—

ING Pensii – Societate de Administrare a unui Fond de Pensii Administrat Privat SA vārdā – I. Hrisafi un R. Vasilache, avocați,

—

Consiliul Concurenței vārdā – B. Chirițoiu, kā arī A. Atomi un A. Gunescu, pārstāvji,

—

Rumānijas valdības vārdā – R.‑H. Radu, kā arī A. Buzoianu un A.‑G. Văcaru, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A. Biolan, M. Kellerbauer un L. Malferrari, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 101. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp ING Pensii – Societate de Administrare a unui Fond de Pensii Administrat Privat SA (turpmāk tekstā – “ING Pensii”), privātu pensiju fonda pārvaldības sabiedrību, un Consiliul Concurenței (Konkurences padome) par prasību atcelt šīs padomes lēmumu, ar kuru šai sabiedrībai ir uzlikts naudas sods par dalību nolīgumā, kura mērķis ir ierobežot konkurenci Rumānijas privāto pensiju fondu tirgū.

3

Likuma Nr. 21/1996 par konkurenci, redakcijā ar grozījumiem (Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 240, 2014. gada 3. aprīlis; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 21/1996”), 5. pantā ir noteikts:

“(1)   Ir aizliegtas jebkādas atklātas vai slēptas vienošanās starp uzņēmējiem vai uzņēmēju apvienībām, kā arī jebkādi saskaņoti uzņēmēju apvienību pieņemti lēmumi un prakses, kuru mērķis vai sekas ir ierobežot, nepieļaut un kropļot konkurenci Rumānijas tirgū vai tā daļā, it īpaši tādas, kas ietver:

[..]

4

Likumā Nr. 411/2004 par privāti pārvaldāmajiem pensiju fondiem, redakcijā ar grozījumiem (Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 482, 2007. gada 18. jūlijs; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 411/2004”), ir regulēta šādu pensiju fondu izveide, organizācija, darbība un uzraudzība. Pievienošanos privāti pārvaldāmam pensiju fondam, ja tā ir obligāta, kontrolē Casa Națională de Pensii și alte Drepturi de Asigurări Sociale (Pensiju un citu sociālās apdrošināšanas tiesību valsts birojs, turpmāk tekstā – “CNPAS”).

5

Saskaņā ar Likumu Nr. 411/2004 laikposmā no 2007. gada 25. jūlija līdz 2007. gada 9. oktobrimComisia de Supraveghere a Sistemului de Pensii Private (Privāto pensiju sistēmas uzraudzības komisija) apstiprināja 18 komercsabiedrības, kuras nodarbojās ar privāto pensiju fondu pārvaldīšanu, un katra no šīm sabiedrībām Rumānijā drīkstēja pārvaldīt tikai vienu privāto pensiju fondu.

6

Likuma Nr. 411/2004 30. pantā ir paredzēts:

“(1)   Personām, kuras ir jaunākas par 35 gadiem un [..] kas veic iemaksas pensiju shēmā, ir jāpievienojas pensiju fondam.

[..]”

7

Šī likuma 31. pantā ir noteikts:

“Persona nevar vienlaicīgi piedalīties vairākos šajā likumā noteiktajos pensiju fondos, un tai var būt tikai viens konts pensiju fondā, kurā tā piedalās [..].”

8

Šī likuma 32. pantā ir paredzēts:

“(1)   Persona kļūst par pensiju fonda dalībnieci, parakstot individuālu pievienošanās aktu pēc savas iniciatīvas vai pēc tam, kad to piesaistījusi par reģistrēšanu atbildīgā iestāde.

(2)   Parakstot pievienošanās aktu, dalībnieki tiek informēti par privāto pensiju sistēmas nosacījumiem, it īpaši attiecībā uz minētajā sistēmā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem, finanšu, tehniska rakstura un citiem riskiem, kā arī par šo risku raksturu un sadalījumu.

[..]”

9

Šā paša likuma 33. pantā ir noteikts:

“(1)   Ikvienu personu, kas nav pievienojusies kādam pensiju fondam četru mēnešu laikā no datuma, kad tai šāds pienākums radies saskaņā ar likumu, par reģistrāciju atbildīgā iestāde pēc nejaušības principa pievieno kādam no pensiju fondiem.

(2)   Personu nejaušā sadale tiek veikta proporcionāli pensiju fonda dalībnieku skaitam sadales veikšanas datumā.

[..]”

