—

Austrijas valdības vārdā – C. Pesendorfer, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann un D. Martin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “harta”) 21. panta, kā arī Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 2. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta un 6. panta 1. un 2. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums radās lietā starp G. Felber un Bundesministerin für Unterricht, Kunst und Kultur (federālā izglītības, mākslas un kultūras ministre, turpmāk tekstā – “Bundesministerin”) saistībā ar Bundesministerin atteikšanos viņa pensijas aprēķinos ņemt vērā mācību laiku, kas apritējis pirms G. Felber stāšanās civildienesta attiecībās.

3

Saskaņā ar Direktīvas 2000/78 1. pantu, “lai vienlīdzīgas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs, šīs direktīvas mērķis attiecībā uz nodarbinātību un profesiju ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ”.

4

Šīs direktīvas 2. pantā ir paredzēts:

“1.   Šajā direktīvā “vienlīdzīgas attieksmes princips” nozīmē to, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš 1. pantā minēts iemesls.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā:

[..].”

5

Minētās direktīvas 3. panta “Darbības joma” 1. un 3. punktā ir noteikts:

“1.   Nepārsniedzot Kopienas kompetenci, šo direktīvu piemēro visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz:

[..]

[..]

3.   Šī direktīva neattiecas uz nekādiem maksājumiem, ko veic saistībā ar valsts vai līdzīgām sistēmām, tostarp valsts sociālā nodrošinājuma vai sociālās aizsardzības sistēmām.”

6

Šīs pašas direktīvas 6. pants ir formulēts šādi:

“1.   Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.

Šāda dažāda attieksme cita starpā var ietvert:

[..]

2.   Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka vecuma noteikšana profesionālajām sociālā nodrošinājuma sistēmām, lai persona saņemtu pensiju vai invaliditātes pabalstu vai varētu pretendēt uz pensiju vai invaliditātes pabalstu, tostarp dažāda vecuma noteikšan[a] saskaņā ar šīm sistēmām darbiniekiem vai darbinieku grupām vai kategorijām un šādu sistēmu sakarā vecuma kritēriju izmantošana, lai faktiski aprēķinātu pabalstus, neveido diskrimināciju vecuma dēļ ar noteikumu, ka tā rezultātā nenotiek diskriminācija dzimuma dēļ.”

7

Direktīvas 2000/78 7. panta “Pozitīva darbība” 1. punktā ir paredzēts:

“Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē [profesionālu vienlīdzību], vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē nevienu dalībvalsti paredzēt vai saglabāt īpašus pasākumus, lai novērstu trūkumus vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar jebkuru no 1. pantā minētajiem iemesliem.”

8

1965. gada 18. novembra Federālā likuma par pensijām federācijas ierēdņiem, tos pārdzīvojušiem laulātajiem un ģimenes locekļiem 53., 54. un 56. pantā (1965. gada pensiju likums; Bundesgesetz über die Pensionsansprüche der Bundesbeamten, ihrer Hinterbliebenen und Angehörigen (Pensionsgesetz 1965); BGBl., 340/1965; turpmāk tekstā – “PG 1965”) redakcijā, kas bija spēkā faktu norises laikā, bija noteikts šādi:

“Vērā ņemamais laiks pirms stāšanās amatā pensijas apmēra aprēķināšanai

53.pants

1.   Pensijas aprēķināšanai vērā ņemamais pielīdzināmais laiks ir 2.–4. punktā uzskaitītais laiks, ja tas attiecas uz laiku pirms darba uzsākšanas federālajā civildienestā. Šis laiks tiek ņemts vērā, veicot iegrāmatošanu.

2.   Ierēķināts tiek šāds laiks:

[..]

[..]

Neierēķināšana vai atteikšanās ierēķināt

54. pants

[..]

2.   Vērā netiek ņemts šāds pielīdzināms laiks:

[..]

