1.

Transportlīdzekļu, it īpaši lietotu transportlīdzekļu, aplikšanas ar nodokli, problēma pastāvīgi ir aplūkota Tiesas judikatūrā ( 2 ). Pēdējos gados svarīga vieta tiesvedībā, kas attiecas uz šo jautājumu, ir bijusi Rumānijas vienreizējā reģistrācijas nodokļa sistēmai. Šīs lietas priekšmets ir tiesību normas, ar kurām pēc vairākiem nolēmumiem, kuros ir apgalvota šīs sistēmas neatbilstība Savienības tiesībām, beidzot būtu jānovērš šī neatbilstība.

2.

Rumānijas Republika iestājās Eiropas Savienībā 2007. gada 1. janvārī. Šajā pašā dienā spēkā stājās īpašs nodoklis vieglajiem automobiļiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas tika ieviests ar Legea nr. 343/2006 din 17 iulie 2006 pentru modificarea şi completarea Legii nr. 571/2003 privind Codul fiscal (2006. gada 17. jūlija Likums Nr. 343/2006 par grozījumiem un papildinājumiem Likumā Nr. 571/2003 par nodokļu kodeksu, turpmāk tekstā – “Likums Nr. 343/2006”) ( 3 ). 2008. gada 1. jūlijā šis nodoklis tika aizstāts ar nodokli par mehānisko transportlīdzekļu emisiju piesārņojumu, kas tika ieviests ar Ordonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 50/2008 din 21 aprilie 2008 pentru instituirea taxei pe poluare pentru autovehicule (2008. gada 21. aprīļa Steidzamības normatīvais rīkojums Nr. 50/2008 par mehānisko transportlīdzekļu emisiju piesārņojuma nodokli, turpmāk tekstā – “OUG 50/2008”) ( 4 ). Pienākums maksāt nodokli, pamatojoties uz abiem šiem aktiem, rodas transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Rumānijas teritorijā brīdī.

3.

Nodoklis, kas tika ieviests ar OUG 50/2008, Tiesas judikatūrā ( 5 ) tika atzīts par pretēju LESD 110. pantam. Tiesa atzina, ka nodoklis, kas tiek uzlikts transportlīdzeklim tikai brīdī, kad tas pirmo reizi tiek reģistrēts dalībvalstī, tas ir, attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem, tikai no ārvalstīm ievestiem transportlīdzekļiem, attur iegādāties lietotus transportlīdzekļus no citām dalībvalstīm, vienlaikus neatturot no tāda paša vecuma un nolietojuma lietotu transportlīdzekļu iegādes valsts tirgū ( 6 ). Tiesa ir vairākkārt apstiprinājusi šo viedokli gan attiecībā uz OUG 50/2008 normām sākotnējā redakcijā, gan pēc vēlākajiem grozījumiem, kas ir tikai formāli ( 7 ).

4.

2012. gada 13. janvārīOUG 50/2008 tika aizstāts ar Legea nr. 9/2012 din 6 ianuarie 2012 privind taxa pentru emisiile poluante provenite de la autovehicule (2012. gada 6. janvāra Likums Nr. 9/2012 par mehānisko transportlīdzekļu emisiju piesārņojuma nodokli, turpmāk tekstā – “Likums Nr. 9/2012”). Ar šo likumu ieviestais nodoklis arī bija piesaistīts transportlīdzekļa pirmajai reģistrācijai Rumānijas teritorijā. Tomēr likumā papildus bija ietverts 4. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru:

“Pienākums maksāt nodokli rodas, pirmo reizi reģistrējot tāda lietota transportlīdzekļa īpašumtiesības Rumānijā, par kuru nav ticis samaksāts īpašais transportlīdzekļa nodoklis atbilstoši Likumam Nr. 571/2003 ar tā vēlākiem grozījumiem un papildinājumiem[, tostarp ar tiem, kas izriet no Likuma Nr. 343/2006] vai transportlīdzekļu piesārņojuma nodoklis[, tas ir, nodoklis, kas ieviests ar OUG 50/2008] un kas nepieder mehānisko transportlīdzekļu kategorijām, kuri ir atbrīvoti no šādu nodokļu maksājuma vai kuriem ir piemērojams izņēmums atbilstoši reģistrācijas brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem”.

