I – Ievads

II – Atbilstošās tiesību normas

A – Putnu aizsardzības direktīva

B – Dzīvotņu direktīva

C – IVN direktīva

III – Fakti, pirmstiesas procedūra un prasījumi

A – Par attiecīgajām teritorijām

B – Par procedūru

IV – Juridiskais vērtējums

A – Par noteiktu platību kā putnu aizsargājamās teritorijas noteikšanu (a) prasījums)

1) Par nepieciešamības aizsargāt strīdīgo platību atzīšanu

2) Par juridiskajiem kritērijiem

3) Par piemērošanu Komisijas prasībai

a) Par perējošajiem putniem

b) Par migrācijas maršrutu

c) Par sarkankakla zosu ziemošanu

4) Starpsecinājums

B – Par projektiem aizsargātās vai aizsargājamās platībās (b) un c) prasījums)

1) Par projektiem ĪAT “Kaliakra” un “Belite Skali”, kā arī “Kompleks Kaliakra”, par kuru ir iesniegts priekšlikums par tās kā KNT klasificēšanu (c) prasījums)

a) Par prasījuma interpretāciju

b) Par iespējamo Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpumu attiecībā uz ĪAT “Kaliakra” un “Belite Skali”

i) Par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta piemērojamību laikā

ii) Par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā ietverto kritēriju

iii) Par kaitējuma nodarīšanu ĪAT “Kaliakra”

c) Par teritorijas, par kuru ir iesniegts klasifikācijas priekšlikums, “Kompleks Kaliakra” pagaidu aizsardzību

2) Par projektiem sākotnēji neaizsargātajās platībās (b) prasījums)

a) Juridiskie kritēriji

b) Par projektiem

i) Par trim projektiem, kas netika īstenoti

ii) Par trim projektiem, kas tika īstenoti

c) Par kaitējuma nodarīšanu teritorijai

d) Starpsecinājums

3) Par iespējama nelabvēlīga sprieduma sekām

C – Par IVN (d) prasījums)

1) Par IVN direktīvas piemērojamību laikā

2) Par projektiem

a) Par spēkā neesošiem lēmumiem kā šīs pienākumu neizpildes procedūras priekšmetu

b) Par iespēju pārkāpt IVN direktīvu ar neīstenotiem projektiem

3) Kumulatīvās ietekmes ņemšana vērā, veicot iepriekšēju pārbaudi

4) Starpsecinājums

V – Tiesāšanās izdevumi

VI – Secinājumi

1.

Gan putnu aizsardzības, gan vēja enerģijas izmantošanas mērķis ir vides aizsardzība. Tomēr šī Komisijas prasība parāda, ka tās var atrasties savstarpēji pretrunā. Tā ir par dažādiem projektiem, galvenokārt par vēja ģeneratoriem Bulgārijas teritorijā, kurai daudzu ornitologu ieskatā ir liela nozīme putnu aizsardzībā. Līdz ar Tiesu jau ilgāku laiku šo situāciju analizē ( 2 ) arī Pastāvīgā Konvencijas par Eiropas savvaļas floras un faunas un to dabisko dzīvotņu aizsardzību komiteja ( 3 ).

2.

Komisija iebilst, ka Bulgārija nav pietiekami aizsargājusi teritorijas daļas saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu ( 4 ) un Dzīvotņu direktīvu ( 5 ) un ir nodarījusi tām kaitējumu ar dažādiem projektiem. Turklāt, īstenojot dažus projektus, neesot tikusi ievērota IVN direktīva ( 6 ). Citi projekti esot nodarījuši kaitējumu noteiktām putnu aizsargājamām teritorijām un īpaši aizsargājamai teritorijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu.

3.

Prasība ir ļoti sarežģīta faktu ziņā, un no juridiskā viedokļa tā it īpaši liek uzdot jautājumus par Eiropas vides aizsardzības tiesību piemērojamību projektiem, kuru īstenošana ir uzsākta pirms Bulgārijas pievienošanās, taču kuri ir tikuši pilnībā īstenoti tikai pēc tās un kuri vēl šodien ietekmē aizsargātas vai aizsargājamas teritorijas.

4.

Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis kā īpaši aizsargājamas teritorijas (turpmāk tekstā – “ĪAT”) nosaka putnu saskaņā ar direktīvas I pielikumu un migrējošo sugu aizsardzībai vislabāk piemērotās teritorijas:

“1.   Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

[..]

Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.   Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. [..]”

5.

Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā ir ietverts tiesiskais regulējums par ĪAT aizsardzību:

“Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām aizsargājamām teritorijām dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus.”

6.

Arī Dzīvotņu direktīvā ir paredzēta tādu aizsargājamu dabas teritoriju, t.s. Kopienā nozīmīgu teritoriju (turpmāk tekstā – “KNT”), noteikšana, kuru mērķis ir aizsargāt noteiktus dzīvotņu veidus un dažas faunas un floras sugas, taču kuru tiešais mērķis nav putnu aizsardzība. Kopā ar Putnu aizsardzības direktīvā noteiktajām ĪAT KNT veido Natura 2000 tīklu.

7.

Teritorijas aizsargāšana ir noteikta 6. panta 2.–4. punktā:

“2.   Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3.   Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

4.   Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

[..]”

8.

Ar Dzīvotņu direktīvas 7. pantu šie noteikumi tiek attiecināti uz Putnu aizsardzības direktīvā minētajām ĪAT:

“No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no [Putnu aizsardzības direktīvas] 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar [Putnu aizsardzības direktīvas] 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar [Putnu aizsardzības direktīvu], ja pēdējais ir vēlāks datums.”

9.

IVN direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts tās mērķis:

“Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.”

10.

IVN direktīvas 4. panta 1.–3. punktā un I–III pielikumā ir precizēts, kādiem projektiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums:

“1.   [..]

2.   Saskaņā ar 2. panta 3. punktu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis, izmantojot:

3.   Kad katra gadījuma pārbaude tiek veikta vai ir noteikti limiti vai kritēriji, kas šim mērķim paredzēti 2. punktā, ņem vērā attiecīgos atlasītos kritērijus, kas paredzēti III pielikumā.”

11.

IVN direktīvas II pielikuma 3. punkta i) apakšpunktā ir minētas “iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības)”.

12.

Visbeidzot, IVN direktīvas III pielikumā ir ietverti 4. panta 3. punktā minētie atlases kritēriji II pielikumā paredzētajiem projektiem:

“1.   Projektu īpašības

Projektu īpašības jāapsver, jo īpaši ņemot vērā:

[..]

[..].”

13.

Pussalas “Kaliakra” apgabalam no dabas aizsardzības viedokļa ir liela vērtība. Tādēļ Bulgārijas Putnu aizsardzības organizācija, putnu aizsardzībā specializējusies nevalstiskā organizācija, kas šo dalībvalsti pārstāv starptautiskajā putnu aizsardzības organizāciju apvienībā Birdlife International, uzskata, ka minētajā teritorijā atrodas putnu aizsardzībai īpaši labi piemērota teritorija, kas aptver apmēram 16000 hektāru lielu platību ( 7 ).

14.

2007. gada 18. decembrī Bulgārija atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvai noteica aizsargājamu teritoriju, ĪAT “Kaliakra”, kas gan aptver tikai divas trešdaļas no Putnu aizsardzības organizācijas norādītās “Kaliakra” teritorijas platības.

15.

Uz rietumiem no ĪAT “Kaliakra” un ārpus IBA Bulgārija tajā pašā dienā noteica vēl vienu putnu aizsargājamu teritoriju ĪAT “Belite Skali”.

16.

Tāpat 2007. gada 18. decembrī Bulgārija izteica Komisijai priekšlikumu šajā apgabalā noteikt aizsargājamu teritoriju saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu ar nosaukumu “Kompleks Kaliakra”, KNT, kas aptver gandrīz visu iepriekš minēto ĪAT platību. Komisija 2008. gada 15. decembrī šo teritoriju iekļāva KNT sarakstā ( 8 ). Bulgārijas Komisijai iesniegtajā standarta veidlapā par šo teritoriju ( 9 ) ir norādīti 18 dzīvotņu veidi, tostarp 2300 hektāru liela prioritārā dzīvotne pontiski-sarmantiskā stepe (Natura 2000 kods 62C0).

17.

Kopš 2007. gada Komisija izskata sūdzības par šo teritoriju aizsardzību un apmainās ar šo informāciju ar Bulgāriju. Šīs informācijas apmaiņas rezultāts pēc diviem atsevišķiem lūgumiem sniegt atzinumu saskaņā ar LESD 258. pantu 2008. gadā bija 2011. gada 30. septembra papildu lūgums kopsavilkuma veidā sniegt atzinumu un Komisijas 2012. gada 22. jūnija argumentēts atzinums.

18.

Bulgārija uz minēto atbildēja ar dažādām vēstulēm un tostarp informēja Komisiju, ka Valsts bioloģiskās daudzveidības padome 2013. gada 8. oktobrī esot nolēmusi paplašināt ĪAT “Kaliakra” līdz IBA“Kaliakra” robežām. 2013. gada 6. novembrī Bulgārijas Ministru padome esot pieņēmusi attiecīgu lēmumu ( 10 ). Pēc tam Bulgārija iesniedza Komisijai aktualizētu standarta veidlapu par teritoriju ( 11 ).

