Lieta C‑49/14

Finanmadrid EFC SA

pret

Jesús Vicente Albán Zambrano u.c.

(Juzgado de Primera Instancia no 5 de Cartagena lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 93/13/EEK — Negodīgi noteikumi — Maksājuma rīkojuma procedūra — Piespiedu izpildes procedūra — Valsts izpildes tiesas kompetence pēc savas ierosmes izskatīt jautājumu par negodīga noteikuma spēkā neesamību — Res judicata princips — Efektivitātes princips — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Tiesību aizsardzība tiesā”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 18. februāra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Valsts tiesas kompetence — Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana — Prejudiciāla nolēmuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība

   (LESD 267. pants)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Maksājuma rīkojuma procedūra — Neiespējamība lietu izskatošajai tiesai maksājuma rīkojuma izpildes posmā pēc savas ierosmes izvērtēt jautājumu par negodīga noteikuma spēkā neesamību — Procesuālās autonomijas princips — Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana — Neatbilstība efektivitātes principam — Lēmuma par maksājuma rīkojumu “res judicata” spēks

   (Padomes Direktīva 93/13)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 27., 31. un 32. punktu)

2.  Direktīva 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā tiesai, kas izskata maksājuma rīkojuma izpildes lietu, nav ļauts pēc savas ierosmes izvērtēt jautājumu par komersanta ar patērētāju noslēgtā līgumā ietverta noteikuma negodīgumu tad, ja šādu vērtējumu veikt nav pieteikuma par maksājuma rīkojuma izdošanu izskatošās amatpersonas kompetencē.

   Proti, ja maksājuma rīkojuma procedūras norise un īpatnības ir tādas, ka, ja vien nav apstākļu, kuru dēļ tajā iesaistās tiesnesis, šī procedūra tiek noslēgta, liedzot iespēju īstenot kontroli pār to, vai komersanta ar patērētāju noslēgtajā līgumā ir negodīgi noteikumi, un ja tāpēc maksājuma rīkojuma izpildes lietu izskatošās tiesas kompetencē nav pēc savas ierosmes izvērtēt šādu noteikumu esamību, pret patērētāju varētu tikt vērsts izpildu dokuments, viņam nevienā procedūras brīdī negarantējot šāda vērtējuma veikšanu. Šāds tiesiskais regulējums iespējami apdraud no Direktīvas 93/13 izrietošo tiesību aizsardzības efektivitāti. Šo tiesību efektīva aizsardzība var tikt garantēta tikai ar nosacījumu, ka dalībvalsts procesuālā sistēma ļauj vai nu maksājuma rīkojuma procedūrā, vai maksājuma rīkojuma izpildes procedūrā pēc savas ierosmes veikt kontroli pār komersanta ar patērētāju noslēgtā līgumā esošo noteikumu iespējamu negodīgumu.

   Teikto neatspēko tas, ka dalībvalsts procesuālajās tiesībās pieteikuma par maksājuma rīkojuma izdošanu izskatošās iestādes pieņemtais lēmums ir apveltīts ar res judicata spēku un atzīts, ka tā radītās tiesiskās sekas ir analoģiskas tiesas nolēmuma radītajām sekām. Šāds tiesiskais regulējums par res judicata spēka īstenošanas kārtību maksājuma rīkojuma procedūrā nešķiet atbilstīgs efektivitātes principam, jo komersantu pret patērētājiem uzsāktajās procedūrās šī kārtība padara neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina Direktīvā 93/13 patērētājiem nodrošināt iecerētas aizsardzības piemērošanu.

   (sal. ar 40., 41., 43., 45.–47., 48., 54. un 55. punktu un rezolutīvo daļu)