Lieta C-1/14: Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 11. jūnija spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Base Company NV, agrāk KPN Group Belgium NV, Mobistar NV/Ministerraad Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi – Direktīva 2002/22/EK – 4., 9., 13. un 32. pants – Universālā pakalpojuma saistības un sociālā pakalpojuma saistības – Piekļuves nodrošināšana noteiktā atrašanās vietā un telefona pakalpojumu sniegšana – Tarifu pieejamība – Īpaši izvēles tarifi – Universālā pakalpojuma saistību finansējums – Papildu obligātie pakalpojumi – Mobilo sakaru un/vai interneta abonementa pakalpojumi

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 11. jūnija spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Base Company NV, agrāk KPN Group Belgium NV, Mobistar NV/Ministerraad

(Lieta C-1/14) ( 1 )

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi — Direktīva 2002/22/EK — 4., 9., 13. un 32. pants — Universālā pakalpojuma saistības un sociālā pakalpojuma saistības — Piekļuves nodrošināšana noteiktā atrašanās vietā un telefona pakalpojumu sniegšana — Tarifu pieejamība — Īpaši izvēles tarifi — Universālā pakalpojuma saistību finansējums — Papildu obligātie pakalpojumi — Mobilo sakaru un/vai interneta abonementa pakalpojumi”

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Pamatlietas puses

Prasītājas: Base Company NV, agrāk KPN Group Belgium NV, Mobistar NV

Atbildētāja: Ministerraad

piedaloties: Belgacom NV

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka īpašie tarifi un finansēšanas mehānisms, kas paredzēti attiecīgi minētās direktīvas 9. pantā un 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir piemērojami interneta abonementa pakalpojumiem, kam nepieciešams pieslēgums internetam noteiktā atrašanās vietā, bet ne mobilo sakaru pakalpojumiem, tajā skaitā interneta abonementu pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot šos mobilo sakaru pakalpojumus. Ja šie pēdējie minētie pakalpojumi tiek padarīti publiski pieejami valsts teritorijā kā “papildu obligātie pakalpojumi” Direktīvas 2002/22, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136, 32. panta izpratnē, to finansējums nevar tikt nodrošināts valsts tiesībās ar mehānismu, kas paredz konkrētu uzņēmumu dalību.

( 1 ) OV C 102, 7.4.2014.