10

Privāto pensiju sistēmas uzraudzības komisijas Rīkojuma Nr. 18/2007 par sākotnējo pievienošanos un dalībnieku reģistrēšanu privāti pārvaldāmajos pensiju fondos, redakcijā ar grozījumiem (Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 746, 2007. gada 2. novembris; turpmāk tekstā – “Rīkojums Nr. 18/2007”), 5. pantā ir paredzēts:

“(1)   Dalībnieks individuāli izvēlas privāti pārvaldāmu pensiju fondu.

(2)   Pievienošanās privātam pensiju fondam notiek pēc dalībnieka iniciatīvas vai CNPAS īstenotas nejaušas pievienošanas rezultātā, ja pievienošanās privātam pensiju fondam ir obligāta.

[..]

(6)   Sākotnējā pievienošanās privāti pārvaldāmiem pensiju fondiem sākas 2007. gada 17. septembrī un beidzas 2008. gada 17. janvārī.”

11

Rīkojuma Nr. 18/2007 21. pantā ir noteikts:

“(1)   Ja divreiz mēnesī iznākošajā ziņojumā viens vai vairāki pārvaldītāji ziņo par personu, kura ir parakstījusi vairākus individuālos pievienošanās aktus, vai arī ja ir konstatēts, ka personas pievienošanās uz laiku ir tikusi apstiprināta iepriekšējā ziņojumā, CNPAS šo personu ieraksta elektroniskajā dublikātu tabulā.

(2)   Trīs darbdienu laikā pēc divreiz mēnesī iznākošā ziņojuma CNPAS elektronisko dublikātu tabulu nosūta pārvaldītājiem un komisijai.

[..]”

12

Šī rīkojuma 23. pantā ir noteikts:

“[..]

(3)   Personas, kas sākotnējās pievienošanās procesa pabeigšanas stadijā CNPAS uzrādās kā tādas, kuras parakstījušas vairāk nekā vienu individuālo pievienošanās aktu, dalībnieku reģistrā tiek ierakstītas kā “neapstiprinātas” un tiks pēc nejaušības principa pārdalītas saskaņā ar šī rīkojuma noteikumiem.”

13

Minētā rīkojuma 29. pantā ir noteikts:

“Nejaušās sadales procesa pabeigšanas stadijā CNPAS apstiprina personu pievienošanos katram privāti pārvaldāmam pensiju fondam atsevišķi un aktualizē dalībnieku reģistrā iekļauto informāciju.”

14

Šā paša rīkojuma 30. pantā ir paredzēts:

“(1)   Piecu darbdienu laikā pēc nejauši sadalīto personu ierakstīšanas dalībnieku reģistrā CNPAS katram pārvaldītājam atsevišķi paziņo nejauši sadalīto to personu sarakstu, kuru pievienošanās šī pārvaldītāja pārvaldītajam pensiju fondam ir tikusi apstiprināta.

[..]”

15

Rīkojuma Nr. 18/2007 31. pantā ir noteikts:

“Ikvienam pārvaldītājam, kuram CNPAS ir nejauši pievienojusi dalībniekus, piecpadsmit kalendāro dienu laikā no datuma, kad šīs personas ir reģistrētas kā privāti pārvaldāmā pensiju fonda dalībnieki, ir pienākums tiem paziņot privāti pārvaldāmā pensiju fonda nosaukumu un šī fonda pārvaldītāja nosaukumu.”

16

ING Pensii ir sabiedrība, kas nodarbojas ar pensiju fondu pārvaldību, it īpaši Rumānijas privāto obligāto pensiju fondu tirgū. Attiecībā uz šo sabiedrību Consiliul Concurenţei veica izmeklēšanu par iespējamo Likuma Nr. 21/1996 5. panta 1. punkta un LESD 101. panta pārkāpumu.

17

Consiliul Concurenţei ar 2010. gada 7. septembra Lēmumu Nr. 39/2010 uzlika naudas sodus četrpadsmit privāto pensiju pārvaldītājsabiedrībām, tostarp arī ING Pensii, sakarā ar šo sabiedrību noslēgtajiem nolīgumiem, kas attiecās uz klientu sadali. Šie nolīgumi esot attiekušies uz personām, kuras sākotnējā pievienošanās laikposmā parakstījušas divus aktus par pievienošanos dažādiem privāto pensiju fondiem. Kā uzskata Consiliul Concurenţei, noslēdzot šādus nolīgumus, attiecīgie pensiju fondi savā starpā ir sadalījuši šīs dubulti ierakstītās personas (turpmāk tekstā – “dublikāti”) vienādas daļās un tādējādi centušies novērst, ka šo personu sadali veic CNPAS.

