|
15.6.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 171/10 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. martā iesniedza Landesarbeitsgericht Hamm (Vācija) — Gülay Bollacke/K + K Klaas & Kock B.V. & Co. KG
(Lieta C-118/13)
2013/C 171/20
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Landesarbeitsgericht Hamm
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Gülay Bollacke
Atbildētāja: K + K Klaas & Kock B.V. & Co. KG
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Direktīvas 2003/88/EK (1) 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību noteikumi vai prakse, saskaņā ar ko tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pilnībā izbeidzas ar darba ņēmēja nāvi, respektīvi, līdzās tiesībām uz atbrīvojumu no darba pienākumu izpildes, kuras vairs nav izmantojamas, izbeidzas arī tiesības saņemt samaksu par atvaļinājumu? |
|
2) |
Vai Direktīvas 2003/88/EK 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesībām uz finansiālu atlīdzību par ikgadējo apmaksāto minimālo atvaļinājumu darba attiecību izbeigšanas gadījumā saikne ar darba ņēmēju individuāli ir tādā veidā, ka šīs tiesības ir vienīgi viņam, lai viņš ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu saistītos atpūtas un brīvā laika pavadīšanas mērķus varētu īstenot arī vēlākā laikā? |
|
3) |
Direktīvas 2003/88/EK 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darba devēja pienākums, organizējot darba laiku, attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību ir līdz kalendārā gada beigām vai vēlākais līdz darba attiecībām nozīmīga pārejas laikposma beigām arī faktiski darba ņēmējam piešķirt atvaļinājumu neatkarīgi no tā, vai darba ņēmējs ir iesniedzis atvaļinājuma pieprasījumu? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.).