Lieta C‑672/13

OTP Bank Nyrt

pret

Magyar Állam

un

Magyar Államkincstár

(Fővárosi Törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Valsts atbalsts — LESD 107. panta 1. punkts — “Valsts atbalsta” jēdziens — Mājokļa atbalsts, kas pirms Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai piešķirts noteiktām mājsaimniecību kategorijām — Kredītiestāžu veikta atbalsta izmaksāšana, pretī saņemot valsts garantiju — LESD 108. panta 3. punkts — Pasākums, kas iepriekš nav paziņots Eiropas Komisijai — Prettiesiskums”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums

  1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Ierobežojumi – Atbalsta jēdziena interpretācija – Ietveršana

    (LESD 108. un 267. pants)

  2. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Ekskluzīva kompetence – Valsts tiesu kompetence – Ierobežojumi

    (LESD 107. un 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta i) apakšpunkts)

  3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Aizdevumu mājokļu iegādei atmaksas garantija, kas paredz pārskaitījumu vispārējā budžetā ieskaitīšanu – Ietveršana

    (LESD 107. panta 1. punkts)

  4. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Aizdevumu mājokļu iegādei atmaksas garantija, no kuras labumu gūst visa saimniecības nozare – Ietveršana

    (LESD 107. panta 1. punkts)

  5. Valsts atbalsts – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Konkurences apdraudējums – Aizdevumu mājokļu iegādei valsts atmaksas garantija – Priekšrocības piešķiršana attiecīgajai nozarei – Nepieļaujamība

    (LESD 107. panta 1. punkts)

  6. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Pasākums, kuru atbilstoši attiecīgās dalībvalsts pievienošanas aktam nevar atzīt par pastāvošu atbalstu – Atzīšana par pastāvošu atbalstu – Īstenošanas aizliegums pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas – Apjoms – Valsts tiesu pienākumi – Pienākums uzdot atgūt nelikumīgo atbalstu

    (LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 3. punkts)

  7. Valsts atbalsts – Atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punkta a paredzētās procesuālās normas – Valsts tiesu pienākumi – Pienākums uzdot atgūt nelikumīgo atbalstu – Saņēmējiem pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi – Neesamība

    (LESD 108. panta 3. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 26.–32. punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 35.–37. punktu)

  3.  Valsts garantija, ko veido valsts iestāžu pienākums, pastāvot zināmiem nosacījumiem, atmaksāt kredītiestādei 80 % no kapitāla summas un procentiem attiecībā uz subsidētiem aizdevumiem, kurus šī kredītiestāde izmaksājusi un kuri kļuvuši neatgūstami, aizdevumiem, kas piešķirti kā atbalsts jauniem cilvēkiem mājokļu iegādei un kā atbalsts atbilstoši iepriekšējai nodokļu atmaksāšanas sistēmai, a priori ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja summas, kas pieprasītas, atsaucoties uz garantiju, tiek ieskaitītas vispārējā budžetā un piešķirtas no valsts līdzekļiem.

    (sal. ar 42. un 43. punktu un rezolutīvo daļu)

  4.  Turklāt atbalsts var būt selektīvs no EKL 107. panta 1. punkta viedokļa, pat ja tas attiecas uz visu saimniecisko nozari. Šajā ziņā var tikt uzskatīta par selektīvu valsts garantija, ko veido pienākums, pastāvot zināmiem nosacījumiem, atmaksāt kredītiestādei 80 % no kapitāla summas un procentiem attiecībā uz subsidētiem aizdevumiem, kurus šī kredītiestāde izmaksājusi un kuri kļuvuši neatgūstami, aizdevumiem, kas piešķirti kā atbalsts jauniem cilvēkiem mājokļu iegādei un kā atbalsts atbilstoši iepriekšējai nodokļu atmaksāšanas sistēmai, ja ar šo garantiju tiek dots labums vienīgi kredītiestāžu nozarei.

    Tomēr iesniedzējtiesai konkrētāk jānovērtē šādas garantijas selektīvais raksturs, nosakot tostarp, vai pēc valsts dekrēta, kas bija šīs garantijas izveidošanas pamatā, grozījumiem šī garantija var tikt piešķirta citiem saimnieciskās darbības subjektiem, nevis tikai kredītiestādēm un, ja tas tā ir, vai šis apstāklis var likt apšaubīt šīs garantijas selektīvo raksturu.

    (sal. ar 49.–52. punktu un rezolutīvo daļu)

  5.  Valsts garantija, ko veido pienākums, pastāvot zināmiem nosacījumiem, atmaksāt kredītiestādei 80 % no kapitāla summas un procentiem attiecībā uz subsidētiem aizdevumiem, kurus šī kredītiestāde izmaksājusi un kuri kļuvuši neatgūstami, aizdevumiem, kas piešķirti kā atbalsts jauniem cilvēkiem mājokļu iegādei un kā atbalsts atbilstoši iepriekšējai nodokļu atmaksāšanas sistēmai, ļauj kredītiestādēm noslēgt aizdevumus, neuzņemoties to finansiālo risku. Tādējādi kredītiestādēm, kas noslēgušas pilnvarojuma līgumu, nav katrā ziņā jāpārbauda aizņēmēju maksātspēja, nedz arī jāparedz garantijas prēmija. Turklāt aizņēmēji visbiežāk šajās iestādēs lūdz papildu pakalpojumus, tādus kā norēķinu konta atvēršana. Tādējādi ar valsts garantiju šīm iestādēm tiek piešķirta priekšrocība, jo ar to tiek palielināta šo iestāžu klientūra un to ieņēmumi.

    No tā izriet, ka valsts garantija nostiprina kredītiestāžu stāvokli attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem un citās dalībvalstīs reģistrētiem saimnieciskās darbības subjektiem apgrūtina attiecīgās valsts tirgū. Tādējādi šī garantija var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un radīt konkurences izkropļojumus LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

    (sal. ar 57. –59. punktu un rezolutīvo daļu)

  6.  Ja pasākums, kas joprojām ir piemērojams pēc dalībvalsts pievienošanās Savienībai un ir valsts atbalsts, neatbilst ne šīs dalībvalsts pievienošanās Savienībai aktā, ne Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 93. panta piemērošanai – kas piemērojama LESD 108. pantam – 1. panta b) punktā paredzētajiem nosacījumiem atzīšanai par pastāvošu atbalstu, tas ir uzskatāms par jaunu atbalstu. Tādējādi šāds pasākums ir iepriekš jāpaziņo Komisijai un tas nevar tikt īstenots, pirms procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.

    Šādos apstākļos, ja valsts tiesa valsts garantiju kvalificē kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, šāda garantija ir uzskatāma par jaunu atbalstu un tādējādi uz to attiecas iepriekšējas paziņošanas Komisijai pienākums atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam. Iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, vai attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šo pienākumu, un, ja tas tā nav, šī garantija jāatzīst par nelikumīgu.

    Attiecībā uz sekām, kas izriet no šāda nelikumīguma, tās ir šī atbalsta pārtraukšana, to atgūstot nolūkā atjaunot iepriekšējo situāciju. Atmaksājot atbalstu, tā saņēmējs zaudē iegūtās priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem tirgū, un, līdz ar to, tiek atjaunots stāvoklis, kāds pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas. Tā kā ārkārtēji apstākļi nepamato nelikumīgā atbalsta neatmaksāšanu, valsts tiesai principā ir pienākums uzdot atbalstu atgūt atbilstoši tās valsts tiesībām.