Īpašas pensiju iemaksas

56. pants

1.   Ierēdnis veic īpašas iemaksas, ja federācijā saistībā ar vērā ņemto pielīdzināmo laiku nav veiktas iemaksas saskaņā ar sociālā nodrošinājuma tiesību normām [..].”

9

G. Felber, dzimis 1956. gadā, ir profesors un federālā civildienesta ierēdnis kopš 1991. gada.

10

Par viņa pensijas aprēķināšanai pielīdzināmo laiku, pirms viņš stājās darbā civildienestā, tika nolemts 1992. gada lēmumā. G. Felber pensijas aprēķināšanai tika ņemts vērā tikai viņa mācību un profesionālās darbības laiks pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Laiks pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas – šajā gadījumā trīs studiju gadi – tādējādi netika ierēķināts. Atsaukdamies uz spriedumu Hütter (C‑88/08, EU:C:2009:381), G. Felber prasīja šo laiku ņemt vērā vai arī tādu iespēju nodrošināt, viņam veicot īpašās iemaksas.

11

Landesschulrat für Salzburg (Zalcburgas federālās zemes Skolu padome) šo prasību ar 2010. gada 25. novembra lēmumu noraidīja, pamatojot, ka attiecībā uz tādiem ierēdņiem kā G. Felber, uz kuriem attiecas PG 1965 88. panta 1. punkts, jo tie darba tiesiskajās attiecībās ir stājušies līdz 1995. gada 1. maijam, PG 1965 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā netiek pieļauts ņemt vērā izglītības laiku pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. G. Felber šo Landesschulrat für Salzburg lēmumu pārsūdzēja Bundesministerin, taču sūdzība ar 2011. gada 1. decembra lēmumu tika noraidīta.

12

G. Felber tālāk cēla prasību par šo lēmumu Verfassungsgerichtshof (Konstitucionālā tiesa), kura 2012. gada 5. martā nolēma, ka šo prasību izskatīt nav tās kompetencē un tas jādara iesniedzējtiesai. Taču Verfassungsgerichtshof nosprieda, ka ar konstitucionālo vienlīdzīgas attieksmes principu ir saderīgi, ka noteikumi, kurus piemēro, lai vecuma pensijas aprēķinā atzītu izglītības laiku pirms darba uzsākšanas, atšķiras no noteikumiem, kurus piemēro, lai šo laiku atzītu, nosakot darba samaksas apmēru ierēdņiem.

13

Iesniedzējtiesas skatījumā spriedumā Hütter (EU:C:2009:381) ir noteikta prasība, lai saistībā ar attiecīgo darbinieku tiktu veikts jauns, nediskriminējošs izglītības un profesionālās darbības laika pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas aprēķins. Tādēļ tā jautā, vai jauns, nediskriminējošs aprēķins ir jāveic ne tikai attiecībā uz tā darba samaksu, bet arī uz tā pensiju.

14

Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

15

Uzdodama šos jautājumus, iesniedzējtiesa lūdz Tiesai interpretēt nediskriminācijas principu vecuma dēļ, kā tas ir iedibināts hartas 21. pantā un ieguvis konkrētu izteiksmi Direktīvā 2000/78.

16

Kā izriet no judikatūras, veicot pasākumus, kas ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā, ar kuru nodarbinātības un profesijas jomā ir konkretizēts nediskriminācijas vecuma dēļ princips, sociālajiem partneriem ir jārīkojas saskaņā ar šo direktīvu (šajā ziņā skat. spriedumus Prigge u.c., C‑447/09, EU:C:2011:573, 48. punkts, kā arī Tyrolean Airways Tiroler Luftfahrt, C‑132/11, EU:C:2012:329, 22. punkts).

17

Šajos apstākļos pamatlietā starp indivīdu un valsts administratīvu iestādi uzdotie jautājumi ir jāvērtē, ņemot vērā tikai Direktīvu 2000/78.

