Lieta C‑537/13

Birutė Šiba

pret

Arūnas Devėnas

(Lietuvos Aukščiausiasis Teismas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 93/13/EEK — Piemērošanas joma — Patērētāju līgumi — Starp advokātu un patērētāju noslēgts līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu”

Kopsavilkums – Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 15. janvāra spriedums

  1. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piemērošanas joma – Starp advokātu un fizisku personu noslēgts līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu – Iekļaušana

    (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. apsvērums un 2. panta b) un c) punkts)

  2. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Mērķis – Vājākā lietas dalībnieka aizsardzība – Piemērošana līgumos par juridisko pakalpojumu sniegšanu

    (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. apsvērums)

  3. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piemērošanas joma – Līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanas publiskā vai privātā rakstura ietekme – Neesamība – Izņēmums – Apspriestie noteikumi līgumos par juridisko pakalpojumu sniegšanu

    (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. un 14. apsvērums un 2. panta c) punkts)

  4. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Negodīgs noteikums 3. panta izpratnē – Valsts tiesas vērtējums – Kritēriji

    (Padomes Direktīvas 93/13 4. panta 1. punkts un 5. pants)

  1.  Direktīva 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama tādiem standarta līgumiem par juridisko pakalpojumu sniegšanu, kurus advokāts ir noslēdzis ar fizisku personu, kura nedarbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju.

    Kā norādīts Direktīvas 93/13 preambulas desmitajā apsvērumā, vienveidīgas normas par negodīgiem noteikumiem būtu jāpiemēro visiem starp pārdevējiem vai piegādātājiem un patērētājiem noslēgtajiem līgumiem, kas definēti Direktīvas 93/13 2. panta b) un c) punktā. Tādējādi, atsaucoties uz līgumslēdzēju statusu – atkarībā no tā, vai tie šo līgumu slēdz profesionālas darbības ietvaros vai nē –, Direktīvā 93/13 ir definēti līgumi, kuriem tā ir piemērojama. Tādējādi advokāts, kurš savas profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību sniedz juridiskos pakalpojumus fiziskai personai privātos nolūkos, ir pārdevējs vai piegādātājs Direktīvas 93/13 2. panta c) punkta izpratnē. Līdz ar to uz līgumu par šādu pakalpojumu sniegšanu ir attiecināms šajā direktīvā noteiktais regulējums.

    (sal. ar 20., 21., 24. un 35. punktu un rezolutīvo daļu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 22. un 23. punktu)

  3.  Ņemot vērā patērētāju aizsardzības mērķi, kas tiek sasniegts ar Direktīvu 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, pārdevēja vai piegādātāja darbību publiskais vai privātais raksturs vai viņa īpašais uzdevums nevar noteikt jautājumu par minētās direktīvas pašu piemērojamību. Direktīvas 93/13 2. panta c) punkts ir attiecināms uz jebkuru profesionālo darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir publiska vai privāta, un tādējādi, kā norādīts tās preambulas četrpadsmitajā apsvērumā, šo direktīvu piemēro arī publiska rakstura amatiem, nodarbošanās un profesijām.

    Līdz ar to, runājot par juridiskajiem pakalpojumiem, kurus par atlīdzību sniedz advokāts, tas, ka advokātiem, veicot savu darbību, ir jānodrošina to attiecību ar “klientiem patērētājiem” konfidencialitātes ievērošana, nav šķērslis piemērot Direktīvu 93/13 attiecībā uz līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu standarta noteikumiem. Līgumu noteikumi, par kuriem nav bijušas atsevišķas apspriešanās, it īpaši tie, kuri ir sagatavoti vispārīgai lietošanai, paši par sevi neiekļauj personisku informāciju par advokātu klientiem, kuras atklāšana varētu apdraudēt advokāta profesijas noslēpumu. Protams, īpašs līguma noteikuma, it īpaši uz advokāta honorāriem attiecināma noteikuma, formulējums eventuāli varētu vismaz netieši atklāt atsevišķus advokāta un viņa klienta attiecību aspektus, kuriem būtu jāpaliek noslēpumā. Taču šāds noteikums tiktu apspriests atsevišķi, un tādējādi attiecībā uz to Direktīva 93/13 netiktu piemērota.

    (sal. ar 25., 28., 30. un 32. punktu)

  4.  Lai izvērtētu to līgumu negodīgumu, kuriem ir piemērojama Direktīva 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, šajos līgumos ietverto pakalpojumu raksturs ir jāņem vērā saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu, to lasot tās preambulas astoņpadsmitā apsvēruma gaismā. Šis vērtējums ir jāveic valsts tiesai, ņemot vērā šo raksturu un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti.

    Tādējādi attiecībā uz tādiem līgumiem par juridisko pakalpojumu sniegšanu valsts tiesai, izvērtējot līgumu noteikumu vienkāršo, skaidri saprotamo raksturu atbilstoši Direktīvas 93/13 5. panta pirmajam teikumam, ir jāņem vērā šo pakalpojumu īpašais raksturs un šaubu gadījumā priekšroka saskaņā ar šī panta otro teikumu ir jādod interpretācijai, kas ir vislabvēlīgākā patērētājam.