5.

Pamatojoties uz Ordonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 1/2012 din 30 ianuarie 2012 pentru suspendarea aplicării unor dispoziţii ale Legii nr. 9/2012 privind taxa pentru emisiile poluante provenite de la autovehicule, prečum şi pentru restituirea taxei achitate În conformitate cu prevederile articolului 4 alineatul (2) din lege (2012. gada 30. janvāra Steidzamības normatīvais rīkojums Nr. 1/2012 par dažu Likuma Nr. 9/2012 normu piemērošanas apturēšanu, kā arī nodokļa, kas samaksāts, pamatojoties uz šī likuma 4. panta 2. punktu, atmaksāšanu) ( 8 ), Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punkta piemērošana tika apturēta no 2012. gada 31. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, bet, pamatojoties uz šo tiesību normu, jau samaksātā nodokļa summas bija jāatmaksā. Līdz ar to līdz 2013. gada 1. janvārim, pamatojoties uz Likumu Nr. 9/2012, iekasētais nodoklis bija pretrunā LESD 110. pantam, kas ir apstiprināts Tiesas tālākajā judikatūrā ( 9 ).

6.

Savukārt Likums Nr. 9/2012 no 2013. gada 15. marta tika aizstāts ar Ordonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 9/2013 din 19 februarie 2013 privind timbrul de mediu pentru autovehicule (2013. gada 19. februāra Steidzamības normatīvais rīkojums Nr. 9/2013 par vides nodevu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, turpmāk tekstā – “OUG 9/2013”) ( 10 ). Līdz ar to Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punkts tika piemērots tikai no 2013. gada 1. janvāra līdz 14. martam. Tajā pašā laikā notika arī pamattiesvedībā aplūkotie faktiskie apstākļi. Tāpēc šajā lietā tiek analizēts tiesību stāvoklis, kas noteikts Likumā Nr. 9/2012, ņemot vērā tā 4. panta 2. punktu.

7.

Prasītājs pamattiesvedībā Mihai Manea vērsās Instituția Prefectului – județul Brașov – Serviciul public comunitar regim permise de conducere și inmatriculare a vehiculelor (Iestāde, kuras kompetencē ir transportlīdzekļu reģistrācija Brašovā (Rumānija)), kura pamatlietā ir atbildētāja, lūdzot reģistrēt lietotu transportlīdzekli, kas ieviests no Spānijas. Šī iestāde ar 2013. gada 5. marta vēstuli prasīja samaksāt Likumā Nr. 9/2012 paredzēto nodokli. Mihai Manea cēla prasību Tribunalul Brașov [Brašovas tiesā], lai reģistrētu transportlīdzekli, neprasot samaksāt minēto nodokli, kas, pēc viņa domām, ir pretrunā Savienības tiesībām. Pēc prasības noraidīšanas prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību Curtea de Apel Brașov (Brašovas apelācijas tiesa), kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

8.

Attiecībā uz šiem jautājumiem, kas ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai LESD 110. pants nepieļauj dalībvalstij ieviest vienreizēju nodokli transportlīdzekļiem, kas ir piemērojams transportlīdzekļiem, tos pirmo reizi reģistrējot minētajā valstī, kā arī tad, kad pirmo reizi pēc šī nodokļa ieviešanas dienas tiek nodotas īpašumtiesības uz jau reģistrētiem transportlīdzekļiem, izņemot gadījumu, kad šāds nodoklis vai līdzīgs nodoklis jau ir samaksāts iepriekš, bet šīs valsts teritorijā jau reģistrētiem transportlīdzekļiem netiek uzlikts jauns nodoklis, ja vien šo transportlīdzekļu īpašumtiesības netiek nodotas.