18

2010. gada 4. oktobrīING Pensii lūdza Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa), primāri, atcelt Lēmumu Nr. 39/2010 un, pakārtoti, atcelt šo lēmumu daļēji, lai panāktu uzliktā naudas soda apmēra samazinājumu. Šī sabiedrība apgalvoja, ka attiecīgie nolīgumi neesot pretrunā Likuma Nr. 21/1996 5. panta 1. punktam un ka neesot arī izpildīti LESD 101. panta piemērošanas nosacījumi.

19

ING Pensii it īpaši apgalvoja, ka tādu dalībnieku sadale, kas reģistrēti kā dublikāti, neatbilstot “aizliegtas vienošanās” jēdzienam. Tādējādi neesot konstatējamas nekādas sekas, kas izpaustos kā konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai izkropļošana Rumānijas privāto obligāto pensiju fondu tirgū vai būtiskā tā daļā. ING Pensii vēl apgalvoja, ka konkurence starp šiem pensiju fondiem arī nav likvidēta, jo tie sākotnējās pievienošanās laikā esot bijuši konkurējošā situācijā.

20

Consiliul Concurenţei norādīja, ka, lai konstatētu to vienošanos konkurencei ierobežojošo raksturu, kuras bija noslēgtas starp attiecīgajiem pensiju fondiem, kuru skaitā ir arī ING Pensii, ir jāņem vērā atbilstošās tiesību normas, kas bija pamats obligāto pensiju fondu privātās pārvaldības tirgus izveidei un darbībai, kā arī tā tirgus specifika, kurā šīs vienošanās tika noslēgtas.

21

Curtea de Apel Bucureşti ar 2012. gada 6. februāra spriedumu noraidīja ING Pensii prasību. Šī sabiedrība minēto spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā. Tā it īpaši apgalvoja, ka citāda dublikātu aprēķināšanas algoritma izvēle, kas atšķiras no piemērojamajā tiesiskajā regulējumā paredzētā, esot nevis Likuma Nr. 21/1996 pārkāpums, bet gan nekas vairāk kā specifisko obligāto privāto pensiju jomas tiesību aktu pārkāpums. Turklāt, tā kā attiecīgais nolīgums bija ierobežots vien ar dublikātu sadali, tas nekādi nebūtu varējis ietekmēt konkurenci attiecīgajā tirgū, jo šie dublikāti, kas veidoja mazāk par 1,5 % no tirgus, nebūtu varējuši radīt konkurenci starp pensiju fondiem.

22

ING Pensii vēl iesniedzējtiesā norādīja, ka tai neesot bijušas nekādas praktiskas vai ekonomiskas intereses dublikātus sadalīt vienādās daļās, jo 2007. gada 15. oktobrī tai jau piederēja lielākā tirgus daļa. Turklāt pamatlietā izskatāmajiem nolīgumiem esot bijušas pozitīvas sekas, nodrošinot efektīvāku pievienošanās procesu privāto obligāto pensiju fondiem, jo dalībniekiem bijusi lielāka iespēja, ka tiks ņemta vērā viņu izvēle, nekā tas būtu bijis gadījumā, ja sadale notiktu pēc nejaušības principa.

23

Visbeidzot, ING Pensii apgalvoja, ka šajā gadījumā neesot pierādītas nekādas privāto obligāto pensiju fondu valsts tirgus sadales sekas, kas būtu saistītas ar cita dublikātu aprēķināšanas algoritma izvēli. Runājot par nolīgumiem, kas nosedz procentuāli niecīgu Rumānijas tirgus daļu, esot skaidrs, ka to faktiskās vai potenciālās sekas ir nebūtiskas un ka tās nekādā gadījumā nevar ietekmēt attiecīgo tirgu Savienības mērogā.

24

Consiliul Concurenţei lūdza noraidīt ING Pensii apelācijas sūdzību, apgalvojot, ka nolīgumi par dublikātu sadali bija tādi, kas var izkropļot konkurenci privāto obligāto pensiju fondu tirgū un tiem pašiem par sevi esot konkurenci ierobežojošs mērķis. Nolīguma spēja radīt negatīvas sekas un tāda pārkāpuma konstatējums, kuru veido tirgus un piegādes avotu sadale, neesot atkarīgi no faktiski sadalīto klientu skaita, jo šis aspekts ir viens no aizliegtas vienošanās konkrēto seku veidiem.

