Lieta C‑398/13 P

Inuit Tapiriit Kanatami u.c.

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Regula (EK) Nr. 737/2010 — Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1007/2009 — Tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņiem — Šo izstrādājumu ievešanas un tirdzniecības ierobežojumi — Spēkā esamība — Juridiskais pamats — EKL 95. pants — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 17. pants — ANO deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām — 19. pants”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 3. septembra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Pasākumi iekšējā tirgus darbības uzlabošanai – Juridiskais pamats – EKL 95. pants – Pārbaude tiesā – Robežas – Vērtējums, ņemot vērā tiesību akta pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

   (EKL 95. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Pasākumi iekšējā tirgus darbības uzlabošanai – Juridiskais pamats – EKL 95. pants – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

   (EKL 95. un 253. pants)

3. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

4. Tiesību aktu tuvināšana – Pasākumi iekšējā tirgus darbības uzlabošanai – Juridiskais pamats – EKL 95. pants – Izmantošana, kas nav pakļauta nosacījumam, ka ar konkrētu pasākumu aptverto preču tirdzniecībai būtu jābūt nozīmīgai

   (EKL 95. pants)

5. Pamattiesības – Eiropas Cilvēktiesību konvencija – Instruments, kas nav formāli iekļauts Savienības tiesību sistēmā

   (LES 6. panta 3. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 3. punkts)

6. Apelācija – Pamati – Vispārējās tiesas argumentācijas aspekta konkrētas kritikas neesamība – Kritizēto pārsūdzētā sprieduma aspektu nenorādīšana – Nepieņemamība

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

7. Apelācija – Pamati – Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats – Nepieņemamība

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

8. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz īpašumu – Piemērošanas joma – Tiesības, kuras piešķir iegūtu tiesisku stāvokli – Jēdziens

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants)

9. Tiesību aktu tuvināšana – Tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņiem – Regula Nr. 1007/2009 – Piemērošanas noteikumi – Pienākums apspriesties un sadarboties ar inuītu kopienām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām – Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1007/2009 preambulas 14. apsvērums un 3. panta 1. punkts)

1.  Savienības tiesību akta tiesiskums ir jānovērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kādi pastāvēja tiesību akta pieņemšanas brīdī. Tādējādi attiecībā uz prasību, ar ko apstrīdēta EKL 95. panta izmantošana regulas pieņemšanai, lai izvērtētu, vai nosacījumi, kas ļauj izmantot EKL 95. pantu kā juridisko pamatu, tikuši izpildīti, par atskaites punktu ir jāizraugās konkrētā Savienības tiesību akta pieņemšanas diena. Savukārt šī vērtējuma mērķiem nevar būt nozīme Komisijas regulas priekšlikuma [iesniegšanas] datumam. Proti, saistībā ar prasību, kas vērsta pret leģislatīvu aktu, Savienības tiesas veiktā tiesiskuma pārbaude attiecas nevis uz šo priekšlikumu, kurā likumdošanas procesa laikā var tikt izdarīti grozījumi, bet gan uz minēto leģislatīvo aktu, kādu to pieņēma Savienības likumdevējs šīs procedūras iznākumā.

   Turklāt to dalībvalstu skaits, kuras pieņēmušas vai kurām bija nodoms pieņemt tiesību aktus attiecīgajā jomā Komisijas priekšlikuma [iesniegšanas] dienā, pats par sevi nav noteicošs, novērtējot, vai Savienības likumdevējs tiesiski izmantojis EKL 95. pantu, ja šī panta izmantošanas nosacījumi konkrētā leģislatīvā akta pieņemšanas dienā bija izpildīti.