9.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jānoskaidro šādi jautājumi: pirmkārt, tāda veida nodokļa ieviešanas pieļaujamība, kāds ir pamattiesvedībā aplūkotais Rumānijas nodoklis, tostarp problēma par transportlīdzekļu, kuru īpašnieks nemainās, neaplikšanu ar nodokli, otrkārt, to transportlīdzekļu atbrīvošanas no tā pieļaujamība, par kuriem jau ir samaksāts līdzīgs nodoklis, kas bija jāmaksā agrāk, un treškārt, šāda atbrīvojuma piemērošanas pieļaujamība attiecībā uz iepriekš spēkā bijušajiem Rumānijas nodokļiem, kas atzīti par neatbilstošiem Savienības tiesībām.

10.

Nerunājot par jautājumu par transportlīdzekļu, par kuriem jau ir samaksāts līdzīgs nodoklis agrāk, atbrīvošanu Rumānijā, pamatojoties uz Likumu Nr. 9/2012 redakcijā, kas bija piemērojama pamattiesvedībā, ieviestā nodokļa uzbūve ir pavisam vienkārša: nodoklis ir jāmaksā katras pirmās, skaitot no tā stāšanās spēkā dienas, transportlīdzekļa īpašnieka vārda ierakstīšanas reģistrācijas dokumentā gadījumā ( 11 ). Šajā ziņā nav nozīmes, vai transportlīdzeklis jau iepriekš ir bijis reģistrēts un vai šī reģistrācija ir notikusi Rumānijā vai citā valstī.

11.

Ieviešot šādi veidotu nodokli, Rumānija gatavojas novērst nodokļa, kas ir jāmaksā, pamatojoties uz OUG 50/2008, neatbilstību LESD 110. pantam. Šī neatbilstība izrietēja no fakta, ka nodoklis bija jāmaksā, tikai pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Rumānijā, saistībā ar ko, runājot par lietotiem transportlīdzekļiem, tika apgrūtināti no citām dalībvalstīm ievesti transportlīdzekļi, bet netika apgrūtināti transportlīdzekļi, kas jau bija valsts tirgū ( 12 ). Ar Likumu Nr. 9/2012 ieviestais nodoklis, savukārt, vienādi apgrūtina visus transportlīdzekļus, kas pēc to iegādāšanās tiek reģistrēti uz jaunā īpašnieka vārda.

12.

Šāda nodokļa uzbūve, manuprāt, nerada šaubas LESD 110. panta aspektā. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 110. pantā nav aizliegts dalībvalstīm ieviest jaunus nodokļus vai grozīt esošo nodokļu likmi vai ar nodokli apliekamo summu, ja tas tiek darīts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un to sekas nav preču, kuru izcelsmes valsts ir cita dalībvalsts, diskriminācija ( 13 ). Attiecībā uz nodokli, kas apgrūtina tikai no ārvalstīm ievestus transportlīdzekļus, diskriminācija izriet no tā, ka šāda transportlīdzekļa pircējam papildus pirkuma cenai ir jāsamaksā nodoklis, bet, pērkot tādu pašu valstī jau reģistrētu transportlīdzekli, viņš maksā tikai tā cenu. Paredzot nodokli arī valstī reģistrētiem transportlīdzekļiem, tiek likvidēts šis diskriminējošais efekts.

13.

Taču attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem Tiesas judikatūrā ir izstrādāta doktrīna, kas papildina no citām dalībvalstīm ievestu preču nediskriminācijas nodokļu ziņā principu. Saskaņā ar šo doktrīnu nodoklis, kas jāmaksā par no citas dalībvalsts ievestu lietotu transportlīdzekli, nav pretrunā LESD 110. pantam ar nosacījumu, ka tā apmērs nepārsniedz nodokļa atlikušo summu, kas iekļauta līdzīga lietota transportlīdzekļa, kurš jau atrodas valsts tirgū, vērtībā ( 14 ).

14.

Tiesa saistošā veidā neprecizē transportlīdzekļu nodokļa aprēķināšanas metodi. Tomēr šai metodei ir jāņem vērā transportlīdzekļa vērtības samazināšanās vecuma un nolietojuma dēļ tādā veidā, lai par lietotiem transportlīdzekļiem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, iekasētais nodoklis nepārsniegtu minēto atlikušā nodokļa summu, kas ietverta valstī reģistrētu transportlīdzekļu tirgus vērtībā ( 15 ).