19.

Tā kā Komisiju neapmierināja Bulgārijas atbildes, tā 2014. gada 24. martā cēla šo prasību un lūdz konstatēt, ka:

20.

Komisija arī lūdz:

piespriest Bulgārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.

Bulgārijas Republika lūdz:

22.

Replikas rakstā Komisija atsauca c) punktā iekļauto prasījumu, ciktāl tas attiecās arī uz projektu “TSID – Atlas”EOOD, un d) punktā iekļauto prasījumu attiecībā uz projektiem “AES Geo Energy” un “Disib”OOD.

23.

Pēc tiesvedības rakstveida daļas lietas dalībnieki piedalījās tiesvedības mutvārdu daļā 2015. gada 20. maijā.

24.

Turpinājumā vispirms tiks pārbaudīts a) punktā ietvertais prasījums, kas attiecas uz nepieciešamību noteiktas platības noteikt kā ĪAT, pēc tam c) punktā ietvertais prasījums par noteiktiem projektiem kā ĪAT noteiktajās teritorijās “Kalikra” un “Belite Skali”, tad b) punktā ietvertais prasījums par projektiem a) punkta ietvaros pārbaudītajās teritorijās un, visbeidzot, d) punktā ietvertais prasījums par IVN direktīvas ievērošanu.

25.

Komisija vispirms iebilst pret to, ka teritorijas nedaudz vairāk nekā 5000 hektāru platībā, kas robežojas ar ĪAT “Kaliakra”, nav tikušas arī noteiktas kā putnu aizsargājamās teritorijas. Runa ir par kā “Kaliakra IBA” iezīmēto teritoriju starp Kavarnu [Kavarna], Bulgarevo [Bulgarevo], Zveti Nikolu [Sveti Nikola] un Rakovsku [Rakovski] tālāk attēlotajā kartē ( 12 ):

26.

Komisijas ieskatā Bulgārija ir atzinusi klasifikācijas nepieciešamību.

27.

Ir tiesa, ka Bulgārija jau pirms prasības celšanas Komisijai darīja zināmas vismaz pirmās darbības attiecībā uz ĪAT “Kaliakra” pilnveidošanu ( 13 ). Turklāt eksistē vēl viens 2014. gada 6. februārī pieņemts tiesību akts, ar kuru – ciktāl secināms – formāli ar ārēju iedarbību tiek paziņots par aizsargājamās teritorijas paplašināšanu ( 14 ).

28.

ĪAT paplašināšana citu starpā pamatojas uz Bulgārijas Bioloģiskās daudzveidības padomes lēmumu. Tādēļ ir jāsecina, ka tajā atspoguļojas zinātnisks viedoklis par nepieciešamību aizsargāt teritorijas paplašināšanu.

29.

Šādām dalībvalstu darbībām tieši teritorijas aizsardzības jomā ir liels pierādījuma spēks, jo to iestādes reālo situāciju zina daudz labāk nekā Komisija vai Tiesa. Līdz ar to tas atbilstu līdzšinējai Tiesas praksei ( 15 ), ja šie pasākumi tiktu uzskatīti par teritorijas aizsardzības nepieciešamības atzīšanu.

30.

Tomēr Bulgārija norāda, ka ĪAT paplašināšana ir tikai tās gatavības sadarboties izpausme un tā neesot Komisijas zinātniskā viedokļa atzīšana. Šī būtiskā iebilde liedz faktisko teritorijas paplašināšanas noteikšanu vērtēt kā neatspēkojamu atzīšanu. Tieši pretēji, lietas dalībnieki patiešām strīdas par paplašināšanas nepieciešamību, un Bulgārija varētu pat atcelt klasifikāciju, ja tās argumentācija par to, ka šīs platības nav jāaizsargā, ir pamatota ( 16 ).

31.

Tomēr platības noteikšana ietekmē pierādīšanas pienākumu. Lai gan procedūrā sakarā ar pienākumu neizpildi Komisijai ir jāpierāda, ka noteikta platība ir jānosaka kā aizsargājama teritorija ( 17 ), tā šajā ziņā var atsaukties uz vēlāk notikušu teritorijas klasifikāciju. Lai atspēkotu šo pierādījumu, dalībvalstij ir jāparāda, ka klasificēta platība (vairs) nav pieskaitāma pie savvaļas putnu aizsardzībai vispiemērotākajām teritorijām direktīvas 4. panta 1. punkta izpratnē ( 18 ). Praktiski tas nozīmē, ka Bulgārijai, izmantojot zinātniskus datus, ir jāpamato būtiskas šaubas par šo piemērojamību un šajā ziņā it īpaši ir jāatspēko pašas sniegtie dati standarta veidlapā par teritoriju. Komisijai būtu pienākums vajadzības gadījumā šādas šaubas atspēkot.

32.

Ņemot vērā minēto, lietā ir jāpārbauda, vai attiecīgās teritorijas ir jāaizsargā kā ĪAT.

33.

Saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punkta ceturto daļu dalībvalstīm kā īpašas aizsargājamās teritorijas ir jānosaka I pielikumā minēto aizsargāto sugu aizsardzībai skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas. Šajā ziņā tām ir jāņem vērā šo sugu aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Saskaņā ar 4. panta 2. punktu dalībvalstīm ir jāveic līdzīgi pasākumi attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo putnu sugu ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā ( 19 ).

34.

Minētais nozīmē, ka dalībvalstīm kā ĪAT ir jāklasificē teritorijas, kas pēc ornitoloģiskiem kritērijiem šķiet vispiemērotākās attiecīgo sugu aizsardzībai ( 20 ). Turpretim Putnu aizsardzības direktīvas 2. pantā minētās ekonomiskās prasības nedrīkst tikt ņemtas vērā ĪAT izvēlē un demarkācijā ( 21 ). Lai gan dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, izvēloties ĪAT, tā attiecas vienīgi uz šo kritēriju piemērošanu, lai identificētu teritorijas, kuras ir vispiemērotākās sugu aizsardzībai ( 22 ).

35.

Praksē Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu konkretizē kritēriji, kurus attiecībā uz t.s. nozīmīgo teritoriju putnu aizsardzībai (Important Bird Area, turpmāk tekstā – “IBA”) identificēšanu ir izstrādājusi nevalstiskā organizācija “Birdlife International”, starptautiska putnu aizsardzības organizāciju vadošā organizācija ( 23 ). Šos kritērijus izmanto valsts putnu aizsardzības organizācijas, lai, pamatojoties uz to zināšanām par putnu populāciju, izstrādātu IBA sarakstus. Tā, piemēram, IBA“Kaliakra” ( 24 ) aptver tāda paša nosaukuma ĪAT, kā arī platības, pret kuru neaizsargāšanu šajā tiesvedībā iebilst Komisija.

36.

Nedz minētie kritēriji, nedz uz to pamata valsts putnu aizsardzības organizāciju izstrādātie saraksti nav saistoši, taču Tiesa tos ir atzinusi par atsauces avotu, lai izvērtētu, vai attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pietiekama skaita un platības ĪAT ( 25 ). Taču dalībvalstis šo netiešo pierādījumu var atspēkot, izstrādājot zinātniski pamatotus ornitoloģiskus kritērijus, kas ir vismaz tikpat piemēroti, lai transponētu Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu ( 26 ), vai atspēkojot datus par putnu populāciju attiecīgajā teritorijā ar pamatotākiem datiem ( 27 ).

37.

Turklāt attiecībā uz noteiktu teritoriju daļu klasifikāciju Tiesa jau ir konstatējusi, ka ĪAT noteikšana nevar izrietēt no katras attiecīgās platības ornitoloģiskās nozīmes autonoma izvērtējuma, bet tā ir jāveic, ņemot vērā attiecīgās teritorijas dabiskās robežas, un ir apstiprinājusi, ka arī attiecībā uz teritorijas daļām ornitoloģiskajiem kritērijiem, kam galu galā jābūt klasifikācijas pamatā, ir jābūt zinātniski pamatotiem ( 28 ).

38.

Komisija atsaucas uz to, ka sākotnēji aizsargātajā ĪAT perējošie putni ir sastopami arī strīdīgajās platībās (par to a) sadaļā), uz strīdīgo platību nozīmi attiecībā uz migrācijas maršrutiem (par to b) sadaļā) un uz sarkankakla zosu (Branta ruficollis) vajadzībām ziemošanas periodā (par to c) sadaļā).

39.

Pamatojoties uz aktualizēto standarta veidlapu par paplašināto ĪAT “Kaliakra”, varētu secināt, ka runa ir par viengabalainu teritoriju, kuru aizsargātās sugas izmanto visur vienādi.

40.

Taču Bulgārija pārliecinoši izklāsta, ka strīda pamatā esošās platības iekšzemē ne obligāti veido dabisku vienību kopā ar jau iepriekš aizsargātajām platībām piekrastē. Pēdējās minētās raksturo zemūdens klintis un stepes dzīvotnes. Turpretim apstrīdēto platību, ar kurām teritorija ir tikusi paplašināta, gadījumā runa ir par lauksaimniecībā izmantotiem zemesgabaliem. Turklāt tās no klasificētajām platībām nodala mazs ceļš. Bulgārija arī uzsver, ka apstrīdētajām lauksaimniecības platībām ir tādas pašas īpašības kā apkārtnē esošajām platībām, kuru aizsargāšanu Komisija nepieprasa.