25

Šajos apstākļos Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Augstākā kasācijas un justīcijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai, pastāvot klientu sadales praksei, to faktiskajam galīgajam skaitam ir nozīme vērtējumā, vai ir izpildīts nosacījums par konkurences būtisku ietekmēšanu LESD 101. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumu izpratnē?”

26

Iesākumā ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa jautā par klientu sadales nolīgumā paredzēto personu skaita nozīmi attiecībā uz vienu no LESD 101. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuru aizliegtajai vienošanās, lai tai varētu tikt piemērots minētais noteikums, ir jābūt tādai, kas var ierobežot konkurenci iekšējā tirgū.

27

Ņemot vērā pamatlietas faktiskos apstākļus, uzdotais jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka tā mērķis ir noskaidrot, vai LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tā, ka tādi klientu sadales nolīgumi kā pamatlietā starp privāto pensiju fondiem noslēgtie ir aizliegtas vienošanās ar konkurenci ierobežojošu mērķi, un vai šajos nolīgumos paredzēto klientu skaitam ir nozīme attiecībā uz nosacījumu par konkurences ierobežojuma esamību iekšējā tirgū.

28

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai uz nolīgumu, uzņēmumu apvienības lēmumu vai saskaņotu darbību attiektos LESD 101. panta 1. punktā minētais aizliegums, tiem jābūt tādiem, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru “mērķis vai sekas” ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

29

Runājot par nošķīrumu starp tādām saskaņotām darbībām, kuru “mērķis” ir konkurences ierobežošana, un tādām, kuru “sekas” ir konkurences ierobežošana, jāatgādina, ka tie ir nevis kumulatīvi, bet gan alternatīvi nosacījumi.

30

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kopš sprieduma pasludināšanas lietā LTM (56/65, EU:C:1966:38) šo nosacījumu alternatīvais raksturs, uz ko norāda saikļa “vai” lietojums, liek vispirms ņemt vērā saskaņotās darbības mērķi, ievērojot ekonomisko kontekstu, kurā tā ir īstenojama. Tomēr gadījumā, kad saskaņotas darbības satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma konkurencei pakāpi, ir jāpārbauda tās sekas un, lai uz to attiektos aizliegums, jābūt izpildītam tādu apstākļu kopumam, no kuriem izriet, ka konkurence faktiski būtiski ir tikusi vai nu nepieļauta, vai arī ierobežota vai izkropļota (skat. spriedumus Beef Industry Development Society un Barry Brothers, C‑209/07, EU:C:2008:643, 15. punkts, kā arī T‑Mobile Netherlands u.c., C‑8/08, EU:C:2009:343, 28. punkts).

31

Runājot par jēdzienu “ierobežojums mērķa dēļ”, jānorāda, ka noteikti uzņēmumu savstarpējās koordinācijas veidi pēc savas būtības ietver pietiekamu kaitējuma pakāpi attiecībā uz pareizu normālas konkurences funkcionēšanu, lai varētu uzskatīt, ka to sekas nav jāpārbauda (šajā ziņā skat. spriedumu CB/Komisija, C‑67/13 P, EU:C:2014:2204, 49. un 50. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

32

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tādi nolīgumi, kuru mērķis šo pašu nolīgumu būtības dēļ ir sadalīt klientus attiecībā uz pakalpojumiem, ir kolūziju formas, kas ir sevišķi kaitējošas normālas konkurences pareizai funkcionēšanai. Tātad nolīgumi par klientu sadali, tāpat kā nolīgumi par cenām, acīmredzami ietilpst smagāko konkurences ierobežojumu kategorijā (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Stichting Administratiekantoor Portielje, C‑440/11 P, EU:C:2013:514, 95. un 111. punkts).

33

Tiesa ir arīdzan uzsvērusi, ka, lai novērtētu, vai nolīgumam starp uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienības lēmumam ir šādas pazīmes, ir jāņem vērā to noteikumu saturs, mērķis, ko ar tiem paredzēts sasniegt, kā arī ekonomiskais un juridiskais konteksts, kurā tie iekļaujas. Vērtējot šo kontekstu, ir vienlīdz jāņem vērā ietekmēto preču vai pakalpojumu raksturs, kā arī reālie attiecīgā tirgus vai tirgu darbības un struktūras apstākļi (skat. spriedumu CB/Komisija, C‑67/13 P, EU:C:2014:2204, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

No tā izriet, ka, lai noteiktu, vai pamatlietā attiecīgā prakse tās “mērķa” dēļ varēja radīt šādu ierobežojumu, tā ir jāvērtē, ņemot vērā šos judikatūras elementus.