15.

Attiecībā uz nodokli, kas noteikts ar OUG 50/2008, Tiesa veica padziļinātu šī nodokļa analīzi un atzina, ka tas atbilst iepriekš minētajam kritērijam ( 16 ). Tā kā nodokļa, kas ieviests ar Likumu Nr. 9/2012, aprēķināšanas principi, kas ir norādīti tā 6. un 9. pantā, šķiet, ir līdzīgi tiem, kas ir saistoši, pamatojoties uz OUG 50/2008, pastāv liela varbūtība, ka tie arī atbilst iepriekš minētajam nosacījumam. Bet tas galu galā ir jānosaka iesniedzējtiesai.

16.

Otrajā prejudiciālajā jautājumā izvirzītā problēma par to, ka pastāv Rumānijā reģistrēti transportlīdzekļi, kas netiek aplikti ar minēto nodokli, ja nenotiek īpašnieka maiņa, manuprāt, negroza šo secinājumu. Pirmkārt, kā pareizi norāda Komisija savos apsvērumos, šeit nav runa par nodokli par transportlīdzekļa lietošanu, bet par reģistrāciju, tādējādi – netieši par iegūšanu. Otrkārt, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai LESD 110. pants Līguma sistēmā papildina noteikumus par muitas nodokļu un maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību atcelšanu. Ar to ir jānodrošina brīvu preču aprite starp dalībvalstīm normālos konkurences apstākļos, novēršot jebkāda veida aizsardzību, kas varētu rasties, ja citās dalībvalstīs ražotām precēm tiktu piemēroti diskriminējoši iekšējie nodokļi ( 17 ). Lietots transportlīdzeklis ir prece tikai ar nosacījumu, ka tas tiek nodots pārdošanā. Tādējādi transportlīdzekļu, kas nav tirdzniecības līguma priekšmets, neaplikšana ar nodokli nerada LESD 110. pantam pretēju diskrimināciju.

17.

Visbeidzot ir jāpiemin, ka Tiesa nesen ir taisījusi spriedumu, kas varētu norādīt, ka dažos gadījumos var izrādīties, ka nepietiek ar nodokļa likmes, nodokļa uzlikšanas pamata un nodokļa aprēķināšanas metodes analīzi ( 18 ). Proti, var izrādīties, ka valsts tirgū ir jāmeklē transportlīdzeklis, kam piemīt iespējami līdzīgas īpašības ar tiesvedībā aplūkoto transportlīdzekli, un nodokļa apmērs šim otrajam transportlīdzeklim ir jāsalīdzina ar nodokļa atlikušo vērtību, kas ir iekļauta pirmā transportlīdzekļa vērtībā. Šis nolēmums tomēr attiecās uz Nīderlandes nodokļa īpašo situāciju, kad nodokļa bāze tiek aprēķināta, pamatojoties uz transportlīdzekļa cenu katalogā, kas lietotiem transportlīdzekļiem samazināta samērīgi transportlīdzekļa nolietojumam ( 19 ). Nedomāju, ka šajā spriedumā izdarītie konstatējumi varētu tikt piemēroti vispārīgi, it īpaši attiecībā uz citādi veidotiem nodokļiem nekā aplūkotais Nīderlandes nodoklis. Visbeidzot, turklāt tiesa ir atzinusi Nīderlandes nodokli par pretēju LESD 110. pantam, ievērojot izmaiņas tā aprēķināšanas veidā – elementam, kas balstīts uz transportlīdzekļa vērtību ir pievienots elements, kas balstīts uz CO2 emisijām, tāpēc par lietotiem transportlīdzekļiem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, iekasētais nodoklis nenovēršami pārsniedza nodokļa atlikušo summu, kas ir ietverts līdzīgu, pirms likuma grozīšanas Nīderlandē reģistrētu lietotu transportlīdzekļu vērtībā ( 20 ). Tādējādi minētais spriedums attiecas uz situāciju, kad tiek palielināts jau esošs nodoklis, radot lietotu transportlīdzekļu, kas ievesti no citām dalībvalstīm, diskrimināciju.

