Apvienotās lietas C‑191/14, C‑192/14, C‑295/14, C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14

Borealis Polyolefine GmbH u.c.

pret

Bundesminister für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft u.c.

(Landesverwaltungsgericht Niederösterreich, Raad van State (Nīderlande) un Tribunale amministrativo regionale per il Lazio lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Eiropas Savienībā — Direktīva 2003/87/EK — 10.a panta 5. punkts — Kvotu sadales metode — Bezmaksas kvotu sadale — Vienotā starpnozaru korekcijas koeficienta aprēķināšanas veids — Lēmums 2011/278/ES — 15. panta 3. punkts — Lēmums 2013/448/ES — 4. pants — II pielikums — Spēkā esamība”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 28. aprīļa spriedums

  1. Tiesvedība – Lūgums atkārtoti sākt mutvārdu procesu – Prasība atļaut iesniegt apsvērumus par tiesību jautājumiem, kuri skarti ģenerāladvokāta secinājumos – Nosacījumi procesa atkārtotai sākšanai

    (Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants)

  2. Prejudiciāli jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Jautājums par tāda lēmuma spēkā esamību, kurš nav ticis apstrīdēts, pamatojoties uz LESD 263. pantu – Pamatprasība, ko cēlusi sabiedrība, kura acīmredzami nevar celt prasību atcelt tiesību aktu – Pieņemamība

    (LESD 263. panta ceturtā daļa un 267. panta b) punkts; Komisijas Lēmuma 2011/278 10. panta 9. punkts un 15. panta 4. punkts, kā arī Lēmuma 2013/448 4. pants un II pielikums)

  3. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Sadales metode – Aprēķins, pamatojoties uz šādu piešķiramo kvotu ikgadējo maksimālo apjomu – Elektroenerģijas ražotāju emisiju ņemšana vērā, nosakot šo apjomu – Nepieļaujamība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a panta 3. un 5. punkts; Padomes Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkts)

  4. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesību akta konteksts un mērķis kā atskaites punkti

  5. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Sadales metode – Aprēķins, pamatojoties uz šādu piešķiramo kvotu ikgadējo maksimālo apjomu – Iekārtu, uz kurām līdz 2013. gadam attiecās kvotu tirdzniecības sistēma, radīto emisiju ņemšana vērā, nosakot šo apjomu – Nepieļaujamība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts un I pielikums; Komisijas Lēmuma 2013/448 4. pants un II pielikums)

  6. Prejudiciāli jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Komisijas lēmuma par korekcijas koeficientu, ko dalībvalstis piemēro, lai noteiktu bez maksas piešķiramo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu, tiesību normu atzīšana par spēkā neesošām – Sekas – Ierobežojums laikā

    (LESD 264. panta otrā daļa un 267. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87; Komisijas Lēmuma 2013/448 4. pants un II pielikums)

  7. Prejudiciāli jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Savienības tiesību akta atzīšana par spēkā neesošu – Sekas – LESD 266. panta piemērošana pēc analoģijas – Savienības iestāžu pienākumi – Pienākums veikt vajadzīgos pasākumus konstatētā prettiesiskuma novēršanai

    (LESD 266. un 267. pants)

  8. Prejudiciāli jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Savienības tiesību akta atzīšana par spēkā neesošu – Sekas – Ierobežojums laikā – Izņēmums par labu operatoram, kurš ierosinājis tiesvedību vai iesniedzis līdzvērtīgu sūdzību saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām

    (LESD 267. pants)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 40. punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 46., 49., 50. un 58. punktu)

  3.  Nosakot maksimālo ikgadējo kvotu apjomu, elektroenerģijas ražotāju emisiju izslēgšana izriet no Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, 10.a panta 5. punkta, kas Komisijai šajā ziņā nepiešķir nekādu rīcības brīvību. Šīs direktīvas 10.a panta 5. punktā rodamā atsauce uz iekārtām, kuras nav iekļautas 3. punktā, ir jāsaprot kā norāde uz iekārtām, kuras nav ne elektroenerģijas ražotāji, ne CO2 uztveršanas iekārtas, ne CO2 transportēšanas cauruļvadi, ne arī CO2 uzglabāšanas vietas.