35

Runājot, pirmkārt, par pamatlietā izskatāmās aizliegtās vienošanās saturu, netiek apstrīdēts, ka ING Pensii ir vienojusies ar citām sabiedrībām nenoteiktu ieinteresēto personu skaitu, proti, dublikātus, sadalīt vienādās daļās starp privātajiem pensiju fondiem, kas ir šo vienošanos dalībnieki.

36

Kā konstatējusi Consiliul Concurenţei un kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, pamatlietā izskatāmie nolīgumi tika izstrādāti un noslēgti, pirms tika īstenots attiecīgo personu pievienošanās kādam no privāto pensiju fondiem process. Šīs sabiedrības tik tiešām bija paredzējušas, ka liels skaits personu pieteiksies nevis tikai vienam, bet gan vairākiem pensiju fondiem.

37

Otrkārt, runājot par attiecīgo privāto pensiju fondu izvirzīto mērķi, jānorāda, ka divpusējo nolīgumu par dublikātu sadali mērķis bija piesaistīt attiecīgās personas ierobežotam tirgus dalībnieku lokam, to darot pretēji piemērojamajām tiesību normām un par ļaunu pārējām sabiedrībām, kas darbojas pamatlietā izskatāmajā ekonomikas nozarē.

38

Tātad konstatētās aizliegtās vienošanās mērķis bija stiprināt katra šī privātā pensiju fonda pozīciju attiecīgajā tirgū salīdzinājumā ar konkurentu fondiem, kas nebija attiecīgo vienošanos dalībnieki.

39

Tāpēc saskaņā ar šī sprieduma 32. punktā minētajiem apsvērumiem, šo nolīgumu mērķis acīmredzami bija pretējs pareizai normālas konkurences funkcionēšanai.

40

Treškārt, runājot par ekonomisko un juridisko kontekstu, kurā iekļaujas pamatlietā izskatāmie nolīgumi, ir svarīgi vispirms atgādināt, ka šī jaunā privāto obligāto pensiju fondu tirgus izveide notika relatīvi īsā laikposmā, proti, četros mēnešos, kura beigās tika noteikta katra šī fonda tirgus daļa.

41

Tāpat arī jānorāda, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgo personu pievienošanās vienam no šim nolūkam apstiprinātajiem 18 privāto pensiju fondiem bija obligāta un ka šāda pievienošanās stājās likumīgā spēkā tikai tad, kad tā tika reģistrēta CNPAS.

42

Turklāt saskaņā ar šiem tiesību aktiem personas, kas bija reģistrējušās pie vairākiem šādu fondu pārvaldītājiem, tika uzskatītas par tādām, kuras nav veikušas spēkā esošu pievienošanos un kuras ir jāsadala starp šiem fondiem, to darot tieši proporcionāli tādu personu skaitam, kuru pievienošanās bija apstiprināta attiecībā uz katru no šiem fondiem.

43

Minētajos tiesību aktos vēl bija paredzēts, ka persona, kas likumīgi pievienojusies vienam no apstiprinātajiem privāto pensiju fondiem, savu dalību nevar mainīt, iekams nav pagājuši divi gadi, jo pretējā gadījumā tai ir jāsedz būtiski izdevumi.

44

Visbeidzot, attiecīgie privāto pensiju fondi, organizējot šīs vienošanās, ir tīši izvairījušies no tiesību aktu normām, saskaņā ar kurām dublikātu dalība tiek noteikta atbilstoši kompetento valsts iestāžu izvēlei un saskaņā ar šo personu nejauša sadalījuma principu.

45

Šādos apstākļos, lai novērtētu ekonomisko un juridisko kontekstu, kurā iekļaujas aizliegtā vienošanās, saskaņā ar šī sprieduma 33. punktā atgādināto judikatūru ir jāņem vērā ietekmēto pakalpojumu raksturs, kā arī reālie attiecīgā tirgus darbības apstākļi un šī tirgus struktūra.

46

Šajā gadījumā attiecīgā pakalpojuma raksturs, kura īpaša raksturiezīme ir konkrēto personu likumiskais pienākums pievienoties privātam pensiju fondam, bija noteikts valsts tiesību aktos. Tāpēc pamatlietā izskatāmais apdrošināšanas produkts potenciālajiem klientiem bija viegli identificējams, kaut arī attiecībā uz šī produkta piedāvājumu tie bija spēcīgas konkurences apstākļos starp dažādiem apstiprinātiem privāto pensiju fondiem.

