Lieta C‑198/14

Valev Visnapuu

pret

Kihlakunnansyyttäjä

un

Suomen valtio – Tullihallitus

(Helsingin hovioikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 34. un 110. pants — Direktīva 94/62/EK — 1. panta 1. punkts, 7. un 15. pants — Alkoholisko dzērienu attālināta pārdošana un transportēšana no citas dalībvalsts — Akcīzes nodoklis noteiktiem dzērienu iepakojumiem — Nodokļa atbrīvojums gadījumā, ja iepakojumi ir integrēti iepakojumu ķīlas un atgriešanas sistēmā — LESD 34., 36. un 37. pants — Prasība pēc alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības atļaujas — Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības monopols — Pamatojums — Veselības aizsardzība”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 12. novembra spriedums

1. Vide — Atkritumi — Iepakojums un izlietotais iepakojums — Direktīva 94/62 — Pilnīga saskaņošana — Trūkums — Valsts tiesiskā regulējuma saderības vērtējums tajā pašā jomā, pamatojoties ne tikai uz saskaņošanas pasākumu, bet arī uz primārajām tiesībām

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62 1. panta 1. punkts un 7. un 15. pants)

2. Noteikumi par nodokļiem — Iekšējie nodokļi — Jēdziens — Akcīzes nodoklis noteiktiem dzērienu iepakojumiem — Nodokļa atbrīvojums gadījumā, ja iepakojumi ir integrēti iepakojumu ķīlas un atgriešanas sistēmā — Iekļaušana — Nosacījumi

   (LESD 34. un 110. pants)

3. Noteikumi par nodokļiem — Iekšējie nodokļi — Aizliegums diskriminēt importētus ražojumus salīdzinājumā ar līdzīgiem vietējiem ražojumiem — Akcīzes nodoklis noteiktiem dzērienu iepakojumiem — Nodokļa atbrīvojums gadījumā, ja iepakojumi ir integrēti iepakojumu ķīlas un atgriešanas sistēmā — Pieļaujamība — Direktīvas 94/62 par iepakojumu un izlietoto iepakojumu pārkāpums — Trūkums

   (LESD 110. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62 1. panta 1. punkts un 7. un 15. pants)

4. Komerciāli valsts monopoli — Līguma noteikumi — Piemērošanas joma — Noteikumi par monopola pastāvēšanu un darbību — Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības valsts monopols — Tiesiskais regulējums, kurā paredzētas atkāpes no minētā monopola personām, kurām ir alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības atļauja — Atļauju sistēmas, kuras var nošķirt no monopola darbības — LESD 37. panta nepiemērojamība — Novērtējums, ņemot vērā LESD 34. pantu

   (LESD 34. un 37. pants)

5. Komerciāli valsts monopoli — LESD 37. pants — Priekšmets — Pienākums pielāgot tirdzniecības monopolus, lai novērstu visa veida diskrimināciju attiecībā uz citu dalībvalstu precēm

   (LESD 37. pants)

6. Preču brīva aprite — Kvantitatīvie ierobežojumi — Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību — Dalībvalsts tiesiskais regulējums, paredzot vienā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošam pārdevējam prasību par mazumtirdzniecības atļaujas saņemšanu alkoholisko dzērienu importam, lai tos mazumtirdzniecībā pārdotu patērētājiem otrā dalībvalstī — Pieļaujamība — Nosacījums — Veselības aizsardzība un sabiedriskā kārtība — Valsts tiesas veikta pārbaude

   (LESD 34. un 36. pants)

1.  Ikviens valsts pasākums jomā, kurā ir veikta izsmeļoša saskaņošana Savienības līmenī, ir jāizvērtē, ņemot vērā šī saskaņošanas pasākuma normas, nevis primāro tiesību aktu normas. Tālab, lai noteiktu, vai ar direktīvu veiktā saskaņošana ir izsmeļoša, Tiesai šie noteikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai to tekstu, bet arī kontekstu un attiecīgā tā tiesiskā regulējuma mērķus, kurā šie noteikumi ir ietverti.

   Attiecībā uz Direktīvu 94/62 par iepakojumu un izlietoto iepakojumu – 1. panta 1. punktā un 7. un 15. pantā veiktā saskaņošana nav pilnīga. Tādēļ valstu pasākumi, ar kuriem tiek īstenoti šie panti, ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai šīs direktīvas noteikumus, bet arī atbilstošās primāro tiesību normas.