41.

Lai gan ir jāpiekrīt Komisijai, ka arī lauksaimniecības platības var piederēt pie teritorijām, kas ir jānosaka kā ĪAT, ir pamatota Bulgārijas neapstrīdētā argumentācija par to, ka perējošie putni, kas mitinās sākotnēji aizsargātajās piekrastē sastopamajās dzīvotnēs, pieguļošajās lauksaimniecības platībās perē daudz mazāk.

42.

Komisija arī norāda, ka lauksaimniecības platības ir nozīmīgas medīšanas platības īskāju vanagam (Accipiter brevipes), garkāju klijānam (Buteo rufinus) un ūpim (Bubo bubo), kas kā perējošie putni tiek uzskaitīti standarta veidlapā un tiek expressis verbis minēti, novērtējot ĪAT. Taču šajā ziņā runa ir par skaita ziņā ļoti mazu populāciju, ko kā pamatu IBA“Kaliakra” klasificēšanai nemin arī Birdlife ( 29 ). Tādēļ ar šo izmantošanu nepietiek, lai lauksaimniecības platības uzskatītu par šo sugu aizsardzībai vislabāk piemērotajām platībām.

43.

Līdz ar to no perējošo putnu populācijas sākotnēji aizsargātajos piekrastes apgabalos pretēji Komisijas uzskatam nevar secināt, ka arī lauksaimniecības platības iekšzemē būtu jāaizsargā.

44.

Taču atbilstoši Bulgārijas sniegtajām ziņām standarta veidlapā ĪAT “Kaliakra”, ieskaitot platības, ar kurām tā ir tikusi paplašināta, ir nozīme arī attiecībā uz migrācijas maršrutu. Kā ir uzvērusi Komisija un ir informējusi Bulgārija standarta veidlapā par teritoriju “Kaliakra” ( 30 ), šī īpašā nozīme izriet no ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Proti, pussalā “Kaliakra” krasta līnija mainās gandrīz par 90 grādiem no ziemeļu-dienvidu virziena uz austrumu-rietumu virzienu. Putni, lai turpinātu maršrutu, tajā orientējoties no jauna un šo orientieri izmantojot par atpūtas vietu. Šajā ziņā tie izmantojot lauksaimniecībā izmantojamās IBA teritorijas, kas netika iekļautas ĪAT “Kaliakra”.

45.

Komisija, it īpaši piekrītot teritorijas novērtēšanai kā IBA, aizstāv viedokli, ka runa ir par “pudeles kaklu” attiecībā uz noteiktu putnu rudens migrācijas maršrutu.

46.

Jēdziens “pudeles kakls” attiecas uz Birdlife International izmantotajiem kritērijiem. Kritērijs C.5 “pudeles kakla” teritoriju definē kā teritoriju, kuru regulāri pavasara vai rudens migrācijas laikā šķērso vismaz 5000 stārķu (Ciconiidae) un/vai vismaz 3000 piekūnveidīgo putnu (Accipitriformes un Falconiformes), un/vai 3000 dzērvju (Gruidae) ( 31 ).

47.

Lai pamatotu šo kritēriju, Komisija it īpaši izmanto pētījumu, kas 2005. gadā tika veikts speciāli “pudeles kakla teritoriju” Bulgārijā identificēšanai. Atbilstoši tam šajā gadā Bulgarevo novērošanas punktā, proti, pie “Kaliakra”, tika novēroti vairāk nekā 30000 planējošo putnu, galvenokārt stārķi un pelikāni, kā arī reti piekūnveidīgie putni ( 32 ).

48.

Bulgārija, atspēkojot Komisijas nostāju, norāda uz publikāciju ( 33 ) un pētījumiem ( 34 ), atbilstoši kuriem “Kaliakra” gadījumā nav konstatējams “pudeles kakls”. Tieši pretēji, liels skaits putnu migrējot dienvidu virzienā. Lai gan Komisija vēršas pret Bulgārijas publikācijas interpretāciju, tā neapstrīd novērojumu rezultātus, kas ir tās un pārējo pētījumu pamatā.

49.

Šajā ziņā īpaši interesanti ir tie novērojumu dati attiecībā uz teritoriju, kas ir Bulgārijas iesniegto pētījumu pamatā. Atbilstoši tiem teritorijā tikai neregulāri tiek novērotas lielākas migrējošu putnu grupas ( 35 ). Tā, piemēram, no 2005. līdz 2011. gadam tikai 2006. un 2010. gadā tika novēroti vairāk nekā 20000 balto stārķu ( 36 ). Pārējos četros gados ( 37 ) tika novēroti tikai 89–3000 balto stārķu. Bulgārijas ieskatā minētā iemesls ir tāds, ka putnu migrācijas maršrutu ietekmē valdošie vēji ( 38 ). Abos gados ar lielu novēroto eksemplāru skaitu putnus uz krastu esot dzinis salīdzinoši stiprs rietumu vējš.

50.

Ņemot vērā šos rezultātus, varētu apšaubīt to, vai šī koncentrācija ir konstatējama pietiekami regulāri, lai izdarītu secinājumu par “pudeles kakla teritoriju”. Taču no Bulgārijas argumentācijas vismaz izriet, ka šai koncentrācijai nav tikai gadījuma raksturs vai, piemēram, ka tā nav uzskatāma par retu izņēmumu. Tieši pretēji, ar to ir jārēķinās gandrīz katru trešo gadu, kad valda attiecīgie vēji. Un tad, kad ir konstatējama šī koncentrācija, putni standarta veidlapā norādīto ģeogrāfiska rakstura iemeslu dēļ ir tieši atkarīgi no lauksaimniecības platībām kā atpūtas un barošanās dzīvotnēm.

51.

Līdz ar to Bulgārijas iesniegtie novērojumu dati apstiprina standarta veidlapā ietverto vērtējumu, ka ĪAT “Kaliakra”, ieskaitot platības, ar kurām tā ir tikusi paplašināta, pieder pie putnu aizsardzībai migrācijas laikā vispiemērotākajām teritorijām. Tādēļ, ņemot vērā šo viedokli, a) punktā ietvertais prasījums ir pamatots.

52.

Trešais Komisijas arguments par platību, ar kurām ir tikusi paplašināta esošā teritorija, iekļaušanu ĪAT “Kaliakra” ir to nozīme attiecībā uz sarkankakla zosu ziemošanu.

53.

Lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka gandrīz visa visā pasaulē par apdraudētu uzskatīto sarkankakla zosu pasaules populācija (30 000–50 000 putnu ( 39 )) ziemo Melnās jūras rietumu piekrastē, proti, it īpaši Bulgārijā un Rumānijā ( 40 ). Šajā ziņā īpaša nozīme ir diviem Bulgārijas ezeriem uz ziemeļiem no “Kaliakra”, kur Bulgārija ir noteikusi ĪAT. Šos ezerus un arī jūras teritorijas pretī piekrastei – daļēji iepretim ĪAT “Kaliakra” vai pašā ĪAT teritorijā – sarkankakla zosis bieži kopā ar citām zosu sugām izmanto kā atpūtas vietas ( 41 ).

54.

Standarta veidlapā Bulgārija ir tikai norādījusi, ka reģionā ziemo mazs sarkankakla zosu daudzums. Līdz ar to platību, ar kurām tiek paplašināta ĪAT “Kaliakra” teritorija, klasifikācija nav pierādījums tam, ka tās ir pieskaitāmas pie vispiemērotākajām teritorijām sarkankakla zosu aizsardzībai.

55.

Turpretim Komisijas ieskatā platībām, ar kurām tiek paplašināta ĪAT “Kaliakra”, kā sarkankakla zosu barības dzīvotnei ir ļoti liela nozīme.

56.

Lai gan Komisija nemin kritēriju, kas ir saistīts ar šo argumentāciju, ir jāsecina, ka runa ir par kritēriju C.1, ko Birdlife min attiecībā uz sarkankakla zosīm IBA“Kaliakra” ( 42 ). Minētā priekšnosacījums ir tāds, ka teritorija ir regulāra apmešanās vieta lielam skaitam pasaulē apdraudētas sugas pārstāvju vai citām sugām, kuru aizsargāšanai ir nozīme visā pasaulē ( 43 ).

57.

Ciktāl secināms, Komisija balstās uz Bulgārijas Putnu aizsardzības biedrības vērtējumu ( 44 ), kuru Bulgārija gan apšauba.

58.

Abi viedokļi pamatojas uz pētījumu, kurā tiek vērtēti novērojumu dati no 1995. līdz 2000. gadam ( 45 ). Ir jāpiekrīt Bulgārijai, ka saskaņā ar šo pētījumu platības, ar kurām tiek paplašināta ĪAT “Kaliakra”, sarkankakla zosis ne katru gadu izmantoja kā barošanās dzīvotni ( 46 ).

59.

Tomēr Komisija pamatoti uzsver, ka saskaņā ar šo pētījumu vismaz divos no pieciem gadiem novērošanas periodā vairāki tūkstoši sarkankakla zosu meklēja šajās platībās barību ( 47 ).

