1

2010. gada 20., 22., 23. un 25. novembrī prasītāja – Marchi Industriale SpA – veica vairāku vielu reģistrāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).

2

Reģistrācijas procesā prasītāja norādīja, ka tā ir “vidējs uzņēmums” Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV 2003, L 124, 36. lpp.) izpratnē. Šis paziņojums deva tai iespēju izmantot Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 4. punktā paredzētā maksājuma par katru reģistrācijas pieteikumu samazinājumu. Atbilstoši šīs regulas 74. panta 1. punktam minētais maksājums tika noteikts ar Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulu (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Regulu Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 107, 6. lpp.). Regulas Nr. 340/2008 I pielikumā ir paredzēts tostarp maksājumu par reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 6. pantu, apmērs, kā arī mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piešķiramie samazinājumi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu, ja fiziska vai juridiska persona, kas apgalvo, ka tai ir tiesības uz samazinātiem maksājumiem vai atbrīvojumu no maksājumu veikšanas, nevar pierādīt, ka tai ir tiesības uz šādu samazinājumu vai atbrīvojumu, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) iekasē maksājumus pilnā apmērā, kā arī administratīvos maksājumus. Šajā ziņā ECHA valde 2010. gada 12. novembrī pieņēma Lēmumu MB/D/29/2010 par pakalpojumu, par kuriem tiek saņemti maksājumi, klasifikāciju (turpmāk tekstā – “Lēmums MB/D/29/2010”). Šī lēmuma, kurā grozījumi tikuši veikti ar ECHA valdes 2013. gada 12. februāra Lēmumu MB/21/2012/D, 2. pantā un 1. tabulā ir norādīts, ka Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktā paredzētais administratīvais maksājums lielam uzņēmumam ir EUR 19900, vidējam uzņēmumam – EUR 13900 un mazam uzņēmumam – EUR 7960.

3

2010. gada 20., 22., 23. un 25. novembrī ECHA izdeva sešus rēķinus, katru no tiem par summu EUR 16275. Saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 I pielikumu – lietas faktu rašanās laikā piemērojamajā redakcijā – šī summa bija atbilstoša no vidējā uzņēmuma iekasējamam maksājumam, veicot kopīgu informācijas iesniegšanu, attiecībā uz vielām apjomā, kas pārsniedz 1000 tonnas.

4

2012. gada 24. augustāECHA lūdza prasītāju iesniegt noteiktu dokumentu skaitu, lai pārbaudītu deklarāciju, kurā tā bija norādījusi, ka ir vidējs uzņēmums.

5

2013. gada 19. septembrī pēc apmaiņas ar dokumentiem un elektroniskā pasta vēstulēm ECHA pieņēma Lēmumu SME(2013) 3747 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Šajā lēmumā ECHA secināja, ka prasītāja ir uzskatāma par lielu uzņēmumu un ka tai ir jāsamaksā atbilstošais maksājums. Šajos apstākļos ECHA informēja prasītāju, ka ECHA tai nosūtīs rēķinus, kas sedz starpību starp sākotnēji samaksātajiem maksājumiem un galīgi aprēķinātajiem maksājumiem, kā arī rēķinu par EUR 19900 administratīvā maksājuma samaksai.

6

2013. gada 10. oktobrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 91. un 92. pantu, par apstrīdēto lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ECHA Apelācijas padomē.

7

2014. gada 2. aprīlīECHA Apelācijas padome nolēma apturēt tajā notiekošo procesu, sagaidot Vispārējās tiesas nolēmumu šajā lietā.

8

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 22. novembrī, prasītāja cēla šo prasību. Šī prasība ir daļa no saistītu lietu virknes.

9

Pirmā lieta no šīs saistīto lietu virknes bija 2014. gada 2. oktobra atceļošā sprieduma Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849) priekšmets.

10

1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lietas dalībnieki 2015. gada 8. janvārī tika aicināti iesniegt savus apsvērumus par 2014. gada 2. oktobra sprieduma Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849) iespējamo ietekmi uz šo lietu, kā arī atbildēt uz vienu jautājumu. Lietas dalībnieki izpildīja šo lūgumu noteiktajā termiņā.

11

2015. gada 16. oktobrī, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja lietas dalībniekus atbildēt uz vienu jautājumu un iesniegt noteiktus dokumentus. Lietas dalībnieki izpildīja šos lūgumus noteiktajā termiņā.

