|
25.1.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 24/13 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-497/07 CEPSA/Komisija 2013. gada 25. novembrī iesniedza Compañía Española de Petróleos (CEPSA), S.A.
(Lieta C-608/13 P)
2014/C 24/25
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Compañía Española de Petróleos (CEPSA), S.A. (pārstāvji — O. Armengol i Gasull un J.M. Rodríguez Cárcamo, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
apmierināt apelācijas sūdzību un Tiesai lietu galīgi izspriest pašai, neatdodot to atpakaļ Vispārējai tiesai; |
|
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tā rezolutīvās daļas 1) punktā tiek noraidīta CEPSA celtā prasība atcelt tiesību aktu un turpat 3) punktā CEPSA tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, paturot spēkā rezolutīvās daļas 2) punktu, kurā tiek noraidīti Komisijas prasījumi, un līdz ar to grozīt Komisijas 2007. gada 3. oktobra Lēmumu C(2007) 4441, galīgā redakcija, par [EKL] 81. pantā paredzētās procedūras piemērošanu (Lieta COMP/38.710 — Bitumens, Spānija), samazinot naudas soda summu līdz Tiesas ieskatā pienācīgam apmēram; |
|
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
1) |
Kļūda tiesību piemērošanā (LESD 263. panta otrā daļa kopsakarā ar Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (1), 3. pantu). Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā, valodu lietošanas kārtības pārkāpums paziņojumā par iebildumiem konkurences lietā ir būtisks procesuālo noteikumu pārkāpums, kura dēļ šajā lietā galu galā pieņemtais nolēmums ir atceļams pat tad, ja ar šo pārkāpumu nav aizskartas uzņēmuma tiesības uz aizstāvību. Tā kā pārsūdzētajā spriedumā nav atcelts apstrīdētais lēmums, kā to bija lūgusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 263. panta otro daļu kopsakarā ar Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, 3. pantu. |
|
2) |
Būtiska faktu sagrozīšana , jo spriedumā apgalvots, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja esot labprātīgi piekritusi tam, ka paziņojums par iebildumiem tai tiktu iesniegts kādā citā, nevis tās dzimtajā valodā, un ka paziņojuma par iebildumiem noformēšana šajā valodā neesot ietekmējusi tās tiesības uz aizstāvību. |
|
3) |
Kļūda tiesību piemērošanā (samērīguma principa pārkāpums) . Spriedumā neesot ņemts vērā, ka impregnēšanas bitumena ražošanas un izplatīšanas darbība atbilda ļoti mazai daļai no apelācijas sūdzības iesniedzējas kā uzņēmumu koncerna kopējā apgrozījuma. Prezumpcijas par mātesuzņēmumu/meitasuzņēmumu piemērošana neliedz piemērot samērīguma principu, kāds tas parasti ticis skaidrots Tiesas judikatūrā (lieta Parker Pen (2)). |
|
4) |
Kļūda tiesību piemērošanā (Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (3) (turpmāk tekstā — “Regula Nr. 1/2003”), 31. pants, ņemot vērā LESD 261. pantā noteikto). Vispārējā tiesa atteicās izvērtēt, vai ar tās kavēšanos pieņemt pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts saprātīga termiņa ievērošanas princips, un — ņemot vērā LESD 261. pantu — šādi esot pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 31. pantu. |
|
5) |
Kļūda tiesību piemērošanā (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (4) 41. panta 1. punkts un 47. panta otrā daļa). Vispārējā tiesa noraidīja CEPSA apgalvojumu, ka esot aizskartas tās tiesības tikt tiesātai saprātīgā termiņā, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā un 47. panta otrajā daļā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punktā. Šī tiesvedība ir ilgusi vairāk kā 11 gadus. Procedūra Komisijā ilga 5 gadus, savukārt pašā Vispārējā tiesā notikušajā tiesvedībā no rakstveida posma pabeigšanas līdz mutvārdu posma uzsākšanai ir pagājuši vairāk kā 4 gadi. |
|
6) |
Kļūda tiesību piemērošanā (Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punkts). Vispārējā tiesa piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt visus ar prasības atcelt tiesību aktu saistītos tiesāšanās izdevumus, lai gan šajā lietā Komisijas prasījumi Vispārējās tiesas spriedumā arīdzan ir noraidīti. Tāpēc pārsūdzētajā spriedumā neesot ievērota Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktā noteiktā tiesāšanās izdevumu izlemšanas kārtība. |
(1) OV 1958, 17, 385. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nod., 1. sēj., 3. lpp.
(2) Pirmās instances tiesas 1994. gada 14. jūlija spriedums lietā T-77/92 Parker Pen/Komisija, Recueil, II-549. lpp., 94. un 95. punkts.
(3) OV 2003, L 1, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 8. nod., 2. sēj., 205. lpp.