Lieta C‑619/13 P

Mamoli Robinetteria SpA

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Aizliegtas vienošanās – Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi – Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – Iecietības programma – Regula (EK) Nr. 1/2003 – 23. panta 2. punkts – Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma – Neierobežotas kompetences īstenošana

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums

  1. Tiesvedība–Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā–Nosacījumi–Pamats, kas balstīts uz apstākļiem, kuri kļuvuši zināmi tiesvedības laikā–Neesamība–Esoša pamata paplašināšana–Paplašināšanas neesamība–Nepieņemamība

    (1991. gada Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

  2. Apelācijas sūdzība–Pamati–Pamats, kas vērsts pret pakārtojošu fakta konstatējumu–Neefektīvs pamats–Noraidīšana

    (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

  3. Apelācijas sūdzība–Pamati–Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana–Nepietiekami precīzs pamats–Nepieņemamība

    (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

  4. Apelācijas sūdzība–Pamati–Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana–Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana–Nepieņemamība

    (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 169. panta 2. punkts)

  5. Konkurence–Savienības tiesību normas–Komisijas paziņojumi par sadarbību un par atbrīvojumu no naudas soda un tā apmēra samazināšanu–Spēkā esamība

    (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts, Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

  6. Apelācijas sūdzība–Pamati–Kļūdains faktu vērtējums–Nepieņemamība–Pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu–Pienākuma norādīt pamatojumu izpildes pārbaude Tiesā–Ietveršana

    (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

  7. Apelācijas sūdzība–Pamati–Nepietiekams pamatojums–Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums–Pieļaujamība–Nosacījumi

    (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

  8. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Maksimālais apmērs–Maksimālā apmēra piemērošana visiem sodītajiem uzņēmumiem, kas piedalījušies vienā un tajā pašā pārkāpumā–Samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums–Neesamība

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)

  9. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Kritēriji–Pārkāpuma smagums–Vērtējuma elementi

    (LESD 101. pants, Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 22. un 25. punkts)

  10. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Pārbaude tiesā–Savienības tiesas neierobežota kompetence–Tvērums–Ierobežojums–Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana–Attiecīgajiem uzņēmumiem raksturīgo atšķirību un apstākļu ņemšana vērā

    (LESD 101. panta 1. punkts, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13., 19.–22., 25., 28. un 29. punkts)

  11. Apelācijas sūdzība–Pamati–Sprieduma motīvu daļa, kurā pieļauts Savienības tiesību pārkāpums–Ar citiem juridiskiem apsvērumiem pamatota rezolutīvā daļa–Noraidīšana

    (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

  12. Tiesvedība–Pierādījumu savākšanas pasākumi–Liecinieku nopratināšana–Vispārējās tiesas rīcības brīvība

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 30. –35. punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 37. un 38. punktu)

  3.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 42. un 50. punktu)

  4.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 43., 44. un 62. punktu)

  5.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 51. –55. punktu)

  6.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 63.–65. un 113. punktu)

  7.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 66. –69. punktu)

  8.  10 % apgrozījuma maksimālā apmēra, kas paredzēts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta otrajā daļā, mērķis ir novērst, ka tiek uzlikti naudas sodi, kurus – kā to ir iespējams paredzēt – uzņēmumi nebūs spējīgi samaksāt, ņemot vērā to lielumu, kas – kaut arī aptuveni un neprecīzi – ir noteikts atkarībā no uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Jautājums tātad ir par robežu, kas vienādi ir piemērojama visiem uzņēmumiem un kas ir noteikta atkarībā no katra uzņēmuma lieluma, lai novērstu pārmērīgu un nesamērīgu naudas sodu uzlikšanu. Šai augšējai robežai ir atšķirīgs un neatkarīgs mērķis salīdzinājumā ar to, kāds izvirzīts pārkāpuma smaguma un ilguma kritērijiem.

    No tā izriet, ka naudas sodu noteikšana 10 % apmērā no to attiecīgā apgrozījuma visiem sodītajiem uzņēmumiem, kas piedalījušies vienā un tajā pašā pārkāpumā, lai gan tas izriet vienīgi no Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētās augšējās robežas piemērošanas, nerada samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

    (skat. 83. –85. punktu)

  9.  Kaut arī, lai novērtētu pārkāpuma smagumu un tādējādi noteiktu uzliekamā naudas soda apmēru, var tikt ņemts vērā it īpaši pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs un tā skarto produktu apakšgrupu skaits, apstāklis, ka kāda pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs ir plašāks un produktu skaits ir lielāks nekā cita pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs un produktu skaits, obligāti nenozīmē, ka šis pirmais pārkāpums – aplūkots kopumā un it īpaši ņemot vērā tā būtību – ir uzskatāms par smagāku nekā otrais pārkāpums un par tādu, kas līdz ar to attaisno lielāka “papildsummas” koeficienta noteikšanu nekā tas koeficients, kas ir izmantots, lai aprēķinātu naudas sodu par šo otro pārkāpumu.

    (skat. 101. punktu)

  10.  Vispārējai tiesai ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, īstenojot savu neierobežoto kompetenci attiecībā uz Komisijas lēmumu, ar kuru uzliek naudas sodus. Proti, šādas kompetences īstenošana, nosakot uzņēmumiem uzliekamo naudas sodu apmēru, nedrīkst radīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies nolīgumā vai saskaņotās darbībās, kas ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam.

    Lai novērtētu pārkāpuma smagumu, atšķirību starp uzņēmumiem, kas bijuši vienas un tās pašas aizliegtās vienošanās dalībnieki, ņemšanai vērā, īpaši ievērojot to attiecīgās dalības ģeogrāfisko mērogu, nav katrā ziņā jānotiek “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficientu noteikšanas laikā, bet tā var notikt citā naudas soda aprēķināšanas stadijā, piemēram, pielāgojot pamatsummu atkarībā no atbildību mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 28. un 29. punktu. Šādas atšķirības var parādīties arī caur pārdošanas apjoma vērtību, kas izmantota, lai aprēķinātu naudas soda pamatsummu, jo šī vērtība attiecībā uz katru uzņēmumu dalībnieku atspoguļo tā dalības attiecīgajā pārkāpumā nozīmi saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu, kas naudas soda apmēra aprēķināšanas vajadzībām kā sākumpunktu ļauj izmantot summu, kura atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmi un uzņēmuma īpatsvaru tajā.

    (skat. 103. –105. punktu)

  11.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 107. un 108. punktu)

  12.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 117. –120. punktu)