12

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2015. gada 16. decembra tiesas sēdē.

13

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atcelt un tādējādi atzīt par spēkā neesošu apstrīdēto lēmumu, līdz ar to izbeidzot visas minētā lēmuma tiesiskās sekas un tostarp atceļot rēķinus, kas ir tikuši izdoti lielāku nodevu summu un atbilstoši apgalvotajam piemērojamo naudas sodu samaksai.

14

Tiesas sēdē prasītāja atteicās no saviem prasījumiem par rēķinu, kuri ir tikuši izdoti, izpildot apstrīdēto lēmumu, atcelšanu, un par to ir izdarīta atzīme protokolā.

15

ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

16

ECHA norāda, ka Apelācijas padomei neesot kompetences izskatīt šo lietu, kura tajā arī ir tikusi iesniegta, jo apstrīdētais lēmums neesot viens no lēmumiem, par ko tajā var tikt iesniegta apelācija.

17

Prasītāja norāda, ka šī prasība nenozīmējot nekādu atteikšanos no prasītājas puses no apelācijas, ko tā ir iesniegusi ECHA Apelācijas padomē. Tiesas sēdē prasītāja tāpat ir precizējusi, ka tā uzskatot, ka Vispārējai tiesai ir kompetence izskatīt šo lietu.

18

Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1907/2006 94. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “[Vispārējā] tiesā vai [Tiesā] var celt prasību saskaņā ar [LESD 263. pantu], apstrīdot [ECHA] apelācijas padomes lēmumu vai [ECHA] lēmumu – gadījumos, ja padomei nav tiesību izskatīt apelāciju”.

19

Šajā ziņā Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Apelācijas padomē “var iesniegt apelācijas [par ECHA] lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar [Regulas Nr. 1907/2006] 9. pantu, 20. pantu, 27. panta 6. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu un 51. pantu”.

20

Taču apstrīdētais lēmums ir pieņemts nevis saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā minētajām normām, bet gan saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu un Lēmuma MB/D/29/2010 2. un 4. pantu. Tāpat ir jāatzīmē, ka ne Regula Nr. 340/2008, ne Lēmums MB/D/29/2010 nav pieņemti, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā minētajām normām.

21

Turklāt jānorāda, ka Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā minētie šīs regulas 9., 27., 30. un 51. pants attiecas uz lēmumiem, kam nav sakara ar reģistrācijas maksājumiem, ko maksā uzņēmumi reģistrētāji.

22

Kas attiecas uz Regulas Nr. 1907/2006 20. pantu, tajā ir regulēti “[ECHA] pienākumi”. Šī panta 5. punktā ir paredzēts, ka “saskaņā ar [Regulas Nr. 1907/2006] 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas [par ECHA] lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu”. Šī panta 2. punkts attiecas uz ECHA veicamo kontroli pār to, vai katrs reģistrācijas pieteikums ir “pilnīgs”, tostarp, vai ir samaksāts reģistrācijas maksājums. Tomēr jānorāda, ka šī pārbaude “neattiecas uz iesniegto datu kvalitāti vai pareizību, vai pamatojumu”. Pie tam Regulas Nr. 1907/2006 20. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēts, ka gadījumā, ja reģistrācijas pieteikums “nav pilnīgs” un ja reģistrētājs “noliktajā termiņā [..] nav papildinājis reģistrācijas pieteikumu”, ECHA“to nepieņem”. Taču aplūkojamajā gadījumā papildus tam, ka apstrīdētais lēmums nav pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 20. panta 2. punktu, ar to nav atteikta konkrēto vielu reģistrācija.

23

Tādējādi, ņemot vērā visus šos apstākļus, ir jāsecina, ka, neraugoties uz to, ka prasītāja par apstrīdēto lēmumu ir iesniegusi arī apelācijas sūdzību ECHA Apelācijas padomē, Vispārējai tiesai ir kompetence izskatīt šo prasību (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2015. gada 16. septembris, Calestep/ECHA, T‑89/13, EU:T:2015:711, 16.–22. punkts).

24

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais pamats ir par apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkumu. Otrais pamats attiecas būtībā uz kļūdu lietas faktu vērtējumā.