   Saskaņā ar Direktīvas 94/62 1. panta 1. punktu šīs direktīvas mērķis ir saskaņot šobrīd atšķirīgos iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas pasākumus, lai, no vienas puses, novērstu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi dalībvalstīs un trešās valstīs, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa vides aizsardzību, un, no otras puses, garantētu iekšējā tirgus sekmīgu darbību un izvairītos no tirdzniecību kavējošiem apstākļiem, kā arī no brīvas konkurences izkropļošanas vai ierobežošanas Savienībā.

   Direktīvas 94/62 7. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka iepakojuma atgriešanas un/vai savākšanas sistēmas, kā arī atkārtotas lietošanas sistēmas, nediskriminējot, tostarp arī attiecībā uz piekļuves kārtību sistēmām un iespējamiem tās tarifiem, piemēro arī importētajiem ražojumiem un tām jābūt izstrādātām tā, lai neradītu šķēršļus tirdzniecībai vai brīvas konkurences izkropļojumus “saskaņā ar Līgumu”. Tādējādi šajā pantā nav veikta izsmeļoša saskaņošana, bet tieši otrādi – tajā ir atsauce uz attiecīgajiem Līguma noteikumiem.

   Attiecībā uz Direktīvas 94/62 15. pantu – tajā nav veikta saskaņošana, bet Padomei ir paredzēta iespēja paredzēt ekonomiskus līdzekļus, lai veicinātu šajā direktīvā paredzēto mērķu izpildi, vai, ja tādu nav, dalībvalstīm ir dota iespēja rīkoties “atbilstīgi no Līguma izrietošajiem principiem”. Tā šajā tiesību normā ir arī noteikta prasība piemērot atbilstošos Līguma noteikumus.

   (sal. ar 40.–43., 45.‑48. punktu)

2.  Finanšu slogs ir iekšējais nodoklis LESD 110. panta izpratnē, ja tas izriet no vispārējas iekšējo nodokļu sistēmas, kas sistemātiski tiek piemērota konkrētām preču grupām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, neatkarīgi no preces izcelsmes vai galamērķa.

   Attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts akcīzes nodoklis noteiktam iepakojumam, kas ir EUR 0,51 par katru iepakotās preces litru, bet šis akcīzes nodoklis nav jāmaksā par dzērienu iepakojumu, kas integrēts spēkā esošā iepakojuma atgriešanas sistēmā, šis nodoklis, pirmkārt, ir finanšu slogs, kas izriet no vispārējas iekšējo nodokļu sistēmas, kas sistemātiski tiek piemērota konkrētai preču grupai, proti, dzērienu iepakojumam. Šai sakarā jau ir ticis nospriests, ka apglabāšanai domātie atkritumi ir jāuzskata par ražojumiem LESD 110. panta izpratnē. Tādēļ akcīzes nodoklis noteiktiem dzērienu iepakojumiem ir uzskatāms par tādu, kas šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz precēm.

   Otrkārt, šis akcīzes nodoklis attiecas uz dzērienu iepakojumiem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, neatkarīgi no preces izcelsmes vai galamērķa. Šis akcīzes nodoklis faktiski attiecas gan uz vietējo dzērienu, gan arī importēto dzērienu iepakojumu, ja šis iepakojums nav ticis integrēts spēkā esošā iepakojuma atgriešanas sistēmā.

   Tādējādi šāds akcīzes nodoklis noteiktam dzērienu iepakojumam ir iekšējs nodoklis LESD 110. panta izpratnē, kas ir jāvērtē, ņemot vērā LESD 110. pantu, bet neņemot vērā LESD 34. pantu.

   (sal. ar 51.–55. punktu)

3.  LESD 110. pants, kā arī Direktīvas 94/62 par iepakojumu un izlietoto iepakojumu 1. panta 1. punkts un 7. un 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar kuru tiek ieviests akcīzes nodoklis noteiktiem dzērienu iepakojumiem, bet paredzēts atbrīvojums no šāda nodokļa gadījumā, ja šie iepakojumi ir integrēti spēkā esošā iepakojuma atgriešanas sistēmā.

