|
14.11.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 419/3 |
Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (Curtea de Apel Bucureşti, Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Star Storage SA/Institutul Naţional de Cercetare-Dezvoltare în Informatică (ICI) (C-439/14), SC Max Boegl România SRL u.c./RA Aeroportul Oradea u.c. C-488/14)
(Apvienotās lietas C-439/14 un C-488/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK - Publiski līgumi - Pārbaudes procedūras - Valsts tiesību akti, kuros tiek prasīta “labticīgas rīcības drošības nauda” līgumslēdzējas iestādes aktu pārbaudes procedūru pieejamībai - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību)
(2016/C 419/04)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Bucureşti, Curtea de Apel Oradea
Pamatlietas puses
Prasītājas: SC Star Storage SA (C-439/14), SC Max Boegl România SRL, SC UTI Grup SA, Astaldi SpA, SC Construcții Napoca SA (C-488/14)
Atbildētāji: Institutul Naţional de Cercetare-Dezvoltare în Informatică (ICI) (C-439/14), RA Aeroportul Oradea, SC Porr Construct SRL, Teerag-Asdag Aktiengesellschaft SC Col-Air Trading SRL, AVZI SA, Trameco SA, Iamsat Muntenia SA (C-488/14)
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārbaudes] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegāžu un būvdarbu publisko līgumu slēgšanas tiesības], kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 1. panta 1.–3. punkts un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1.–3. punkts, skatīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamatlietās, kurā jebkuras sūdzības par līgumslēdzējas iestādes aktu pieņemamībai ir noteikts nosacījums par prasītāja pienākumu iesniegt tajā paredzēto labticīgas rīcības drošības naudu par labu līgumslēdzējai iestādei, jo šī drošības nauda ir jāatmaksā prasītājam neatkarīgi no prasības iznākuma.