25

Prasītāja norāda, ka, neraugoties uz tās izteiktajiem detalizētajiem un dokumentētajiem apsvērumiem, ECHA neesot ņēmusi vērā tās argumentus. It īpaši ECHA neesot ņēmusi vērā prasītājas 2013. gada 8. jūlija vēstulē sniegtos precizējumus. Prasītāja norāda, ka tā nevarot saprast argumentāciju, uz ko ECHA ir balstījusies, pieņemot apstrīdēto lēmumu. ECHA tās dokumentos izdarītā atsauce uz 2013. gada 5. septembra vēstuli negrozot šo secinājumu. It īpaši prasītāja norāda, ka savā 2013. gada 8. jūlija vēstulē tā esot precizējusi, ka nav jāņem vērā dati attiecībā uz Esseco Group Srl. Tomēr savā 2013. gada 5. septembra vēstulē ECHA uz prasītājas argumentiem neesot atbildējusi. Turklāt apstrīdētajā lēmumā paredzētā atsauce uz lielu pielikumu skaitu apgrūtinot ECHA izmantotās argumentācijas izpratni.

26

ECHA apstrīd prasītājas argumentus.

27

Ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. It īpaši attiecībā uz individuālu lēmumu pamatojumu pienākuma pamatot šādus lēmumus mērķis ir ne tikai ļaut tiesai veikt pārbaudi, bet arī sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu norādi par to, vai lēmumā, iespējams, ir trūkumi, lai apstrīdētu tā spēkā esamību. Turklāt pamatojuma prasība ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp attiecīgā akta saturu, izvirzīto motīvu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2015. gada 19. marts, Dole Food un Dole Fresh Fruit Europe/Komisija, C‑286/13 P, EU:C:2015:184, 93. un 94. punkts un tajos minētā judikatūra).

28

Turklāt ir jānorāda, ka gan Regulas Nr. 1907/2006 3. pantā, gan Regulas Nr. 340/2008 preambulas 9. apsvērumā un 2. pantā nolūkā definēt, kas ir mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, ir ietverta norāde uz Ieteikumu 2003/361.

29

Ieteikumam 2003/361 ir pielikums, kura I sadaļa attiecas uz “Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu Komisijas definīciju”. Šīs sadaļas 2. panta nosaukums ir “Uzņēmumu kategorijas definējošais darbinieku skaits un finanšu robežvērtības”.

30

Patstāvīga uzņēmuma, tas ir, tāda uzņēmuma, kas nav kvalificēts par “partneruzņēmumu” vai “saistītu uzņēmumu” Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 2. un 3. punkta izpratnē, gadījumā datu, tostarp darbinieku skaita, noteikšana atbilstoši minētā pielikuma 6. panta 1. punktam tiek veikta, pamatojoties vienīgi uz šī uzņēmuma gada pārskatiem.

31

Gadījumā, ja uzņēmumam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, datu, tostarp darbinieku skaita, noteikšana atbilstoši Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta pirmajai daļai tiek veikta, pamatojoties uz šī uzņēmuma gada pārskatiem un citiem datiem vai uzņēmuma konsolidētiem gada pārskatiem vai konsolidētiem gada pārskatiem, kuros šis uzņēmums ir iekļauts konsolidēšanai, ja tādi pastāv. Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta otro un trešo daļu šiem datiem ir jāpievieno, pirmkārt, dati par partneruzņēmumiem (kuri attiecībā pret aplūkojamo uzņēmumu atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā) proporcionāli dalības kapitālā vai balsstiesību procentuālajam lielumam, izmantojot augstāko no šiem diviem lielumiem, un, otrkārt, uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīti ar aplūkojamo uzņēmumu, dati 100 % apmērā, kuri vēl nav tikuši iekļauti konsolidētajos gada pārskatos.

32

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmo daļu aplūkojamā uzņēmuma partneruzņēmumu dati Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām izriet no gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv, kuriem pievieno uzņēmumu, kas ir saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, datus 100 % apmērā, ja vien to dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā. Kas attiecas uz uzņēmumu, kas ir saistīti ar aplūkojamo uzņēmumu, datiem, tie izriet no to gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv. Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu tiem proporcionāli pievieno šo saistīto uzņēmumu iespējamu partneruzņēmumu, kuri attiecībā uz tiem atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā, datus, ja šie dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā, proporcijā, kas ir vismaz līdzvērtīga dalības kapitālā vai balsstiesību procentuālajam lielumam, izmantojot augstāko no šiem diviem lielumiem.