    (sal. ar 33. un 34. punktu)


Lieta C‑537/13

Birutė Šiba

pret

Arūnas Devėnas

(Lietuvos Aukščiausiasis Teismas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 93/13/EEK — Piemērošanas joma — Patērētāju līgumi — Starp advokātu un patērētāju noslēgts līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu”

Kopsavilkums – Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 15. janvāra spriedums

  1. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Piemērošanas joma — Starp advokātu un fizisku personu noslēgts līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu — Iekļaušana

    (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. apsvērums un 2. panta b) un c) punkts)

  2. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Mērķis — Vājākā lietas dalībnieka aizsardzība — Piemērošana līgumos par juridisko pakalpojumu sniegšanu

    (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. apsvērums)

  3. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Piemērošanas joma — Līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanas publiskā vai privātā rakstura ietekme — Neesamība — Izņēmums — Apspriestie noteikumi līgumos par juridisko pakalpojumu sniegšanu

    (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. un 14. apsvērums un 2. panta c) punkts)

  4. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Negodīgs noteikums 3. panta izpratnē — Valsts tiesas vērtējums — Kritēriji

    (Padomes Direktīvas 93/13 4. panta 1. punkts un 5. pants)

  1.  Direktīva 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama tādiem standarta līgumiem par juridisko pakalpojumu sniegšanu, kurus advokāts ir noslēdzis ar fizisku personu, kura nedarbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju.

    Kā norādīts Direktīvas 93/13 preambulas desmitajā apsvērumā, vienveidīgas normas par negodīgiem noteikumiem būtu jāpiemēro visiem starp pārdevējiem vai piegādātājiem un patērētājiem noslēgtajiem līgumiem, kas definēti Direktīvas 93/13 2. panta b) un c) punktā. Tādējādi, atsaucoties uz līgumslēdzēju statusu – atkarībā no tā, vai tie šo līgumu slēdz profesionālas darbības ietvaros vai nē –, Direktīvā 93/13 ir definēti līgumi, kuriem tā ir piemērojama. Tādējādi advokāts, kurš savas profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību sniedz juridiskos pakalpojumus fiziskai personai privātos nolūkos, ir pārdevējs vai piegādātājs Direktīvas 93/13 2. panta c) punkta izpratnē. Līdz ar to uz līgumu par šādu pakalpojumu sniegšanu ir attiecināms šajā direktīvā noteiktais regulējums.

    (sal. ar 20., 21., 24. un 35. punktu un rezolutīvo daļu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 22. un 23. punktu)

  3.  Ņemot vērā patērētāju aizsardzības mērķi, kas tiek sasniegts ar Direktīvu 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, pārdevēja vai piegādātāja darbību publiskais vai privātais raksturs vai viņa īpašais uzdevums nevar noteikt jautājumu par minētās direktīvas pašu piemērojamību. Direktīvas 93/13 2. panta c) punkts ir attiecināms uz jebkuru profesionālo darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir publiska vai privāta, un tādējādi, kā norādīts tās preambulas četrpadsmitajā apsvērumā, šo direktīvu piemēro arī publiska rakstura amatiem, nodarbošanās un profesijām.

    Līdz ar to, runājot par juridiskajiem pakalpojumiem, kurus par atlīdzību sniedz advokāts, tas, ka advokātiem, veicot savu darbību, ir jānodrošina to attiecību ar “klientiem patērētājiem” konfidencialitātes ievērošana, nav šķērslis piemērot Direktīvu 93/13 attiecībā uz līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu standarta noteikumiem. Līgumu noteikumi, par kuriem nav bijušas atsevišķas apspriešanās, it īpaši tie, kuri ir sagatavoti vispārīgai lietošanai, paši par sevi neiekļauj personisku informāciju par advokātu klientiem, kuras atklāšana varētu apdraudēt advokāta profesijas noslēpumu. Protams, īpašs līguma noteikuma, it īpaši uz advokāta honorāriem attiecināma noteikuma, formulējums eventuāli varētu vismaz netieši atklāt atsevišķus advokāta un viņa klienta attiecību aspektus, kuriem būtu jāpaliek noslēpumā. Taču šāds noteikums tiktu apspriests atsevišķi, un tādējādi attiecībā uz to Direktīva 93/13 netiktu piemērota.

    (sal. ar 25., 28., 30. un 32. punktu)

  4.  Lai izvērtētu to līgumu negodīgumu, kuriem ir piemērojama Direktīva 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, šajos līgumos ietverto pakalpojumu raksturs ir jāņem vērā saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu, to lasot tās preambulas astoņpadsmitā apsvēruma gaismā. Šis vērtējums ir jāveic valsts tiesai, ņemot vērā šo raksturu un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti.

    Tādējādi attiecībā uz tādiem līgumiem par juridisko pakalpojumu sniegšanu valsts tiesai, izvērtējot līgumu noteikumu vienkāršo, skaidri saprotamo raksturu atbilstoši Direktīvas 93/13 5. panta pirmajam teikumam, ir jāņem vērā šo pakalpojumu īpašais raksturs un šaubu gadījumā priekšroka saskaņā ar šī panta otro teikumu ir jādod interpretācijai, kas ir vislabvēlīgākā patērētājam.

    (sal. ar 33. un 34. punktu)