18

Uzdodama pirmo un trešo jautājumu, kuri ir jāvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā, nosakot tiesības uz pensiju un vecuma pensijas apmēru, netiek ņemts ierēdņa izglītības laiks pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, lai gan šāds laiks tiek ņemts vērā pēc tam, kad ir sasniegts šis vecums.

19

Pirmkārt, ir jāvērtē, vai aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ietilpst Direktīvas 2000/78 tvērumā. Šai sakarā it īpaši no tās 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta izriet, ka to piemēro Eiropas Savienības kompetenču ietvaros “visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs”, attiecībā uz, pirmkārt, “nosacījumiem darba [..] iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, lai kāda būtu darbības nozare, un visos profesionālās hierarhijas līmeņos” un, otrkārt, “nodarbinātību un darba nosacījumiem, to skaitā atlaišanu un atalgojumu”.

20

Direktīvas 2000/78 tvērums, ņemot vērā tās 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, skatot tos kopā ar šīs direktīvas preambulas trīspadsmito apsvērumu, ir jāsaprot kā tāds, kas neattiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma vai sociālās aizsardzības sistēmām, ar kurām saistītās priekšrocības nav pielīdzināmas darba samaksai tajā šī jēdziena izpratnē, kāda tam ir attiecībā uz LESD 157. panta 2. punkta piemērošanu (šajā ziņā skat. spriedumus HK Danmark, C‑476/11, EU:C:2013:590, 25. punkts, un Dansk Jurist-og Økonomforbund, C‑546/11, EU:C:2013:603, 25. punkts).

21

LESD 157. panta 2. punktā paredzētais “darba samaksas” jēdziens ietver jebkādu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu faktiski vai nākotnē kaut vai netieši saņem no darba devēja (spriedumi HK Danmark, EU:C:2013:590, 26. punkts, un Dansk Jurist- og Økonomforbund, EU:C:2013:603, 26. punkts).

22

Pamatlietā runa ir par mācību laika, kas G. Felber gadījumā ir laiks, pirms viņš sasniedza 18 gadu vecumu, un laika, pirms viņš uzsāka darbu federālajā civildienestā, neņemšanu vērā pensijas apmēra aprēķinos.

23

Kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma – vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no dienesta laiku un tam pielīdzināmiem laikposmiem, kā arī no ierēdņa atalgojuma. Vecuma pensija ir maksājums nākotnē naudā, ko darba devējs pārskaita saviem darbiniekiem, un tas tieši izriet no pēdējo minēto darba tiesiskajām attiecībām. Faktiski šī pensija valsts tiesībās ir uzskatāma par darba samaksu, ko tiek turpināts maksāt atbilstoši dienesta attiecībām, kas turpinās pēc tam, kad ierēdnis ir pensionējies. Šādā ziņā pensija ir darba samaksa LESD 157. panta 2. punkta izpratnē.

24

No iepriekšminētā izriet, ka, šādas vecuma pensijas aprēķinos daļai no ierēdņiem izslēdzot mācību laiku, kas apritējis, pirms tie sasnieguši 18 gadu vecumu, ar PG 1965 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu tiek ietekmēti šo ierēdņu darba samaksas nosacījumi Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tādēļ šī direktīva ir piemērojama tādā lietā kā pamatlieta.

25

Otrkārt, attiecībā uz jautājumu par to, vai tiesiskajā regulējumā pamatlietā ir paredzēta atšķirīga attieksme vecuma dēļ attiecībā uz nodarbinātību un darbu, ir jākonstatē, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punktu šajā direktīvā “vienlīdzīgas attieksmes princips” nozīmē, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš šīs direktīvas 1. pantā minēts iemesls. Tās 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka atbilstoši šī panta 1. punktam tiešā diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu jebkura minētās direktīvas 1. punktā minētā iemesla dēļ.