60.

Tas, ka šīs platības saskaņā ar jaunākiem novērojumiem tiek izmantotas retāk ( 48 ), nav pretrunā šiem rezultātiem, jo šie novērojumi tika uzsākti tikai pēc liela skaita vēja ģeneratoru uzstādīšanas šajās platībās. Proti, nevar izslēgt, ka zosis par šīm platībām, ņemot vērā vēja ģeneratorus, ir zaudējušas interesi ( 49 ).

61.

Rezumējot no minētā izriet, ka platības, ar kurām tiek paplašināta ĪAT “Kaliakra”, pirms vēja ģeneratoru uzstādīšanas bija svarīga, bet ne pastāvīga sarkankakla zosu barošanās vieta. Arī iesniegtie pētījumi parāda, ka šī suga ir elastīga barošanās vietu izvēlē.

62.

Minētā rezultāts nav tāds, ka platības, ar kurām tiek paplašināta teritorija, tiek izslēgtas no vispiemērotāko teritoriju sarkankakla zosu aizsardzībai loka. Tas tādēļ, ka, ņemot vērā globālo šīs sugas apdraudējumu un Eiropas Savienības īpašo atbildību attiecībā uz to ziemošanas teritorijām, nedrīkst tikt pārspīlētas prasības attiecībā uz šādu teritoriju identificēšanu ( 50 ). Drīzāk ir jāaizsargā pietiekams barošanās vietu skaits, lai neapdraudētu sarkankakla zosu ziemošanu.

63.

Līdz ar to šis prasījums arī pienākuma aizsargāt sarkankakla zosi dēļ ir pamatots.

64.

Līdz ar to ir jākonstatē, ka Bulgārija, pēc Komisijas argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām sākotnēji neaizsargātās Important Bird Area“Kaliakra” daļas uz ziemeļiem no sākotnēji noteiktās īpaši aizsargājamās teritorijas “Kaliakra” neaizsargājot pilnībā kā īpaši aizsargājamu teritoriju, nav izpildījusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus.

65.

Komisija turpinājumā iebilst, ka Bulgārija noteiktajās vai nosakāmajās aizsargājamās teritorijās ir atļāvusi īstenot vairākus projektus, it īpaši vēja ģeneratorus, kā arī ar tūrismu saistītus projektus, kā, piemēram, golfa laukumus un viesnīcas. Pārskatu par to sniedz tālāk redzamā karte ( 51 ):

66.

Turpinot vispirms tiks pārbaudīti projekti ĪAT, jo tās kontekstā var tikt vieglāk atspoguļoti juridiskie kritēriji, uz kuriem pēc tam ir jāatsaucas saistībā ar projektiem sākotnēji vēl neklasificētajās platībās. Nobeigumā es vēlētos mazināt šīs pārbaudes rezultāta nozīmi, īsi analizējot iespējama nelabvēlīga sprieduma šajos abos punktos tiesiskās sekas.

67.

Komisija c) punktā lūdz konstatēt, ka Bulgārija, atļaujot projektus “Kaliakra Wind Power”AD, “EVN Enertrag Kavarna”OOD, “Vertikal – Petkov & Cie”OOD, kā arī “Thracian Cliffs Golf and Spa Resort”OOD ĪAT “Kaliakra” un “Belite Skali”, kā arī “Kompleks Kaliakra”, par kuru ir iesniegts priekšlikums par tās kā KNT klasificēšanu, nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā noteiktos pienākumus, kā tos ir interpretējusi Tiesa lietās C‑117/03 un C‑244/05, jo tā neesot veikusi attiecīgus pasākumus, lai novērstu dabisko dzīvotņu un bioloģisko sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteiktas attiecīgās teritorijas.

68.

Sākotnēji šķiet neskaidrs tas, kā ir jāsaprot šis prasījums. Tādēļ apšaubāma ir arī tā pieņemamība. Proti, saskaņā ar Reglamenta 120. panta c) punktu prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem ir jābūt formulētiem nepārprotami, lai izvairītos no tā, ka Tiesa lemj ultra petita vai arī nelemj par kādu iebildumu ( 52 ).

69.

Pirmā pretruna pastāv starp minēto normu, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, un abiem minētajiem spriedumiem. Proti, Tiesa šajos spriedumos tieši nav interpretējusi 6. panta 2. punktu. Tā ir tikai apstiprinājusi, ka tajā paredzētie aizsardzības pasākumi saskaņā ar 4. panta 5. punktu ir jāparedz tikai tajās teritorijās, kas ir iekļautas tādu teritoriju sarakstā, kas ir izvēlētas kā KNT ( 53 ).

70.

Taču šis pretrunīgais prasījuma formulējums ir izskaidrojams tādējādi, ka Komisija šajā vienā prasījumā apvieno divu dažādu pienākumu neizpildi. Pirmkārt, tā iebilst pret kaitējuma nodarīšanu divām klasificētām ĪAT un, otrkārt, pret kaitējuma nodarīšanu “Kompleks Kaliakra”, par kuru ir iesniegts priekšlikums par tās kā KNT klasificēšanu. Taču kaitējuma nodarīšana klasificētai ĪAT ir jāvērtē, ņemot vērā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, savukārt pagaidu aizsardzības pienākumi attiecībā uz priekšlikumiem par teritoriju klasifikāciju izriet no abiem minētajiem spriedumiem.

71.

Tādēļ prasījums ir jāsaprot tādējādi, ka Komisija iebilst pret Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpumu attiecībā uz abām ĪAT un vienlaicīgi pret pagaidu aizsardzības pienākumu neizpildi saskaņā ar minētajiem spriedumiem attiecībā uz priekšlikumu par teritorijas klasifikāciju.

72.

Taču, neraugoties arī uz šo skaidrojumu, šī prasījuma mērķis ir vēl jāprecizē. Tā kā Komisija iebilst pret atļauju piešķiršanu attiecībā uz projektiem, to varētu uzskatīt par acīmredzami nepamatotu. Tas tādēļ, ka Savienības tiesības attiecībā uz Bulgāriju saskaņā ar Akta par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā ( 54 ), 2. pantu bija spēkā tikai kopš pievienošanās. Taču Komisijas prasījumā apstrīdētās atļaujas tika piešķirtas vēl pirms šī datuma. Līdz ar to Bulgārija, piešķirot atļaujas, nevarēja pārkāpt Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu vai neizpildīt pagaidu aizsardzības pienākumus attiecībā uz teritorijām, par kurām ir izteikts priekšlikums par to klasifikāciju.

73.

Taču Komisija jau prasījumā precizē, ka tā pārkāpumus saskata tajā, ka Bulgārija nav īstenojusi attiecīgus pasākumus, lai novērstu dabisko dzīvotņu un bioloģisko sugu dzīvotņu noplicināšanos un novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteiktas attiecīgās teritorijas. Līdz ar to tā nevēršas pret atļaujām kā tādām, kas turklāt primāri būtu jāvērtē iepriekšēja novērtējuma procedūrā atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam, bet gan pret to, ka pēc tam ar projektiem nodarītais kaitējums teritorijām faktiski netika novērsts, uz ko attiecas 6. panta 2. punkts un pagaidu aizsardzības pienākumi. Pārējā argumentācija apstiprina šo c) punktā ietvertā prasījuma interpretāciju, jo Komisija tajā nevēršas pret lēmumiem par atļauju piešķiršanu pirms pievienošanās, bet gan pret projektu īstenošanu kopš pievienošanās, it īpaši kopš abu ĪAT noteikšanas, un priekšlikuma par teritorijas “Kompleks Kaliakra” klasifikāciju izteikšanu.

74.

Lai gan šī c) punktā ietvertā prasījuma neprecizitāte ir ļoti nevēlama, tā nav tik būtiska, lai to uzskatītu par nepieņemamu vai acīmredzami nepamatotu. Drīzāk ar interpretācijas palīdzību to ir iespējams saprast pareizi un vērtēt pēc būtības. Turklāt Bulgārijas argumentācija parāda, ka prasījuma trūkumi tās aizstāvību nav ietekmējuši.

75.

Līdz ar to vispirms ir jāpārbauda, vai Bulgārija, atļaujot projektu “Kaliakra Wind Power”AD, “EVN Enertrag Kavarna”OOD, “Vertikal – Petkov & Cie”OOD, kā arī “Thracian Cliffs Golf & Spa Ressort”OOD īstenošanu, nav pārkāpusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu attiecībā uz 2007. gada 18. decembrī noteiktajām ĪAT “Kaliakra” un “Belite Skali”.

76.

Bulgārija uzskata, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts vispār nav piemērojams projektiem, attiecībā uz kuriem atļauja ir izsniegta pirms pievienošanās, tātad ne arī to īstenošanai.

77.

Šajā ziņā Bulgārija balstās uz spriedumu par “Lauteracher Ried”, kurā toreizējā Tiesas otrā palāta tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ ( 55 ) nolēma, ka Dzīvotņu direktīvā noteiktie pienākumi neattiecas uz projektu, attiecībā uz kuru atļaujas piešķiršanas procedūra ir tikusi uzsākta pirms attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Eiropas Kopienai ( 56 ). Līdz ar to atbilstoši minētajiem projektiem, attiecībā uz kuriem atļauja bija piešķirta pirms pievienošanās, Dzīvotņu direktīva nevarētu tikt piemērota vēl jo vairāk.

