Lieta C‑577/14 P

Brandconcern BV

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) un Scooters India Ltd

Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 51. panta 2. punkts – Vārdiska preču zīme “LAMBRETTA” – Preču zīmes faktiska izmantošana – Pieteikums par atcelšanu – Daļējas atcelšanas atzīšana – EUIPO priekšsēdētāja paziņojums Nr. 2/12 – Tiesas sprieduma iedarbības ierobežošana laikā

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana–Preču zīmes–Direktīva 2008/95–Preču vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas preču zīme, identifikācija–Nicas klasifikācijas klašu nosaukumu vispārīgo apzīmējumu izmantošana–No tās izrietošais aizsardzības apjoms–Reģistrācijas pieteicēja pienākums precizēt tā pieteikumā norādītās preces vai pakalpojumus–Tiesas spriedumā paredzēts pienākums–Sekas–Ierobežojums laikā

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95)

2. Apelācija–Pamati–Vispārējās tiesas argumentācijas aspekta konkrētas kritikas neesamība–Kritizēto pārsūdzētā sprieduma aspektu nenorādīšana

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

1.  2012. gada 19. jūnija sprieduma Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) 61. punktā Tiesa uzskatīja, ka, lai ievērotu skaidrības un precizitātes prasības, kas noteiktas Direktīvā 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam, kas izmanto visas konkrētas Nicas klasifikācijas klases nosaukuma vispārējās norādes, lai identificētu preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir prasīta preču zīmes aizsardzība, ir jāprecizē, vai tā reģistrācijas pieteikums attiecas uz visām precēm vai pakalpojumiem, kas norādīti konkrētās klases attiecīgajā alfabētiskajā sarakstā, vai tikai uz atsevišķām šīs klases precēm vai pakalpojumiem. Ja pieteikums attiecas vienīgi uz atsevišķām minētajām precēm vai pakalpojumiem, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir jāprecizē, kuras no šajā klasē ietilpstošajām precēm vai pakalpojumiem ir paredzēts aptvert.

   Tomēr, pirmkārt, šī sprieduma 61. punkts neattiecas uz jau reģistrētas preču zīmes īpašniekiem, bet vienīgi uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējiem.

   Otrkārt, minētajā 2012. gada 19. jūnija sprieduma Chartered Institute of Patent Attorneys 61. punktā Tiesa vienīgi norāda prasības, kas vēl joprojām ir saistošas jaunu valsts preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniedzējiem, kuri izmanto kādas klases nosaukuma vispārējas norādes, lai identificētu preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir prasīta preču zīmes aizsardzība. Šādas prasības ļauj novērst situāciju, kad nav iespējams droši noteikt ar preču zīmi piešķirtās aizsardzības apjomu, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs izmanto visas norādes, kas iekļautas kādas klases nosaukumā.

   Tādējādi nevar uzskatīt, ka Tiesa ar 2012. gada 19. jūnija spriedumu Chartered Institute of Patent Attorneys ir vēlējusies apšaubīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) priekšsēdētāja 2003. gada 16. jūnija Paziņojumā Nr. 4/03 par klašu nosaukumu izmantošanu preču un pakalpojumu sarakstos saistībā ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumiem un reģistrācijām izklāstīto nostāju, saskaņā ar kuru visu kādas konkrētas klases nosaukuma vispārējo norāžu izmantošana ir uzskatāma par visu preču un pakalpojumu, kas ietilpst šajā konkrētajā klasē, pieteikšanu reģistrācijai. Līdz ar to minētā sprieduma 61. punktā paredzētā prasība nav piemērojama attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju, kas veikta pirms tā pasludināšanas.

   (skat. 28.–31. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 37. punktu)