Lieta C‑44/14

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Parlamentu

un

Eiropas Savienības Padomi

“Prasība atcelt tiesību aktu — Regula (ES) Nr. 1052/2013 — Ārējo robežu šķērsošana — Eurosur sistēma — Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana — Dalība — Sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti — Spēkā esamība”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2015. gada 8. septembra spriedums

  1. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Protokols, ar ko iekļauj Šengenas acquis – Piemērojamība Īrijai un Apvienotajai Karalistei – Robežas – Nepiedalīšanās acquis noteikumos vai arī tādu priekšlikumu un ierosmju pieņemšanā, ar ko tiek pilnveidots šis acquis un kas attiecas uz ārējo robežu šķērsošanu – Iespēja izveidot ar Īriju un Apvienoto Karalisti ierobežotas sadarbības formu, kas ļauj apmainīties ar informāciju par ārējo robežu šķērsošanu

    (19. protokola, kas pievienots Līgumiem par ES un ESD, 4. un 5. pants; 45. deklarācija, kas pievienota Līguma par Eiropas Savienību Nobeiguma aktam; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1052/2013 19. pants; Padomes Lēmumi 2000/365 un 2002/192)

  2. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiska, sistēmiska un teleoloģiska interpretācija

  3. Eiropas Savienība – Ciešāka sadarbība – Īstenošana – Dalībnieku dalībvalstu pienākumi – Ciešāka sadarbība jomās, uz kurām attiecas Šengenas “acquis” – Īrijas un Apvienotās Karalistes iespēja piedalīties šajā “acquis” – Sekas

    (LESD 327. un 331. pants; 19. protokola, kas pievienots Līgumiem par ES un ESD, 1., 4. un 5. pants)

  1.  Tā kā Īrija un Apvienotā Karaliste nepiedalās visos Šengenas acquis noteikumos, šīs abas dalībvalstis ir īpašā situācijā, kas protokolā (Nr. 19) par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā (Šengenas protokols), ir divkārši ņemta vērā. Pirmkārt, šā protokola 4. pantā šīm abām dalībvalstīm ir dota iespēja jebkurā brīdī lūgt dalību dažos vai visos Šengenas acquis noteikumos, kas ir spēkā datumā, kad tiek izteikts dalības lūgums. Otrkārt, minētā protokola 5. pantā, kurš attiecas uz priekšlikumiem un ierosmēm par to, kā pilnveidot Šengenas acquis, minētajām dalībvalstīm ir ļauts izvēlēties, vai tās piedalās vai nepiedalās šāda veida pasākuma noteikšanā; šāda izvēles iespēja kādai no minētajām dalībvalstīm ir sniegta tikai tiktāl, ciktāl šis pasākums ietilpst Šengenas acquis jomā, kurā šī valsts ir iesaistījusies, pamatojoties uz šā protokola 4. pantu, vai ciktāl minētais pasākums ir uzskatāms par šīs jomas pilnveidošanu.

    Šajā saistībā, lai gan saskaņā ar Šengenas protokola 4. pantu un Lēmumu 2000/365 par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā un Lēmumu 2002/192 par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Īrija un Apvienotā Karaliste piedalās konkrētos Šengenas acquis noteikumos, šī dalība neietver šā acquis noteikumus, kas attiecas uz ārējo robežu šķērsošanu. Tādējādi Īrija vai Apvienotā Karaliste var piedalīties spēkā esošajos Šengenas acquis noteikumos šajā jomā vai tādu priekšlikumu un ierosmju pieņemšanā, ar ko tiek pilnveidots šis acquis un kas attiecas uz minēto jomu, tikai pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir izteikusi šādu lūgumu, kuru pēc tam ir akceptējusi Padome, lemjot saskaņā ar Šengenas protokola 4. pantā paredzēto procedūru. No tā izriet, ka Savienības likumdevējs, lai atļautu Īrijai vai Apvienotajai Karalistei piedalīties šādos noteikumos vai šādu priekšlikumu vai ierosmju pieņemšanā, nedrīkst izveidot procedūru, kas atšķiras no šā protokola 4. pantā paredzētās procedūras, neatkarīgi no tā, vai šī procedūra ir vairāk vai mazāk apgrūtinoša nekā protokolā paredzētā. Tāpat Savienības likumdevējs nedrīkst paredzēt iespēju dalībvalstīm savā starpā noslēgt nolīgumus ar šādām sekām.

    Runājot par 19. pantu Regulā Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur), kurā ir paredzēta iespēja īstenot sadarbību par informācijas apmaiņu ārējo robežu šķērsošanas jomā, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Īriju vai Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm, šī tiesību norma nav uzskatāma par tādu, ar kuru dalībvalstīm ir paredzēta iespēja noslēgt nolīgumus, ar kuriem Īrijai vai Apvienotajai Karalistei ir atļauts piedalīties spēkā esošajos Šengenas acquis noteikumos, kas attiecas uz ārējo robežu šķērsošanas jomu. Šajā tiesību normā minētie nolīgumi ļauj izveidot ierobežotas sadarbības formu starp Īriju un Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām kaimiņos esošām valstīm, taču ar tiem Īrija vai Apvienotā Karaliste nevar tikt nostādītas citām dalībvalstīm līdzvērtīgā situācijā, ciktāl šajos nolīgumos attiecībā uz šīm divām dalībvalstīm nedrīkst tikt paredzētas tiesības vai pienākumi, kas ir salīdzināmi ar citu dalībvalstu tiesībām vai pienākumiem Eurosur sistēmā vai būtiskā tās daļā.

    Turklāt no Šengenas protokola, 45. deklarācijas attiecībā uz 4. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un no lojālas sadarbības principa vispārējā kopsakara izriet, ka nedrīkst tikt uzskatīts, ka ar sistēmu, kura izveidota ar Šengenas protokola 4. un 5. pantu, Īrijai un Apvienotajai Karalistei ir paredzēts likt piedalīties visā Šengenas acquis, izslēdzot jebkādu ierobežotas sadarbības formu ar šīm dalībvalstīm. Arīdzan tāda Šengenas protokola 4. panta interpretācija, saskaņā ar kuru tas nav piemērojams ierobežotām sadarbības formām, neapdraud šā panta lietderīgo iedarbību, ciktāl šāda interpretācija neļauj ne Īrijai, ne Apvienotajai Karalistei nedz iegūt tādas tiesības, kas ir salīdzināmas ar citu dalībvalstu tiesībām attiecībā uz spēkā esošajiem Šengenas acquis noteikumiem, nedz piedalīties priekšlikumu vai ierosmju pieņemšanā šā acquis pilnveidošanai, iepriekš ar vienprātīgu Padomes lēmumu, kas pieņemts uz minētā panta pamata, nesaņemot atļauju piedalīties attiecīgajos noteikumos.

    Tāpat fakts, ka dalībvalstīm, kuras piedalās Šengenas acquis, kad tās pilnveido šo acquis un padziļina ciešāku sadarbību, kuru tām ir tiesības izveidot ar Šengenas protokola 1. pantu, nav jāparedz īpaši pielāgošanas pasākumi citām dalībvalstīm, nenozīmē, ka Savienības likumdevējam ir liegts paredzēt šādus pasākumus, it īpaši atļaujot noteiktas ierobežotas sadarbības formas ar minētajām dalībvalstīm, kad tas to uzskata par vajadzīgu. Turklāt apstāklis, ka ierobežotas sadarbības formu izveide var novest pie šajā jomā piemērojamo noteikumu sadrumstalotības, neļauj apšaubīt šo secinājumu, jo šādas ciešākas sadarbības izveide neizbēgami zināmā mērā sadrumstalo dalībvalstīm attiecīgajā jomā piemērojamos noteikumus. No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka ierobežotas sadarbības formas nav uzskatāmas par dalību Šengenas protokola 4. panta izpratnē.

    (sal. ar 27.–33., 42., 51.–53., 55., 58. un 59. punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 44. punktu)

  3.  Gan no protokola par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, preambulas, gan no tā 1. panta izriet, ka Šengenas acquis iekļaušana Eiropas Savienības struktūrā notiek, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem par ciešāku sadarbību. No LESD sestās daļas III sadaļas un, it īpaši, no LESD 327. panta izriet, ka ciešākas sadarbības izveides pamatā ir to dalībvalstu nošķiršana, kuras iesaistās ciešākā sadarbībā un kurām ir saistoši šādas sadarbības ietvaros pieņemtie akti, no tām dalībvalstīm, kuras tajā neiesaistās un kurām šie akti nav saistoši. Tas, kā neiesaistīta dalībvalsts kļūst par iesaistītu dalībvalsti, principā ir noteikts LESD 331. pantā, un, kā norādīts šajā pantā, tas nozīmē, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāpiemēro attiecīgās ciešākās sadarbības ietvaros jau pieņemtie akti.

    Ciešākas sadarbības Šengenas acquis ietilpstošajās jomās kontekstā Šengenas protokola 4. pants ir piemērojams LESD 331. panta vietā un tāpēc tas ir jāsaprot tādējādi, ka tā mērķis ir atļaut Īrijai un Apvienotajai Karalistei attiecībā uz konkrētiem Šengenas acquis noteikumiem tikt nostādītām stāvoklī, kas ir līdzvērtīgs to dalībvalstu stāvoklim, kuras piedalās šajā acquis, nevis noteikt šo abu dalībvalstu tiesības un pienākumus, kad tās noteiktās jomās ir izvēlējušās palikt ārpus šīs ciešākās sadarbības.

    (sal. ar 47.–49. punktu)