47

No tā izriet, ka attiecīgo privāto pensiju fondu organizēto vienošanos mērķis bija ļaut šiem fondiem ietekmēt jaunizveidotā privātās obligātās apdrošināšanas tirgus struktūru un reālos darbības apstākļus būtiskā šī tirgus izveides stadijā.

48

Visbeidzot, lai tiktu izpildīts nosacījums, saskaņā ar kuru nolīgumam ir jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 101. panta 1. punkta izpratnē, šim nolīgumam ir jābūt tādam, kas, ņemot vērā visu faktisko un juridisko apstākļu kopumu, ar pietiekamu iespējamības pakāpi ļauj paredzēt, ka tas tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli var ietekmēt tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm, radot turklāt bažas, ka tas var kavēt vienotā tirgus izveidi starp dalībvalstīm. Šādai ietekmei turklāt ir jābūt tādai, kas nav nenozīmīga (skat. spriedumus Javico, C‑306/96, EU:C:1998:173, 16. punkts; Bagnasco u.c., C‑215/96 un C‑216/96, EU:C:1999:12, 47. punkts, kā arī Dalmine/Komisija, C‑407/04 P, EU:C:2007:53, 90. punkts).

49

Runājot par tādas aizliegtas vienošanās spēju iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, kura pārklāj visu dalībvalsts teritoriju, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šādas aizliegtas vienošanās sekas šīs vienošanās rakstura dēļ konsolidē tirgu sadalījumu valsts mērogā, tādējādi kavējot LESD paredzēto ekonomisko mijiedarbību (skat. spriedumus Vereeniging van Cementhandelaren/Komisija, 8/72, EU:C:1972:84, 29. punkts; Komisija/Itālija, C‑35/96, EU:C:1998:303, 48. punkts, kā arī Wouters u.c., C‑309/99, EU:C:2002:98, 95. punkts).

50

Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka attiecīgajiem pakalpojumiem varēja būt pārrobežu raksturs, jo personas, uz kurām attiecās pienākums pievienoties kādam no apstiprinātajiem fondiem, un šo fondu pārvaldītāji varētu būt reģistrēti citās dalībvalstīs, bet Rumānijā izveidotie pensiju fondi varētu piederēt sabiedrībām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

51

Lai gan ir tiesa, ka piekļuve šim jaunajam privāto obligāto pensiju fondu tirgum bija ierobežoti dota tikai šim nolūkam Rumānijā apstiprinātām sabiedrībām, pamatlietā izskatāmā aizliegtā vienošanās iekļūšanu Rumānijas tirgū padarīja daudz grūtāku sabiedrībām, kuras dibinātas ārpus Rumānijas teritorijas un arī vēlas sniegt pakalpojumus attiecīgajā ekonomikas nozarē.

52

Šāda situācija ir jāuzskata par tādu, kas var iespaidot tirdzniecību Savienības iekšējā tirgū.

53

No tā izriet, ka pamatlietā izskatāmie nolīgumi var tikt kvalificēti LESD 101. panta 1. punkta izpratnē kā konkurenci ierobežojoši to mērķa dēļ.

54

Šādos apstākļos to personu skaitam, uz kurām konkrēti attiecas pamatlietā izskatāmie nolīgumi par sadali, nav nozīmes attiecībā uz konstatējumu par šāda konkurences ierobežojuma esamību.

55

Kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 83. punktā, nolīguma par sadali konkurenci ierobežojošais mērķis, it īpaši šī nolīguma spēja radīt negatīvas sekas tirgū, ir atkarīgs nevis no konkrēta faktiski sadalīto klientu skaita, bet gan vienīgi no šī nolīguma noteikumiem un objektīvajiem mērķiem, kas vērtēti ekonomiskajā un juridiskajā kontekstā, kādā šis nolīgums ir ticis noslēgts.

56

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi klientu sadales nolīgumi kā pamatlietā starp privāto pensiju fondiem noslēgtie ir aizliegtas vienošanās ar konkurenci ierobežojošu mērķi, un šajos nolīgumos paredzēto klientu skaitam nav nozīmes nosacījuma par konkurences ierobežošanu iekšējā tirgū vērtējumā.

57

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi klientu sadales nolīgumi kā pamatlietā starp privāto pensiju fondiem noslēgtie ir aizliegtas vienošanās ar konkurenci ierobežojošu mērķi, un šajos nolīgumos paredzēto klientu skaitam nav nozīmes nosacījuma par konkurences ierobežošanu iekšējā tirgū vērtējumā.