   Taču iespējamās grūtības, ar ko saskaras mazais uzņēmējs, kas nodarbojas ar attālinātu pārdošanu, lai pievienotos iepakojuma atgriešanas sistēmai vai lai šādu sistēmu radītu, nepamato atšķirību attieksmē pret citu dalībvalstu izcelsmes dzērienu iepakojumiem un līdzīgiem vietējiem ražojumiem LESD 110. panta pirmās daļas izpratnē. Faktiski no šādām grūtībām nevar tikt izsecināts, ka citu dalībvalstu izcelsmes dzērienu iepakojumi ir mazāk piemēroti, lai saņemtu nodokļa atbrīvojumu, kurš ir paredzēts integrēšanās šādā sistēmā gadījumā, un tādējādi tiem tiek piemērots lielāks nodoklis nekā līdzīgiem vietējiem produktiem.

   Turklāt Direktīvas 94/62 7. panta 1. punkta otrā daļa, kurā ir noteikta prasība, ka iepakojuma atgriešanas un/vai savākšanas sistēmas, kā arī atkārtotas lietošanas sistēmas nediskriminējot piemēro arī importētajiem ražojumiem un tām jābūt izstrādātām tā, lai neradītu šķēršļus tirdzniecībai vai brīvas konkurences izkropļojumus saskaņā ar Līgumu, attiecas uz šādu sistēmu darbību nevis uz akcīzes nodokļa režīmu noteiktam dzērienu iepakojumam.

   Visbeidzot, tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ieviests akcīzes nodoklis noteiktiem dzērienu iepakojumiem, var tikt kvalificēts kā dalībvalsts noteikts pasākums, kas attiecas uz Direktīvā 94/62 paredzēto mērķu izpildi šīs direktīvas 15. panta izpratnē. Faktiski šāds tiesiskais regulējums, ar kuru tiek īstenots “piesārņotājs maksā” princips, jo akcīzes nodoklis ir jāmaksā uzņēmējiem, kuri nepieder dzērienu iepakojumu atgriešanas sistēmai, mudina uzņēmēju pievienoties dzērienu iepakojumu atgriešanas sistēmai vai radīt savu iepakojuma atgriešanas sistēmu, lai tādējādi izvairītos no šī akcīzes nodokļa maksāšanas.

   (sal. ar 63., 69., 70., 73., 74., 76. un rezolutīvās daļas 1) punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 86.–92. punktu)

5.  Neprasot pilnībā atcelt komerciālus valsts monopolus, LESD 37. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis pielāgo komerciālus valsts monopolus tā, lai attiecībā uz preču sagādes un tirdzniecības nosacījumiem nepastāvētu nekāda dalībvalstu pilsoņu diskriminācija.

   Tādējādi LESD 37. pantā ir noteikts, ka monopola organizācija un darbība tiek īstenotas tā, lai izslēgtu jebkāda veida diskrimināciju starp dalībvalstu pilsoņiem preču sagādes un tirdzniecības apstākļos, tā, lai preču, kuras cēlušās no citām dalībvalstīm, tirdzniecība ne juridiski, ne faktiski nenotiku mazāk labvēlīgos apstākļos salīdzinājumā ar valsts izcelsmes precēm un lai netiktu kropļota konkurence starp šīm dalībvalstīm.

   (sal. ar 94. un 95. punktu)

6.  LESD 34. un 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek aizliegts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru vienā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošam pārdevējam ir jāsaņem mazumtirdzniecības atļauja alkoholisko dzērienu importam, lai tos mazumtirdzniecībā pārdotu patērētājiem otrā dalībvalstī, ja šis pārdevējs nodrošina šo dzērienu transportēšanu vai to uztic trešai personai, ja vien šis tiesiskais regulējums ir piemērots mērķa, kam tas kalpo, sasniegšanai – šajā gadījumā – veselības aizsardzībai un sabiedriskajai kārtībai, ja šis mērķis nevar tikpat efektīvi tikt sasniegts ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem un ja šajā tiesiskajā regulējumā nav ietverti nedz patvaļīgas diskriminācijas, nedz slēptas ierobežošanas līdzekļi tirdzniecībā starp dalībvalstīm; tas arī ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

   (sal. ar 129. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)