EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2014. gada 25 jūnijā

Lieta F-66/13

Beatriz Molina Solano

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)

Civildienests – Eiropola personāls – Eiropola konvencija – Eiropola Civildienesta noteikumi – Lēmums 2009/371/TI – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošana Eiropola darbiniekiem – Uz noteiktu laiku noslēgta pagaidu darbinieka līguma nepagarināšana – Atteikums noslēgt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, ar kuru B. Molina Solano lūdz atcelt 2012. gada 28. septembra lēmumu, ar ko Eiropas Policijas birojs (Eiropols) ir atteicies viņas uz noteiktu laiku noslēgto pagaidu darbinieka līgumu, kura termiņš beidzās 2012. gada 31. decembrī, pagarināt uz nenoteiktu laiku

Nolēmums      Prasību noraidīt. B. Molina Solano sedz savus un atlīdzina Eiropas Policijas biroja tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti konkrēti solījumi

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Attiecīgā darbinieka interešu ņemšana vērā – Pārbaude tiesā – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 88. pants)

1.      Tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību attiecas uz katru privātpersonu, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka administrācija tai ir radījusi pamatotas cerības, sniedzot tai konkrētus solījumus precīzas, beznosacījumu un saskaņotas informācijas formā no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem.

(skat. 42. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Mendes/Komisija, F-125/11, EU:F:2013:35, 62. punkts.

2.      Administrācijai ir plaša rīcības brīvība līgumu pagarināšanas jomā, un šajā saistībā tiesa var pārbaudīt tikai to, vai, ņemot vērā iespējas un līdzekļus, kurus izmantojot, administrācija varētu būt nonākusi pie sava vērtējuma, tā nav pārsniegusi neapstrīdamās robežas un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdaini.

Turklāt pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, konkrēti, nozīmē, ka, lemjot par situāciju, kādā ir darbinieks, – pat īstenojot plašu rīcības brīvību –, kompetentajai iestādei ir jāņem vērā visas ziņas, kas var ietekmēt tās lēmumu; šajā procesā tai ir jāņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa vai darbinieka intereses. Tieši ņemot vērā to, cik plaša ir rīcības brīvība, kāda iestādēm piemīt, izvētējot dienesta intereses, Savienības tiesai ir jāpārbauda tikai jautājums par to, vai kompetentā iestāde ir ievērojusi saprātīgas robežas un vai tā savu rīcības brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

(skat. 54. un 55. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums BUPA u.c./Komisija, T-289/03, EU:T:2008:29, 221. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Gheysens/Padome, F-8/10, EU:F:2010:151, 75. punkts.