Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 29. septembra spriedums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Essent Belgium NV/Vlaams Gewest, Inter-Energa u.c.

(Lieta C-492/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reģionālie tiesiskie regulējumi, kas nosaka no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas bezmaksas sadali attiecīgajā reģionā esošajās sistēmās - Diferenciācija atkarībā no zaļās elektroenerģijas izcelsmes - EKL 28. un 30. pants - Brīva preču aprite - Direktīva 2001/77/EK - 3. un 4. pants - Valsts zaļās enerģijas ražošanas atbalsta mehānismi - Direktīva 2003/54/EK - 3. un 20. pants - Direktīva 96/92/EK - 3. un 16. pants - Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Pieeja sadales sistēmām atbilstoši nediskriminējošiem tarifu nosacījumiem - Sabiedrisko pakalpojumu saistības - Nesamērīgums)

(2017/C 046/02)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāja: Essent Belgium NV

Atbildētājas: Vlaams Gewest, Inter-Energa, IVEG, Infrax West, Provinciale Brabantse Energiemaatschappij CVBA (PBE), Vlaamse Regulator van de Electriciteits- en Gasmarkt (VREG)

Piedaloties: Intercommunale Maatschappij voor Energievoorziening Antwerpen (IMEA), Intercommunale Maatschappij voor Energievoorziening in West- en Oost-Vlaanderen (IMEWO), Intercommunale Vereniging voor Energielevering in Midden-Vlaanderen (Intergem), Intercommunale Vereniging voor de Energiedistributie in de Kempen en het Antwerpse (IVEKA), Iverlek, Gaselwest CVBA, Sibelgas CVBA

Rezolutīvā daļa:

EKL 28. un 30. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu 3. panta 2. un 8. punkts un 20. panta 1. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvas 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 3. panta 2. un 3. punkts un 16. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, 3. un 4. pants, tos aplūkojot kopsakarā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus tiesiskus regulējumus kā 2003. gada 4. aprīļa besluit van de Vlaamse regering tot wijziging van het besluit van de Vlaamse regering van 28 september 2001 (Flandrijas valdības Lēmums, ar kuru groza Flandrijas valdības 2001. gada 28. septembra lēmumu) un 2004. gada 5. martabesluit van de Vlaamse regering inzake de bevordering van elektriciteitsopwekking uit hernieuwbare energiebronnen (Flandrijas valdības Lēmums par elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem veicināšanu), kuros ir noteikts režīms, saskaņā ar kuru konkrētā reģionā esošajās sadales sistēmās tiek veikta zaļās elektroenerģijas bezmaksas sadale, bet iespēja izmantot šo režīmu ir ierobežota, paredzot, ka tas attiecas, runājot par pirmo lēmumu, tikai uz zaļo elektroenerģiju, ko ražošanas iekārtas tieši ievada minētajās sadales sistēmās, un, runājot par otro lēmumu, tikai uz zaļo elektroenerģiju, ko šādas iekārtas tieši ievada dalībvalstī, kurā ir šis reģions, esošajās sadales sistēmās.

(1)  OV C 34, 2.2.2015.