    (sal. ar 62. un 66.–73. punktu un rezolutīvo daļu

  7.  Valsts atbalsta jomā, pieņemot, ka Komisija nākotnē pieņemamā galīgā lēmumā atzītu garantiju par aizdevumu mājokļa iegādei atmaksāšanu, ko dalībvalsts piešķīrusi pirms pievienošanās Savienībai un kas pēc tam ir pārbaudīta kā jauns atbalsts, par saderīgu ar iekšējo tirgu, valsts tiesai saglabājas pienākums atbilstoši valsts tiesībām uzdot atgūt šo atbalstu. Šī Komisijas galīgā lēmuma sekas nav īstenošanas aktu, kas bija nelikumīgi tā iemesla dēļ, ka tie ir tikuši pieņemti, pārkāpjot LESD 108. pantā noteikto aizliegumu, vēlāka padarīšana par likumīgiem, un pretējā gadījumā tiktu apdraudēta LESD 108. panta 3. punkta pēdējā teikuma tiešā iedarbība un neievērotas indivīdu tiesības, kuras aizsargāt ir valsts tiesu uzdevums. Jebkāda cita interpretācija atbalstītu to, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro šī panta 3. punkta pēdējo teikumu, un tam liegtu tā lietderīgo iedarbību.

    It īpaši attiecībā uz valsts garantijas saņēmējiem, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar LESD 108. pantu veiktās valsts atbalsta kontroles obligāto raksturu, pirmkārt, uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, principā tiesiskā paļāvība par to, ka atbalsts ir likumīgs, varētu būt tikai tad, ja atbalsts piešķirts, ievērojot šajā pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, par to iepriekš nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējam tajā laikā nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība attiecībā uz atbalsta piešķiršanas likumību.

    No tā izriet, ka šādas valsts garantijas, kas piešķirta, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un kas tādējādi ir nelikumīga, saņēmējiem atbilstoši Savienības tiesībām nav nekādu tiesību aizsardzības līdzekļu.

    (sal. ar 76.–79. punktu un rezolutīvo daļu)


Lieta C‑672/13

OTP Bank Nyrt

pret

Magyar Állam

un

Magyar Államkincstár

(Fővárosi Törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Valsts atbalsts — LESD 107. panta 1. punkts — “Valsts atbalsta” jēdziens — Mājokļa atbalsts, kas pirms Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai piešķirts noteiktām mājsaimniecību kategorijām — Kredītiestāžu veikta atbalsta izmaksāšana, pretī saņemot valsts garantiju — LESD 108. panta 3. punkts — Pasākums, kas iepriekš nav paziņots Eiropas Komisijai — Prettiesiskums”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums

  1. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Ierobežojumi — Atbalsta jēdziena interpretācija — Ietveršana

    (LESD 108. un 267. pants)

  2. Valsts atbalsts — Pastāvošs un jauns atbalsts — Novērtējums, ko veic Komisija — Ekskluzīva kompetence — Valsts tiesu kompetence — Ierobežojumi

    (LESD 107. un 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta i) apakšpunkts)

  3. Valsts atbalsts — Jēdziens — Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi — Aizdevumu mājokļu iegādei atmaksas garantija, kas paredz pārskaitījumu vispārējā budžetā ieskaitīšanu — Ietveršana

    (LESD 107. panta 1. punkts)

  4. Valsts atbalsts — Jēdziens — Pasākuma selektīvais raksturs — Aizdevumu mājokļu iegādei atmaksas garantija, no kuras labumu gūst visa saimniecības nozare — Ietveršana

    (LESD 107. panta 1. punkts)

  5. Valsts atbalsts — Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm — Konkurences apdraudējums — Aizdevumu mājokļu iegādei valsts atmaksas garantija — Priekšrocības piešķiršana attiecīgajai nozarei — Nepieļaujamība

    (LESD 107. panta 1. punkts)

  6. Valsts atbalsts — Pastāvošs un jauns atbalsts — Pasākums, kuru atbilstoši attiecīgās dalībvalsts pievienošanas aktam nevar atzīt par pastāvošu atbalstu — Atzīšana par pastāvošu atbalstu — Īstenošanas aizliegums pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas — Apjoms — Valsts tiesu pienākumi — Pienākums uzdot atgūt nelikumīgo atbalstu

    (LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 3. punkts)

  7. Valsts atbalsts — Atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punkta a paredzētās procesuālās normas — Valsts tiesu pienākumi — Pienākums uzdot atgūt nelikumīgo atbalstu — Saņēmējiem pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi — Neesamība

    (LESD 108. panta 3. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 26.–32. punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 35.–37. punktu)

  3.  Valsts garantija, ko veido valsts iestāžu pienākums, pastāvot zināmiem nosacījumiem, atmaksāt kredītiestādei 80 % no kapitāla summas un procentiem attiecībā uz subsidētiem aizdevumiem, kurus šī kredītiestāde izmaksājusi un kuri kļuvuši neatgūstami, aizdevumiem, kas piešķirti kā atbalsts jauniem cilvēkiem mājokļu iegādei un kā atbalsts atbilstoši iepriekšējai nodokļu atmaksāšanas sistēmai, a priori ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja summas, kas pieprasītas, atsaucoties uz garantiju, tiek ieskaitītas vispārējā budžetā un piešķirtas no valsts līdzekļiem.

    (sal. ar 42. un 43. punktu un rezolutīvo daļu)

  4.  Turklāt atbalsts var būt selektīvs no EKL 107. panta 1. punkta viedokļa, pat ja tas attiecas uz visu saimniecisko nozari. Šajā ziņā var tikt uzskatīta par selektīvu valsts garantija, ko veido pienākums, pastāvot zināmiem nosacījumiem, atmaksāt kredītiestādei 80 % no kapitāla summas un procentiem attiecībā uz subsidētiem aizdevumiem, kurus šī kredītiestāde izmaksājusi un kuri kļuvuši neatgūstami, aizdevumiem, kas piešķirti kā atbalsts jauniem cilvēkiem mājokļu iegādei un kā atbalsts atbilstoši iepriekšējai nodokļu atmaksāšanas sistēmai, ja ar šo garantiju tiek dots labums vienīgi kredītiestāžu nozarei.

    Tomēr iesniedzējtiesai konkrētāk jānovērtē šādas garantijas selektīvais raksturs, nosakot tostarp, vai pēc valsts dekrēta, kas bija šīs garantijas izveidošanas pamatā, grozījumiem šī garantija var tikt piešķirta citiem saimnieciskās darbības subjektiem, nevis tikai kredītiestādēm un, ja tas tā ir, vai šis apstāklis var likt apšaubīt šīs garantijas selektīvo raksturu.

    (sal. ar 49.–52. punktu un rezolutīvo daļu)

  5.  Valsts garantija, ko veido pienākums, pastāvot zināmiem nosacījumiem, atmaksāt kredītiestādei 80 % no kapitāla summas un procentiem attiecībā uz subsidētiem aizdevumiem, kurus šī kredītiestāde izmaksājusi un kuri kļuvuši neatgūstami, aizdevumiem, kas piešķirti kā atbalsts jauniem cilvēkiem mājokļu iegādei un kā atbalsts atbilstoši iepriekšējai nodokļu atmaksāšanas sistēmai, ļauj kredītiestādēm noslēgt aizdevumus, neuzņemoties to finansiālo risku. Tādējādi kredītiestādēm, kas noslēgušas pilnvarojuma līgumu, nav katrā ziņā jāpārbauda aizņēmēju maksātspēja, nedz arī jāparedz garantijas prēmija. Turklāt aizņēmēji visbiežāk šajās iestādēs lūdz papildu pakalpojumus, tādus kā norēķinu konta atvēršana. Tādējādi ar valsts garantiju šīm iestādēm tiek piešķirta priekšrocība, jo ar to tiek palielināta šo iestāžu klientūra un to ieņēmumi.

    No tā izriet, ka valsts garantija nostiprina kredītiestāžu stāvokli attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem un citās dalībvalstīs reģistrētiem saimnieciskās darbības subjektiem apgrūtina attiecīgās valsts tirgū. Tādējādi šī garantija var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un radīt konkurences izkropļojumus LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

    (sal. ar 57. –59. punktu un rezolutīvo daļu)

  6.  Ja pasākums, kas joprojām ir piemērojams pēc dalībvalsts pievienošanās Savienībai un ir valsts atbalsts, neatbilst ne šīs dalībvalsts pievienošanās Savienībai aktā, ne Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 93. panta piemērošanai – kas piemērojama LESD 108. pantam – 1. panta b) punktā paredzētajiem nosacījumiem atzīšanai par pastāvošu atbalstu, tas ir uzskatāms par jaunu atbalstu. Tādējādi šāds pasākums ir iepriekš jāpaziņo Komisijai un tas nevar tikt īstenots, pirms procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.

    Šādos apstākļos, ja valsts tiesa valsts garantiju kvalificē kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, šāda garantija ir uzskatāma par jaunu atbalstu un tādējādi uz to attiecas iepriekšējas paziņošanas Komisijai pienākums atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam. Iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, vai attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šo pienākumu, un, ja tas tā nav, šī garantija jāatzīst par nelikumīgu.

    Attiecībā uz sekām, kas izriet no šāda nelikumīguma, tās ir šī atbalsta pārtraukšana, to atgūstot nolūkā atjaunot iepriekšējo situāciju. Atmaksājot atbalstu, tā saņēmējs zaudē iegūtās priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem tirgū, un, līdz ar to, tiek atjaunots stāvoklis, kāds pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas. Tā kā ārkārtēji apstākļi nepamato nelikumīgā atbalsta neatmaksāšanu, valsts tiesai principā ir pienākums uzdot atbalstu atgūt atbilstoši tās valsts tiesībām.

    (sal. ar 62. un 66.–73. punktu un rezolutīvo daļu

  7.  Valsts atbalsta jomā, pieņemot, ka Komisija nākotnē pieņemamā galīgā lēmumā atzītu garantiju par aizdevumu mājokļa iegādei atmaksāšanu, ko dalībvalsts piešķīrusi pirms pievienošanās Savienībai un kas pēc tam ir pārbaudīta kā jauns atbalsts, par saderīgu ar iekšējo tirgu, valsts tiesai saglabājas pienākums atbilstoši valsts tiesībām uzdot atgūt šo atbalstu. Šī Komisijas galīgā lēmuma sekas nav īstenošanas aktu, kas bija nelikumīgi tā iemesla dēļ, ka tie ir tikuši pieņemti, pārkāpjot LESD 108. pantā noteikto aizliegumu, vēlāka padarīšana par likumīgiem, un pretējā gadījumā tiktu apdraudēta LESD 108. panta 3. punkta pēdējā teikuma tiešā iedarbība un neievērotas indivīdu tiesības, kuras aizsargāt ir valsts tiesu uzdevums. Jebkāda cita interpretācija atbalstītu to, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro šī panta 3. punkta pēdējo teikumu, un tam liegtu tā lietderīgo iedarbību.

    It īpaši attiecībā uz valsts garantijas saņēmējiem, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar LESD 108. pantu veiktās valsts atbalsta kontroles obligāto raksturu, pirmkārt, uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, principā tiesiskā paļāvība par to, ka atbalsts ir likumīgs, varētu būt tikai tad, ja atbalsts piešķirts, ievērojot šajā pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, par to iepriekš nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējam tajā laikā nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība attiecībā uz atbalsta piešķiršanas likumību.

    No tā izriet, ka šādas valsts garantijas, kas piešķirta, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un kas tādējādi ir nelikumīga, saņēmējiem atbilstoši Savienības tiesībām nav nekādu tiesību aizsardzības līdzekļu.

    (sal. ar 76.–79. punktu un rezolutīvo daļu)