   (sal. ar 22.–24. punktu)

2.  EKL 95. panta 1. punktā paredzēto pasākumu mērķim faktiski jābūt iekšējā tirgus izveides un darbības apstākļu uzlabošanai. Lai arī ar vienkāršu konstatāciju par valstu tiesisko regulējumu atšķirībām un par abstraktu risku, ka tiks kavēta pamatbrīvību īstenošana vai radīsies konkurences izkropļojumi, nepietiek, lai attaisnotu EKL 95. panta kā juridiskā pamata izvēli, Savienības likumdevējs to var izvēlēties īpaši gadījumos, kad pastāv tādas atšķirības valstu tiesisko regulējumu starpā, kuras var kavēt pamatbrīvību īstenošanu un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību vai radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Šīs tiesību normas izmantošana ir iespējama arī tad, ja ir mērķis novērst šādu tirdzniecības šķēršļu rašanos valstu tiesību normu atšķirīgas attīstības dēļ. Tomēr iespējai, ka šādi šķēršļi varētu rasties, jābūt ticamai un attiecīgā pasākuma mērķim jābūt šādu šķēršļu novēršanai.

   Attiecībā uz regulā ietveramo pamatojumu, lai pamatotu EKL 95. panta izmantošanu, tā kā vispārpiemērojamu tiesību aktu pamatojumā pietiek ar to, ka tiek iekļauta tikai, pirmkārt, norāde uz vispārējo situāciju, kuras dēļ šis tiesību akts ir pieņemts, un, otrkārt, norāde uz vispārējiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt, Savienības likumdevējam nevar tikt pārmests, ka tas tikai vispārīgi izklāstījis atšķirības starp dažādu valstu tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz konkrēto jomu un to radītajiem traucējumiem iekšējā tirgus darbībai. Tostarp Savienības likumdevējam pašā pamatregulas preambulā nav konkrēti jānorāda dalībvalstu, kuru tiesiskais regulējums bijis šī tiesību akta pamatā, skaits un identitāte.

   Turklāt, ja minētās regulas pamatojums pats par sevi ir pietiekams, Savienības tiesai nevar pārmest, ka tā savā vērtējumā ņēmusi vērā tiesvedības laikā iesniegto papildu informāciju attiecībā uz situāciju ar dalībvalstu tiesību aktiem, kuras dēļ tikusi pieņemta šī regula, jo šī informācija tikai precizē regulas pamatojumu.

   (sal. ar 26., 27., 29. un 30. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 36.–38. punktu)

4.  Nepastāv juridisks kritērijs, saskaņā ar kuru uz EKL 95. panta pamata pieņemtie pasākumi attiecas vienīgi uz to preču tirgiem, kuru tirdzniecība ir salīdzinoši nozīmīga, jo pats EKL 95. panta formulējums nenorāda uz šādu prasību.

   (sal. ar 39. un 40. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. 45. un 46. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 53. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 57. punktu)

8.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 60. un 61. punktu)

9.  Tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (turpmāk tekstā – “UNDRIP”) 19. panta normai attiecībā uz apspriešanos un sadarbību ar pirmiedzīvotājiem pašai par sevi nav juridiski saistošs spēks, ar Regulas Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem preambulas 14. apsvērumu šim minētajā pantā paredzētajam pienākumam apspriesties un sadarboties, lai iegūtu inuītu kopienu piekrišanu, tāpat nav piešķirta saistoša iedarbība. Proti, no minētā apsvēruma formulējuma izriet, ka, lai neciestu to inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras nodarbojas ar roņveidīgo medībām, lai sev nodrošinātu iztiku, ir jāļauj laist tirgū izstrādājumus no roņiem, kuri iegūti medībās, ko tradicionāli piekopj šīs kopienas, lai sev nodrošinātu iztiku. Tā kā šāda atļauja ir paredzēta Regulas Nr. 1007/2009 3. panta 1. punktā, ir secināms, ka, atsaucoties uz to, ka UNDRIP atzīst šīs medības par neatņemamu inuītu kopienas locekļu kultūras un identitātes sastāvdaļu, minētais preambulas 14. apsvērums vienīgi pamato šo atkāpi no šajā regulā paredzētā aizlieguma laist tirgū izstrādājumus no roņiem.

   Savukārt no minētās regulas preambulas 14. apsvēruma formulējuma nevar tikt secināts juridiski saistošs pienākums nodrošināt atbilstību UNDRIP 19. pantam, kas ir tiesību norma, uz ko turklāt šis apsvērums neattiecas.

   (sal. ar 64.–67. punktu)