78.

Tomēr Tiesas virspalāta no minētās judikatūras par Dzīvotņu direktīvas piemērojamību laikā šobrīd ir – pamatoti ( 57 ) – atkāpusies, jo pirms atļaujas piešķiršanas attiecībā uz projektu vēl nav konstatējama noteikta situācija ( 58 ), kurā būtu piemērojams tiesiskās noteiktības princips.

79.

Lai gan pēdējais minētais nolēmums neattiecas uz projektiem, attiecībā uz kuriem ir tikusi piešķirta atļauja vēl pirms pievienošanās, šajā ziņā Tiesa ir norādījusi, ka, sākot ar brīdi, kad Dzīvotņu direktīva kļuva par piemērojamu, 6. panta 2. punkts ir spēkā attiecībā uz projektiem, kuru īstenošanas atļauja ir tikusi piešķirta, pirms par piemērojamu kļuva saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu paredzētais aizsardzības tiesiskais regulējums attiecībā uz konkrēto aizsargājamo teritoriju ( 59 ). Minētajam ir jāattiecas arī uz projektiem, attiecībā uz kuriem atļauja ir piešķirta pirms pievienošanās.

80.

Lai gan šādiem projektiem nevar tikt piemērotas Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ietvertās prasības par to ietekmes uz attiecīgo teritoriju iepriekšēju novērtējumu, dalībvalstīm atbilstoši 6. panta 2. punktam ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu, ka projektu īstenošana noplicina dabiskās dzīvotnes un sugu dzīvotnes vai traucē sugām, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem ( 60 ).

81.

Līdz ar to tādu projektu īstenošanai, attiecībā uz kuriem atļauja ir izdota pirms Bulgārijas pievienošanās un pirms tam, kad par piemērojamu kļuva Dzīvotņu direktīva un Putnu aizsardzības direktīva, ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts.

82.

Papildus ir jānorāda, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts attiecībā uz ĪAT, lasot to kopā ar 7. pantu, ir piemērojams tikai no ĪAT noteikšanas brīža. Pirms tam šīm teritorijām ir piemērojams attiecībā uz kaitējuma pamatojumu stingrākais Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmais teikums ( 61 ), kuru Komisija tomēr nav minējusi c) punktā ietvertajā prasījumā.

83.

Darbība atbilst Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktam tikai tad, ja ir nodrošināts, ka tā nerada traucējumu, kas varētu būtiski ietekmēt šīs direktīvas mērķus un it īpaši tajā noteiktos saglabāšanas mērķus ( 62 ). Tādēļ pienākumu neizpildes procedūrā iebildums par 6. panta 2. punkta pārkāpumu ir pamatots tikai tad, ja Komisija no tiesību viedokļa pietiekamā apmērā pierāda, ka dalībvalsts nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no tā, ka projektu īstenošana – ciktāl tā ir veikta pēc teritorijas noteikšanas kā ĪAT – nenoplicina attiecīgo sugu dzīvotnes, kā arī nerada šīm sugām tādus traucējumus, kas var radīt būtisku ietekmi, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi nodrošināt šīs sugas saglabāšanu ( 63 ).

84.

Tomēr, pierādot Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpumu, Komisijai nav jāpierāda cēloņsakarība starp projekta īstenošanu un attiecīgajām sugām nodarīto būtisko traucējumu. Tieši pretēji, pietiek ar to, ka tā pierāda varbūtību vai risku, ka īstenošana var būtiski ietekmēt attiecīgo sugu ( 64 ).

85.

Lai gan Tiesa varbūtības vai riska kritēriju ir piemērojusi, tikai lai pārbaudītu būtisku ietekmi uz sugām, nav pamata domāt, ka to nevarētu piemērot, arī pārbaudot citu kaitējuma veidu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta izpratnē, proti, dzīvotņu noplicināšanu.

86.

Proti, šis kritērijs ir izskaidrojams tādējādi, ka arī projekta iepriekšēja pārbaude saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu ir jāveic tad, ja šāds risks pastāv ( 65 ). Šajā gadījumā atļaujas piešķiršana ir iespējama tikai tad, ja pārbaude parāda, ka teritorijai netiek nodarīts kaitējums vai ja projekts saskaņā ar 6. panta 4. punktu ir pamatots. Tā kā 6. panta 2. un 3. punktam ir jānodrošina vienāds aizsardzības līmenis ( 66 ), tas pats kritērijs ir jāpiemēro, pierādot 6. panta 2. punkta pārkāpumu.

87.

Taču, izmantojot šo kritēriju, iegūts pierādījums ne obligāti pilnīgi pamato to, ka pasākums – piemēram, projektu īstenošana – nav pieņemams. Tieši pretēji, tas var tikt atspēkots, pienācīgi pārbaudot ietekmi uz teritoriju, vai pasākums var tikt pamatots saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu ( 67 ).

88.

Komisija vēršas pret četriem projektiem sākotnējās ĪAT “Kaliakra” un ĪAT “Belite Skali” teritorijā. Attiecībā uz šiem projektiem atļauja tika izsniegta pirms Bulgārijas pievienošanās Savienībai, taču būvdarbi attiecīgi tika pabeigti tikai pēc ĪAT noteikšanas. Runa ir par trim ar vēja enerģijas ražošanu saistītiem projektiem un par vienu ar tūrismu saistītu projektu.

89.

Projektam “Kaliakra Wind Power”AD par 35 vēja ģeneratoru uzstādīšanu atļauja tika izsniegta 2006. gadā, un 2008. gada 5. jūnijā tie sāka darboties. Projekta “EVN Enertrag Kavarna”OOD priekšmets bija 32 vēja ģeneratoru uzstādīšana, un attiecībā uz to atļauja tika piešķirta 2006. gada 26. jūlijā. Vēlāk atļauja tika attiecināta uz 20 iekārtām, no kurām atbilstoši Bulgārijas sniegtajām ziņām tika uzstādītas astoņas, kas darbojas kopš 2012. gada 8. jūnija. 2005. gadā projekta “Vertikal – Petkov & Cie”OOD ietvaros atļauja tika piešķirta attiecībā uz vēl trīs iekārtām. Tiesvedība par šiem lēmumiem tika izbeigta 2007. gada 26. jūlijā ar izlīgumu. Divas iekārtas sāka darboties 2008. gada 24. aprīlī un 2011. gada 14. februārī. Trešajai iekārtai nevajadzētu tikt uzstādītai.

90.

Ar tūrismu saistītais projekts “Thracian Cliffs Golf & Spa Ressort”OOD ĪAT “Belite Skali” ir saistīts ar golfa laukuma un termālā centra izveidošanu. Pirmā būvniecības atļauja tika piešķirta 2005. gada 22. decembrī, apsaimniekošanas atļauja tika izsniegta 2010. gada 6. aprīlī.

91.

Tā kā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts saskaņā ar 7. pantu nav piemērojams pirms ĪAT noteikšanas, priekšnoteikums šo iekārtu uzstādīšanas ietekmes izvērtēšanai, izmantojot šo tiesisko regulējumu, ir tāds, ka Komisija dara zināmu, kādi tam nepieciešamie darbi ir tikuši veikti pēc šī datuma. Tomēr šādi dati nav pieejami. Saskaņā ar Bulgārijas neapstrīdētajām ziņām ir tikai zināms, ka saistībā ar šiem projektiem nepieciešamā zemes apstrāde ir notikusi pat pirms Bulgārijas pievienošanās Savienībai. Līdz ar to iekārtu uzstādīšana šajā tiesvedībā nevar tikt aplūkota.

92.

Taču ir zināms, ka visas šīs iekārtas uzsāka darbību tikai pēc ĪAT noteikšanas. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šī apsaimniekošana abās ĪAT ir saderīga ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu.

93.

Lai gan attiecībā uz vēja ģeneratoriem Komisija uzsver putnu nogalināšanas risku, saduroties ar vēja ģeneratoriem (putna ietriekšanās), Bulgārija atspēko šo argumentāciju ar ornitoloģiskās apsaimniekošanas uzraudzības datiem. Atbilstoši tiem pirmajā vēja parka “Kaliakra Wind Power”ODD apsaimniekošanas gadā tika atrasti tikai trīs miruši putni, proti, viens sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) un divas lielās stērstes (Miliaria vai Emberiza calandra). Lai gan abas sugas tiek minētas standarta veidlapā par ĪAT “Kaliakra”, ņemot vērā skaitliski lielo 2000–3000 sārto pelikānu un 500–1200 lielo stērstu populāciju, šie zaudējumi ir ievērojami mazāki nekā dabiskā populācijas fluktuācija.

94.

Turpinājumā Komisija aizstāv viedokli, ka vēja ģeneratori un “Thracian Cliffs Golf & Spa Resort”OOD iekārtas traucē attiecīgās putnu sugas un noplicina to dzīvotnes. Tā zaudējumus izsaka skaitļos, pat pamatojoties uz Bulgārijas Putnu aizsardzības organizācijas ziņojumu.

95.

Bulgārija attiecībā uz skaitļiem pamatoti iebilst, ka šajā ziņojumā paliek neskaidrs tas, kā šie skaitļi rodas. Tādēļ nav iespējams ar skaitļos izteiktu iespējamā platību zaudējuma apmēru pamatot Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpumu.

96.

Taču ir acīmredzams, ka vēja ģeneratoru, viesnīcu ēku un golfa laukuma apsaimniekošana pamato ĪAT aizsargāto putnu sugu dzīvotņu noplicināšanas, kā arī to būtiskas traucēšanas iespējamību vai risku.

97.

Tā, piemēram, “Kaliakra Wind Power”AD ierīkotajā vēja parkā ir 35 vēja ģeneratori, kas tiek apsaimniekoti lielā blīvumā platībā no trim līdz četriem kvadrātkilometriem ĪAT “Kaliakra”. Platības starp ģeneratoru spārniem un tiešā vēja parka tuvumā visdrīzāk vairs nav tikpat pievilcīgas visām aizsargājamām putnu sugām kā pirms vēja parka ierīkošanas. Mazākā apmērā tas pats attiecas uz abiem mazākiem vēja enerģijas projektiem. Attiecīgi Bulgārija expressis verbis ir noraidījusi papildu vēja ģeneratoru uzstādīšanu ĪAT “Kaliakra” ( 68 ).

98.

Tāpat ir izslēgts, ka ĪAT “Belite Skali” platības, kurās atrodas “Thracian Cliffs Golf & Spa”OOD iekārtas, aizsargājamās putnu sugas izmanto tāpat kā pirms šī projekta īstenošanas. Golfa laukuma un atpūtai paredzētu objektu izmantošana maina attiecīgo dzīvotņu īpašības, un pat tad, ja attiecīgās putnu sugas tās tik un tā varētu turpināt izmantot perēšanai, atpūtai vai barības meklēšanai, tūristu klātbūtne tās aizbaidītu ( 69 ).

99.

Atbilstoši Komisijas argumentācijai par iespējamiem teritorijas zudumiem minētais ir attiecināms tostarp uz turpmāk uzskaitītajām Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā minētajām sugām, kas ir minētas arī standarta veidlapās par abām ĪAT: daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka), stepes cīrulis (Melanocorypha calandra), īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla), akmeņkuitala (Burhinus oedicnemus), garkāju klijāns (Buteo rufinus), īskāju vanags (Accipiter brevipes) un zaļā vārna (Coracias garrulus).

100.

Līdz ar to Bulgārijai ir pienākums atspēkot šo netiešo pierādījumu par aizsargāto putnu sugu dzīvotņu noplicināšanās, kā arī to traucēšanas varbūtību vai risku. Taču Bulgārija neizsaka viedokli par attiecīgo sugu traucēšanu un to dzīvotņu noplicināšanos.

101.

Tādēļ ir jāizdara secinājums par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpumu minēto projektu apsaimniekošanas dēļ.

102.

Līdz ar to Bulgārija, neveicot attiecīgus pasākumus, lai novērstu, ka “Kaliakra Wind Power”AD, “EVN Enertrag Kavarna”OOD un “Vertikal – Petkov & Cie”OOD vēja ģeneratoru, kā arī “Thracian Cliffs Golf & Spa Ressort”OOD iekārtu apsaimniekošana ĪAT “Kalikra” un “Belite Skali” noplicina aizsargāto putnu sugu dzīvotnes un traucē šīs sugas, ir pārkāpusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu.

103.

Turpinājumā Komisija iebilst pret to, ka Bulgārija “Kompleks Kaliakra”, par kuru ir iesniegts klasifikācijas par KNT priekšlikums, nav pietiekami aizsargājusi no kaitējuma, ko tai nodara projekti “Kaliakra Wind Power”AD, “EVN Enertrag Kavarna”OOD, “Vertikal – Petkov & Cie”OOD, kā arī “Thracian Cliffs Golf & Spa Ressort”OOD. Šajā ziņā tā vēršas pret prioritārās dzīvotnes pontiski-sarmantiskā stepe (Natura 2000, kods 62C0) iznīcināšanu.

104.

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm attiecībā uz teritorijām, kurās mīt dabiskās dzīvotnes un/vai prioritārās sugas un kuras noteiktas, lai tās ierakstītu Kopienas sarakstā, ir jāveic attiecīgi aizsardzības pasākumi, lai saglabātu šo teritoriju īpatnības. Tātad dalībvalstis nevar atļaut tādu iejaukšanos, kas var būtiski apdraudēt attiecīgo teritoriju ekoloģiskās īpatnības. Minētais it īpaši ir piemērojams tad, ja iejaukšanās dēļ var būtiski samazināties teritorijas platība vai izzust teritorijā esošās prioritārās sugas vai ja teritorija var tikt iznīcināta vai var tikt iznīcinātas to raksturojošās īpatnības ( 70 ).

105.

Šis aizsargāšanas pienākums netiktu izpildīts, ja teritorijā, par kuru ir iesniegts klasifikācijas priekšlikums, Bulgārija pieļautu prioritāras dzīvotnes iznīcināšanu lielā apmērā.

106.

Taču kā visi pārējie Savienības tiesībās noteiktie pienākumi tie labākajā gadījumā ir spēkā kopš Bulgārijas pievienošanās. Taču Bulgārija, nevienam neiebilstot, norāda, ka zemes darbi saistībā ar minētajiem projektiem, kas iznīcināja dzīvotni, tika veikti vēl pirms pievienošanās. Tādēļ, nodarot dzīvotnei šo kaitējumu, nevarēja tikt pārkāptas Savienības tiesības.

107.

Taču, ja dzīvotne attiecīgajās platībās jau ir iznīcināta, arī vēlāka projekta apsaimniekošana to nevar papildus noplicināt.

108.

Tādēļ c) punktā ietvertais prasījums šajā punktā nav pamatots, un Komisijas prasība šajā ziņā ir jānoraida.

109.

Ar b) punktā ietverto prasījumu Komisija lūdz konstatēt, ka Bulgārijas Republika, piešķirot atļauju attiecībā uz projektiem “AES Geo Energy”OOD, “Windtech”OOD, “Brestiom”OOD, “Disib”OOD, “Eco Energy”OOD un “Longman investment”OOD putnu aizsardzībai nozīmīgajā teritorijā “Kaliakra”, kas nav noteikta par īpaši aizsargājamu teritoriju, taču kas par tādu bija jānosaka, nav izpildījusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktā noteiktos pienākumus, kā tos ir interpretējusi Tiesa lietās C‑96/98 un C‑374/98.

110.

Lai gan šis prasījums ir definēts līdzīgi kā c) punktā ietvertais prasījums, tam nav tādi paši trūkumi, jo tas attiecas uz citu faktisko un tiesisko situāciju.

111.

Taču neskaidrība izriet no tā, ka Komisija šo prasījumu balsta uz Direktīvu 2009/147, ar kuru ir tikusi atcelta iepriekš spēkā esošā Putnu aizsardzības direktīvas redakcija. Tādēļ varētu secināt, ka ir jāņem vērā pārkāpumi, kas tika izdarīti pēc tam, kad 2010. gada 15. februārī stājās spēkā Direktīva 2009/147.

112.

Tomēr šīs direktīvas mērķis saskaņā ar tās preambulas 1. apsvērumu ir Putnu aizsardzības direktīvas kodificēšana, un ar to 4. panta 4. punkta pirmais teikums, salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo redakciju, nav grozīts. Arī 18. panta 1. punktā ir noteikts, ka iepriekš spēkā esošā Putnu aizsardzības direktīvas redakcija tiek atcelta, “neskarot dalībvalstu pienākumus”. Līdz ar to tas būtu pārspīlēts formālisms, ja šajā lietā satura ziņā identiska joprojām spēkā esoša pienākuma un fakta, kas turpina pastāvēt, gadījumā tiktu ņemti vērā tikai apstākļi, kas ir radušies kopš kodificējošās direktīvas pieņemšanas ( 71 ).

113.

Saskaņā ar līdzšinējiem apsvērumiem IV sadaļas A punktā ir jāpieņem, ka projekti atrodas platībās, kas Bulgārijai bija jānosaka kā ĪAT. Taču klasifikācija notika tikai pēc datuma, kam bija nozīme, vērtējot situāciju šajā procedūrā, proti, pēc argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa ( 72 ) – 2012. gada 22. augusta – beigām.

114.

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz teritorijām, kas netika noteiktas kā ĪAT, lai gan tas būtu bijis jādara, ir jāpiemēro Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmais teikums ( 73 ). Atbilstoši tam dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei ĪAT, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus.

115.

Lai pierādītu Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma pārkāpumu, būtu jāizmanto kritērijs, kuru ir izstrādājusi Tiesa attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, jo šī tiesību norma lielā mērā atbilst Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajam teikumam ( 74 ). Atbilstoši tam ir jākonstatē pārkāpums, ja Komisija pierāda, ka pastāv varbūtība vai risks, ka projekts noplicina aizsargāto putnu sugu dzīvotnes vai būtiski traucē šīs sugas ( 75 ). Praksē Tiesa jau arī iepriekš, pamatojoties uz kaitējuma varbūtību vai risku, ir konstatējusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma pārkāpumu ( 76 ), taču expressis verbis nenorādot uz minēto kritēriju.

116.

Komisija ar šo prasījumu vēršas pret sešiem projektiem.

117.

Attiecībā uz trim projektiem, proti, “Windtech”OOD, “Brestiom”OOD un “Eco Energy”OOD atbilstoši šajā ziņā neapstrīdētajai Bulgārijas argumentācijai tika tikai nolemts, ka ietekmes uz vidi novērtējums neesot nepieciešams. Citas atļaujas netika piešķirtas, un iekārtas netika arī uzstādītas. Arī lēmumi par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību šobrīd vairs nav spēkā.

118.

Tomēr jau no šiem lēmumiem vien varētu secināt traucējumu vai teritorijai nodarīta kaitējuma paaugstinātu risku vai lielāku varbūtību, kas, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, vēl pastāvēja ( 77 ). Proti, ietekmes uz vidi novērtējums palielinātu varbūtību, ka traucējumi vai kaitējums tiek identificēts un novērsts.

119.

Tomēr ar šo tikai no procedūras atkarīgo teritorijas apdraudējumu vēl nepietiek, lai konstatētu Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma pārkāpumu. Tas tādēļ, ka bez citām procedūras stadijām apdraudējums turpina būt hipotētisks.

120.

Turklāt, lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana būtu vēlama, Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā – pretēji Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajam teikumam – tā netiek pieprasīta expressis verbis. Tādēļ pietiek ar to, ja tiek turpināta lēmuma par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību kā iespējama IVN direktīvas pārkāpuma analīze.

121.

Attiecībā uz atlikušajiem trim projektiem Bulgārijas iestādes izdeva citas nepieciešamās atļaujas, un attiecīgi tika uzstādīti vēja ģeneratori.

122.

Attiecībā uz projektu “AES Geo Energy”OOD pēc ietekmes uz vidi novērtējuma 2008. gadā tika izdota būvniecības atļauja par 52 vēja ģeneratoru uzstādīšanu, kas sāka darboties 2011. gada 15. novembrī.

123.

Attiecībā uz projektu “Disib”OOD2007. gada 4. janvārī tika nolemts, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams. Līdz ar to tika piešķirta atļauja attiecībā uz vēja ģeneratoru, kas darbojas kopš 2008. gada 22. maija.

124.

Līdzīga situācija ir projekta “Longman Investment”OOD gadījumā. Pēc tam, kad 2007. gada 11. decembrī tika nolemts, ka attiecībā uz to nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, atļauja tika piešķirta attiecībā uz vienu vēja ģeneratoru, kas darbojas kopš 2008. gada 16. jūnija.

125.

Vēja ģeneratoru uzstādīšana un apsaimniekošana aizsargātajās platībās, kas vēlāk kļuva par ĪAT “Kaliakra” paplašināto teritoriju, būtībā ir jāvērtē kā sākotnējā ĪAT.

126.

Proti, tāpat kā sākotnējā ĪAT pastāv pietiekama varbūtība vai risks, ka platības, uzstādot un apsaimniekojot kopumā 54 vēja ģeneratorus, aizsargātajām putnu sugām vairs nav tik pievilcīgas kā iepriekš ( 78 ).

127.

Tas, ka saskaņā ar novērojumu datiem vēja parkā “AES Geo Energy”OOD, uz kuriem atsaucas Bulgārija, sarkankakla zosis tik un tā izmanto platības un attiecīgu valdošo vēju gadījumā migrācijas maršruts koncentrējas “Kaliakra”, arī nav pretarguments šādai varbūtībai vai riskam. Tas tādēļ, ka aizsargāšanas pienākums pastāv, vēl pirms ir konstatēta putnu skaita samazināšanās vai atklājies aizsargājamas sugas izzušanas risks ( 79 ).

128.

Turklāt no šiem datiem vismaz var secināt netiešu pierādījumu par aktivitātes zudumu. Tas tādēļ, ka sarkankakla zosis platību izmanto mazāk, nekā par to liecina augstākie rādītāji par laiku pirms vēja ģeneratoru spārnu uzstādīšanas. Netiek arī konstatēts, ka vēl liels skaits migrējošo putnu šo vietu izmantotu atpūtai – arī ne brīžos, kad ir konstatējama liela koncentrācija piekrastē.

129.

Līdz ar to Bulgārija, neveicot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu, ka vēja enerģijas projektu “AES Geo Energy”OOD, “Disib”OOD un “Longman investment”OOD apsaimniekošana putnu aizsardzībai nozīmīgajā teritorijā “Kaliakra”, kas nav noteikta par īpaši aizsargājamu teritoriju, taču kas par tādu bija jānosaka, noplicina aizsargājamo putnu dzīvotnes un traucē šīs sugas, ir pārkāpusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmo teikumu.

130.

Papildus ir jānorāda, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nevar tikt galīgi izlemts, vai ir jāaizliedz analizēto projektu turpmāka apsaimniekošana. Proti, nevar izslēgt to, ka projekti, veicot detalizētāku to pārbaudi, nenodara kaitējumu teritorijai vai ka tie saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu var tikt pamatoti ( 80 ).

131.

Līdz ar to pirmais solis, lai īstenotu varbūtēji nelabvēlīgu spriedumu šajos punktos, un vienlaicīgi pirmais piemērotais pasākums, lai attiecīgajās ĪAT novērstu kaitējuma nodarīšanu, būtu projektu ietekmes zinātniska pārbaude. Ja atbilstoši tai joprojām nevar tikt izslēgtas visas no zinātniskā viedokļa pamatotās šaubas par to, ka nepastāv nelabvēlīga ietekme uz teritoriju ( 81 ), varētu būt jāpārbauda pamatojums saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu.

132.

Attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu Tiesa jau ir konstatējusi pamatojuma iespējamību ( 82 ). Turpretim Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma pārkāpums būtībā var tikt pamatots ievērojami mazākā skaitā gadījumu ( 83 ). Tomēr Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkts būtībā ir piemērots, lai pamatotu vēja ģeneratoru spārnu apsaimniekošanu nākotnē, jo attiecīgās platības šobrīd ietilpst ĪAT “Kaliakra” un tādējādi šobrīd ir piemērojams arī Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2.–4. punkts.

133.

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību, ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses.

134.

Līdz ar vēja enerģijas izmantošanas vai darbavietu saglabāšanas interesēm šajā ziņā, nosakot sabiedrības intereses, galvenokārt būtu jāņem vērā tiesiskā noteiktība un tiesiskās paļāvības aizsardzība, ciktāl šie projekti balstās uz atļaujām, kas ir tikušas izsniegtas, pirms varēja tikt piemērota Putnu aizsardzības direktīva un Dzīvotņu direktīva. Ja tiek īstenoti visi sagaidāmie pasākumi, lai samazinātu kaitējumu, tiesiskai noteiktībai un tiesiskās paļāvības aizsardzībai vairumā gadījumā būtu jābūt lielākai nozīmei nekā attiecīgo dabas vērtību aizsardzības interesei.

135.

Taču šāda pamatojuma priekšnoteikumi nav izpildīti, jo Bulgārija ar iekārtu apsaimniekošanu teritorijai nodarīto kaitējumu vēl nav identificējusi. Tādēļ nav iespējams nedz izvērtēt turpmākas apsaimniekošanas interesi iepretim teritorijai nodarītajam kaitējumam, nedz var tikt izvērtētas iespējamas alternatīvas, piemēram, vēja ģeneratoru pārvietošana uz citām vietām vai apsaimniekošanas ierobežošana, it īpaši jūtīgajā laikposmā. Paliek neskaidrs arī tas, kādi pasākumi ir nepieciešami Natura 2000 vienotības nodrošināšanai ( 84 ).

136.

Līdz ar to, ja Tiesa sekotu manam priekšlikumam, vispirms būtu jāpārbauda projektu apsaimniekošanas izraisītā traucējuma iedarbība, un pēc tam nepieciešamības gadījumā varētu tikt pārbaudīta tā pamatotība.

137.

Visbeidzot, Komisija ar d) punktā ietverto prasījumu iebilst pret to, ka projektu “Windtech”OOD, “Brestiom”OOD, “Eco Energy”OOD un “Longman investment”OOD kumulatīvā ietekme uz sākotnēji neaizsargātajiem IBA“Kaliakra” apgabaliem neesot tikusi pārbaudīta piemērotā veidā. Tādējādi Bulgārija neesot izpildījusi IVN direktīvas 2. panta 1. punktā, lasot to kopā ar 4. panta 2. un 3. punktu un III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu, noteiktos pienākumus.

138.

Šis prasījums tā sākotnējā redakcijā bija par piecu projektu iepriekšēju pārbaudi par to, vai ir nepieciešams vides uz ietekmi novērtējums, un sestā projekta faktisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Taču pēc tam, kad Komisija replikas rakstā ierobežoja prasījumu, runa ir vairs tikai par četru projektu iepriekšēju pārbaudi.

139.

Komisija lūdz konstatēt IVN direktīvas tās 2011. gada redakcijā pārkāpumu. Taču Bulgārijas iestādes apstrīdētos lēmumus pieņēma jau 2007. gadā. Tomēr piemērota var tikt jaunākā redakcija, jo tā visos būtiskākajos punktos atbilst 2007. gadā spēkā esošajai redakcijai ( 85 ).

140.

Visi apstrīdētie projekti attiecas uz sākotnēji kā ĪAT nenoteikto IBA“Kaliakra” daļu. Attiecīgi ietekmes uz vidi novērtējums netika veikts, jo kompetentā iestāde nolēma, ka tas nav nepieciešams.

141.

Šīs iepriekšējās pārbaudes procedūras tika uzsāktas attiecīgi 2007. gada otrajā pusē un tika pabeigtas ar 2007. gada 24. septembra lēmumu (“Eco Energy”OOD par viena vēja ģeneratora uzstādīšanu), 2007. gada 11. decembra lēmumu (“Longman Investment”OOD par viena vēja ģeneratora uzstādīšanu) un 2007. gada 28. decembra lēmumu (“Windtech”OOD par četru vēja ģeneratoru uzstādīšanu un “Brestiom”OOD par sešu vēja ģeneratoru uzstādīšanu).

142.

Īstenots tika tikai “Longman Investment”OOD projekts, un tas darbojas kopš 2008. gada 16. jūnija.

143.

Turpretim attiecībā uz pārējiem trim projektiem tā arī netika izsniegtas būvniecības atļaujas, un atbilstoši Bulgārijas sniegtajām ziņām minētie lēmumi to neizpildīšanas dēļ vairs nav spēkā.

144.

Tādēļ ir jānoskaidro, vai iespējams pārkāpums var būt šīs pienākumu neizpildes procedūras priekšmets (par to a) sadaļā) un vai attiecībā uz neīstenotajiem projektiem vispār var tikt pārkāpta IVN direktīva (par to b) sadaļā). Pēc tam ir jāpārbauda, vai ir tikusi pietiekami ņemta vērā projektu kumulatīvā ietekme.

145.

Sākotnēji gan varētu šķist, ka šī lieta attiecībā uz lēmumiem, kas šobrīd nav spēkā, ir atrisināta. Taču pienākumu neizpildes procedūrā nozīme ir situācijai, kas pastāvēja, beidzoties Komisijas 2012. gada 22. jūnija argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, proti, 2012. gada 22. augustā ( 86 ).

146.

Tobrīd lēmumi par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību vēl bija spēkā. Tas tādēļ, ka, ciktāl secināms, spēkā neesamība pamatojas uz to, ka 2012. gadā projektu īstenošanai tika noteikts piecu gadu termiņš. Tādēļ ir jāsecina, ka minētie lēmumi zaudēja spēku agrākais piecus gadus pēc to pieņemšanas, tātad tikai 2012. gada 24. septembrī vai attiecīgi 2012. gada 28. decembrī.

147.

Šaubas par iespēju pārkāpt IVN direktīvu ar neīstenotiem projektiem varētu būt saistītas ar to, ka dalībvalstis saskaņā ar 2. panta 1. punktu nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirms tiek dota piekrišana uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi.

148.

Taču lēmums par to, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams – ciktāl secināms –, vēl nenozīmē atļaujas piešķiršanu projektam. Saskaņā ar Bulgārijas sniegto informāciju, kas netika apstrīdēta, vēl ir nepieciešama vismaz būvatļauja, kas – atšķirībā no īstenotā projekta “Longman investment”OOD – pārējiem trim projektiem tā arī netika izsniegta. Līdz ar to Bulgārijai nevar tikt izteikti pārmetumi par to, ka tā ir piešķīrusi atļauju šiem projektiem bez nepieciešamās pārbaudes.

149.

Tomēr lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību ir jāpieņem saskaņā ar IVN direktīvu, proti, atbilstoši 4. panta 2. un 3. punktam, kā arī III pielikumam. Vismaz šīs tiesību normas var tikt pārkāptas arī tad, ja projekts tā arī nav saņēmis visas nepieciešamās atļaujas. Turklāt attiecībā uz projektu “Longman investment”OOD ir iespējams arī IVN 2. panta 1. punkta pārkāpums.

150.

Attiecībā uz ietekmes uz vidi nepieciešamības iepriekšēju pārbaudi ir jāatgādina, ka saskaņā ar IVN direktīvas 4. panta 2. punkta pirmo daļu dalībvalstis vai nu ar katra gadījuma pārbaudēm, vai pēc to noteiktajiem sliekšņiem vai kritērijiem nosaka, vai ir jānovērtē šīs direktīvas II pielikumā uzskaitīto projektu ietekme uz vidi.

151.

Pie šiem projektiem ir pieskaitāmas šī pielikuma 3. punkta i) apakšpunktā minētās iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības).

152.

Attiecībā uz sliekšņu vai kritēriju noteikšanu IVN direktīvas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts dalībvalstīm šajā ziņā gan piešķir izvērtēšanas brīvību. Taču šo brīvību ierobežo direktīvas 2. panta 1. punktā noteiktais pienākums projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, veikt novērtējumu attiecībā uz to ietekmi ( 87 ).

153.

Tādējādi IVN direktīvas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju un sliekšņu mērķis ir veicināt konkrētu projekta īpašību izvērtēšanu, lai noteiktu, vai uz to attiecas pienākums veikt tā ietekmes uz vidi novērtējumu ( 88 ).

154.

No minētā izriet, ka kompetentajām valsts iestādēm, izskatot šīs direktīvas II pielikumā ietilpstoša projekta atļaujas pieteikumu, ir īpaši jāpārbauda, vai, ņemot vērā šīs direktīvas III pielikumā paredzētos kritērijus, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums ( 89 ).

155.

Šajā ziņā no IVN direktīvas III pielikuma 1. punkta izriet, ka ir jāizvērtē projekta īpašības, īpaši attiecībā uz tā kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem projektiem. Ja netiek ņemta vērā projekta kumulatīvā ietekme kopā ar citiem projektiem, tas var nozīmēt, ka projekts nav pakļauts pienākumam veikt novērtējumu, lai gan, aplūkots kopā ar citiem projektiem, tas var būtiski ietekmēt vidi ( 90 ).

156.

Šī prasība ir jāaplūko IVN direktīvas III pielikuma 3. punkta kontekstā, saskaņā ar kuru projektu iespējamā nozīmīgā ietekme jāizvērtē saistībā ar kritērijiem, kas paredzēti III pielikuma 1. un 2. punktā, it īpaši ņemot vērā šī projekta ietekmes iespējamību, pakāpi, svarīgumu, ilgumu un atgriezeniskumu ( 91 ).

157.

Līdz ar to valsts iestādei, pārbaudot, vai projektam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, ir jāizvērtē ietekme, kāda tam var būt kopā ar citiem projektiem. Turklāt šis pienākums, tā kā tas nav precizēts, nav saistīts tikai ar tādiem pašiem projektiem. Drīzāk sākotnējā pārbaudē ir jāuzdod jautājums, vai projekta ietekme uz vidi citu projektu ietekmes dēļ nevarētu būt daudz nozīmīgāka nekā to neesamības gadījumā ( 92 ).

158.

Šajā gadījumā kā ĪAT vēl nenoteiktajās IBA“Kaliakra” teritorijās bija plānots jau vismaz vēja parks “AES GEO Energy”OOD ar 52 vēja ģeneratoriem un trīs citas “Disib”OOD iekārtas. Kumulatīva ietekme ar šiem projektiem 2007. gada beigās attiecībā uz nevienu no šiem četriem apstrīdētajiem projektiem nevarēja tikt pilnībā izslēgta.

159.

Turklāt, esot pieejamai informācijai par IBA“Kaliakra”, bija konstatējamas norādes, ka attiecīgajām platībām ir būtiska nozīme attiecībā uz sarkankakla zosu migrācijas maršrutu un ziemošanu.

160.

Līdz ar to, pārbaudot ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, bija obligāti jāņem vērā dažādo vēja ģeneratoru projektu kumulatīvā ietekme.

161.

Bulgārija gan atsaucas uz to, ka lēmumos esot expressis verbis konstatēts, ka nav sagaidāma kumulatīva ietekme. Taču tikai apgalvojums, ka nepastāv kumulatīva ietekme, nepierāda, ka tā ir pārbaudīta pietiekami. Pierādījumu par šādu pārbaudi Bulgārija tieši nesniedz.

162.

Līdz ar to Bulgārija, ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamības pārbaudē atbilstoši neņemot vērā projektu “Windtech”OOD, “Brestiom”OOD, “Eco Energy”OOD un “Longman investment”OOD kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem projektiem, ir pārkāpusi IVN direktīvas 4. panta 2. un 3. punktu un III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu un, tomēr projektam “Longman investment”OOD atļauju izdodot un to īstenojot, papildus ir pārkāpusi direktīvas 2. panta 1. punktu.

163.

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā abi lietas dalībnieki ir lūguši piespriest otram lietas dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Bulgārijai pārsvarā, bet ne pilnībā spriedums ir nelabvēlīgs, es piedāvāju piespriest šai dalībvalstij atlīdzināt trīs ceturtdaļas no tiesāšanas izdevumiem.

164.

Tādēļ ierosinu Tiesai lemt šādi: