nākotnē paredzamam un nenoteiktam notikumam, turpretim līdzīga, no citas dalībvalsts importēta transportlīdzekļa īpašnieks šo transportlīdzekli varētu izmantot tikai 90 dienas pirms pienākuma to reģistrēt un attiecīgi samaksāt vides zīmognodevu.

17

Šādos apstākļos Curtea de Apel Cluj (Klužas Apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

18

Uzdodot šos jautājumus, kas ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, pirmkārt, tas, ka dalībvalsts ievieš mehānisko transportlīdzekļu nodokli, kas tiek uzlikts ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem, tos pirmo reizi reģistrējot šajā dalībvalstī, un minētajā dalībvalstī jau reģistrētiem transportlīdzekļiem, šajā dalībvalstī pirmo reizi reģistrējot šo transportlīdzekļu īpašumtiesību maiņu, un, otrkārt, ka šī dalībvalsts atbrīvo no šī nodokļa jau reģistrētus transportlīdzekļus, par kuriem ir samaksāts agrāk spēkā esošs nodoklis, kas nav ticis atmaksāts, ja šā pēdējā minētā nodokļa atlikusī summa, kura ietverta šo transportlīdzekļu vērtībā, ir mazāka par jaunā nodokļa apmēru.

19

Ir jāatgādina, ka LESD 110. panta mērķis ir nodrošināt preču brīvu apriti starp dalībvalstīm parastos konkurences apstākļos. Šis mērķis ir vērsts uz to, lai novērstu jebkāda veida protekcionismu, ko var radīt diskriminējošu iekšējo nodokļu piemērošana citu dalībvalstu izcelsmes precēm (spriedums, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

20

Šajā nolūkā ar LESD 110. panta pirmo daļu ir aizliegts katrai dalībvalstij citu dalībvalstu ražojumiem uzlikt iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kuri uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

21

Izskatāmajā lietā un tikai attiecībā uz lietotu transportlīdzekļu pārdošanu, kas ir šo prejudiciālo jautājumu priekšmets, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka ar OUG Nr. 9/2013 ir ieviests nodoklis, vides zīmognodeva, ko iekasē, pirmkārt, par importētiem lietotiem transportlīdzekļiem, tos pirmo reizi reģistrējot Rumānijā, un, otrkārt, par šajā dalībvalstī jau reģistrētiem transportlīdzekļiem, pirmo reizi reģistrējot šo transportlīdzekļu īpašumtiesību maiņu šajā pašā dalībvalstī.

22

Turklāt ar OUG Nr. 9/2013 4. panta c) punktu ir noteikts atbrīvojums no minētās vides zīmognodevas, reģistrējot tādu lietotu vietējo transportlīdzekļu īpašumtiesību maiņu, par kuru reģistrāciju Rumānijā jau ir samaksāts īpašais nodoklis, piesārņojuma nodoklis vai nodoklis par transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām, izņemot šī panta d) punktā paredzētos gadījumus, kad tiesa ir izdevusi rīkojumu par attiecīgā nodokļa atmaksu.

23

Lai noskaidrotu, vai ar šādu nodokļu režīmu, kāds ir ieviests ar OUG Nr. 9/2013, netiek radīta diskriminācija, kas ir pretrunā LESD 110. panta pirmajai daļai, ir jāpārbauda, pirmkārt, šā nodokļa iedarbība uz konkurenci starp lietotiem citu Eiropas Savienības dalībvalstu, nevis Rumānijas, izcelsmes mehāniskajiem transportlīdzekļiem un vietējiem transportlīdzekļiem, kuri tiek aplikti ar šo nodokli. Otrkārt, ir jāpārbauda minētā režīma neitralitāte attiecībā uz konkurenci starp pirmajiem minētajiem transportlīdzekļiem un līdzīgiem vietējiem transportlīdzekļiem, par kuriem tiek saņemts iepriekšējā punktā aprakstītais atbrīvojums.

