20.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/37

—

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2012. gada 3. decembra rīkojumu lietā F-45/12;

—

izskatīt lietu no jauna un apmierināt prasītājas/apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību un

—

piespriest atbildētājai/otrai lietas dalībniecei pienākumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts viens no administratīvā procesa principiem, proti, aktīvas lomas princips, jo Civildienesta tiesa uzskatīja, ka prasības pieteikumā neesot norādīti pamati, zemākās instances tiesā apstrīdētā lēmuma tiesiskumu pēc savas ierosmes nepārbaudot plašāk nekā norādīts prasītājas izvirzītajos pamatos.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts (Eiropas Cilvēktiesību konvencijas) 6. panta 1. punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmā un otrā daļa. Esot pārkāpts iespējas “vērsties tiesā” princips un tiesas objektivitātes princips, jo Civildienesta tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību kā acīmredzami nepamatotu, nedevusi viņai iespēju izlabot/papildināt prasības pieteikumu, lai gan šīs tiesības ir paredzētas un atzītas ne vien ikvienas Eiropas valsts tiesību aktos, bet arī Eiropas tiesās (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā).

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības “vērsties tiesā”, šim pārkāpumam īstenojoties arī tādējādi, ka Civildienesta tiesa neatzina tiesības iesniegt repliku, lai atbildētu uz atbildētājas iebildumu rakstu — lai gan prasītāja/apelācijas sūdzības iesniedzēja bija īpaši lūgusi veikt otrreizēju procesuālo rakstu apmaiņu. Nenodrošinot šīs tiesības (iesniegt repliku), apelācijas sūdzības iesniedzējai esot liegta iespēja novērst Civildienesta tiesas apgalvoto trūkumu — apstākļos, kad apelācijas sūdzības iesniedzēja vairs nevarēja celt jaunu, likuma prasībām atbilstošu prasību, jo prasības celšanas termiņš bija beidzies (Civildienesta tiesas Reglamenta 78. pants).

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti gan princips par tiesībām savus prasījumus izklāstīt tiesā, gan tiesvedības atklātuma princips, jo nav rīkota atklāta tiesas sēde; šis princips ir paredzēts Civildienesta tiesas Reglamentā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punktā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts lietas taisnīgas izskatīšanas princips, jo Civildienesta tiesa neuzklausīja apelācijas sūdzības iesniedzēju jautājumā par viņas prasības nepieņemamības iemeslu (Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkts).

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un (Vispārējās) tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jo Civildienesta tiesa patiesībā esot piemērojusi “tiesvedības kristalizācijas noteikumu”, uzskatīdama, ka prasības pieteikumā nav neviena pamata.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka, tiesai neizspriedušai lietu pēc būtības, nosakot apelācijas sūdzības iesniedzējai pienākumu segt tiesāšanās izdevumus, lai arī darba līguma ar Eiropas Komisiju izbeigšanas rezultātā viņa pašreiz ir kļuvusi sociāli neaizsargāta persona, esot pārkāpts Civildienesta tiesas Reglamenta 89. panta 6. punkts, kurā ir noteikts, ka, “ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Civildienesta tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem”.