18.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ uzskatu, ka principā vienreizējs transportlīdzekļu nodoklis, kas tiek iekasēts transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas brīdī tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir ieviests šis nodoklis, kā arī pirmās jau reģistrēta transportlīdzekļa īpašumtiesību maiņas brīdī, skaitot no šī nodokļa ieviešanas dienas, nav pretrunā LESD 110. pantam, ja tas atbilst šo secinājumu 14. punktā norādītajam kritērijam.

19.

Ieviešot jaunu nodokli, kas tiek iekasēts transportlīdzekļu reģistrācijas brīdi, Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punktā no šī nodokļa vienlaikus ir atbrīvoti transportlīdzekļi, par kuriem jau ir samaksāts nodoklis, kurš bija spēka iepriekš, proti, pamatojoties uz Likumu Nr. 343/2006, kā arī OUG 50/2008. Atbilstoši Rumānijas valdības paskaidrojumiem, kas ietverti tās šajā lietā iesniegtajos apsvērumos, šim atbrīvojumam ir jānovērš, ka vienas un tās pašās preces tiek apliktas ar nodokli divreiz. Jāuzdod jautājums, vai šis atbrīvojums neizraisa jaunu Rumānijas nodokļa neatbilstību LESD 110. pantam.

20.

Šāds atbrīvojums nozīmē, ka visi lietoti transportlīdzekļi, kas tiek pārdoti valsts tirgū, netiks aplikti ar jauno nodokli, bet ar to tiks aplikti visi transportlīdzekļi, kas ievesti no citām dalībvalstīm. Lai gan transportlīdzekļu, kas ir atbrīvoti no jaunā nodokļa, vērtībā tiks iekļauta iepriekš samaksātā nodokļa atlikusī summa. Tādēļ šāda atbrīvojuma pieļaujamības nosacījums ir analoģisks 14. punktā norādītajam nosacījumam, tas ir, ka no citām dalībvalstīm ievestiem transportlīdzekļiem jaunais nodoklis nevar pārsniegt iepriekšējā nodokļa atlikušo summu, kas ietverta līdzīgu valstī reģistrētu transportlīdzekļu vērtībā.

21.

Ieviešot nodokli, par kuru ir runa šo secinājumu 18. punktā, dalībvalsts tādēļ var atbrīvot no tā transportlīdzekļus, par kuriem jau ir samaksāts agrāk maksājamais nodoklis ar nosacījumu, ka jaunā nodokļa apmērs, kas tiek iekasēts par lietotiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citām dalībvalstīm, nepārsniedz iepriekšējā nodokļa atlikušo summu, kas ietverta valstī reģistrētu transportlīdzekļu tirgus vērtībā.

22.

Tā kā, kā norādīju, nodokļa, kas ieviests ar Likumu Nr. 9/2012, aprēķināšanas metode ir ļoti tuva tā nodokļa aprēķināšanas metodei, kas bija jāmaksā, pamatojoties uz OUG 50/2008, kā arī iepriekšējā nodokļa, kas izrietēja no Likuma Nr. 343/2006 aprēķināšanas metodes, un tajā pienācīgi tiek ņemts vērā transportlīdzekļa nolietojums kopā ar tā vecumu un nolietošanās pakāpi, šķiet, ka šajā gadījumā ir izpildīts šīs nosacījums.

23.

Vēl ir jāapsver, vai un kādā apmērā princips, kas minēts šo secinājumu 21. punktā, var tikt piemērots konkrētajā Rumānijas transportlīdzekļu nodokļa gadījumā.

24.

Kā sākumā norādīju, Likuma Nr. 9/2012 normās, ar kurām ir ieviests šajā lietā aplūkotais nodoklis, ir paredzēts atbrīvojums no šī nodokļa transportlīdzekļiem, par kuriem jau ir samaksāts Likumā Nr. 343/2006 vai OUG 50/2008 noteiktais nodoklis.

25.

