Lieta C‑516/14

Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos SA

pret

Autoridade Tributária e Aduaneira

(Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa (CAAD) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — 178. panta a) punkts — Tiesības uz atskaitījumu — Īstenošanas noteikumi — 226. panta 6. un 7. punkts — Rēķinā obligāti norādāmās ziņas — Sniegto pakalpojumu apjoms un veids — Pakalpojumu sniegšanas datums”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstošo Savienības tiesību aspektu identificēšana – Jautājumu pārformulēšana

   (LESD 267. pants)

2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa parādnieku pienākumi – Rēķins – Rēķina saturs – Obligātās norādes – Sniegto pakalpojumu apjoms un veids – Pakalpojumu sniegšanas datums

   (Padomes Direktīvas 2006/112 226. panta 6. un 7. punkts)

3. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Nodokļu maksātāja pienākumi – Faktūrrēķina, kurā ietvertas noteiktas norādes, turēšana – Rēķins, kas neatbilst Direktīvas 2006/112 226. panta 6. un 7. punkta prasībām – Tiesību uz atskaitīšanu atteikums, neraugoties uz to, ka ir visa nepieciešamā informācija, lai pārbaudītu ar šo tiesību īstenošanu saistītos materiāltiesiskos nosacījumus – Nepieļaujamība

   (Direktīvas 2006/112 178. panta a) punkts, 219. pants un 226. panta 6. un 7. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 23. un 24. punktu)

2.  Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 226. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka rēķini, kuros ir iekļautas tikai ziņas “juridiskie pakalpojumi, kas sniegti no [konkrēta datuma] līdz šim brīdim”, a priori neatbilst šī panta 6. punkta prasībām, un ka rēķini, kuros ir iekļautas tikai ziņas “juridiskie pakalpojumi, kas sniegti līdz šim brīdim”, a priori neatbilst ne minētā panta 6. punkta, ne 7. punkta prasībām, kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

   Šādā saistībā ziņu, kas obligāti ir jānorāda rēķinā, mērķis ir ļaut nodokļu administrācijai pārbaudīt attiecīgā nodokļa samaksu un vajadzības gadījumā – tiesību uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitījumu esamību. Tādējādi tas, vai rēķini atbilst Direktīvas 2006/112 226. panta 6. un 7. punkta prasībām, ir jāanalizē šī mērķa gaismā.

   Tādējādi attiecībā uz prasību saistībā ar ziņu par sniegto pakalpojumu apjomu un veidu norādīšanu, šķiet, ka jēdziens “juridiskie pakalpojumi” pietiekami detalizēti nenorāda aplūkoto pakalpojumu veidu. Turklāt šīs ziņas ir tik vispārīgas, ka tajās, šķiet, nav norādīts sniegto pakalpojumu apjoms. Tādējādi minētās ziņas a priori neatbilst Direktīvas 2006/112 226. panta 6. punkta prasībām.

   Attiecībā uz prasību saistībā ar datumu, kurā ir sniegti pakalpojumi vai kad pabeigta to sniegšana, tā ļauj pārbaudīt, kad ir veikta darbība, par kuru ir jāmaksā nodoklis, un tādējādi noteikt nodokļu noteikumus, kas laika ziņā ir jāpiemēro darbībai, uz kuru attiecas šis dokuments. Tādējādi rēķins, kurā ir ietvertas tikai ziņas “juridiskie pakalpojumi, kas sniegti līdz šim brīdim”, neprecizējot pārskata laika posma sākuma datumu, neatbilst Direktīvas 2006/112 226. panta 7. punkta prasībām.

   (sal. ar 27.–30., 33. un 35. punktu un rezolutīvo daļu)

3.  Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 178. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka valsts nodokļu iestādes var atteikt tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu tikai tādēļ, ka nodokļu maksātāja rīcībā ir rēķins, kurā nav izpildītas šīs direktīvas 226. panta 6. un 7. punktā noteiktās prasības, ja šo iestāžu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, lai pārbaudītu, vai ir izpildītas šo tiesību īstenošanai noteiktās prasības pēc būtības.

   PVN neitralitātes pamatprincips prasa, lai PVN priekšnodokļa atskaitīšana notiktu tad, ja ir izpildītas materiālās prasības, pat ja nodokļa maksātājs nav izpildījis noteiktas formālas prasības. Tādējādi, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir nepieciešamā informācija, lai konstatētu, ka materiāltiesiskie nosacījumi ir izpildīti, tā attiecībā uz nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt šo nodokli nevar noteikt papildu nosacījumus, kuru rezultātā šo tiesību izmantošanas iespējas tiktu izjauktas. Šajā ziņā nodokļu administrācija nevar pārbaudīt tikai pašu rēķinu. Tai ir jāņem vērā arī nodokļu maksātāja sniegtā papildu informācija. Šo konstatējumu apstiprina Direktīvas 2006/112 219. pants, kurā rēķinam tiek pielīdzināts jebkurš dokuments vai paziņojums, kas groza sākotnējo rēķinu un īpaši un nepārprotami attiecas uz to.

   (sal. ar 42., 44. un 49. punktu un rezolutīvo daļu)