26

Saskaņā ar PG 1965 53. panta 2. punkta h) apakšpunktu ir jāņem vērā laiks, kas atbilst pabeigtām studijām vidējās izglītības iestādē, augstākajā mācību iestādē, akadēmijā vai līdzvērtīgā mācību iestādē, ja vien nav pārsniegts likumā noteiktais minimālais izglītošanās laiks. Taču PG 1965 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā šī vērā ņemšana ir ierobežota līdz laikam, kas ierēdņa gadījumā ir apritējis, pirms viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

27

Kā norāda iesniedzējtiesa – tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais labvēlīgi ietekmē personas, kuras šādas mācības pabeidz pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, jo attiecībā uz šīm personām tiek ņemts vērā laiks, kas apritējis vidējās vai augstākās izglītības iestādē, pirms tās uzsākušas darbu federālajā civildienestā. Ar šāda veida valsts tiesisko regulējumu ir ieviesta atšķirīga attieksme pret personām atkarībā no vecuma, kādā tās ir ieguvušas izglītību. Šis kritērijs var novest pie atšķirīgas attieksmes pret divām personām, kas ir pabeigušas tās pašas studijas, tikai attiecīgā šo personu vecuma dēļ. Ar šādu tiesību normu tādējādi tiek radīta atšķirīga attieksme, kas ir tieši pamatota ar vecuma kritēriju Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē (skat. pēc analoģijas spriedumu Hütter, EU:C:2009:381, 38. punkts).

28

Treškārt, ir jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme tomēr var tikt attaisnota, ņemot vērā Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punktu.

29

Šīs tiesību normas pirmajā daļā ir precizēts, ka dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.

30

Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu par to, vai aplūkotā tiesiskā regulējuma mērķis ir likumīgs, Tiesa vairākkārt ir lēmusi, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, ne tikai sociālās politikas un nodarbinātības jomā izvēloties noteiktu mērķi, bet arī nosakot pasākumus, ar kuriem iespējams tos sasniegt (spriedums Specht u.c., no C‑501/12 līdz C‑506/12, C‑540/12 un C‑541/12, EU:C:2014:2005, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Šai sakarā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka attiecībā uz ierēdni laika, kas apritējis, pirms viņš uzsācis darbu civildienestā, ņemšana vērā ir izņēmuma norma, kas tikusi ieviesta, lai pensiju kontekstā nelabvēlīgi neietekmētu ierēdņus, kuri pirms darba uzsākšanas federālajā civildienestā ir ieguvuši augstāko izglītību, salīdzinājumā ar tiem, kuru pieņemšanas darbā priekšnosacījums nav īpaša izglītība un kuri tādējādi federālā civildienesta tiesiskajās attiecībās varēja stāties, sākot no 18 gadu vecuma. Tādēļ pensiju shēmas tiesiskais regulējums ir strukturēts tādējādi, ka vecuma pensijas apmēra aprēķināšanas nolūkos darba stāžs kopumā tiek ņemts vērā, tikai sākot no minimālā vecuma, kādā var sākt strādāt civildienestā. Pamatlietā aplūkotā tiesiskā regulējuma mērķis esot vienādot datumu, sākot no kura var tikt aprēķinātas iemaksas pensiju shēmā un tādējādi ievērots pensionēšanās vecums. Šajā kontekstā mācību laika, kas apritējis pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, neņemšana vērā esot attaisnojama ar faktu, ka ieinteresētā persona principā šajā laikā neveic nekādu algotu darbu, kas būtu pamats iemaksām pensiju shēmā.

32

Ja šāds mērķis atļauj nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu visām personām attiecīgajā nozarē un saistībā ar viņu darba attiecību būtisku elementu, kāds ir pensionēšanās, šis mērķis var būt likumīgs nodarbinātības politikas mērķis (skat. pēc analoģijas spriedumu Komisija/Ungārija, C‑286/12, EU:C:2012:687, 61. punkts).

33

Otrkārt, atbilstoši Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta formulējumam ir jāpārbauda, vai dalībvalstīm paredzētās plašās rīcības brīvības ietvaros, par ko atgādināts šī sprieduma 30. punktā, šī mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.

