Lieta C‑396/13
Sähköalojen ammattiliitto ry
pret
Elektrobudowa Spółka Akcyjna
(Satakunnan käräjäoikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 56. un 57. pants — Direktīva 96/71/EK — 3., 5. un 6. pants — Sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir A dalībvalstī, darba ņēmēji, kuri ir norīkoti darbā B dalībvalstī — B dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga — Arodbiedrības, kuras juridiskā adrese ir B dalībvalstī, tiesības celt prasību — A dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko prasījumus saistībā ar darba samaksu aizliegts nodot trešajām personām”
Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedums
Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Direktīva 96/71 – Darba un nodarbinātības nosacījumi – Izcelsmes dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko prasījumus saistībā ar darba ņēmēju darba samaksu vai tos, kas izriet no darba attiecībām, aizliegts nodot trešajām personām
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. punkta otrā daļa)
Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Direktīva 96/71 – Darba un nodarbinātības nosacījumi – Uzņemošās dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga – Minimālās stundas likmes un/vai akorda algas aprēķins, kas balstīts uz darba ņēmēju iedalījumu darba samaksas grupās – Saistošu un pārskatāmu noteikumu ievērošana, veicot minēto aprēķinu un minēto iedalījumu – Valsts tiesas veikta pārbaude
(LESD 56. un 57. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. un 7. punkts)
Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Direktīva 96/71 – Darba un nodarbinātības nosacījumi – Uzņemošās dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga – Dienas nauda – Iekļaušana – Ikdienas ceļa izdevumu kompensācija atkarībā no ceļā pavadītā laika – Ietveršana – Samaksa par ikgadējā apmaksāta atvaļinājuma laiku – Ietveršana
(LESD 56. un 57. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. punkta otrā ievilkuma b) punkts un 7. panta otrā daļa)
Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Direktīva 96/71 – Darba un nodarbinātības nosacījumi – Uzņemošās dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga – Darbā norīkoto darba ņēmēju izmitināšanas izdevumu segšana – Izslēgšana – Atlīdzība, kas izpaužas kā ēdināšanas talonu izsniegšana minētajiem darba ņēmējiem – Izslēgšana
(LESD 56. un 57. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. punkta otrā ievilkuma b) punkts un 7. panta otrā daļa)
Direktīva 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, skatot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, nepieļauj, ka ar dalībvalsts – kurā atrodas tā uzņēmuma juridiskā adrese, kurš ir norīkojis darba ņēmējus darbā citā dalībvalstī, – tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ir aizliegta no darba attiecībām izrietošo prasījumu cedēšana, var tikt radīts šķērslis tam, lai arodbiedrība, kurai ir tiesības celt prasību, celtu prasību otrās no šīm dalībvalstīm, kurā tiek veikts darbs, tiesā, lai darbā norīkoto darba ņēmēju vārdā piedzītu algas prasījumus, kas attiecas uz minimālo algu Direktīvas 96/71 izpratnē un kuri šai arodbiedrībai tikuši cedēti, jo šāda cedēšana ir saskaņā ar pēdējā minētajā dalībvalstī spēkā esošajām tiesībām.
(sal. ar 20. un 26. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. un 7. punkts, skatot tos LESD 56. un 57. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu minimālās stundas likmes un/vai akorda algas aprēķinu, kas balstīts uz darba ņēmēju iedalījumu darba samaksas grupās, kāds ir paredzēts darbā norīkoto darba ņēmēju uzņemošās dalībvalsts attiecīgajos kolektīvajos līgumos, ar nosacījumu, ka šis aprēķins un iedalījums tiek veikts saskaņā ar saistošiem un pārskatāmiem noteikumiem, bet tas ir jāpārbauda valsts tiesai.
