24.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 245/5


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedumu lietā T-507/11 Peek & Cloppenburg/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 17. jūnijā iesniedza Peek & Cloppenburg KG

(Lieta C-326/13 P)

2013/C 245/08

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Peek & Cloppenburg KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvis — P. Lange, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Peek & Cloppenburg KG (Hamburga, Vācija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 18. aprīļa spriedumu lietā T-507/11;

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 28. februāra lēmumu lietā R 256/2005-1;

piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam un Peek & Cloppenburg KG (Hamburga) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 4. punkta pārkāpumu, nepareizi interpretējot pazīmi “[dod] tiesības aizliegt kādas [jaunākas] preču zīmes izmantošanu”.

Pretēji Vispārējās tiesas pieņēmumam, par pamatu nevarot ņemt to, ka ar šo normu tiek vienīgi prasīts, lai izvirzītas tiesības būtu plašākas nekā tikai vietējas nozīmes. Attiecīgā pazīme esot jāinterpretē tādējādi, ka ar to apzīmējumu, kuri ir plašāki nekā tikai vietējas nozīmes, saistībā ar kuriem var iesniegt iebildumus, loks tiek turpmāk ierobežots. Šīs interpretācijas būtība ir tā, ka attiecīgām valsts tiesībām ir jāpiešķir to īpašniekam tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu visā šo tiesību izcelsmes dalībvalsts teritorijā.

Par labu šādai izpratnei liecinot iebildumu procesa pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu jēga, Regulas par Kopienas preču zīmi 110. un 111. panta regulējums, kā arī Direktīvas 2008/95/EK (2) 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētās pazīmes, kura ir identiska Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punkta pazīmei, izpratne.

Vācijas likumdevējs Direktīvas 2008/95/EK 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu esot transponējis valsts tiesībās, izmantojot pareizo interpretāciju, tādējādi, ka attiecīgām tiesībām ir jāpiešķir to īpašniekam pilnvaras aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā. Pazīmes “[dod] tiesības aizliegt kādas [jaunākas] preču zīmes izmantošanu” interpretācija esot būtiska strīda risinājumam.

Pakārtoti apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punkta pārkāpumu pazīmes “plašākās nekā tikai vietējas nozīmes” kļūdainas interpretācijas dēļ. Šajā ziņā tā pamatojas uz iebildumu procesa jēgu un valsts apzīmējumu, saistībā ar kuriem var iesniegt iebildumus, loka ierobežojuma mērķi, regulējuma saistību ar Regulas par Kopienas preču zīmi 110. un 111. pantu, kā arī Direktīvas 2008/95/EK 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta regulējumu.


(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.).