Lieta T‑501/13

Karl-May-Verlag GmbH, iepriekš Karl May Verwaltungs- und Vertriebs- GmbH

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju

(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

“Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas vārdiska preču zīme “WINNETOU” — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. un 2. punkts — Kopienas preču zīmes autonomijas un neatkarības principi — Pienākums norādīt pamatojumu”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 18. marta spriedums

1. Kopienas preču zīme — Apelācijas process — Prasība Savienības tiesā — Apelācijas padomes lēmuma tiesiskums — Valsts tiesību aktu, tiesu judikatūras un tiesību doktrīnas ņemšana vērā, piemērojot Savienības tiesības — Pieļaujamība

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)

2. Kopienas preču zīme — Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība — Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu — Spēkā neesamības pamatojuma, uz kuru ir balstīts pieteikums, noskaidrošana

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

3. Kopienas preču zīme — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Iespējas reģistrēt apzīmējumu vērtējums — Vienīgi Savienības tiesiskā regulējuma ņemšana vērā — Valsts iestāžu pieņemti lēmumi, kas Savienības iestādēm nav saistoši

   (Padomes Regula Nr. 207/2009)

4. Kopienas preču zīme — Procesa noteikumi — Lēmumu pamatojums — Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums — Piemērojamība, kas ir identiska LESD 296. panta piemērojamībai

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)

5. Kopienas preču zīme — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Absolūti atteikuma pamati — Atteikuma pamatu atsevišķa pārbaude attiecībā uz katru no reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem — Pienākums norādīt reģistrācijas atteikuma pamatojumu — Piemērojamība

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)

1.  Ne lietas dalībniekiem, ne Vispārējai tiesai nevar tikt liegts gūt iedvesmu no elementiem, kas izriet no valsts tiesību aktiem, tiesu judikatūras vai tiesību doktrīnas, jo apelācijas padomei netiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā kāda konkrēta valsts tiesas sprieduma faktiskos apstākļus, bet tiek veikta atsauce uz spriedumiem vai doktrīnu, lai argumentētu pamatu saistībā ar to, ka apelācijas padome ir veikusi nepareizu Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi piemērošanu.

   (sal. ar 18. punktu)

2.  Lai noskaidrotu, uz kādu pamatojumu ir balstīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, ir jāpārbauda viss pieteikums, it īpaši attiecībā uz tajā ietvertā pamatojuma sīku izklāstu

   (sal. ar 26. punktu)

3.  Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas preču zīmju tiesiskais regulējums ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgu normu kopums, un, īstenojot tās īpašos mērķus, tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas.

   Tādējādi iespēja reģistrēt apzīmējumu kā Kopienas preču zīmi ir jāvērtē, tikai pamatojoties uz atbilstošo Savienības tiesisko regulējumu, kā to ir interpretējusi Savienības tiesa. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) tātad nav saistoši dalībvalstīs pieņemtie lēmumi, un tas pats attiecas uz gadījumu, kad šie lēmumi ir tikuši pieņemti, piemērojot saskaņotus valsts tiesību aktus atbilstoši Pirmajai direktīvai 89/104 par preču zīmēm.

   Ir jāpiebilst, ka nevienā no Regulas Nr. 207/2009 noteikumiem Birojam vai – prasības gadījumā – Vispārējai tiesai nav uzlikts pienākums nonākt pie tāda paša rezultāta, pie kāda līdzīgā situācijā ir nonākušas valsts pārvaldes iestādes vai tiesas.

   No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai arī valsts iestāžu pieņemti lēmumi Birojam nav saistoši, šos lēmumus, lai arī tie nav ierobežojoši vai pat izšķirīgi, vērtējot lietas apstākļus, Birojs tomēr var ņemt vērā kā norādes.

   No visiem šiem faktiem izriet, ka, izņemot gadījumu, kas paredzēts Regulas Nr. 2007/2009 8. panta 4. punktā, saskaņā ar kuru Birojam ir jāpiemēro valsts tiesības, tostarp atbilstošo valsts judikatūru, Birojam vai Vispārējai tiesai nevar būt saistoši valsts iestāžu vai tiesu nolēmumi.

   (sal. ar 34.–37. punktu)

4.  Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 75. panta pirmo teikumu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) lēmumiem ir jābūt pamatotiem. Šādi noteiktā pienākuma norādīt pamatojumu piemērošanas joma ir tāda pati kā LESD 296. pantā, saskaņā ar kuru pamatojumam skaidri un nepārprotami ir jāatspoguļo akta autora argumentācija tā, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt tā pārbaudi. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu.

   Konkrēti gadījumā, kad Birojs atsaka apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, tam sava lēmuma pamatošanai ir jānorāda atteikuma pamatojums – absolūts vai relatīvs –, kas nepieļauj šo reģistrāciju, kā arī tiesību norma, no kuras izriet šis pamatojums, un jāizklāsta faktiskie apstākļi, kurus tas atzinis par pierādītiem un kuri tā ieskatā pamato minētās tiesību normas piemērošanu. Šāds pamatojums principā ir pietiekams.

   (sal. ar 53. un 54. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 65.–68 punktu)