ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES
[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2015. gada 15. oktobrī ( 1 )
Lieta C‑431/14 P
Grieķijas Republika
pret
Komisiju
“Apelācija — Valsts atbalsts — Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības (ELGA) 2008. un 2009. gadā veiktie kompensācijas maksājumi — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt — Valsts atbalsta jēdziens — Valsts atbalsts, kuru var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu — LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts — Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos”
1. |
Ar savu apelācijas sūdzību Grieķijas Republika lūdz atcelt Vispārējas tiesas spriedumu Grieķija/Komisija (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”) ( 2 ), ar ko Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Komisijas 2011. gada 7. decembra Lēmumu 2012/157/ES par kompensācijas atbalstu Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrībai (ELGA) 2008. un 2009. gadā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ( 3 ). |
Atbilstošās tiesību normas
LESD
2. |
LESD 107. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, izņemot Līgumos paredzētās atkāpes, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
3. |
Atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam par saderīgu ar iekšējo tirgu cita starpā var tikt atzīts atbalsts, kas novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. |
Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos
4. |
Eiropas Komisija 2009. gada 22. janvārī publicēja paziņojumu par valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (turpmāk tekstā – “KPS”) ( 4 ). Tajā tā tostarp norādīja, ka papildus ārkārtas palīdzībai, kas paredzēta finanšu sistēmai, ir nepieciešama ārkārtas politiska reakcija uz pašreizējo globālo krīzi ( 5 ). Ņemot vērā šīs krīzes smagumu un tās ietekmi uz dalībvalstu tautsaimniecību kopumā, Komisija uzskatīja, ka ierobežotā laika posmā atsevišķi valsts atbalsta veidi ir pamatoti, lai risinātu šīs problēmas, un ka tie var tikt atzīti par saderīgiem ar kopējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. |
5. |
Paziņojot, ka tā atļauj uz pagaidu laiku un ar zināmiem nosacījumiem piešķirt atbalstus, kuriem piemērojams LESD 107. panta 1. punkts, Komisija tomēr norādīja, ka šī atļauja neattiecas uz atbalstu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu ( 6 ). |
6. |
KPS 7. punktā Komisija it īpaši ir norādījusi, ka: “Ņemot vērā finanšu un ekonomisko situāciju, kas prasa tūlītēju rīcību, Komisija piemēro šo paziņojumu no 2008. gada 17. decembra, kas ir datums, kurā tā principā vienojās par tā saturu. Šis paziņojums ir pamatots ar pašreizējām ārkārtas īslaicīgām finansēšanas problēmām saistībā ar banku krīzi, un tas netiks piemērots pēc 2010. gada 31. decembra. Apspriežoties ar dalībvalstīm, Komisija var to pārskatīt pirms minētā termiņa, pamatojoties uz nozīmīgiem konkurences politikas vai ekonomiskiem apsvērumiem. [..] [..] Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai [ ( 7 )], nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēro:
[..].” |
7. |
Komisija KPS grozīja ar 2009. gada 31. oktobrī publicētu paziņojumu ( 8 ). Atbilstoši šī paziņojuma 1. punktam: “[..] [KPS] 4.2. punktā paredzētā iespēja piešķirt saderīgu ierobežotu atbalstu neattiecas uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Tomēr saistībā ar finanšu krīzi lauksaimniekiem ir arvien grūtāk saņemt kredītu. [..] Ir lietderīgi paredzēt atsevišķu, ar Līgumu saderīgu ierobežotu atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.” |
8. |
Ar šo paziņojumu grozītās KPS 4.2.2. punkta trešās daļas h) apakšpunkts ir šāds: “Komisija šādu valsts atbalstu uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz [LESD 107]. panta 3. punkta b) [apakšpunktu], ja tiks izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: [..]
|
9. |
Šis KPS grozījums stājās spēkā 2009. gada 28. oktobrī. |
Grieķijas tiesības
10. |
Ar Likumu Nr. 1790/1988 tika izveidota iestāde, kas darbojas sabiedrības interesēs, – “Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrība” (turpmāk teksta – “ELGA”). ELGA, kas ir privāto tiesību juridiska persona un pilnībā pieder valstij, uzdevums cita starpā ir augkopības un lopkopības produkcijas apdrošināšana un lauku saimniecību augkopības un lopkopības resursu apdrošināšana pret zaudējumiem, ko rada dabas katastrofas. |
11. |
Saskaņā ar Likuma Nr. 1790/1988 3.a pantu, redakcijā, kas piemērojama šajā lietā, ELGA apdrošināšanas shēma ir obligāta un apdrošināti ir tādi dabas radītie riski kā plūdi vai sausums. 5.a pantā šajā ziņā ir noteikta īpaša apdrošināšanas iemaksa ELGA, kas jāveic tiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri izmanto šo apdrošināšanas shēmu. Šīs iemaksas, kura nonāk valsts budžetā, apmērs ir atkarīgs no tā, vai apdrošināšanas segums attiecas uz lauksaimniecības vai lopkopības produkciju. |
Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums
12. |
Ekonomikas un finanšu ministrs un lauku attīstības un pārtikas ministrs 2009. gada 30. janvārī pieņēma Starpministriju rīkojumu Nr. 262037 par izņēmuma rakstura lauksaimniecības zaudējumu kompensēšanu (turpmāk tekstā – “Starpministriju rīkojums”). Starpministriju rīkojumā bija noteikts, ka ELGA izņēmuma kārtā izmaksās kompensācijas 425 miljonu euro apmērā saistībā ar dažu augkopības kultūru produkcijas apjoma samazināšanos, kas 2008. gada ražas sezonas laikā notika slikto laika apstākļu dēļ. Ar tā īstenošanu saistītie ELGA budžeta izdevumi tika finansēti no šīs organizācijas aizņēmuma bankās, ko garantēja valsts. |
13. |
Ar 2009. gada 20. marta vēstuli, kas nosūtīta, atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu, Grieķijas Republika to informēja, ka kompensācijas, ko 2008. gadā par apdrošinātajiem zaudējumiem lauksaimniekiem izmaksāja ELGA, ir sasniegušas 386986648 euro. Šo summu daļēji sedza ražotāju apdrošināšanas iemaksas un daļēji – ieņēmumi, kas gūti no valsts garantētā aizņēmuma 444 miljonu euro apmērā, par kuru ELGA bija vienojusies bankā. |
14. |
Ar 2010. gada 27. janvāra lēmumu ( 9 ) Komisija uzsāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru lietā C 3/10 (ex NN 39/09) par ELGA veiktajiem kompensācijas maksājumiem 2008. un 2009. gadā. |
15. |
2011. gada 7. septembrī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurā it īpaši ir noteikts, ka: “Pirmais pants 1. Kompensācijas, ko [ELGA] 2008. un 2009. gadā izmaksājusi lauksaimniecības produktu ražotājiem, ir valsts atbalsts. 2. Kompensācijas atbalsts, kas piešķirts 2008. gadā saskaņā ar īpašās obligātās apdrošināšanas sistēmu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu attiecībā uz atbalstu 349493652,03 [euro] apmērā, ko ELGA piešķīrusi ražotājiem augkopības produkcijas zaudējumu segšanai, kā arī attiecībā uz atbalstu, kas saistīts ar lāču radīto augkopības produkcijas zaudējumu segšanu 91500 [euro] apmērā, un korekcijas darbībām, kas veiktas saistībā ar iepriekš minēto atbalstu. Kompensācijas atbalsts, kas atbilst pārējai summai un izmaksāts 2008. gadā saskaņā ar īpašo apdrošināšanas sistēmu, nav saderīgs ar iekšējo tirgu. 3. Kompensācijas atbalsts 27614905 [euro] apmērā, kas piešķirts 2009. gadā saskaņā ar [Starpministriju rīkojumu], ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Kompensācijas atbalsts 387404547 [euro] apmērā, kas piešķirts ražotājiem datumos pirms 2009. gada 28. oktobra, nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Šis secinājums neskar atbalstu, kas piešķiršanas brīdī atbilda visiem nosacījumiem, kuri paredzēti [Komisijas 2007. gada 20. decembra] Regulā (EK) Nr. 1535/2007 [par [LESD 107. un 108.] panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (OV L 337, 35. lpp.)]. 2. pants 1. [Grieķijas Republika] veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu no saņēmējiem nesaderīgo atbalstu, kas minēts 1. pantā un jau ir nelikumīgi nodots viņu rīcībā. [..]” |
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
16. |
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 8. februārī, Grieķijas Republika cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu. Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, Grieķijas Republika saskaņā ar LESD 278. un 279. pantu iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu ar mērķi atlikt apstrīdētā lēmuma izpildi. Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu Grieķija/Komisija ( 10 ) tika apturēta apstrīdētā lēmuma izpilde tiktāl, ciktāl ar to Grieķijas Republikai bija uzdots no to saņēmējiem atgūt 1. pantā par nesaderīgu atzīto atbalstu. |
17. |
Grieķijas Republika savas prasības atcelt tiesību aktu atbalstam izvirzīja septiņus pamatus. Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja visu prasību kopumā. |
Tiesvedība Tiesā, apelācijas sūdzības pamati un lietas dalībnieku prasījumi
18. |
Ar apelācijas sūdzību, kas Tiesas kancelejā iesniegta 2014. gada 19. septembrī, Grieķijas Republika lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
19. |
Grieķijas Republika šīs sūdzības atbalstam izvirza trīs pamatus. No tiem pirmajam, kurš būtībā ir saistīts ar LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, pamatojuma neesamību un pierādījumu sagrozīšanu, ir divas daļas. Pirmajā Grieķijas Republika pārmet Vispārējai tiesai, ka tā par valsts līdzekļiem ir kvalificējusi obligātās iemaksas, kuras 2008. un 2009. gadā bija veikuši lauksaimnieki, kuri šajos gados saņēma kompensācijas atbalstu. Otrajā daļā tā iebilst, ka Vispārējā tiesa nav uzskatījusi, ka šīm iemaksām atbilstošās summas ir jāatskaita no atgūstamā atbalsta summas, jo šīs summas attiecīgajiem lauksaimniekiem nevarēja sniegt ekonomiskas priekšrocības, kuras varētu izkropļot konkurenci. Ar otro pamatu, kurš ir saistīts ar LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu un pamatojuma neesamību, Grieķijas Republika Vispārējai tiesai būtībā pārmet, ka tā ir atzinusi, ka ELGA 2009. gadā veiktie kompensāciju maksājumi to saņēmējiem sniedza selektīvu ekonomisku priekšrocību, kas varēja izkropļot konkurenci un tirdzniecību dalībvalstu starpā un tādējādi bija uzskatāma par valsts atbalstu. Ārkārtas krīzes situācija, kas tobrīd skāra Grieķijas ekonomiku, šādu secinājumu izdarīt neļāva. Trešais pamats ir saistīts ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nepareizu interpretāciju un piemērošanu, kā arī ar pamatojuma neesamību. Tā pirmajā daļā Grieķijas Republika pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir uzskatījusi, ka 2009. gadā veiktie attiecīgie maksājumi atbilstoši šai normai nav atzīstami par saderīgiem ar iekšējo tirgu, jo KPS paredzētais valsts atbalstu atvieglojumu režīms nebija piemērojams atbalstiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanas jomā. Tā uzskata, ka Vispārējai tiesai šai ziņā bija jāņem vērā iepriekš atgādinātā krīzes situācija. Otrajā daļā tā iebilst, ka Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi tās argumentus par to, ka apstrīdētais lēmums ir pārmērīgi stingrs, ciktāl ar to 2011. gada decembrī tiek uzdots atgūt ELGA 2008. un 2009. gadā veiktos kompensācijas maksājumus, taču krīze pa to laiku bija kļuvusi vēl smagāka. |
20. |
Komisija lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu vai kā nepamatotu, kā arī piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
21. |
Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 30. septembrī, Grieķijas Republika iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu atbilstoši LESD 278. un 279. pantam ar mērķi, lai Tiesa cita starpā apturētu pārsūdzētā sprieduma izpildi līdz sprieduma apelācijas tiesvedībā pasludināšanai. Tiesas priekšsēdētāja vietnieks šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīja, norādot, ka tas neatbilst nosacījumam par fumus boni juris ( 11 ). |
22. |
Ar Tiesas kancelejā 2015. gada 2. martā iesniegto vēstuli Grieķijas Republika saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 16. panta trešo daļu lūdza Tiesu izspriest lietu virspalātā. |
23. |
2015. gada 30. jūnija vispārējā sapulcē Tiesa nolēma atbilstoši šai normai nodot lietu virspalātai Reglamenta 181. panta iespējamajai piemērošanai. Turklāt tā uzskatīja, ka lietā nav jānotur nedz tiesas sēde, nedz jāsniedz secinājumi. |
24. |
Pirmajā apspriedē virspalāta tomēr atzina, ka par apelācijas sūdzības trešā pamata pirmo daļu ir jānotur tiesas sēde un jāsniedz secinājumi. 2015. gada 2. septembra vispārējā sapulcē Tiesa tādējādi nolēma uzsākt mutvārdu procedūru un aicināja lietas dalībniekus savus apsvērumus paust tieši par šo daļu. |
25. |
2015. gada 6. oktobra tiesas sēdē piedalījās Grieķijas Republika un Komisija. |
Analīze
Ievada apsvērumi
26. |
Es aprobežošos tikai ar trešā pamata pirmās daļas pārbaudi. Kā atgādināju iepriekš, tikai šīs Grieķijas Republikas pausto argumentu daļas dēļ virspalāta, neraugoties uz 2015. gada 30. jūnija vispārējā sapulcē pausto sākotnējo nostāju, nolēma, ka šajā lietā ir jānotur tiesas sēde un jāsniedz secinājumi. |
27. |
Vispirms es vēlētos uzsvērt, ka šajos secinājumos tiks pārbaudīts tikai tas, vai ir pieņemami un pamatoti argumenti, kas būtībā attiecas uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta tiešu piemērošanu principā, neatkarīgi no KPS nosacījumiem. Šajā juridiskajā pārbaudē nekādi netiks skarts ekonomiskā rakstura pamatjautājums. Tādēļ atturēšanos apstiprināt vai noliegt grūtības, kas skārušas Grieķijas lauksaimniecību kopš 2008. gada, vai noteikt to apmēru ( 12 ). |
Trešā pamata pirmās daļas pārbaude
Lietas dalībnieku argumenti
28. |
Grieķijas Republika norāda, ka Vispārējā tiesa ir rīkojusies nepareizi, nekonstatējot, ka apstrīdētie ELGA 2009. gadā veiktie maksājumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu, tieši pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Krīze, kas to tolaik skāra, esot radījusi nopietnus traucējumus tās tautsaimniecībai šīs normas nozīmē, kas attaisnojot atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības nozares uzņēmumiem. Šāda atbalsta izslēgšanai no KPS paredzētā atvieglojuma pirms tās grozījumiem 2009. gada oktobrī neesot nekādas nozīmes. Ārkārtas apstākļi, kurus Grieķijas tautsaimniecībā bija radījusi krīze, kad minētie atbalsti tika piešķirti, tik tiešām atšķīrās no pasaules finansiālās situācijas, kas bija pamats minētā paziņojuma pieņemšanai. |
29. |
Komisija uzskata, ka šī Grieķijas Republikas argumentu daļa nav pieņemama. Pirmkārt, šī iebilduma mērķis esot apstrīdēt Vispārējās tiesas faktu vērtējumu. Otrkārt, šajā ziņā izvirzītie argumenti esot novēloti, jo Grieķijas Republika pirmajā instancē nav pierādījusi krīzes radītos ārkārtējos apstākļus, uz kuriem tā atsaucas savā apelācijas sūdzībā. Komisija turklāt apstrīd arī trešā pamata pirmās daļas pamatotību. |
Vērtējums
30. |
Nevar piekrist Komisijas nostājai par trešā pamata pirmās daļas nepieņemamību. |
31. |
Protams, atbilstoši LESD 256. panta 1. punktam un Tiesas statūtu 58. panta pirmajai daļai apelāciju var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tādēļ tikai Vispārējā tiesa var konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus, kā arī novērtēt pierādījumus, jo novērtējums par faktiem un pierādījumu elementiem, izņemot to sagrozīšanas gadījumu, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas vērtējumam apelācijas instancē ( 13 ). |
32. |
Tomēr trešā pamata pirmā daļa nav aicinājums Tiesai no jauna vērtēt Vispārējās tiesas jau izvērtētos faktus attiecībā uz Grieķijas Republikas argumentiem par ekonomikas krīzi, kas to skāra 2009. gadā. Ar šo savas apelācijas sūdzības aspektu Grieķijas Republika iebilst vienīgi pret kļūdu tiesību piemērošanā, ko, kā tā apgalvo, esot pieļāvusi Vispārējā tiesa, interpretējot un piemērojot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atzīstot, ka šī norma nevar tikt piemērota tieši un neatkarīgi no KPS. |
33. |
Mani turklāt nepārliecina Komisijas apgalvojumi, ka šajā argumentācijā novēloti tiek izvirzīti fakti, kuri nav pierādīti pirmajā instancē. |
34. |
No pirmās instances tiesvedības materiāliem izriet, ka Grieķijas Republika, kā Vispārējā tiesa atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 135. punktā, savas prasības atcelt tiesību aktu atbalstam ir atsaukusies uz smago krīzi, kas skāra tās ekonomiku kopš 2008. gada beigām. Šī argumenta mērķis cita starpā bija pierādīt, ka apstrīdētie ELGA 2009. gadā veiktie maksājumi ir atzīstami par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā tiešām nav lēmusi par nopietniem traucējumiem Grieķijas ekonomikai minētajā laikā šīs normas nozīmē. Atbildot uz prasības atcelt tiesību aktu ceturto pamatu tā būtībā norādīja, ka Komisijai bija saistoša KPS un ka tā tādējādi ELGA 2009. gadā veiktie maksājumi nedrīkstēja tikt atzīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu, tieši pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu ( 14 ). Kā es jau norādīju iepriekš ( 15 ), apelācijas sūdzības trešā pamata pirmās daļas priekšmets ir vienīgi juridiskais vērtējums. |
35. |
Par lietas būtību vispirms jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 185.–188. punktā ir atzinusi šādi:
|
36. |
Turpinājumā ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, atbilstoši kurai LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē šauri, jo tajā ir paredzēta atkāpe no vispārējā principa par valsts atbalsta nesaderīgumu ar kopējo tirgu ( 16 ). |
37. |
Tādēļ atbalsti, uz kuriem attiecināma šī norma, ex lege nav saderīgi ar iekšējo tirgu, taču tos par saderīgiem ar minēto tirgu var atzīt Komisija. Šis vērtējums ietilpst minētās iestādes – kuras darbību kontrolē Savienības tiesas – ekskluzīvā kompetencē ( 17 ). |
38. |
Saskaņā ar judikatūru, kuru Vispārējā tiesa atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 161. punktā, Komisijai ir plaša novērtējuma brīvība, kuras īstenošana ietver sarežģītus ekonomiskus un sociālus vērtējumus, kas jāveic Kopienu kontekstā. Tiesa, pārbaudot šādas brīvības īstenošanas likumību, nevar aizvietot Komisijas sniegto novērtējumu ar savu attiecīgā jautājuma novērtējumu, bet tai ir tikai jāpārbauda, vai tajā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana ( 18 ). |
39. |
Šajā lietā attiecībā uz atbalstiem, ko ELGA 2009. gadā, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, piešķīra Grieķijas uzņēmumiem, kas ražo lauksaimniecības primāro produkciju, Komisija šo novērtējuma brīvības īstenošanu ierobežoja, pieņemot KPS. Tā sākotnējā redakcijā ar šo paziņojumu no tajā paredzētā valsts atbalsta atvieglotā režīma tik tiešām šādi atbalsti bija izslēgti ( 19 ). Tiesas sēdē Komisija būtībā norādīja, ka šī izslēgšana ir pamatota ar īpatnībām lauksaimniecības produktu primārās ražošanas jomā, kurai tika piemēroti atbalsta pasākumi Savienības līmenī. Savas plašās novērtējuma brīvības ietvaros Komisija arī vēlāk nolēma šajā ziņā grozīt KPS, lai ar zināmiem nosacījumiem, sākot no 2009. gada 28. oktobra, ļautu atbalstu saņemt lauksaimniecības primārās produkcijas ražotājiem. Komisija norādīja, ka šādas notikumu attīstības pamatā bija pieaugošās lauksaimnieku grūtības saņemt kredītus. |
40. |
Kā pārsūdzētā sprieduma 187. punktā ir pareizi atgādinājusi Vispārējā tiesa, valsts atbalsta jomā Komisijai ir saistošas tās pieņemtās pamatnostādnes un paziņojumi, ciktāl tajos ir ievērotas Līguma vai citu primāro tiesību normas ( 20 ). |
41. |
Turklāt Grieķijas Republikas mērķis ar tās apelācijas sūdzības trešā pamata pirmo daļu nav apstrīdēt to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi iebildi par prettiesiskumu, ko tā bija izvirzījusi saistībā ar KPS 4.2.2. punkta trešās daļas h) apakšpunktu un kas bija saistīta ar to, ka no [KPS] atbalsta atvieglojuma režīma bez pamatojuma bija izslēgts atbalsts lauksaimniecības primārās produkcijas ražotājiem. Tā arī nevēlas kritizēt to šī sprieduma daļu, kurā Vispārējā tiesa ir noraidījusi tās argumentāciju, ka Komisijai ar atpakaļejošu spēku no 2008. gada 17. decembra bija jāpiemēro KPS 2009. gada oktobrī izdarītie grozījumi. |
42. |
Tādēļ es uzskatu, ka Tiesai par trešā pamata pirmo daļu būtu jālemj tādējādi, ka Vispārējā tiesa ir pareizi atzinusi, ka Komisija attiecībā uz ELGA 2009. gadā piešķirtajiem apstrīdētajiem atbalstiem nedrīkstēja atkāpties no KPS un īpaši tās 4.2.2. punkta trešās daļas h) apakšpunktā paredzētā, jo citādi tā attiecīgā gadījumā varētu tikt sodīta par tādu vispārējo tiesību principu, kādi ir vienlīdzīgas attieksmes princips un tiesiskās drošības princips, pārkāpumu ( 21 ). |
43. |
Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka KPS tika pieņemta, nesaņemot Grieķijas Republikas akceptu, kā to tiesas sēdē, atbildot uz lietas dalībnieku jautājumu, pareizi uzsvēra arī Komisija. Protams, Komisijas atbilstoši LESD 108. panta 1. punktam piedāvātās pamatnostādnes saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir regulāras un periodiskas sadarbības elements, kuras ietvaros Komisija kopā ar dalībvalstīm pārbauda pastāvošos valsts atbalstus un tām piedāvā atbilstošus pasākumus, kas ir nepieciešami iekšējā tirgus progresīvai attīstībai vai funkcionēšanai ( 22 ). Ciktāl dalībvalsts akceptē šos atbilstīgo pasākumu ierosinājumus, tie kļūst par saistošiem attiecībā uz šo dalībvalsti ( 23 ). Ir skaidrs, ka katrā ziņā šie principi nav piemērojami tādam Komisijas paziņojumam kā KPS, ar kuru Komisija ierobežo savu plašo novērtējuma brīvību, kas tai ir saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un kurš tai ir saistošs, ja vien tas atbilst Līguma normām. |
Secinājumi
44. |
Tādēļ es piedāvāju Tiesai trešā pamata pirmo daļu noraidīt kā acīmredzami nepamatotu. |
( 1 ) Oriģinālvaloda – franču.
( 2 ) T‑52/12, EU:T:2014:677.
( 4 ) OV C 16, 1. lpp.
( 5 ) KPS 4.1. punkta trešā daļa.
( 6 ) KPS 4.2.2. punkta trešās daļas h) apakšpunkts.
( 7 ) OV 2002, C 119, 22. lpp.
( 8 ) OV C 261, 2. lpp.
( 9 ) OV C 72, 12. lpp.
( 10 ) T‑52/12 R, EU:T:2012:447.
( 11 ) Rīkojums Grieķija/Komisija (C‑431/14 P‑R, EU:C:2014:2418).
( 12 ) Virkne tiesas sēdē sniegto papildu paskaidrojumu par šīm grūtībām man nešķita pietiekami atbilstoši šai apelācijas tiesvedībai.
( 13 ) It īpaši skat. rīkojumu Industrias Alen/The Clorox Company (C‑422/12 P, EU:C:2014:57, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 14 ) Pārsūdzētā sprieduma 185.–188. punkts, kurus es citēju arī šo secinājumu nākamajā punktā.
( 15 ) Skat. iepriekš 32. punktu.
( 16 ) Spriedumi Vācija/Komisija (C‑301/96, EU:C:2003:509, 106. punkts) un Freistaat Sachsen u.c./Komisija (C‑57/00 P un C‑61/00 P, EU:C:2003:510, 98. punkts).
( 17 ) Spriedums Banco Privado Português un Massa Insolvente do Banco Privado Português (C‑667/13, EU:C:2015:151, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 18 ) Spriedumi Itālija/Komisija (C‑66/02, EU:C:2005:768, 135. punkts), Portugāle/Komisija (C‑88/03, EU:C:2006:511, 99. punkts) un Unicredito Italiano (C‑148/04, EU:C:2005:774, 71. punkts).
( 19 ) KPS 4.2.2. punkta trešās daļas h) apakšpunkts. Šādiem atbalstiem tomēr pilnībā ir piemērojama Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1857/2006 par [LESD 107. un 108.] panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 3. lpp.), uz kuru ir atsauce KPS 17. un 18. zemsvītras piezīmē.
( 20 ) Skat. it īpaši spriedumus Vācija/Komisija (C‑288/96, EU:C:2000:537, 62. punkts), Nīderlande/Komisija (C‑382/99, EU:C:2002:363, 24. punkts) un Holland Malt/Komisija (C‑464/09 P, EU:C:2010:733, 47. punkts).
( 21 ) Šajā ziņā skat. spriedumu Banco Privado Português un Massa Insolvente do Banco Privado Português (C‑667/13, EU:C:2015:151, 69. punkts un tajā minētā judikatūra). Tiesa šajā spriedumā būtībā atzina, ka Komisija, nepārkāpjot LESD 107. panta 3. punktu, varēja atbalstu atzīt par nesaderīgu ar iekšējo tirgu tikai tādēļ, ka tas neatbilda tās paziņojumā Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (OV 2008, C 270, 8. lpp.), paredzētajiem nosacījumiem (skat. sprieduma 66.–75. punktu).
( 22 ) Skat. it īpaši spriedumus IJssel-Vliet (C‑311/94, EU:C:1996:383, 36. un 37. punkts) un Vācija/Komisija (C‑242/00, EU:C:2002:380, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 23 ) Spriedumi IJssel-Vliet (C‑311/94, EU:C:1996:383, 42. un 43. punkts), Komisija/Padome (C‑111/10, EU:C:2013:785, 51. punkts), Komisija/Padome (C‑117/10, EU:C:2013:786, 63. punkts), Komisija/Padome (C‑118/10, EU:C:2013:787, 55. punkts) un Komisija/Padome (C‑121/10, EU:C:2013:784, 52. punkts). Šajā ziņā skat. arī spriedumu CIRFS u.c./Komisija (C‑313/90, EU:C:1993:111, 35. punkts).