Lieta C‑97/14
SMK kft
pret
Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-alföldi Regionális Adó Főigazgatósága
un
Nemzeti Adó- és Vámhivatal
(Gyulai Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — 52. panta c) punkts un 55. pants — Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana — Pakalpojuma saņēmējs, kurš kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs ir norādīts vairākās dalībvalstīs — Nosūtīšana vai transportēšana ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā pakalpojums faktiski ticis sniegts”
Kopsavilkums – Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 30. aprīlī spriedums
Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstošo Savienības tiesību aspektu identificēšana – Jautājumu pārformulēšana
(LESD 267. pants)
Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Pakalpojumu sniegšana – Nodokļu piesaistes vietas noteikšana – Kustama materiālā īpašuma ekspertīze vai apstrāde – Atkāpes attiecībā uz šādiem pakalpojumiem, ko sniedz saņēmējiem, kas ir norādīti kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji citā dalībvalstī, kura nav pakalpojumu faktiskās sniegšanas valsts – Pakalpojuma saņēmējs, kurš ir norādīts vairākās dalībvalstīs – Nosūtīšana vai transportēšana ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā pakalpojums faktiski ticis sniegts, nevis pēc pakalpojuma sniegšanas, bet pēc vēlākas šo preču pārdošanas
(Padomes Direktīvas 2006/112 52. panta c) punkts un 55. pants)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 27.–30. punktu)
Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 55. pants, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. janvārim, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams tādos apstākļos, kad pakalpojumu saņēmējs vienlaikus bija identificēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs gan pakalpojumu faktiskās izpildes dalībvalstī, gan citā dalībvalstī, bet vēlāk tikai šajā citā dalībvalstī, un kad kustamais materiālais īpašums, attiecībā uz kuru tika veikti šie pakalpojumi, tika nosūtīts vai transportēts ārpus pakalpojumu faktiskās izpildes dalībvalsts nevis pēc šo pakalpojumu pabeigšanas, bet pēc vēlākas šo preču pārdošanas.
Faktiski, lai noteiktu pakalpojumu sniegšanas vietu, ir jāņem vērā tikai faktu informācija, kas raksturo konkrēto ar nodokli apliekamo darījumu, Direktīvas 2006/112 55. pantā noteiktais nosacījums, ka precēm jābūt nosūtītām vai transportētām ārpus dalībvalsts, kura ir pakalpojuma faktiskā izpildes vieta, tajā paredzētās atkāpes piemērošanai ir jāizvērtē, ņemot vērā tikai šos informācijas elementus, nevis iespējamos vēlākos darījumus. Tātad, lai varētu piemērot 55. pantu, prece ir jātransportē vai jānosūta, veicot darījumu saistībā ar šīs preces apstrādi, šajā gadījumā – pirms cita darījuma ar šīm pievienotās vērtības nodoklim pakļautajām precēm veikšanas.
(sal.ar 37., 38., 42. punktu un rezolutīvo daļu)
1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstošo Savienības tiesību aspektu identificēšana – Jautājumu pārformulēšana
(LESD 267. pants)
2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Pakalpojumu sniegšana – Nodokļu piesaistes vietas noteikšana – Kustama materiālā īpašuma ekspertīze vai apstrāde – Atkāpes attiecībā uz šādiem pakalpojumiem, ko sniedz saņēmējiem, kas ir norādīti kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji citā dalībvalstī, kura nav pakalpojumu faktiskās sniegšanas valsts – Pakalpojuma saņēmējs, kurš ir norādīts vairākās dalībvalstīs – Nosūtīšana vai transportēšana ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā pakalpojums faktiski ticis sniegts, nevis pēc pakalpojuma sniegšanas, bet pēc vēlākas šo preču pārdošanas
(Padomes Direktīvas 2006/112 52. panta c) punkts un 55. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 27.–30. punktu)
2. Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 55. pants, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. janvārim, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams tādos apstākļos, kad pakalpojumu saņēmējs vienlaikus bija identificēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs gan pakalpojumu faktiskās izpildes dalībvalstī, gan citā dalībvalstī, bet vēlāk tikai šajā citā dalībvalstī, un kad kustamais materiālais īpašums, attiecībā uz kuru tika veikti šie pakalpojumi, tika nosūtīts vai transportēts ārpus pakalpojumu faktiskās izpildes dalībvalsts nevis pēc šo pakalpojumu pabeigšanas, bet pēc vēlākas šo preču pārdošanas.
Faktiski, lai noteiktu pakalpojumu sniegšanas vietu, ir jāņem vērā tikai faktu informācija, kas raksturo konkrēto ar nodokli apliekamo darījumu, Direktīvas 2006/112 55. pantā noteiktais nosacījums, ka precēm jābūt nosūtītām vai transportētām ārpus dalībvalsts, kura ir pakalpojuma faktiskā izpildes vieta, tajā paredzētās atkāpes piemērošanai ir jāizvērtē, ņemot vērā tikai šos informācijas elementus, nevis iespējamos vēlākos darījumus. Tātad, lai varētu piemērot 55. pantu, prece ir jātransportē vai jānosūta, veicot darījumu saistībā ar šīs preces apstrādi, šajā gadījumā – pirms cita darījuma ar šīm pievienotās vērtības nodoklim pakļautajām precēm veikšanas.
(sal.ar 37., 38., 42. punktu un rezolutīvo daļu)