(sal. ar 40.–45. punktu un rezolutīvās daļas 2) punkta pirmo ievilkumu)
Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. un 7. punkts, skatot tos LESD 56. un 57. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
|
— |
tāda dienas nauda, kuras mērķis ir nodrošināt attiecīgo darba ņēmēju sociālo aizsardzību, kompensējot neērtības, kas radušās norīkojuma darbā dēļ un kas saistītas ar ieinteresēto personu attālināšanos no ierastās vides, ir jāuzskata par minimālās algas daļu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kurus piemēro dienas naudas iekļaušanai minimālajā algā, ko izmaksā vietējiem darba ņēmējiem, kad viņi tiek norīkoti darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Šāda dienas nauda ir jāuzskata par “komandējuma naudu, kas saistīta ar attiecīgo norīkojumu” minētās direktīvas 3. panta 7. punkta otrās daļas izpratnē; |
|
— |
ikdienas ceļa izdevumu kompensācija, kas darba ņēmējiem tiek izmaksāta ar nosacījumu, ka laiks, ko viņi ik dienu pavada ceļā, lai nokļūtu darba vietā un no tās atgrieztos, ir ilgāks par vienu stundu, ir darbā norīkoto darba ņēmēju minimālās algas daļa, ja vien šis nosacījums ir izpildīts, bet tas ir jāpārbauda valsts tiesai. Šāda dienas nauda ir jāuzskata par “komandējuma naudu, kas saistīta ar attiecīgo norīkojumu” minētās direktīvas 3. panta 7. punkta otrās daļas izpratnē; |
|
— |
samaksa par ikgadējā apmaksāta atvaļinājuma laiku, kas ir jāpiešķir darba ņēmējiem uz minimālo apmaksāto ikgadējā atvaļinājuma laiku, atbilst minimālajai algai, uz ko šiem darba ņēmējiem ir tiesības attiecīgajā laikposmā. |
(sal. ar 48.–52., 56. un 57 punktu un rezolutīvās daļas 2) punkta otro, trešo un sesto ievilkumu)
Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. un 7. punkts, skatot tos LESD 56. un 57. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
|
— |
šo darba ņēmēju izmitināšanas izdevumu segšana nevar tikt uzskatīta par viņu minimālās algas elementu; |
|
— |
atlīdzība, kas izpaužas kā ēdināšanas talonu izsniegšana minētajiem darba ņēmējiem, nevar tikt uzskatīta par viņu minimālās algas daļu. |
Šī atlīdzība tiek izmaksāta, lai kompensētu faktiskos dzīvošanas izdevumus, kas darba ņēmējiem radušies saistībā ar norīkojumu darbā.
(sal. ar 60., 62. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punkta ceturto un piekto ievilkumu)
Lieta C‑396/13
Sähköalojen ammattiliitto ry
pret
Elektrobudowa Spółka Akcyjna
(Satakunnan käräjäoikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 56. un 57. pants — Direktīva 96/71/EK — 3., 5. un 6. pants — Sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir A dalībvalstī, darba ņēmēji, kuri ir norīkoti darbā B dalībvalstī — B dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga — Arodbiedrības, kuras juridiskā adrese ir B dalībvalstī, tiesības celt prasību — A dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko prasījumus saistībā ar darba samaksu aizliegts nodot trešajām personām”
Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedums
Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu — Direktīva 96/71 — Darba un nodarbinātības nosacījumi — Izcelsmes dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko prasījumus saistībā ar darba ņēmēju darba samaksu vai tos, kas izriet no darba attiecībām, aizliegts nodot trešajām personām
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. punkta otrā daļa)
Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu — Direktīva 96/71 — Darba un nodarbinātības nosacījumi — Uzņemošās dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga — Minimālās stundas likmes un/vai akorda algas aprēķins, kas balstīts uz darba ņēmēju iedalījumu darba samaksas grupās — Saistošu un pārskatāmu noteikumu ievērošana, veicot minēto aprēķinu un minēto iedalījumu — Valsts tiesas veikta pārbaude
(LESD 56. un 57. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. un 7. punkts)
Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu — Direktīva 96/71 — Darba un nodarbinātības nosacījumi — Uzņemošās dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga — Dienas nauda — Iekļaušana — Ikdienas ceļa izdevumu kompensācija atkarībā no ceļā pavadītā laika — Ietveršana — Samaksa par ikgadējā apmaksāta atvaļinājuma laiku — Ietveršana
(LESD 56. un 57. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. punkta otrā ievilkuma b) punkts un 7. panta otrā daļa)
Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu — Direktīva 96/71 — Darba un nodarbinātības nosacījumi — Uzņemošās dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga — Darbā norīkoto darba ņēmēju izmitināšanas izdevumu segšana — Izslēgšana — Atlīdzība, kas izpaužas kā ēdināšanas talonu izsniegšana minētajiem darba ņēmējiem — Izslēgšana
(LESD 56. un 57. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 3. panta 1. punkta otrā ievilkuma b) punkts un 7. panta otrā daļa)
Direktīva 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, skatot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, nepieļauj, ka ar dalībvalsts – kurā atrodas tā uzņēmuma juridiskā adrese, kurš ir norīkojis darba ņēmējus darbā citā dalībvalstī, – tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ir aizliegta no darba attiecībām izrietošo prasījumu cedēšana, var tikt radīts šķērslis tam, lai arodbiedrība, kurai ir tiesības celt prasību, celtu prasību otrās no šīm dalībvalstīm, kurā tiek veikts darbs, tiesā, lai darbā norīkoto darba ņēmēju vārdā piedzītu algas prasījumus, kas attiecas uz minimālo algu Direktīvas 96/71 izpratnē un kuri šai arodbiedrībai tikuši cedēti, jo šāda cedēšana ir saskaņā ar pēdējā minētajā dalībvalstī spēkā esošajām tiesībām.
(sal. ar 20. un 26. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. un 7. punkts, skatot tos LESD 56. un 57. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu minimālās stundas likmes un/vai akorda algas aprēķinu, kas balstīts uz darba ņēmēju iedalījumu darba samaksas grupās, kāds ir paredzēts darbā norīkoto darba ņēmēju uzņemošās dalībvalsts attiecīgajos kolektīvajos līgumos, ar nosacījumu, ka šis aprēķins un iedalījums tiek veikts saskaņā ar saistošiem un pārskatāmiem noteikumiem, bet tas ir jāpārbauda valsts tiesai.
(sal. ar 40.–45. punktu un rezolutīvās daļas 2) punkta pirmo ievilkumu)
Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. un 7. punkts, skatot tos LESD 56. un 57. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
|
— |
tāda dienas nauda, kuras mērķis ir nodrošināt attiecīgo darba ņēmēju sociālo aizsardzību, kompensējot neērtības, kas radušās norīkojuma darbā dēļ un kas saistītas ar ieinteresēto personu attālināšanos no ierastās vides, ir jāuzskata par minimālās algas daļu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kurus piemēro dienas naudas iekļaušanai minimālajā algā, ko izmaksā vietējiem darba ņēmējiem, kad viņi tiek norīkoti darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Šāda dienas nauda ir jāuzskata par “komandējuma naudu, kas saistīta ar attiecīgo norīkojumu” minētās direktīvas 3. panta 7. punkta otrās daļas izpratnē; |
|
— |
ikdienas ceļa izdevumu kompensācija, kas darba ņēmējiem tiek izmaksāta ar nosacījumu, ka laiks, ko viņi ik dienu pavada ceļā, lai nokļūtu darba vietā un no tās atgrieztos, ir ilgāks par vienu stundu, ir darbā norīkoto darba ņēmēju minimālās algas daļa, ja vien šis nosacījums ir izpildīts, bet tas ir jāpārbauda valsts tiesai. Šāda dienas nauda ir jāuzskata par “komandējuma naudu, kas saistīta ar attiecīgo norīkojumu” minētās direktīvas 3. panta 7. punkta otrās daļas izpratnē; |
|
— |
samaksa par ikgadējā apmaksāta atvaļinājuma laiku, kas ir jāpiešķir darba ņēmējiem uz minimālo apmaksāto ikgadējā atvaļinājuma laiku, atbilst minimālajai algai, uz ko šiem darba ņēmējiem ir tiesības attiecīgajā laikposmā. |
(sal. ar 48.–52., 56. un 57 punktu un rezolutīvās daļas 2) punkta otro, trešo un sesto ievilkumu)
Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. un 7. punkts, skatot tos LESD 56. un 57. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
|
— |
šo darba ņēmēju izmitināšanas izdevumu segšana nevar tikt uzskatīta par viņu minimālās algas elementu; |
|
— |
atlīdzība, kas izpaužas kā ēdināšanas talonu izsniegšana minētajiem darba ņēmējiem, nevar tikt uzskatīta par viņu minimālās algas daļu. |
Šī atlīdzība tiek izmaksāta, lai kompensētu faktiskos dzīvošanas izdevumus, kas darba ņēmējiem radušies saistībā ar norīkojumu darbā.
(sal. ar 60., 62. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punkta ceturto un piekto ievilkumu)