24

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka no citām dalībvalstīm ievesti lietoti mehāniskie transportlīdzekļi, kas ir “citu dalībvalstu ražojumi” LESD 110. panta izpratnē, ir transportlīdzekļi, kuri ir laisti apritē citās dalībvalstīs, nevis attiecīgajā dalībvalstī, un kuri tajā, ja tos iegādājas šīs pēdējas minētās dalībvalsts rezidents, var tikt importēti un nodoti ekspluatācijā, bet līdzīgi valsts transportlīdzekļi, kas ir “valsts ražojumi” LESD 110. panta izpratnē, ir tāda paša tipa lietoti mehāniskie transportlīdzekļi ar tādām pašām īpašībām un tādu pašu nolietojumu, kas ir laisti apritē šajā dalībvalstī (spriedums, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Līdz ar to nav jāpārbauda LESD 110. pantā prasītā neitralitātes ievērošana attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas piedalās satiksmē Rumānijā un nav nodoti pārdošanā. Proti, tā iemesla dēļ, ka šie transportlīdzekļi nav pieejami tirgū, tie nekonkurē ar citiem transportlīdzekļiem – ne ar tiem, kas jau ir valsts tirgū, ne ar tiem, kas pieejami citu dalībvalstu tirgū (spriedums, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 32. punkts).

26

LESD 110. panta piemērošanai un it īpaši salīdzinājumam starp importētu lietotu transportlīdzekļu aplikšanas ar nodokli kārtību un to, kas ir piemērojama valsts teritorijā jau esošiem lietotiem transportlīdzekļiem, ir jāņem vērā ne tikai attiecīgā nodokļa, proti, vides zīmognodevas, likme, bet arī tā aprēķina bāze un piemērošanas kārtība (spriedums, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Turklāt ievestiem lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem dalībvalsts nedrīkst piemērot nodokli, ko aprēķina, pamatojoties uz vērtību, kura ir augstāka par transportlīdzekļa faktisko vērtību, kā rezultātā, salīdzinot ar līdzīgiem lietotiem valsts tirgū pieejamiem transportlīdzekļiem, importētiem transportlīdzekļiem tiktu piemērots augstāks nodoklis. Tādējādi diskriminējošas nodokļu uzlikšanas novēršanai ir jāņem vērā mehānisko transportlīdzekļu faktiskais vērtības samazinājums (spriedums, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Lai to ņemtu vērā, nav obligāti jāveic katra transportlīdzekļa vērtējums vai ar to saistīta ekspertīze. Proti, izvairoties no šādai sistēmai raksturīgajām problēmām, dalībvalsts, izmantojot vienotas likmes skalas, kas noteiktas ar normatīvu vai administratīvu aktu un aprēķinātas, balstoties uz tādiem kritērijiem kā transportlīdzekļa vecums, nobraukums, vispārējais stāvoklis, piedziņas veids, marka vai modelis, var noteikt lietotu mehānisko transportlīdzekļu vērtību, kura parasti būs ļoti tuva to faktiskajai vērtībai (spriedums, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem un it īpaši no Rumānijas valdības iesniegtajiem apsvērumiem, kuru patiesums iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, izriet, ka vides zīmognodevas summa tiek noteikta saskaņā ar skalu, kurā ir ietverti tādi objektīvi un pārskatāmi kritēriji kā attiecīgā transportlīdzekļa motora darba tilpums, Euro emisiju standarts vai CO2 emisijas, kā arī šī transportlīdzekļa vecums un nobraukums. Turklāt, ja nodokļu maksātājs uzskata, ka šī skala pareizi un pietiekami neatspoguļo faktisko transportlīdzekļa vērtības samazinājumu, viņš var lūgt, lai tas tiktu noteikts, veicot ekspertīzi, kuras izmaksas, kas jāsedz nodokļa maksātājam, nedrīkst pārsniegt ar ekspertīzi saistīto darbību izmaksas.

30

Ņemot vērā iesniedzējtiesas pārbaudes, šķiet, ka OUG Nr. 9/2013 garantē, ka vides zīmognodevas summa tiek samazināta atkarībā no transportlīdzekļa faktiskās vērtības samazinājuma saprātīgas tuvināšanas (skat. pēc analoģijas spriedumus, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 44. punkts, un 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 38. punkts).

31

Turklāt pretēji īpašajam nodoklim piesārņojuma nodoklim un nodoklim par transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām [rīkojuma] redakcijā laikposmā no 2012. gada 13. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim vides zīmognodeva tiek uzlikta atbilstoši tai pašai aprēķināšanas metodei, pirmkārt, lietotiem citu dalībvalstu izcelsmes mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos pirmo reizi reģistrējot Rumānijā, un, otrkārt, Rumānijā jau reģistrētiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, šajā dalībvalstī pirmo reizi reģistrējot šo lietoto transportlīdzekļu īpašumtiesību maiņu, par kuriem netiek saņemts šī sprieduma 22. punktā aprakstītais atbrīvojums.

32

Līdz ar to un joprojām ņemot vērā iesniedzējtiesas veiktās pārbaudes, no OUG Nr. 9/2003 izrietošais nodokļu slogs ir tāds pats nodokļa maksātājiem, kas iegādājušies citas dalībvalsts, nevis Rumānijas, izcelsmes lietotu mehānisko transportlīdzekli un kas to reģistrē šajā pēdējā minētajā dalībvalstī, un nodokļa maksātājiem, kas Rumānijā iegādājušies šajā dalībvalstī jau reģistrētu lietotu mehānisko transportlīdzekli, attiecībā uz kuru pirmo reizi ir jāreģistrē īpašumtiesību maiņa, nesaņemot šī sprieduma 22. punktā paredzēto atbrīvojumu, jo šis pēdējais minētais transportlīdzeklis, iekasējot vides zīmognodevu, ir tā paša tipa transportlīdzeklis un tam ir tādas pašas īpašības un nolietojums kā citas dalībvalsts izcelsmes transportlīdzeklim.

33

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka tāds nodokļu režīms, kāds ir ticis ieviests ar OUG Nr. 9/2013, ir neitrāls attiecībā uz konkurenci starp lietotiem citas dalībvalsts, nevis Rumānijas, izcelsmes transportlīdzekļiem un līdzīgiem attiecīgajā dalībvalstī jau reģistrētiem lietotiem vietējiem transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas ar šo rīkojumu ieviestais atbrīvojums.

34

Kā jau it ticis norādīts šī sprieduma 22. punktā, OUG Nr. 9/2013 4. panta c) punktā ir paredzēts atbrīvojums no vides zīmognodevas samaksas, reģistrējot īpašumtiesības uz lietotiem vietējiem transportlīdzekļiem, par kuru reģistrāciju Rumānijā jau ir samaksāts īpašais nodoklis, piesārņojuma nodoklis vai nodoklis par transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām, izņemot šī panta d) punktā paredzētos gadījumus, kad Rumānijas tiesa ir izdevusi rīkojumu par attiecīgā nodokļa atmaksu.

35

Šajā ziņā no Tiesas judikatūras lietās attiecībā uz piesārņojuma nodokli, kuru iekasē, pamatojoties uz OUG Nr. 50/2008, un nodokli par transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām, kuru iekasē, pamatojoties uz Likumu Nr. 9/2012, kurš ir daļēji apturēts ar OUG Nr. 1/2012 (mehānisko transportlīdzekļu reģistrācija laikposmā no 2012. gada 13. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim), nepārprotami izriet, ka šie nodokļi nav bijuši saderīgi ar LESD 110. pantu (spriedumi, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219; 2011. gada 7. jūlijs, Nisipeanu, C‑263/10, nav publicēts, EU:C:2011:466; rīkojums, 2014. gada 3. februāris, Câmpean un Ciocoiu, C‑97/13 un C‑214/13, nav publicēts, EU:C:2014:229).

36

Analogā veidā īpašais nodoklis ir jāuzskata par nesaderīgu ar LESD 110. pantu, jo tam ir īpašības, kas identiskas ar OUG Nr. 50/2008 paredzēto nodokļu īpašībām un kas nav saderīgas ar šo pantu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 45. punkts). Nodoklis par transportlīdzekļu piesārņojošo vielu emisijām, pamatojoties uz Likumu Nr. 9/2012 redakcijā, kas piemērojama no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 15. martam, arī nav saderīgs ar LESD 110. pantu šī nodokļa iekasēšanas kārtības dēļ un it īpaši tādēļ, ka šo nodokli iekasē vienīgi par lietotiem vietējiem transportlīdzekļiem, par kuriem nav samaksāts agrāk Rumānijā spēkā esošais transportlīdzekļu reģistrācijas nodoklis (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 47.–50. punkts).

37

Tiesa jau ir nospriedusi, ka tāds nodokļu režīms, kurā paredzēts, ka lietoti mehāniskie transportlīdzekļi, kas ir tikuši aplikti ar šādiem nodokļiem, kuri nav saderīgi ar Savienības tiesībām, būs atbrīvoti no jauna nodokļa, šajā gadījumā – vides zīmognodevas, nav saderīgs ar LESD 110. pantu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 47.–51. punkts).

38

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijas brīdī iekasētā nodokļa summa tiek iekļauta šī transportlīdzekļa vērtībā. Ja dalībvalstī, samaksājot nodokli, reģistrētais transportlīdzeklis vēlāk šajā dalībvalstī tiek pārdots kā lietots transportlīdzeklis, tā tirgus vērtība ietver šī nodokļa atlikušo summu. Ja tā reģistrācijas dienā tāda nodokļa apmērs, kurš tiek uzlikts importētam tāda paša tipa lietotam transportlīdzeklim ar tādām pašām īpašībām un nolietojumu, pārsniedz minēto atlikušo summu, tādā gadījumā ir pārkāpts LESD 110. pants (spriedums, 2013. gada 19. decembris, X, C‑437/12, EU:C:2013:857, 30. un 31. punkts un tajos minētā judikatūra).

39

Tomēr tāds ar Savienības tiesībām nesaderīgs nodoklis kā šī sprieduma 35. punktā minētie nodokļi ir jāatlīdzina kopā ar procentiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 2013. gada 18. aprīlis, Irimie, C‑565/11, EU:C:2013:250, 20. un 21. punkts, kā arī 2014. gada 15. oktobris, Nicula, C‑331/13, EU:C:2014:2285, 27. un 28. punkts), un līdz ar to ir jāuzskata, ka šā nodokļa summa vairs nav ietverta to transportlīdzekļu tirgus vērtībā, kuriem tiek uzlikts šis nodoklis. Minētā nodokļa atlikusī summa, kas ietverta šo transportlīdzekļu vērtībā, atbilst nulles vērtībai, tātad šī summa noteikti ir mazāka par jaunu nodokli, šajā gadījumā – vides zīmognodevu, ar ko tiek aplikts importēts tāda paša tipa lietots transportlīdzeklis ar tādām pašām īpašībām un nolietojumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 50. punkts).

40

Protams, pamatlietā OUG Nr. 9/2013 4. panta d) punktā ir aplūkota situācija, kurā attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli maksājamais reģistrācijas nodoklis faktiski ir ticis atmaksāts, un paredzēts, ka šajā gadījumā, reģistrējot attiecīgā transportlīdzekļa īpašumtiesību maiņu, ir jāmaksā vides zīmognodeva.

41

Tomēr ir jāuzskata, ka ar Savienības tiesībām nesaderīga nodokļa atlikusī summa vairs netiek iekļauta transportlīdzekļa tirgus vērtībā, jo šī transportlīdzekļa īpašniekam, pamatojoties uz šīm tiesībām, ir iespēja saņemt šī nodokļa atmaksu neatkarīgi no tā, vai minētā transportlīdzekļa pārdošanas dienā tas ir ticis faktiski atmaksāts.

42

Proti, ar šo parasto iespēju ir iespējams attiecīgos Rumānijas lietoto transportlīdzekļu īpašniekus mudināt par šiem transportlīdzekļiem, pat ja attiecīgais nodoklis vēl nav ticis atmaksāts, piedāvāt pārdošanas cenu, kurā netiek ņemts vērā minētais nodoklis. Tomēr gadījumā, kad nodoklis vēl nav ticis atmaksāts, minēto transportlīdzekļu pircēji, pamatojoties uz OUG Nr. 9/2013 4. panta c) punktu, ir atbrīvoti no vides zīmognodevas. Savukārt no citas dalībvalsts importētiem lietotiem transportlīdzekļiem nemainīgi tiek uzlikta OUG Nr. 9/2013 paredzētā vides zīmognodeva, Rumānijā reģistrējot šo transportlīdzekļu īpašumtiesību maiņu. Līdz ar to ar tādu atbrīvojumu kā šis, kas izriet no šīs normas, ir iespējams radīt konkurences priekšrocību Rumānijas tirgū jau esošiem lietotiem transportlīdzekļiem un sekojoši atturēt līdzīgu transportlīdzekļu importēšanu no citām dalībvalstīm.

43

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

44

Gadījumā, ja pasludināmajā spriedumā tiktu nospriests, ka tāds nodokļu režīms, kāds ir ieviests ar OUG Nr. 9/2013, nav saderīgs ar LESD 110. pantu, Rumānijas valdība ir lūgusi Tiesu sava sprieduma iedarbību ierobežot laikā. Proti, šī valdība uzsver, ka šis spriedums varētu radīt nopietnas grūtības Rumānijas ekonomikai.

45

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas sniegtā Savienības tiesību normu interpretācija, īstenojot ar LESD 267. pantu piešķirto kompetenci, izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi un apjomu, kā tā ir vai bija jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. No tā izriet, ka šādi interpretēta tiesību norma var tikt piemērota un ir jāpiemēro tiesiskajās attiecībās, kas radušās un ir konstatētas, pirms tika pasludināts spriedums par lūgumu sniegt interpretāciju, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kas ļauj vērsties kompetentajās tiesu iestādēs par strīdu, kurš saistīts ar minētās tiesību normas piemērošanu (skat. spriedumus, 1988. gada 2. februāris, Blaizot u.c., 24/86, EU:C:1988:43, 27. punkts; 2006. gada 10. janvāris, Skov un Bilka, C‑402/03, EU:C:2006:6, 50. punkts, kā arī 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 53. punkts).

46

Tādējādi Tiesa tikai izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās noteiktības principu, var ierobežot iespēju atsaukties uz tiesību normu, kuru tā ir interpretējusi. Lai varētu pieņemt lēmumu par šādu ierobežojumu, ir jābūt izpildītiem diviem būtiskiem kritērijiem, proti, ir jābūt ieinteresēto personu labticībai un būtisku traucējumu rašanās riskam (spriedumi, 2006. gada 10. janvāris, Skov un Bilka, C‑402/03, EU:C:2006:6, 51. punkts, kā arī 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 54. punkts).

47

Turklāt šāds ierobežojums ir pieļaujams tikai tajā pašā spriedumā, kurā ir lemts par lūgto interpretāciju (spriedums, 2007. gada 6. marts, Meilicke u.c., C‑292/04, EU:C:2007:132, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Pamatlietā, runājot par ekonomiskajām sekām, ko var radīt tāda nodokļu režīma nesaderība ar LESD 110. pantu, kas ir ticis ieviests ar OUG Nr. 9/2013, Rumānijas valdība iesniedza vērtējumu, saskaņā ar kuru par transportlīdzekļu reģistrāciju iekasēto nodokļu summu atmaksa kopā ar procentiem sasniegtu RON 6504429857,47 (apmēram EUR 1448341039). Šādu summu atmaksas rezultātā par 0,9 % pieaugtu 2015. gadam plānotais Rumānijas valsts budžeta deficīts, kas palielinātos no 1,83 % līdz 2,7 % no šīs valsts IKP.

49

Ir jākonstatē, ka Rumānijas valdības apsvērumi nav viennozīmīgi jautājumā par to, vai šis vērtējums attiecas vienīgi uz tādu summu atmaksu, kuras ir tikušas iekasētas par OUG Nr. 9/2003 paredzēto vides zīmognodevu, vai uz visu reģistrācijas nodokļu summām, kuras Rumānijas valsts ir iekasējusi, proti, arī īpašā nodokļa, piesārņojuma nodokļa un nodokļa par piesārņojošo vielu emisijām summām.

50

Tomēr Tiesa klusējot un nepārprotami ir atteikusies ierobežot laikā gan tādu spriedumu iedarbību, kuros ir uzsvērta šo nodokļu nesaderība ar Savienības tiesībām (attiecībā uz OUG Nr. 50/2008 paredzētā piesārņojuma nodokli skat. spriedumus, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, un 2011. gada 7. jūlijs, Nisipeanu, C‑263/10, nav publicēts, EU:C:2011:466, 34.–38. punkts; attiecībā uz nodokli par piesārņojošo vielu emisijām, kurš tiek iekasēts, pamatojoties uz Likumu Nr.°9/2012 tā dažādajās redakcijās, skat. rīkojumu, 2014. gada 3. februāris, Câmpean un Ciocoiu, C‑97/13 un C‑214/13, nav publicēts, EU:C:2014:229, 37.–42. punkts, kā arī spriedumu, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 56.–59. punkts), gan tādu spriedumu iedarbību, kuros ir norādīts, ka šādi nodokļi būtu jāatmaksā kopā ar procentiem (skat. spriedumus, 2013. gada 18. aprīlis, Irimie, C‑565/11, EU:C:2013:250, un 2014. gada 15. oktobris, Nicula, C‑331/13, EU:C:2014:2285, 40.–42. punkts).

51

Šajā kontekstā apstāklis, ka Rumānijas valsts ir aizkavējusi iekasētā īpašā nodokļa, piesārņojuma nodokļa un nodokļa par piesārņojošo vielu emisijām summu atmaksu, nevar attaisnot šī sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā.

52

Tādējādi nosacījums par būtiskiem traucējumiem nevar tikt uzskatīts par izpildītu. Līdz ar to nav jāpārbauda, vai ir izpildīts kritērijs par ieinteresēto personu labticību.

53

No šiem apsvērumiem izriet, ka nav pamata ierobežot šī sprieduma iedarbību laikā.

54

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka: