7.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 359/19

—

atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, pielikumā ietvertās B tabulas 48. punktu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu VIII pielikumā ietvertās B tabulas 103. punktu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Acīmredzami kļūdains to faktu vērtējums, ar kuriem ir pamatots Padomes lēmums

Šajā pamatā prasītāja tostarp apgalvo, ka apstrīdētie tiesību akti acīmredzami ir tikuši pieņemti, pamatojoties uz kļūdainiem pieņēmumiem, un ir pretrunā Vispārējās tiesas 2012. gada 26. oktobra spriedumam lietā T-63/12 Oil Turbo Compressor/Padome (Krājumā vēl nav publicēts) un 2013. gada 17. aprīļa spriedumam lietā T-404/11 TCMFG/Padome (Krājumā vēl nav publicēts). Prasītāja apgalvo, ka nav neviena apstākļa, ar kuru varētu juridiski pietiekami pamatot atbildētājas lēmumu un kaitējumu, kas ar to ir nodarīts prasītājas pamattiesībām.

2.

Tiesiskā valstī pastāvoša samērīguma principa pārkāpums

Prasītāja uzskata, ka ir ticis pārkāpts samērīguma princips, jo tās iekļaušanai apstrīdētajos tiesību aktos nav nekādas acīmredzamas saistības ar šajos tiesību aktos izvirzīto mērķi novērst kodoldarbības, kas ietver kodolieroču izplatīšanas risku, kā arī kodolieroču piegādes sistēmu tirdzniecību un/vai izstrādi Irānas Islāma Republikā. Atbildētāja neesot arī pierādījusi, ka prasītājas izslēgšana no tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību ir bijis atbilstošs pasākums, it īpaši, ka tas ir bijis vismazāk ierobežojošais pasākums, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Prasītāja arī apgalvo, ka atbildētāja acīmredzami nav izvērtējusi, vai prasītājas pamattiesībām nodarītais ievērojamais kaitējums ir bijis samērīgs ar atbildētājas šķietami izvirzīto mērķi.

3.

Tiesiskas valsts principu pārkāpums

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka atbildētāja nav norādījusi pietiekamus iemeslus prasītājas iekļaušanai apstrīdētajos tiesību aktos. Atbildētāja neesot norādījusi nedz faktus, nedz pierādījumus, kas esot tās rīcībā. Prasītāja arī apgalvo, ka, tā kā tai nav zināmi fakti un pierādījumi, kas varētu pamatot apstrīdētos tiesību aktus, un tā kā atbildētāja ir atteikusies sniegt tai attiecīgo informāciju, tai esot ticis liegts taisnīgs tiesas process atbilstoši tiesiskas valsts principiem. Turklāt prasītājas lūgums iepazīties ar attiecīgajiem lietas materiāliem vēl joprojām neesot ticis apmierināts. Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka atbildētāja ir atstājusi spēkā apstrīdētos tiesību aktus, neraugoties uz iepriekš minētajiem Vispārējās tiesas spriedumiem.