34

Pirmkārt, runājot par PG 1965 54. panta 2. punkta a) apakšpunkta atbilstību, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka minimālais vecums, stājoties darbā civildienestā, ir 18 gadi un ka tādējādi ierēdnis attiecīgajai pensiju shēmai var tikt pievienots un iemaksas tajā veiktas, tikai sākot no šī vecuma.

35

Tādējādi atbilstoši šai tiesību normai, mācību laika, kas apritējis pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, neņemšana vērā ir atbilstīga likumīgam mērķim īstenot tādu nodarbinātības politiku, kas ļauj visām ierēdņu pensiju shēmā iesaistītajām personām uzsākt iemaksu veikšanu vienā un tajā pašā vecumā, iegūt tiesības uz pilnīgu vecuma pensiju, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi starp ierēdņiem.

36

Otrkārt, saistībā ar jautājumu par to, vai pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums nepārsniedz to, kas vajadzīgs mērķa, kam tas kalpo, sasniegšanai, ir jāatgādina, ka pamatlietā izvirzītais prasījums attiecas nevis uz nostrādāto laiku – kā tas ir bijis spriedumā Hütter (EU:C:2009:381), bet tikai uz mācību laiku vidējā vai augstākajā mācību iestādē.

37

Šai sakarā pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums šķiet esam saskanīgs ar iesniedzējtiesas minēto attaisnojumu, proti, no vecuma pensijas aprēķina izslēgt laiku, kurā ieinteresētā persona nav veikusi iemaksas pensiju shēmā.

38

No vienas puses, tāds kā pamatlietā aplūkotais mācību laiks nav pamats tam, lai šādas iemaksas veiktu. No otras puses, attiecībā uz ierēdņa mācību laiku, kas apritējis pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka tas nav uzskatāms par pielīdzināmu darba stāžam un tādējādi tas nevar tikt ņemts vērā, aprēķinot pensijas apmēru, izņemot PG 1965 56. pantā minēto gadījumu, kad pensiju shēmā tiek veiktas trūkstošajām summām atbilstošas īpašas iemaksas. No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka šāda īpaša iemaksa ir ieinteresētās personas pretizpildījums par trūkstošajām iemaksām mācību laikā, kas pensiju shēmā bija jāveic. Minētajai īpašajai iemaksai tādējādi ir kompensējoša funkcija.

39

Šajos apstākļos, ņemot vērā dalībvalstīm atzīto rīcības brīvību ne tikai sociālās politikas un nodarbinātības jomā izvēlēties noteiktu mērķi, bet arī noteikt pasākumus, ar kuriem iespējams tos sasniegt, tāds kā PG 1965 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais pasākums ir atbilstīgs šī sprieduma 31. un 32. punktā minēto mērķu sasniegšanai un nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai šos mērķus sasniegtu.

40

Tādējādi uz pirmo un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējuma kā pamatlietā, kurā, nosakot ierēdņa tiesības uz pensiju, kā arī tā vecuma pensijas apmēra aprēķinā netiek ņemts vērā viņa mācību laiks pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja tas, pirmkārt, ir objektīvi un loģiski pamatots ar likumīgu mērķi, kas saistīts ar nodarbinātības un darba tirgus politiku, un, otrkārt, ir atbilstīgs un vajadzīgs līdzeklis šī mērķa īstenošanai.

41

Ņemot vērā uz pirmo un trešo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu atbilde nav jāsniedz.

42

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā, nosakot ierēdņa tiesības uz pensiju, kā arī tā vecuma pensijas apmēra aprēķinā netiek ņemts vērā viņa mācību laiks pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja tas, pirmkārt, ir objektīvi un loģiski pamatots ar likumīgu mērķi, kas saistīts ar nodarbinātības un darba tirgus politiku, un, otrkārt, ir atbilstīgs un vajadzīgs līdzeklis šī mērķa īstenošanai.