23.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/11

1)

Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes tiesnešu atalgojumu?

2)

Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no šo Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijas izriet, ka valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru tiesneša pamatalgas apmērs, viņam stājoties amatā, un viņa turpmākais pamatalgas pieaugums noteicoši ir atkarīgs no viņa vecuma, ir uzskatama par tiešu vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ?

3)

Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi un/vai sociālās prasmes ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

4)

Ja arī uz 3. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai, kamēr nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas izmaksāšana ar atpakaļejošu spēku diskriminētajām personām atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

Vai tādējādi diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma tiesiskās sekas izriet no pašām Savienības primārajām un/vai sekundārajām tiesībām, šajā gadījumā it īpaši no Direktīvas 2000/78/EK, vai tiesības izriet tikai no Eiropas tiesībām atbilstošas valsts atbildības Savienības tiesību nepilnīgas transponēšanas dēļ?

5)

Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai tiesnesis tās ir izmantojis savlaicīgi?

6)

Ja uz 1.–3. jautājumu tiek sniegtas apstiprinošas atbildes: vai no Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijas izriet, ka pārejas likums, ar kuru esošie tiesneši parejas dienā tika iekļauti jaunās sistēmas līmenī, tikai pamatojoties uz pamatalgas summu, kas aprēķināta saskaņā ar veco (diskriminējošo) atalgojuma tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram turpmākā virzība uz augstākajiem līmeņiem tiek noteikta tikai atbilstoši laikam, kas nostrādāts pēc pārejas likuma stāšanās spēkā, neatkarīgi no tiesneša kopējā nostrādātā laika, nozīmē, ka tiek saglabāta pastāvošā diskriminācija vecuma dēļ, kas turpinās līdz attiecīgais tiesnesis sasniedz augstāko atalgojuma līmeni?

7)

Ja arī uz 6. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai neierobežoti ilgstošas nevienlīdzīgas attieksmes attaisnošana ar likumdošanas mērķi, saskaņā ar kuru ar pārejas likumu bija jāaizsargā ne (tikai) pārejas dienā esošo tiesnešu iegūtās tiesības, bet (arī) paļāvība uz dzīves laikā gūtajiem ienākumiem atbilstoši attiecīgajai atalgojuma pakāpei, kas bija paredzēta vecajā atalgojuma tiesiskajā regulējumā, kā arī nodrošināt jaunajiem tiesnešiem labāku atalgojumu nekā esošajiem tiesnešiem, ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai?

Vai esošo tiesnešu ilgstošo diskrimināciju var attaisnot tādējādi, ka tiesiskā regulējuma alternatīvas gadījumā (arī esošo tiesnešu individuāla iekļaušana atbilstoši nostrādātajam laikam) rastos pārmērīgi administratīvie izdevumi?

8)

Ja 7. jautājumā minētais attaisnojums netiek pieņemts: vai, kamēr arī attiecībā uz esošajiem tiesnešiem nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas ilgstoša, ar atpakaļejošu spēku veikta izmaksāšana esošajiem tiesnešiem atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

9)

Ja uz 1.–3. jautājumu tiek sniegtas apstiprinošas atbildes un uz 6. jautājumu — noliedzoša: vai no Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijas izriet, ka tiesiskais regulējums pārejas likumā, atbilstoši kuram esošajiem tiesnešiem, kuri uz pārejas brīdi bija sasnieguši noteiktu vecumu, no konkrētas atalgojuma pakāpes ir iespēja saņemt ātrāku algas palielinājumu nekā gados jaunākiem esošajiem tiesnešiem pārejas dienā, ir uzskatama par tiešu vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ?

10)

Ja uz 9. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai neierobežoti ilgstošas nevienlīdzīgas attieksmes attaisnošana ar likumdošanas mērķi, saskaņā ar kuru ar pārejas likumu bija jāaizsargā ne (tikai) pārejas dienā iegūtās tiesības, bet (arī) paļāvība uz dzīves laikā gūtajiem ienākumiem atbilstoši attiecīgajai atalgojuma pakāpei, kas bija paredzēta vecajā atalgojuma tiesiskajā regulējumā, ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai?

11)

Ja uz 10. jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai, kamēr arī attiecībā uz esošajiem tiesnešiem nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis tāda paša algas pieauguma ilgstoša, ar atpakaļejošu spēku veikta izmaksāšana visiem esošajiem tiesnešiem kā 9. jautājumā minētajiem tiesnešiem, kuriem sniegtas priekšrocības?