|
1.6.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 156/22 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 20. martā iesniedza Verwaltungsgericht Frankfurt am Main (Vācija) — Annett Altmann u.c./Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht
(Lieta C-140/13)
2013/C 156/35
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Frankfurt am Main
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Annett Altmann, Torsten Altmann, Hans Abel, Doris Anschütz, Heinz Anschütz, Waltraud Apitzsch, Uwe Apitzsch, Andrea Arnold, Klaus Arnold, Simone Arnold, Barbara Assheuer, Ingeborg Aubele, Karl-Heinz Aubele
Atbildētājs: Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai ar Eiropas Savienības tiesību normām ir saderīga situācija, ka finanšu pakalpojumu uzņēmumus uzraugošām valsts iestādēm noteikto obligāto pienākumu ievērot konfidencialitāti, kas izriet no attiecīgiem Savienības tiesību aktiem (šajā gadījumā — Direktīvas 2004/109/EK (1), Direktīvas 2006/48/EK (2) un Direktīvas 2009/65/EK (3)) un ir atbilstoši transponēts valsts tiesībās, kā tas Vācijas Federatīvajā Republikā ir Kreditwesengesetz 9. panta un Wertpapierhandelsgesetz 8. panta gadījumā, var pārkāpt, piemērojot un interpretējot tādu valsts procesuālo tiesību normu, kā VwGO 99. pants. |
|
2) |
Vai saziņā ar personu, kura saskaņā ar Vācijas Informationsfreiheitsgesetz ir lūgusi atļauju piekļūt informācijai par noteiktu finanšu pakalpojumu sniedzēju, tāda uzraudzības iestāde kā Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht var atsaukties uz tai, tostarp, saskaņā ar Savienības tiesībām noteikto pienākumu ievērot konfidencialitāti, kāds tas paredzēts Kreditwesengesetz 9. pantā un Wertpapierhandelsgesetz 8. pantā, arī tad, ja uzņēmējsabiedrības, kas piedāvāja finanšu pakalpojumus, bet tostarp maksātnespējas dēļ uzņēmējdarbību beigusi un atrodas likvidācijas procesā, galvenā darījumu koncepcija bija plaša mēroga krāpnieciskas darbības ar ieguldījumiem, kas saistīta ar apzinātu zaudējumu nodarīšanu ieguldītājiem, un šīs uzņēmējsabiedrības atbildīgām personām ar galīgu notiesājošu spriedumu ir piemēroti vairāku gadu cietumsodi. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 38. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302,32. lpp).