    Turklāt šāda elektroenerģijas ražotāju un iekārtu, kuras rada siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, emisiju asimetriska aplūkošana atbilst Direktīvas 2003/87 pamatmērķim, kas ir vides aizsardzība, samazinot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.

    (sal. ar 65., 78. un 79. punktu)

  4.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 90. punktu)

  5.  Nosakot maksimālo ikgadējo kvotu apjomu, kas ir bez maksas piešķiramo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu aprēķina pamatā, Komisijai atbilstoši Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam ir jāņem vērā vienīgi to iekārtu emisijas, kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada. Tādējādi šai tiesību normai ir pretrunā no minētās direktīvas I pielikumā minētajām darbībām radušos emisiju ņemšana vērā no 2013. gada, ciktāl šīs emisijas rodas no iekārtām, uz kurām kvotu tirdzniecības sistēma bija attiekusies jau agrāk.

    Tāpēc, ja Komisija, nosakot ikgadējo maksimālo bez maksas piešķiramo kvotu apjomu, vismaz daļēji ir ņēmusi vērā to iekārtu emisijas, uz kurām kvotu tirdzniecības sistēma bija attiekusies jau pirms 2013. gada, šis apjoms neatbilst no Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izrietošajām prasībām, jo tas ir pārāk liels. Tāpat Lēmuma 2013/448 par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar minētās direktīvas 11. panta 3. punktu 4. pantā un II pielikumā noteiktais vienotais starpnozaru korekcijas koeficients ir pretrunā šai tiesību normai. Līdz ar to Lēmuma 2013/448 4. pants un II pielikums ir spēkā neesoši.

    (sal. ar 94., 95., 98., 99. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

  6.  Ja primāri tiesiskās noteiktības apsvērumi to attaisno, Tiesai saskaņā ar LESD 264. panta otro daļu, kas pēc analoģijas ir piemērojama arī prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā, novērtējot Savienības iestāžu pieņemtu tiesību aktu spēkā esamību atbilstoši LESD 267. pantam, ir rīcības brīvība, lai katrā atsevišķā gadījumā norādītu tās attiecīgā tiesību akta sekas, kas ir jāuzskata par galīgām.

    Konstatējuma, ka Lēmuma 2013/448 par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87 11. panta 3. punktu 4. pants un II pielikums ir spēkā neesoši, iedarbība laikā ir jāierobežo, lai ļautu Komisijai noteikt vajadzīgos pasākumus un lai veiktie pasākumi nebūtu apstrīdami. Lēmuma 2013/448 4. pantā un II pielikumā noteiktā vienotā starpnozaru korekcijas koeficienta atcelšana var apdraudēt visus bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu galīgos piešķīrumus, kas dalībvalstīs ir tikuši veikti, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas tika uzskatīts par spēkā esošu. Tādējādi minēto tiesību normu spēkā neesamības atzīšana varētu izraisīt smagas sekas attiecībā uz lielu skaitu labticīgi nodibinātu tiesisko attiecību. Šie primārie tiesiskās noteiktības apsvērumiem attaisno, ka šā nolēmuma tiesiskās sekas tiek ierobežotas laikā. Turklāt pagaidu juridiskais vakuums, kas izrietētu no spēkā neesamības atzīšanas, varētu apdraudēt ar Direktīvu 2003/87 ieviestās kvotu tirdzniecības sistēmas īstenošanu un tātad tās mērķu izpildi.

    (sal. ar 103., 105., 106., 111. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

  7.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 107. punktu)

  8.  Tiesai, izmantojot iespēju ierobežot prejudiciālā nolēmuma ietvaros veikta atzinuma par Savienības tiesību akta spēkā neesamību spēku pagātnē, patiešām ir jānosaka, vai tās spriedumā noteiktais izņēmums no šāda ierobežojuma laikā var tikt paredzēts par labu pamatlietas dalībniekam, kurš valsts tiesā ir cēlis prasību par Savienības tiesību akta izpildes valsts pasākumiem, vai arī, gluži pretēji, par adekvātu atlīdzinājumu pat attiecībā uz šo lietas dalībnieku ir uzskatāma tāda Savienības tiesību akta spēkā neesamības atzīšana, kuras sekas ir vērstas vienīgi uz nākotni.

    (sal. ar 108. punktu)