18.1.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 15/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 8. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — Leopold Schmitzer/Bundesministerin für Inneres

(Lieta C-530/13)

2014/C 15/04

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Leopold Schmitzer

Atbildētāja: Bundesministerin für Inneres

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai — pagaidām neatkarīgi no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā — “harta”) 52. panta 1. punkta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK (1), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk tekstā — “direktīva”), 6. panta — par (tiešu) diskrimināciju jeb atšķirīgu attieksmi (vecuma dēļ) hartas 21. panta vai attiecīgi direktīvas 2. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir uzskatāms tas, ka saistībā ar to, ka tiek ieviesta nediskriminējoša algu palielināšanas sistēma “jaunajiem ierēdņiem”, “vecais ierēdnis”, kas ticis diskriminēts iepriekšējā jeb vecā tiesiskā regulējuma apstākļos (algu palielināšanas sistēmas ietvaros netika ierēķināts laiks līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai), var uz iesnieguma pamata izvēlēties pāreju uz jauno [algas palielināšanas] sistēmu un tādējādi panākt nediskriminējoši aprēķināta algas palielināšanas atskaites datuma noteikšanu, tomēr saskaņā ar valsts tiesību normām šāda iesnieguma apmierināšana sekas ir tādas, ka jaunajā sistēmā, lai gan mainās (kļūst izdevīgāks) algas palielināšanas atskaites datums, tajā paredzētās lēnākas palielināšanas dēļ viņa atalgojuma tiesiskais statuss (un līdz ar to arī alga, kas viņam pienākas) neuzlabojas tādā mērā, lai viņš iegūtu tādu pašu atalgojuma tiesisko statusu kā vecā, diskriminējošā tiesiskā regulējuma ietvaros labvēlīgāk situētais vecais ierēdnis (kuram gan nevis pirms, bet pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir uzkrāts salīdzināms laiks, kas viņam vecā tiesiskā regulējuma ietvaros jau tika ierēķināts), kas nesaskata vajadzību izvēlēties pāreju uz jauno sistēmu?

2)

Ja atbilde būtu apstiprinoša: vai ierēdnis — trūkstot pamatojumam hartas 52. panta 1. punkta vai attiecīgi direktīvas 6. panta izpratnē (skat. 3. jautājumu) — tiesvedībā par atalgojuma tiesiskā statusa atzīšanu uz hartas 21. panta vai attiecīgi direktīvas 2. panta tiešu piemērojamību var atsaukties arī tad, ja viņš jau iepriekš uz atbilstoša iesnieguma pamata ir ieguvis izdevīgāku algas palielināšanas atskaites datumu (jaunās sistēmas ietvaros)?

3)

Ja atbilde uz 1. jautājumu būtu apstiprinoša: vai kā pārejas posma fenomens — pārvaldības ekonomijas un iegūto tiesību aizsardzības vai attiecīgi tiesiskās paļāvības aizsardzības apsvērumu dēļ — hartas 52. panta 1. punkta vai attiecīgi direktīvas 6. panta izpratnē ir pamatota saistībā ar jaunajiem ierēdņiem paredzētas, nediskriminējošas sistēmas ieviešanu arī turpmāk saglabāta diferencēšana attiecībā uz viņu atalgojuma tiesisko statusu — starp labvēlīgāk situētajiem vecajiem ierēdņiem, kas neizvēlas pāreju uz jauno sistēmu, no vienas puses, un neatkarīgi no šīs izvēles iespējas arī turpmāk nelabvēlīgāk situētajiem vecajiem ierēdņiem, no otras puses, arī ja

a)

valsts likumdevējam, reglamentējot algu palielināšanas sistēmu, nav nepieciešama darba koplīguma slēdzēju pušu piekrišana, bet ir jārīkojas tikai atbilstoši pamattiesībām (tiesiskās paļāvības principam), kas neprasa iegūto tiesību aizsardzību vecās sistēmas pilnīgas saglabāšanas nozīmē labvēlīgāk situētiem vecajiem ierēdņiem, kas neizvēlas pāreju uz jauno sistēmu;

b)

valsts likumdevējam šajā sakarā būtu arī rīcības brīvība radīt vienlīdzību veco ierēdņu vidū, ierēķinot laiku arī pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un atstājot spēkā vecos algu palielināšanas noteikumus attiecībā uz līdz šim diskriminētajiem vecajiem ierēdņiem;

c)

līdz ar to saistītās administratīvās izmaksas gan būtu ievērojamas (jo būtu sagaidāms liels skaits iesniegumu), tomēr savu tiešo izmaksu ziņā ne tuvu nesasniedz nelabvēlīgāk situēto ierēdņu (salīdzinājumā ar labvēlīgāk situētajiem ierēdņiem) nesaņemto un nākotnē nesaņemamo ienākumu kopējo apmēru;

d)

pārejas posms, kurā turpina pastāvēt atšķirīga attieksme pret vecajiem ierēdņiem, ilgs daudzus gadu desmitus, un arī ilgtermiņā (līdz ar principiālo “iecelšanas apturēšanu” attiecībā uz jaunajiem ierēdņiem valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās) tas skar visu ierēdņu absolūto vairākumu;

e)

ir notikusi sistēmas retroaktīva ieviešana, kas uz ierēdņa rēķina, ņemot vērā Savienības tiesību prevalējošo spēku, katrā ziņā īstenojama laikā starp 2004. gada 1. janvāri un 2010. gada 30. augustu kā ierēdņiem izdevīgāks piemērojams tiesiskais regulējums, kurus piemērot savā gadījumā ierēdnis ir lūdzis arī jau pirms attiecīgo tiesību aktu grozījumu pieņemšanas?

Ja atbilde uz 1. vai 2. jautājumu būtu noliedzoša vai ja atbilde uz 3. jautājumu būtu apstiprinoša:

4)

a)

Vai tiesību norma, kas attiecībā uz nodarbinātības laiku karjeras sākumā paredz ilgāku algu palielināšanas laikposmu un tādēļ sarežģī virzību uz nākamo algas pakāpi, ir uzskatāma par netiešu atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ?

b)

Ja atbilde būtu apstiprinoša, vai tā, ņemot vērā nelielo profesionālo pieredzi karjeras sākumā, ir samērīga un vajadzīga?

Ja atbilde uz 3. jautājumu būtu apstiprinoša:

5)

a)

Vai tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru “cits laiks” maksimums 3 gadi tiek ierēķināts pilnā apmērā un vēl maksimums 3 gadi kā puse no šī laika, arī, ja tajā nav notikušas nedz mācības vidusskolā, nedz uzkrāta profesionāla pieredze, ir uzskatāms par diskrimināciju vecuma dēļ?

b)

Ja atbilde būtu apstiprinoša: vai tas ir pamatots, lai novērstu atalgojuma tiesiskā statusa pasliktināšanos ierēdņiem (acīmredzot, ar to ir domāti arī jaunie ierēdņi), kuriem nav atbilstoša ierēķināma laika pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, lai gan ierēķināšana attiecas arī uz citu laiku pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas?

6.

Ja atbilde uz 4.a) jautājumu būtu apstiprinoša, bet uz 4.b) jautājumu –noliedzoša un vienlaikus atbilde uz 3. jautājumu vai 5.a) jautājumu būtu apstiprinoša, bet uz 5.b) jautājumu — noliedzoša:

Vai tad pastāvējušās jaunā regulējuma diskriminējošās iezīmes ir pamats tam, ka atšķirīgā attieksme pret vecajiem ierēdņiem kā pārejas posma fenomens vairs nav pamatota?

(1)  Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.)