Sprieduma Tatu (EU:C:2011:219), kas ir apstiprināts ar vēlākiem spriedumiem ( 21 ), rezultātā ar OUG 50/2008 noteiktais nodoklis tika atzīts par pretēju LESD 110. pantam, pamatojoties uz to, ka ar to tika diskriminēti lietoti transportlīdzekļi, kas ievesti no citām dalībvalstīm, salīdzinājumā ar līdzīgiem valstī reģistrētiem transportlīdzekļiem.

26.

Nodoklis, kas ieviests ar Likumu Nr. 343/2006, nav bijis neviena lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets. Tomēr ir jāņem vērā, ka prejudiciālās tiesvedības ietvaros Tiesa nevērtē konkrētu dalībvalstu tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām, bet vienīgi veic Savienības tiesību interpretāciju, uz kuru pamatojoties valsts tiesas var pēc tam izlemt jautājumu par šādu atbilstību. Šķiet, ka ar Likumu Nr. 343/2006 ieviestajam nodoklim bija tāds pats diskriminējošs raksturs, kā ir apgalvots attiecībā uz nodokli, kas ieviests ar OUG 50/2008. Šādā gadījumā Rumānijas tiesai arī tas ir jāatzīst par pretēju LESD 110. pantam, pamatojoties uz spriedumu Tatu un vēlāko judikatūru.

27.

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai nodoklis, kas ir iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, ir jāatmaksā kopā ar procentiem. Šis pienākums ir indivīdiem Savienības tiesībās, ar kurām ir aizliegti šādi nodokļi, paredzēto tiesību, kā arī šo tiesību interpretācijas, ko izdarījusi Tiesa, sekas un papildinājums ( 22 ).

28.

Transportlīdzekļa atbrīvojums no jaunā nodokļa tādēļ, ka par šo pašu transportlīdzekli jau ir samaksāts agrāk obligāts nodoklis, kas vēlāk ir atzīts par neatbilstošu Savienības tiesībām, nav pareizs veids, kā izpildīt šo pienākumu. Tas tā ir tādēļ, ka par šiem abiem nodokļiem atbildīgas ir divas dažādas personas. Proti, no atbrīvojuma labumu gūst transportlīdzekļa īpašnieks, kas ir atbrīvots no pienākuma maksāt nodokli, reģistrējot transportlīdzekli uz sava vārda, bet tiesības saņemt agrākā, Savienības tiesībām neatbilstošā nodokļa atmaksu ir tam, kas to samaksājis, tas ir, pašreizējajam transportlīdzekļa pārdevējam vai kādam no tā vēl senākiem īpašniekiem, ja transportlīdzeklis jau ir bijis apgrozībā laikposmā no agrākā nodokļa samaksas dienas līdz jaunā nodokļa spēkā stāšanās dienai. Tātad pat tad, ja valsts kases prasība samaksāt Savienības tiesībām pretēju nodokli šādi tiek kompensēta, no šī fakta labumu negūst persona, kas ir tiesīga saņemt šī nodokļa atmaksu, vai trešā persona. Tiesīgā persona atgūst pirkuma cenā ietilpstošo atlikušo nodokļa summu, kas ietverta transportlīdzekļa vērtībā, bet kas tomēr reti atbilst faktiski samaksātajai šī nodokļa summai, un, protams, šī summa neietver pienākošos procentus.

29.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ šāda, pārkāpjot Savienības tiesības, iekasēta nodokļa kompensēšanas mehānisms, izmantojot atbrīvojumu no jaunā nodokļa, neatbilst arī jaunā nodokļa neitralitātes prasībai, kas ir noteikta LESD 110. pantā. Tā kā pienākums atmaksāt nodokli netika īstenots, nodokļa maksātājs ir tiesīgs saņemt šo atmaksu, iespējams, pat transportlīdzekļa pārdošanas laikā tas var prasīt zemāku cenu, kurā nav ņemts vērā agrāk samaksātais nodoklis. Tādējādi nevar atzīt, ka jebkāda atlikusī šī nodokļa summa ir iekļauta transportlīdzekļa vērtībā. No ārvalstīm ievesti transportlīdzekļi, kuriem vienmēr tiek uzlikts jaunais nodoklis, uz kuriem principā neattiecas atbrīvojums, tāpēc automātiski atrodas sliktākā konkurences situācijā nekā valstī reģistrēti transportlīdzekļi, par kuriem agrāk ir samaksāts Savienības tiesībām neatbilstošs nodoklis.

30.

Līdz ar to es uzskatu, ka, kaut arī dalībvalstīm principā ir tiesības piemērot tāda veida atbrīvojumu, kāds ir minēts šo secinājumu 21. punktā, šis atbrīvojums nevar tikt piešķirts par iepriekš samaksātu nodokli, kas vēlāk atzīts par neatbilstošu Savienības tiesībām.

31.

Šajā Rumānijas lietā, kas tiek izskatīta pamattiesvedībā, tas, manuprāt, nozīmē, ka LESD 110. pants liedz ieviest Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punktā paredzēto atbrīvojumu no tur norādītā nodokļa par transportlīdzekli, par kuru jau ir samaksāts nodoklis, kas bija jāmaksā iepriekš, pamatojoties uz Likumu Nr. 343/2006, kā arī OUG 50/2008 ( 23 ).

32.

Šajā ziņā neko nemaina tas, ka Tiesa spriedumā Tatu ir atzinusi, ka nodoklis, kas jāmaksā, pamatojoties uz OUG 50/2008, nerada diskrimināciju starp lietotiem transportlīdzekļiem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, un lietotiem transportlīdzekļiem, kas jau atrodas Rumānijas tirgū pirms šī nodokļa ieviešanas un tā maksāšanas ( 24 ). Proti, šis apgalvojums tiešām bija pareizs un ar to Tiesa šī paša sprieduma turpinājumā salīdzināja transportlīdzekļu, kas ir ievesti no citām dalībvalstīm, stāvokli ar transportlīdzekļu, par kuriem nekad nav maksāts šis nodoklis (kas reģistrēti Rumānijā pirms tā ieviešanas), stāvokli un apstiprināja tā diskriminējošo raksturu pret lietotiem transportlīdzekļiem kopumā ( 25 ).

33.

Tomēr ir jāņem vērā, ka Tiesas spriedumi, kuros ir konstatēta ar OUG 50/2008 ieviestā nodokļa neatbilstība Savienības tiesībām un kas – kā esmu paskaidrojis 26. punktā – attiecas arī uz ar Likumu Nr. 343/2006 ieviesto nodokli, attiecās tieši uz lietotiem transportlīdzekļiem. Proti, Tiesa konstatēja, ka LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij ieviest nodokli, kas ir piemērojams transportlīdzekļiem brīdī, kad tie pirmo reizi tiek reģistrēti šajā dalībvalstī, ja šis fiskālais pasākums tiek veidots tā, ka tas padara neizdevīgu citā dalībvalstī nopirktu lietotu transportlīdzekļu laišanu apgrozībā minētajā dalībvalstī, nepadarot neizdevīgu tāda paša vecuma un nolietojuma lietotu transportlīdzekļu iegādi valsts tirgū ( 26 ). Jaunu transportlīdzekļu stāvoklis šajā aspektā ir citāds, proti, jauns transportlīdzeklis principā vienmēr tiek reģistrēts pirmo reizi ( 27 ), neatkarīgi no tā, vai tas ir ražots valstī, kurā notiek šī reģistrācija, vai ir ievests no ārzemēm. Tādējādi pirmās reģistrācijas laikā iekasētajam nodoklim konkrētajā valstī attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem nav tāda diskriminējoša rakstura, kāds tam ir attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem.

34.

Tādējādi es neredzu iemeslu, kādēļ nodoklis, kas, pamatojoties uz Likumu Nr. 343/2006 vai OUG 50/2008, iekasēts jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas brīdī, būtu nesaderīgs ar Savienības tiesībām. Līdz ar to Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa nepārkāpj LESD 110. pantu, ciktāl runa ir par transportlīdzekļiem, kas Rumānijā tiek reģistrēti kā jauni transportlīdzekļi, acīmredzot ar nosacījumu, ka ir izpildīts 21. punktā in fine norādītais nosacījums.

35.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Curtea de Apel Braşov uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: