Lieta C‑426/13 P(R)

Eiropas Komisija

pret

Vācijas Federatīvo Republiku

“Apelācija — Rīkojums par pagaidu noregulējumu — Svina, bārija, arsēna, antimona, dzīvsudraba, nitrozamīna un vielu, kas viegli nitrozējas, robežvērtības rotaļlietās — Vācijas Federatīvās Republikas paziņotie noteikumi par valstī noteikto minēto vielu robežvērtību atstāšanu spēkā — Komisijas atteikums apstiprināt visus šos noteikumus”

Kopsavilkums – Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2013. gada 19. decembra rīkojums

  1. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Fumus boni juris – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana

    (LESD 278. un 279. pants; Pirmās instances tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts)

  2. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Fumus boni juris – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, prima facie izvērtēšana – Prasība pret Komisijas lēmumu, ar ko ir noraidīts dalībvalsts lūgums saglabāt spēkā ar Savienības tiesībām nesaderīgās valsts tiesību normas – Pamati, kas ļauj pierādīt, ka ir izpildīti nosacījumi lūgtās atkāpes piešķiršanai – Pamati, kas prima facie nav nepamatoti

    (LESD 114. panta 4. punkts un 278. pants; Pirmās instances tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts)

  3. Pagaidu noregulējums – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Sabiedrības veselības aizsardzība – Piesardzības princips – Ņemšana vērā, ko īstenojis pagaidu noregulējuma tiesnesis

    (LESD 279. pants)

  4. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Piemērošana apelācijas sūdzībām, kas ir vērstas pret rīkojumu par pagaidu noregulējumu

    (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 57. panta otrā daļa un 58. pants)

  5. Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms

    (Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa; Pirmās instances tiesas reglamenta 81. pants)

  6. Sabiedrības veselība – Tiesību aktu tuvināšana – Juridiskais pamats – Saskaņošanas pasākumu veikšana – Izslēgšana

    (LESD 114. panta 3. punkts un 168. panta 1. un 5. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 40. punktu)

  2.  Nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ja pagaidu noregulējuma tiesvedībā ir būtisks strīds, kura risinājums jau sākotnēji nav skaidrs tādējādi, ka prasība tūlīt nešķiet nepamatota. Tā kā pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt, lai būtu iedarbīgs galīgais lēmums, kas tiks pieņemts vēlāk, lai nepieļautu robu tiesiskajā aizsardzībā, pagaidu noregulējuma tiesnesim ir sākotnēji tikai jāpārbauda tiesvedībā pēc būtības izvirzīto pamatu pamatotība, lai noteiktu, vai ir pietiekami liela varbūtība, ka tiesvedībai būs labvēlīgs iznākums.

    Runājot par Komisijas lēmumu neapmierināt dalībvalsts lūgumu atbilstoši LESD 114. panta 4. punktam saņemt apstiprinājumu ar saskaņošanas direktīvu nesaderīgo valsts noteikumu atstāšanai spēkā, veicot fumus boni juris pārbaudi, nozīme ir minētajā 114. panta 4. punktā paredzētās procedūras īpašajam kontekstam, it īpaši tam, ka dalībvalstij ir jāpierāda, ka tās lūgtā atkāpe ir pamatota, kā arī Komisijai šajā ziņā piešķirtajai novērtējuma brīvībai. Tomēr tas nozīmē tikai to, ka pagaidu noregulējuma tiesnesim, pārbaudot, vai dalībvalsts, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumu, ir izvirzījusi pamatus, ar kuriem sākotnēji var tikt pierādīta Komisijas pieļautā prettiesiskuma un tādējādi arī fumus boni juris esamība, ir jāņem vērā, ka dalībvalstij administratīvās procedūras stadijā ir jāpierāda, ka nosacījumi lūgtās atkāpes piešķiršanai ir izpildīti. Tomēr tas nenozīmē, ka dalībvalstij pagaidu noregulējuma tiesvedības stadijā ir pienākums galīgi pierādīt, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Ja pagaidu noregulējuma tiesnesim būtu jāieņem nostāja šajā jautājumā, viņš noteikti pieņemtu lēmumu par attiecīgās dalībvalsts celtās prasības pēc būtības viena aspekta pamatotību un tādējādi viņš pārsniegtu savas kompetences robežas.

    (sal. ar 41.–44. punktu)

  3.  Tā kā Savienības iestādes, piemērojot piesardzības principu, var veikt cilvēku veselības aizsardzības pasākumus, negaidot, ka veselībai radīto risku faktiskā esamība un nopietnība tiks pilnībā pierādīta, pagaidu noregulējuma tiesnesis nav pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot iespējamo nopietna un neatgriezeniska kaitējuma rašanos un veicot interešu izvērtēšanu, nospriezdams, ka tādu robežvērtību, kas var nenodrošināt visefektīvāko cilvēku, it īpaši bērnu, veselības aizsardzību, pat provizoriska piemērošana ir pietiekama, lai ar pietiekamu iespējamību tiktu pierādīta būtiska un neatgriezeniska kaitējuma rašanās nākotnē.

    (sal. ar 54. punktu)

  4.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 56. punktu)

  5.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 66. punktu)

  6.  LESD 168. panta 5. punkts neļauj saskaņot dalībvalstu leģislatīvos un normatīvos aktus, kuros paredzēta cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana. Protams, saskaņošanas pasākumi, kas noteikti, pamatojoties uz citām primāro tiesību normām, var ietekmēt cilvēku veselības aizsardzību. Turklāt šā paša panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni nodrošina, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbību, un LESD 114. panta 3. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome tiecas sasniegt šo mērķi, īstenojot savas pilnvaras, lai izveidotu iekšējo tirgu. Tomēr citas primāro tiesību normas nedrīkst tikt izmantotas par juridisko pamatu, lai neievērotu, ka, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību, visa veida saskaņošana tieši ir izslēgta.

    (sal. ar 75. punktu)


Lieta C‑426/13 P(R)

Eiropas Komisija

pret

Vācijas Federatīvo Republiku

“Apelācija — Rīkojums par pagaidu noregulējumu — Svina, bārija, arsēna, antimona, dzīvsudraba, nitrozamīna un vielu, kas viegli nitrozējas, robežvērtības rotaļlietās — Vācijas Federatīvās Republikas paziņotie noteikumi par valstī noteikto minēto vielu robežvērtību atstāšanu spēkā — Komisijas atteikums apstiprināt visus šos noteikumus”

Kopsavilkums – Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2013. gada 19. decembra rīkojums

  1. Pagaidu noregulējums — Piemērošanas apturēšana — Pagaidu pasākumi — Noteikšanas nosacījumi — Fumus boni juris — Steidzamība — Būtisks un neatgriezenisks kaitējums — Kumulatīvs raksturs — Visu attiecīgo interešu izsvēršana

    (LESD 278. un 279. pants; Pirmās instances tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts)

  2. Pagaidu noregulējums — Piemērošanas apturēšana — Noteikšanas nosacījumi — Fumus boni juris — Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, prima facie izvērtēšana — Prasība pret Komisijas lēmumu, ar ko ir noraidīts dalībvalsts lūgums saglabāt spēkā ar Savienības tiesībām nesaderīgās valsts tiesību normas — Pamati, kas ļauj pierādīt, ka ir izpildīti nosacījumi lūgtās atkāpes piešķiršanai — Pamati, kas prima facie nav nepamatoti

    (LESD 114. panta 4. punkts un 278. pants; Pirmās instances tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts)

  3. Pagaidu noregulējums — Pagaidu pasākumi — Noteikšanas nosacījumi — Būtisks un neatgriezenisks kaitējums — Sabiedrības veselības aizsardzība — Piesardzības princips — Ņemšana vērā, ko īstenojis pagaidu noregulējuma tiesnesis

    (LESD 279. pants)

  4. Apelācija — Pamati — Kļūdains faktu vērtējums — Nepieņemamība — Piemērošana apelācijas sūdzībām, kas ir vērstas pret rīkojumu par pagaidu noregulējumu

    (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 57. panta otrā daļa un 58. pants)

  5. Apelācija — Pamati — Nepietiekams pamatojums — Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms

    (Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa; Pirmās instances tiesas reglamenta 81. pants)

  6. Sabiedrības veselība — Tiesību aktu tuvināšana — Juridiskais pamats — Saskaņošanas pasākumu veikšana — Izslēgšana

    (LESD 114. panta 3. punkts un 168. panta 1. un 5. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 40. punktu)

  2.  Nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ja pagaidu noregulējuma tiesvedībā ir būtisks strīds, kura risinājums jau sākotnēji nav skaidrs tādējādi, ka prasība tūlīt nešķiet nepamatota. Tā kā pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt, lai būtu iedarbīgs galīgais lēmums, kas tiks pieņemts vēlāk, lai nepieļautu robu tiesiskajā aizsardzībā, pagaidu noregulējuma tiesnesim ir sākotnēji tikai jāpārbauda tiesvedībā pēc būtības izvirzīto pamatu pamatotība, lai noteiktu, vai ir pietiekami liela varbūtība, ka tiesvedībai būs labvēlīgs iznākums.

    Runājot par Komisijas lēmumu neapmierināt dalībvalsts lūgumu atbilstoši LESD 114. panta 4. punktam saņemt apstiprinājumu ar saskaņošanas direktīvu nesaderīgo valsts noteikumu atstāšanai spēkā, veicot fumus boni juris pārbaudi, nozīme ir minētajā 114. panta 4. punktā paredzētās procedūras īpašajam kontekstam, it īpaši tam, ka dalībvalstij ir jāpierāda, ka tās lūgtā atkāpe ir pamatota, kā arī Komisijai šajā ziņā piešķirtajai novērtējuma brīvībai. Tomēr tas nozīmē tikai to, ka pagaidu noregulējuma tiesnesim, pārbaudot, vai dalībvalsts, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumu, ir izvirzījusi pamatus, ar kuriem sākotnēji var tikt pierādīta Komisijas pieļautā prettiesiskuma un tādējādi arī fumus boni juris esamība, ir jāņem vērā, ka dalībvalstij administratīvās procedūras stadijā ir jāpierāda, ka nosacījumi lūgtās atkāpes piešķiršanai ir izpildīti. Tomēr tas nenozīmē, ka dalībvalstij pagaidu noregulējuma tiesvedības stadijā ir pienākums galīgi pierādīt, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Ja pagaidu noregulējuma tiesnesim būtu jāieņem nostāja šajā jautājumā, viņš noteikti pieņemtu lēmumu par attiecīgās dalībvalsts celtās prasības pēc būtības viena aspekta pamatotību un tādējādi viņš pārsniegtu savas kompetences robežas.

    (sal. ar 41.–44. punktu)

  3.  Tā kā Savienības iestādes, piemērojot piesardzības principu, var veikt cilvēku veselības aizsardzības pasākumus, negaidot, ka veselībai radīto risku faktiskā esamība un nopietnība tiks pilnībā pierādīta, pagaidu noregulējuma tiesnesis nav pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot iespējamo nopietna un neatgriezeniska kaitējuma rašanos un veicot interešu izvērtēšanu, nospriezdams, ka tādu robežvērtību, kas var nenodrošināt visefektīvāko cilvēku, it īpaši bērnu, veselības aizsardzību, pat provizoriska piemērošana ir pietiekama, lai ar pietiekamu iespējamību tiktu pierādīta būtiska un neatgriezeniska kaitējuma rašanās nākotnē.

    (sal. ar 54. punktu)

  4.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 56. punktu)

  5.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 66. punktu)

  6.  LESD 168. panta 5. punkts neļauj saskaņot dalībvalstu leģislatīvos un normatīvos aktus, kuros paredzēta cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana. Protams, saskaņošanas pasākumi, kas noteikti, pamatojoties uz citām primāro tiesību normām, var ietekmēt cilvēku veselības aizsardzību. Turklāt šā paša panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni nodrošina, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbību, un LESD 114. panta 3. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome tiecas sasniegt šo mērķi, īstenojot savas pilnvaras, lai izveidotu iekšējo tirgu. Tomēr citas primāro tiesību normas nedrīkst tikt izmantotas par juridisko pamatu, lai neievērotu, ka, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību, visa veida saskaņošana tieši ir izslēgta.

    (sal. ar 75. punktu)