33

Šajā lietā ECHA apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka prasītājas darbinieku skaits ir vienāds vai lielāks par 250 personām, gada apgrozījums pārsniedz EUR 50 miljonus un gada bilance pārsniedz EUR 43 miljonus. Uz šī pamata ECHA ir secinājusi, ka prasītāja nevar tikt kvalificēta kā vidējs uzņēmums.

34

ECHA aprēķins ir detalizēti norādīts apstrīdētajam lēmumam pievienotajā ziņojumā. Šajā ziņojumā ECHA ir iekļāvusi to uzņēmumu datus, kas ir tikuši kvalificēti kā “saistīti” (Crosfield Italia Srl) un kā “partneruzņēmumi” (Marfin Srl un Esseco Group), un šos datus pēc tam ir pilnībā vai daļēji pievienojusi prasītājas datiem. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir tikuši kvalificēti kā “partneruzņēmumi”, ECHA tostarp ir ņēmusi vērā 49,9995 % no Esseco Group datiem. Esseco Group datu ņemšanu vērā prasītāja ir apstrīdējusi ECHA2013. gada 8. jūlijā nosūtītajā vēstulē.

35

Vispirms ir jāatgādina saiknes, kas faktu rašanās laikā prasītājai ir bijušas ar citiem uzņēmumiem. Vispirms, prasītāja ir bijusi saistīta ar Crosfield Italia, jo tai ir piederējis vairākums no šī uzņēmuma sabiedrības kapitāla. Turklāt prasītāja ir bijusi Marfin partneruzņēmums (kuram ir piederējis no 25 % līdz 50 % no prasītājas sabiedrības kapitāla) un Essemar SpA partneruzņēmums (kurā prasītājai ir piederējis no 25 % līdz 50 % no sabiedrības kapitāla). Turklāt ECHA ir uzskatījusi, ka Essemar ir saistīts ar Esseco Group, jo pēdējam minētajam uzņēmumam ir formāli piederējis vairākums no pirmā minētā uzņēmuma sabiedrības kapitāla un tādējādi no akcionāru balsstiesībām, un to prasītāja ir atzinusi tiesas sēdē.

36

Pirmām kārtām, saistībā ar Crosfield Italia un Marfin datu ņemšanu vērā apstrīdētajam lēmumam pievienotais ziņojums, it īpaši ņemot vērā atbilstošos Ieteikuma 2003/361 noteikumus, ir ļāvis prasītājai noskaidrot minētā lēmuma pamatojumu. Proti, no šiem noteikumiem un šīs lietas apstākļiem izriet, ka ECHA ir ņēmusi vērā visus Crosfield Italia datus, jo šis uzņēmums ir bijis saistīts ar prasītāju (piemērojot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta trešo daļu), un proporcionāli – Marfin datus, jo šis uzņēmums ir bijis prasītājas partneruzņēmums (piemērojot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta otro daļu). Turklāt šīs prasības kontekstā prasītāja konkrēti neapstrīd šo uzņēmumu datu ņemšanu vērā.

37

Otrām kārtām, saistībā ar Esseco Group datu ņemšanu vērā, ko prasītāja ir apstrīdējusi administratīvajā procesā un kas it īpaši ir šīs prasības priekšmets, ECHA2013. gada 5. septembra vēstulē prasītājai ir precizējusi, ka Esseco Group ir saistīta ar Essemar, kura ir prasītājas partneruzņēmums. ECHA tāpat ir minējusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka Esseco Group ir saistīta ar Essemar. ECHA, pirms tā norādīja, ka ir jāņem vērā fakts, ka Essemar dati ir iekļauti Esseco Group konsolidētajos gada pārskatos, saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punktu ir atzīmējusi:

“Aplūkojamā uzņēmuma [šajā gadījumā – prasītājas] partneruzņēmuma [šajā gadījumā – Essemar] dati izriet no gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv. Tiem pievieno uzņēmumu, kas ir saistīti ar šo partneruzņēmumu [Esseco Group], datus 100 % apmērā, ja vien to dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā. Tādējādi, tā kā Jūsu gadījumā Esseco Group ir saistīts ar Essemar, kas ir [prasītājas] partneruzņēmums, Esseco Group dati ir jāņem vērā, nosakot [prasītājas] kopējos datus.”

38

No šiem apstākļiem izriet, ka prasītāja ir varējusi noskaidrot motīvus, pēc kuriem ECHA ir aprēķinājusi prasītājas lielumu, tostarp attiecībā uz Esseco Group datu ņemšanu vērā. It īpaši prasītāja ir varējusi saprast iemeslus, kuru dēļ ECHA ir uzskatījusi, ka Esseco Group ir ar Essemar saistīts uzņēmums. Turklāt prasītāja ir varējusi saprast, ka Esseco Group dati ir tikuši ņemti vērā, aprēķinot tās lielumu, jo ECHA ir uzskatījusi, ka Esseco Group ir uzņēmums, kas ir saistīts ar prasītājas partneruzņēmumu (Essemar). Prasītāja tāpat ir varējusi saprast, ka, lai ņemtu vērā Esseco Group datus, ECHA bija nolēmusi piemērot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punktu, kurā ir paredzēts, ka “aplūkojamā uzņēmuma partneruzņēmumu dati izriet no gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv, kuriem pievieno uzņēmumu, kas ir saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, datus 100 % apmērā, ja vien to dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā”. Visbeidzot, no brīža, kad Esseco Group konsolidētajos gada pārskatos, kā ir uzskatījusi ECHA, bija iekļauti Essemar dati, prasītāja ir varējusi saprast, ka Esseco Group datu ņemšana vērā 49,9995 % apmērā atspoguļo, pirmkārt, Essemar datu ņemšanu vērā apmērā, kādā prasītājai ir piederējis [šī uzņēmuma] sabiedrības kapitāls, un, otrkārt, Esseco Group datu ņemšanu vērā (tāpat apmērā, kādā prasītājai ir piederējis Essemar sabiedrības kapitāls).

39

Tādējādi, neskarot prasītājas tās otrā pamata kontekstā sniegtos argumentus, ir uzskatāms, ka apstrīdētajā lēmumā ir ievērota LESD 296. pantā paredzētā prasība norādīt pamatojumu.

40

Tādēļ pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

41

Prasītāja norāda, ka ECHA esot kļūdaini uzskatījusi, ka Esseco Group un pati prasītāja ir partneruzņēmumi. Tādējādi Esseco Group dati esot tikuši ņemti vērā, nosakot prasītājas lielumu. Tomēr Esseco Group neesot nekādas, pat netiešas saistības ar prasītāju. Atsaucoties uz Itālijas tiesību aktiem, ar kuriem tiek piemērots Ieteikums 2003/361, prasītāja norāda, ka Essemar sabiedrības kapitāla vairākums piederot Esseco Group un atlikusī daļa piederot prasītājai. Tomēr saskaņā ar rakstveida nolīgumiem, kas ir noslēgti starp Essemar dalībniekiem, Esseco Group uzņēmumā Essemar neesot balsstiesību vairākuma. Nedz Esseco Group, nedz Essemar neesot balsstiesību prasītājas uzņēmumā. Tādējādi Esseco Group dati neesot bijuši jāņem vērā prasītājas lieluma noteikšanai. Vērā esot jāņem tikai Essemar dati, kas ir prasītājas partneruzņēmums. Šajā kontekstā ECHA prasītāja neesot bijusi jākvalificē kā liels uzņēmums.

42

Replikā prasītāja norāda, ka ECHA aizstāvībā izmantotā interpretācija, lai gan, balstoties uz attiecīgā noteikuma redakciju, to būtu iespējams atzīt par pamatotu, neesot saprātīga. Šīs interpretācijas rezultātā būtu jāņem vērā to uzņēmumu dati, kuri nekādi, pat netieši nepieder attiecīgajam uzņēmumam. Prasītāja uzskata, ka attiecīgie noteikumi esot jāinterpretē kā tādi, kuri nozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma datiem ir proporcionāli dalības procentuālajam lielumam jāpievieno to uzņēmumu dati, kuri pieder attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem vai saistītiem uzņēmumiem, nevis to uzņēmumu dati, kuriem ir dalība attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumos vai saistītos uzņēmumos. Neskarot šo interpretāciju, prasītāja atgādina, ka Esseco Group uzņēmumā Essemar neesot balsstiesību vairākumā. Pakārtoti prasītāja norāda, ka, lai noteiktu tās lielumu, ECHA esot pieļāvusi kļūdu, nolemdama pievienot Esseco Group datus 100 % apmērā. ECHA esot bijis jāaprobežojas ar Esseco Group datu pievienošanu Essemar datiem un pēc tam jāpievieno tie prasītājas datiem proporcionāli kapitālam, kas tai pieder uzņēmumā Essemar.

43

ECHA apstrīd prasītājas argumentus.

44

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka prasītāja neapstrīd ECHA konstatējumu, saskaņā ar kuru Essemar un pati prasītāja ir “partneruzņēmumi” Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 2. punkta izpratnē.

45

Otrkārt, protams, ir taisnība, ka apstrīdētajam lēmumam pievienotajā ziņojumā ECHA ir norādījusi prasītājas partneruzņēmumus, to skaitā iekļaujot Esseco Group, lai gan šis uzņēmums nav bijis prasītājas partneris Ieteikuma 2003/361 izpratnē. Tomēr no ECHA2013. gada 5. septembra vēstules arī izriet, ka ir bijuši norādīti Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmās daļas noteikumi un ka šī norma šajā lietā ir tikusi piemērota.

46

Treškārt, pretēji tam, ko norāda prasītāja, no apstrīdētajam lēmumam pievienotā ziņojuma izriet, ka Esseco Group dati ir tikuši ņemti vērā tikai proporcionāli daļai, kas prasītājai ir Essemar kapitālā. Turklāt replikā prasītāja ir atzinusi, ka šāda proporcionāla datu pievienošana ir iespējama.

47

Ceturtkārt, runājot par prasītājas izteiktajiem argumentiem, saskaņā ar kuriem Esseco Group uzņēmumā Essemar neesot balsstiesību vairākumā, tie nav pamatoti ne ar vienu detalizētu apstākli. No apspriešanai norādītajiem apstākļiem izriet, ka ar 2004. gada 30. marta aktu Esseco Group un prasītāja ir nolēmuši izveidot kopuzņēmumu, tas ir, Essemar, kurā katrai pusei pieder puse no šī uzņēmuma sabiedrības kapitāla. No 2006. gada 9. novembra rakstveida nolīguma starp Esseco Group un prasītāju izriet, ka, pirmkārt, prasītāja nodod 0,0005 % no Essemar sabiedrības kapitāla Esseco Group un ka, otrkārt, prasītājai pieder opcijas tiesības iegādāties 0,0005 % no Essemar sabiedrības kapitāla. No šiem apstākļiem izriet, ka vielu reģistrācijas ECHA brīdī Esseco Group ir bijis vairākums Essemar sabiedrības kapitālā, tas ir, 50,0005 %, un to prasītāja ir atzinusi tiesas sēdē. Turklāt neviens apstāklis neļauj uzskatīt, ka Esseco Group uzņēmumā Essemar nav bijis balsstiesību vairākuma. Tas, ka prasītājai ir opcijas tiesības iegādāties 0,0005 % no Essemar sabiedrības kapitāla, negroza šo secinājumu, jo attiecīgā opcija nav tikusi īstenota. Turklāt tiesas sēdē prasītāja ir atzinusi, ka, ņemot vērā, ka Esseco Group ir piederējis vairākums no Essemar sabiedrības kapitāla, Esseco Group šajā uzņēmumā formāli ir bijis balsstiesību vairākums.

48

Piektkārt, runājot par interpretāciju, ko prasītāja ir izteikusi attiecībā uz Ieteikuma 2003/361 pielikumu un, it īpaši, tā 6. pantu, tā acīmredzami atkāpjas no minētajā ieteikumā izmantoto formulējumu parastās nozīmes un tādējādi tā nevar tikt atbalstīta (skat. pēc analoģijas spriedumu, 1998. gada 1. oktobris, Apvienotā Karaliste/Komisija, C‑209/96, EU:C:1998:448, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no prasītājas norādītajiem apstākļiem neļauj uzskatīt, ka ECHA, novērtēdama tās lielumu, būtu pieļāvusi kļūdu.

50

Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots, un līdz ar to ir jānoraida prasība kopumā.

51

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ECHA prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež: