Lieta C‑506/13 P

Lito Maieftiko Gynaikologiko kai Cheirourgiko Kentro AE

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Līgums, ar kuru Kopienas finanšu atbalsts piešķirts par labu projektam medicīniskās sadarbības jomā — Komisijas lēmums atgūt daļu no izmaksātā avansa — Prasība atcelt tiesību aktu — Nepieņemamība”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedums

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas faktiski attiecas uz līgumiska rakstura strīdu – Komisijas izdota paziņojuma par parādu atcelšana – Savienības tiesas kompetences neesamība – Nepieņemamība

   (LESD 263., 272., 274., 288. un 299. pants)

2. Pamattiesības – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Robežas – Prasības pieņemamības nosacījumu ievērošana

   (LES 6. panta 1. punkta trešā daļa; LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 52. panta 7. punkts)

3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Iestādes sniegti konkrēti solījumi

4. Apelācija – Pamati – Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Nepieņemamība

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

5. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam tiesā – Pienākums iekļaut nolēmumā visus lietas dalībnieku izvirzītos apsvērumus – Neesamība

6. Apelācija – Pamati – Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats – Nepieņemamība

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. pants; Tiesas Reglamenta 170. panta 1. punkts)

7. Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Neefektīvs pamats – Noraidīšana

   (LESD 263. un 272. pants)

8. Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Neefektīvs pamats – Noraidīšana

   (LESD 272. pants un 296. pants)

1.  Kaut arī nosacījumu, saskaņā ar kuriem prasība ir pieņemama, šaura interpretēšana, ierobežojot šīs prasības piemērojamību, tajā iekļaujot tikai LESD 288. pantā minētās aktu kategorijas, būtu pretrunā prasības atcelt tiesību aktu, kas celta saskaņā ar LESD 263. pantu, mērķim, tomēr Savienības tiesas kompetence interpretēt un piemērot līguma noteikumus neattiecas uz gadījumiem, kad prasītāja juridiskā situācija ietilpst līgumattiecībās, kuru juridisko statusu regulē valsts tiesību akti, par kādiem ir vienojušās līgumslēdzējas puses.

   Ja Savienības tiesa atzītu, ka tā ir kompetenta lemt par pilnībā līgumisku aktu atcelšanu, tad tā ne tikai apdraudētu LESD 272. panta nozīmi, kas ļauj piešķirt Savienības tiesām jurisdikciju saskaņā ar šķīrējklauzulu, bet arī riskētu gadījumā, kad līgumā nav ietverts līdzīgs noteikums, paplašināt tās jurisdikcijas robežas aiz LESD 274. pantā – kurā valsts tiesām ir piešķirta parastā jurisdikcija izskatīt strīdus, kurās Savienība ir puse, – paredzētajām robežām. No minētā izriet, ka gadījumā, ja ir līgums starp prasītāju un kādu no iestādēm, tad Savienības tiesās, pamatojoties uz LESD 263. pantu, var tikt celta prasība tikai tad, ja apstrīdētais akts ir paredzēts obligātu juridisku seku radīšanai, kas neietilpst līgumattiecībās, kuras saista puses, un kas nozīmē publiskās varas, kāda ir piešķirta līgumslēdzējai pusei – iestādei administratīvas iestādes statusā, priekšrocību īstenošanu.

   Šajā ziņā paziņojums par parādu, kuru ir izsniegusi Komisija Kopienas finanšu atbalsta ietvaros, ietilpst līgumattiecību kontekstā, ciktāl tā mērķis ir atgūt parādu, kurš ir balstīts uz minētā līguma noteikumiem. Paziņojums par parādu ir jāsaprot kā brīdinājums, kas ietver norādi par termiņu, kā arī samaksas nosacījumus, un tas nevar tikt pielīdzināts izpildrakstam, lai arī tajā ir minēta izpilde saskaņā ar LESD 299. pantu kā izvēles iespēja Komisijai starp citām tai pieejamām iespējām gadījumā, kad parādnieks nav veicis izpildi noteiktajā termiņā. Turklāt gadījumā, ja iestāde, konkrētāk, Komisija, izvēlas, lai piešķirtu finanšu iemaksas, noslēgt līgumu, uz kuru attiecas LESD 272. pants, tai ir pienākums ievērot šī līguma robežas. Tādējādi Komisijai tostarp attiecībās ar tās līgumslēdzējām pusēm ir jāizvairās izmantot divdomīgus formulējumus, kurus līgumslēdzējas puses var saprast kā vienpusējas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kuras pārsniedz līguma noteikumos paredzēto.

   (sal. ar 17.–21. un 23. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 26. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 27. un 43. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 39., 62., 69.–71. un 91. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 48. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 80. un 81. punktu)

7.  Pilnvaru nepareiza izmantošana notiek tad, ja iestāde īsteno pilnvaras ar ekskluzīvu mērķi vai vismaz galvenokārt, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, uz kuriem iepriekš norādīts, vai lai izvairītos no līgumā īpaši paredzētas procedūras, lai nodrošinātos pret attiecīgā gadījuma apstākļiem. Tādējādi pilnvaru nepareiza izmantošana ir viens no elementiem, saskaņā ar kuriem Savienības tiesa novērtē apstrīdētā tiesību akta tiesiskumu prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, pamatojoties uz LESD 263. pantu. Turpretim prasības, kas celta, pamatojoties uz LESD 272. pantu, ietvaros prasītājs var pārmest līgumslēdzējai iestādei tikai līguma noteikumu pārkāpumu vai ar līgumu saistīto tiesību neievērošanu.

   (sal. ar 94.–96. punktu)

8.  Arguments, kas ir balstīts uz pamatojuma neesamību, balstoties uz LESD 296. pantu, nevar tikt atbalstīts prasības, kas celta saskaņā ar LESD 272. pantu, ietvaros.

   (sal. ar 104. punktu)