Lieta C‑604/13 P

Aloys F. Dornbracht GmbH & Co. KG

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Aizliegtas vienošanās – Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi – Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – Regula (EK) Nr. 1/2003 – 23. panta 2. punkts – Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Atpakaļejoša spēka aizlieguma princips – Neierobežotās kompetences īstenošana – Pārmērīgs tiesvedības ilgums

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums

  1. Konkurence–Naudas sodi–Summa–Noteikšana–Maksimālais apmērs–Aprēķināšana–Atšķirība starp naudas soda galīgo summu un starpsummu–Sekas

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)

  2. Apelācija–Pamati–Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana–Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana–Nepieņemamība

    (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

  3. Eiropas Savienības tiesības–Principi–Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums–Piemērošanas joma–Naudas sods par konkurences tiesību normu pārkāpumu–Iekļaušana–Iespējams pārkāpums, kas pieļauts, Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai piemērojot pārkāpumam, kas ir izdarīts pirms to pieņemšanas–Ar Pamatnostādnēm izdarīto grozījumu paredzamība–Pārkāpuma neesamība

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

  4. Konkurence–Naudas sodi–Summa–Pārbaude tiesā–Neierobežota kompetence–Tiesiskuma pārbaude–Piemērojamība un ierobežojumi–Neierobežota kompetence, strikti to ierobežojot līdz uzliktā naudas soda noteikšanai

    (LESD 261. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

  5. Tiesvedība–Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā–Nosacījumi–Esoša pamata paplašināšana–Paplašināšanas neesamība–Nepieņemamība

    (Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 48. panta 2. punkts)

  6. Apelācija–Tiesas kompetence–Vispārējās tiesas vērtējuma par uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Līgumā ietvertās konkurences tiesību normas, uzliktu naudas sodu apmēru taisnīguma apsvērumu dēļ apšaubīšana–Izslēgšana

    (LESD 256. un 261. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

  7. Konkurence–Naudas sodi–Summa–Noteikšana–Pamatsummas noteikšana–Pārkāpuma smagums–Iestāšanās maksa–Vērā ņemami faktori

    (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 21., 23. un 25. punkts)

  8. Konkurence–Naudas sodi–Summa–Noteikšana–Pārbaude tiesā–Savienības tiesas neierobežota kompetence–Apjoms–Robežas–Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana–Attiecīgajiem uzņēmumiem raksturīgo atšķirību un apstākļu ņemšana vērā

    (LESD 101. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 13., 19.–22., 25., 28. un 29. punkts)

  9. Apelācija–Pamati–Nepietiekams pamatojums–Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums–Pieļaujamība–Nosacījumi

    (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 81. pants)

  10. Tiesvedība–Procesa ilgums Vispārējā tiesā–Saprātīgs termiņš–Tiesvedība par konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību–Saprātīga termiņa neievērošana–Sekas

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

  11. Tiesvedība–Procesa ilgums Vispārējā tiesā–Saprātīgs termiņš–Tiesvedība par konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību–Saprātīga termiņa neievērošana–Sekas–Ārpuslīgumiskā atbildība, kas tiek izsekota, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību

    (LESD 256. panta 1. punkts, 268. pants un 340. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

  1.  Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienīgi uzliktā naudas soda galīgajam apmēram ir jāatbilst šajā tiesību normā paredzētajam 10 % maksimālajam apmēram un ka ar šo tiesību normu Komisijai dažādos naudas soda apmēra noteikšanas posmos nav liegts noteikt šo maksimālo apmēru pārsniedzošu starpsummu, ja vien ar naudas soda galīgo apmēru minētais maksimālais apmērs netiek pārsniegts.

    Fakts, ka, piemērojot šīs regulas 23. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto 10 % ierobežojumu no apgrozījuma, noteikti faktori, tādi kā pārkāpuma smagums un ilgums, faktiski neiedarbojas uz uzliktā naudas soda apmēru, ir vienkārši sekas, kas izriet no šīs augstākās robežas piemērošanas galīgajai summai.

    Tātad runa ir par robežu, kas vienādi ir piemērojama visiem uzņēmumiem un kas ir noteikta atkarībā no katra uzņēmuma lieluma, lai novērstu pārmērīgu un nesamērīgu naudas sodu uzlikšanu. Šai augšējai robežai ir atšķirīgs un neatkarīgs mērķis salīdzinājumā ar to, kāds izvirzīts pārkāpuma smaguma un ilguma kritērijiem.

    (skat. 22., 23., 25. punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 32., 33. punktu)

  3.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 42., 43. punktu)

  4.  Komisijas lēmumu, kas attiecas uz LESD 101 un 102. panta piemērošanas procedūrām, pārbaudes tiesā sistēma sastāv no LESD 263. pantā noteiktās iestāžu tiesību aktu likumības pārbaudi, ko saskaņā ar LESD 261. pantu pēc prasītāju pieprasījuma var papildināt ar Vispārējās tiesas īstenotu neierobežoto kompetenci attiecībā uz šajā jomā Komisijas noteiktām sankcijām.

    Vispārējās tiesas neierobežotās kompetences tvērums atšķirībā no LESD 263. pantā paredzētās likumības pārbaudes ir strikti ierobežots līdz naudas soda apmēra noteikšanai. Tā attiecas vienīgi uz tās vērtējumu par Komisijas uzlikto naudas sodu, izņemot jebkurus citus grozījumus pārkāpumu veidojošo elementu daļās, ko Komisija likumīgi ir konstatējusi Vispārējās tiesas izskatīšanā nonākušajā lēmumā.

    (skat. 52., 53. punktu)

  5.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 58. punktu)

  6.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 66. punktu)

  7.  Lai noteiktu par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliktu naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā pārkāpuma ilgums un visi apstākļi, kas pēc sava rakstura ietilpst pārkāpuma smaguma vērtējumā. Apstākļiem, kas varētu ietekmēt pārkāpumu smaguma novērtējumu, ir pieskaitāma katra uzņēmuma rīcība, katra uzņēmuma loma aizliegtās vienošanās izveidē, labums, ko tie varēja gūt no tās, to lielums un attiecīgo preču vērtība, kā arī risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienības mērķiem.

    Runājot par slepenu aizliegto vienošanos ar mērķi saskaņot attiecīgo trīs preču apakšgrupu nākotnes cenu paaugstināšanu Vācijas un Austrijas teritorijā, 15 % koeficienti par “pārkāpuma smagumu” un “papildsummu” var būt pamatoti, ievērojot kaut vai tikai attiecīgā pārkāpuma raksturu, jo šis pārkāpums ir uzskatāms par vienu no vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 23. punkta izpratnē un šāda likme atbilst viszemākajai likmei tādu sodu skalā, kas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm ir paredzēti par šādiem pārkāpumiem.

    (skat. 67., 68., 72., 75. punktu)

  8.  Vienlīdzīgas attieksmes princips Vispārējai tiesai ir jāievēro, ne tikai veicot Komisijas lēmuma par naudas soda piemērošanu tiesiskuma pārbaudi, bet arī īstenojot savu neierobežoto kompetenci. Proti, šādas kompetences īstenošana, nosakot uzņēmumiem uzliekamo naudas sodu apmēru, nedrīkst radīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies nolīgumā vai saskaņotās darbībās, kas ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam.

    Lai novērtētu pārkāpuma smagumu, saskaņā ar šo principu atšķirību starp uzņēmumiem, kas bijuši vienas un tās pašas aizliegtās vienošanās dalībnieki, ņemšanai vērā, īpaši ievērojot to attiecīgās dalības ģeogrāfisko mērogu, nav katrā ziņā jānotiek “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficientu noteikšanas laikā, bet tā var notikt citā naudas soda aprēķināšanas stadijā, piemēram, pielāgojot pamatsummu atkarībā no atbildību mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 28. un 29. punktu. Šādas atšķirības var parādīties arī caur pārdošanas apjoma vērtību, kas izmantota, lai aprēķinātu naudas soda pamatsummu, jo šī vērtība attiecībā uz katru uzņēmumu dalībnieku atspoguļo tā dalības attiecīgajā pārkāpumā nozīmi saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu, kas naudas soda apmēra aprēķināšanas vajadzībām kā sākumpunktu ļauj izmantot summu, kura atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmi un uzņēmuma īpatsvaru tajā.

    (skat. 78.–80. punktu)

  9.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 84.–86. punktu)

  10.  Ja nav nekādu norāžu, ka šāds tiesvedības ilgums Vispārējā tiesā būtu ietekmējis strīda iznākumu, saprātīga lietas izskatīšanas termiņa neievērošana nevar būt pamats pārsūdzēta sprieduma atcelšanai. Tas tā ir tāpēc, ka gadījumā, ja nolēmuma nepieņemšana saprātīgā termiņā nav ietekmējusi strīda iznākumu, ar apstrīdētā sprieduma atcelšanu netiktu kompensēts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa pārkāpums, ko ir pieļāvusi Vispārējā tiesa.

    (skat. 94. punktu)

  11.  Tas, ka Savienības tiesa ir pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. panta otrajā daļā tai uzlikto pienākumu laikus izskatīt tās izskatīšanai nodotās lietas, ir sodāms ar Vispārējā tiesā celtu prasību par zaudējumu atlīdzību, jo šāda prasība ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis. Tādējādi prasību atlīdzināt kaitējumu, ko radījis tas, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu, nevar iesniegt tieši Tiesai apelācijas ietvaros, bet tā jāceļ pašā Vispārējā tiesā.

    Vispārējai tiesai, kurai ir kompetence atbilstoši LESD 256. panta 1. punktam un kurā celta prasība par zaudējumu atlīdzību, jālemj par šo prasību citā iztiesāšanas sastāvā, kas ir atšķirīgs no tā, kādā tika izskatīts strīds, ar kuru saistītās tiesvedības ilgums tiek kritizēts.

    Šādā gadījumā, tiklīdz ir acīmredzams, ka Vispārējā tiesa ir pietiekami nopietni pārkāpusi savu pienākumu izskatīt lietu saprātīgā termiņā, un šajā ziņā lietas dalībniekiem nav jāsniedz pierādījumi, Tiesa var to konstatēt.

    (skat. 97.–99. punktu)