21.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/25

—

atcelt vairākas Komisijas regulas, ar kurām cukurniedru cukura pārstrādes uzņēmumiem tiek radīti nelabvēlīgi konkurences apstākļi, proti, i) Regulu Nr. 505/2013 (1) un Regulu Nr. 629/2013 (2), ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā, ii) Regulu Nr. 574/2013 (3) un Regulu Nr. 677/2013 (4), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu par pieejamajiem ārpuskvotas cukura daudzumiem, ko ar samazinātu pārpalikuma maksājumu paredzēts pārdot Savienības tirgū, un iii) Regulu Nr. 460/2013 (5) par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram trešajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kā arī Regulu Nr. 542/2013 (6) par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram ceturtajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, un atzīt par pieņemamu un pamatotu iebildi par prettiesiskumu, kas celta saskaņā ar LESD 277. pantu pret Regulu Nr. 36/2013 (7), ar ko izsludina uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pastāvīgajā konkursā 2012./2013. tirdzniecības gadam KN kodiem 1701 14 10 un 1701 99 10 atbilstīga cukura importam, piemērojot pazeminātu muitas nodokļa likmi;

—

pakārtoti, iebildi par prettiesiskumu, kas celta saskaņā ar LESD 277. pantu, pret Regulu Nr. 505/2013 un Regulu Nr. 629/2013, atzīt par pieņemamu un pamatotu;

—

atzīt Regulas Nr. 1234/2007 (8) (Pārstrādātā regula) 186. panta a) punktu par prettiesisku saskaņā ar LESD 277. pantu, ciktāl ar to netiek pareizi transponētas attiecīgās Regulas Nr. 318/2006 (9) tiesību normas;

—

piespriest ES, ko pārstāv Komisija, atlīdzināt jebkurus zaudējumus, kas radušies prasītājām tāpēc, ka Komisija nav pildījusi savas juridiskās saistības, un noteikt šo kompensāciju par prasītājām nodarīto kaitējumu laikā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 30. jūnijam EUR 42 261 036 apmērā, pieskaitot jebkādus pašreizējus zaudējumus, kas radušies vai radīsies prasītājām pēc minētā datuma, vai jebkuru citu naudas summu, kas atspoguļo prasītājiem radušos zaudējumus, vai zaudējumus, kas tiem radīsies un ko tie norādīs šī tiesas procesa laikā, it īpaši pienācīgi ņemt vērā turpmākus zaudējumus, visām iepriekš minētajām summām pieskaitot procentus no dienas, kad Tiesa pasludinās spriedumu, līdz faktiskās samaksas dienai, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts nediskriminācijas princips, jo, pirmkārt, Regulā Nr. 505/3013 un Regulā Nr. 629/2013 esot paredzēts nemainīgs, vispārpiemērojams pārpalikuma maksājums EUR 177 un EUR 148 apmērā par tonnu — proti, mazāk kā puse no parastajiem EUR 500 par tonnu — kuru piemēro īpašiem daudzumiem (kopā 300 000 tonnām) cukura, sadalot tos vienlīdzīgi tikai starp cukurbiešu ražotājiem, kas iesnieguši pieteikumus. Otrkārt, Regulā Nr. 36/2013 esot noteikts nezināms, neparedzams muitas nodoklis, kas piemērojams tikai izsoles uzvarētājiem (kuri var būt cukurniedru pārstrādes uzņēmumi, cukurbiešu pārstrādātāji vai jebkura cita trešā persona), par neprecizētu kopējo apmēru.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta Pārstrādātā regula, kā arī neesot atbilstoša juridiskā pamata, jo attiecībā uz Regulu Nr. 505/3013 un Regulu Nr. 629/2013 Komisijai nav nekādu pilnvaru palielināt kvotas un, gluži pretēji, Komisijai ir jānosaka lieli, preventīvi nodokļi par ārpuskvotas cukura laišanu ES tirgū. Attiecībā uz nodokļu izsolēm Komisijai noteikti nav pilnvaru vai varas noteikt šādu pasākumu, kāds nekad nav bijis paredzēts pamata tiesību aktos.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, jo Komisija esot radījusi sistēmu, atbilstoši kurai muitas nodokļi nav paredzami un netiek noteikti, piemērojot vienveidīgus, objektīvus kritērijus, bet drīzāk tiek noteikti, pamatojoties uz subjektīvu vēlmi maksāt (turklāt tādu tirgus dalībnieku vēlmi maksāt, uz kuriem šajā ziņā attiecas ļoti dažāda ietekme un stimuli), nepastāvot faktiskai saiknei ar faktiski ievestajām precēm.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips tiktāl, ciktāl Komisija viegli varēja pieņemt tādus mazāk ierobežojošus pasākumus nepietiekamā piedāvājuma novēršanai, kuri nebūtu nelabvēlīgi tikai pārstrādes uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar importu.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo prasītāji tiesiski pamatoti esot paļāvušies, ka Komisija izmantos Regulā Nr. 1234/2007 paredzētos veidus, lai atjaunotu rafinējamā niedru jēlcukura piedāvājumu. Prasītāji arī tiesiski paļāvušies, ka Komisija saglabās līdzsvaru starp pārstrādes uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar importu, un valsts cukura ražotājiem.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts pienācīgas rūpības un labas pārvaldības princips, jo cukura tirgus pārvaldībā Komisija vairākkārt pieļāvusi būtiskas kļūdas un nonākusi pretrunās pati ar sevi, kas labākajā gadījumā liecinot par izpratnes trūkumu par galvenajiem tirgus mehānismiem. Piemēram, tās bilance — kas ir viens no galvenajiem rīkiem intervences tirgū saturam un tempam — bija ar rupjām kļūdām un bija balstīta uz neskaidru metodiku. Vēl jo vairāk, Komisijas veiktās darbības bija acīmredzami nepiemērotas, ņemot vērā nepietiekamo piedāvājumu.

7)

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 39. pants, jo Komisija nav sasniegusi divus no šajā Līguma normā izvirzītajiem mērķiem.

8)

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta [Komisijas] Regula Nr. 1006/2011 (10). Par balto cukuru piemērotie nodokļi patiešām ir tikai nedaudz lielāki nekā nodokļi par jēlcukuru; atšķirība ir tikai EUR 20 par tonnu. Tas ir klajā pretrunā EUR 80 atšķirībai starp parasto ievedmuitas nodokli par rafinētu cukuru (EUR 419) un rafinējamu jēlcukuru (EUR 339), kas noteikti [Komisijas] Regulā Nr. 1006/2011.

Turklāt, pamatojot prasību atlīdzināt zaudējumus, prasītāji apgalvo, ka Komisija ar savu bezdarbību un neatbilstošo rīcību esot smagi un acīmredzami pārkāpusi rīcības brīvību, kas tai piešķirta Regulā Nr. 1234/2007. Turklāt ar to, ka Komisija nav veikusi piemērotus pasākumus, esot acīmredzami pārkāpta tiesību norma, ar ko “indivīdiem paredzēts piešķirt tiesības”. Komisija it īpaši esot pārkāpusi ES vispārējos tiesiskās noteiktības, nediskriminācijas, samērīguma un tiesiskās paļāvības principus un pienācīgas rūpības un labas pārvaldības pienākumu.