Lieta C‑377/13
Ascendi Beiras Litoral e Alta, Auto Estradas das Beiras Litoral e Alta SA
pret
Autoridade Tributária e Aduaneira
(Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Jēdziens “dalībvalsts tiesa” — Tribunal Arbitral Tributário — Direktīva 69/335/EEK — 4. un 7. pants — Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana — 1984. gada 1. jūlijā spēkā esoša zīmognodeva — Šīs zīmognodevas atcelšana, vēlāk – tās ieviešana no jauna”
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums
Prejudiciāli jautājumi — Vēršanās Tiesā — Valsts tiesa LESD 267. panta izpratnē
(LESD 267. pants)
Noteikumi par nodokļiem — Tiesību aktu saskaņošana — Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai — Kapitāla nodoklis, ko iekasē no kapitāla sabiedrībām
(Padomes Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. panta 1. un 2. punkts)
Lai noteiktu, vai iestāde, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir uzskatāma par “tiesu” EKL 267. panta izpratnē – kas ir vienīgi Kopienu tiesību jautājums –, Tiesa ņem vērā vairākus faktorus, kā, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai process tajā notiek inter partes, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga.
Šajā ziņā iesniedzēja iestāde atbilst visām vajadzīgajām pazīmēm, lai to uzskatītu par dalībvalsts tiesu LESD 267. panta izpratnē.
Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ietilpst atbildēt uz Tribunal Arbitral Tributário uzdoto jautājumu.
(sal. ar 23., 34. un 35. punktu)
Direktīvas 69/335 par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kas grozīta ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303, 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz dalībvalstij no jauna ieviest kapitāla nodokli par kapitālsabiedrības kapitāla palielināšanu, uz kuru attiecas pirmā no šīm tiesību normām, kam šāds nodoklis tika uzlikts 1984. gada 1. jūlijā, bet kas vēlāk no tā tika atbrīvota.
Direktīvas 69/335 7. panta 1. punktā ir ietverts skaidrs un beznosacījumu dalībvalstu pienākums atbrīvot no kapitāla nodokļa šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošos darījumus, kuri 1984. gada 1. jūlijā bija atbrīvoti no nodokļa vai kuriem uzliktā nodokļa likme nepārsniedza 0,5 %.
Tomēr tiktāl, ciktāl tādi darījumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkts, 1984. gada 1. jūlijā tika aplikti ar kapitāla nodokli ar likmi, kas pārsniedz 0,5 %, dalībvalsts brīdī, kad tā pievienojās Savienībai, tas ir, 1986. gada 1. janvārī, varēja atbilstoši šīs direktīvas 7. panta 2. punktam pieņemt lēmumu par šāda veida darījumu aplikšanu ar kapitāla nodokli arī turpmāk.
Šajā ziņā Direktīvas 69/335 7. panta 1. punkta pirmajā daļā izdarītā atsauce uz 1984. gada 1. jūliju dalībvalstīm, kuras šajā datumā attiecīgos darījumus aplika ar kapitāla nodokli, kura likme pārsniedza 0,5 %, neatļauj šādu nodokli ieviest no jauna pēc tam, kad tās no šī nodokļa ir atteikušās. Savienības likumdevēja griba bija likvidēt kapitāla nodokli; iespēja saglabāt to bija tikai izņēmums, ko pamato bailes, ka dalībvalstis zaudēs ienākumus. Tādējādi, pat ja budžeta ienākumu zudums varētu pamatot kapitāla nodokļa saglabāšanu pēc 1984. gada 1. jūlija tādā apmērā, kāds ir norādīts šīs direktīvas 7. panta 2. punktā, tas nevar attaisnot šāda nodokļa ieviešanu no jauna.
(sal. ar 45., 46., 50. un 52. punktu un rezolutīvo daļu)
Lieta C‑377/13
Ascendi Beiras Litoral e Alta, Auto Estradas das Beiras Litoral e Alta SA
pret
Autoridade Tributária e Aduaneira
(Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Jēdziens “dalībvalsts tiesa” — Tribunal Arbitral Tributário — Direktīva 69/335/EEK — 4. un 7. pants — Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana — 1984. gada 1. jūlijā spēkā esoša zīmognodeva — Šīs zīmognodevas atcelšana, vēlāk – tās ieviešana no jauna”
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums
Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Valsts tiesa LESD 267. panta izpratnē
(LESD 267. pants)
Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai – Kapitāla nodoklis, ko iekasē no kapitāla sabiedrībām
(Padomes Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. panta 1. un 2. punkts)
Lai noteiktu, vai iestāde, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir uzskatāma par “tiesu” EKL 267. panta izpratnē – kas ir vienīgi Kopienu tiesību jautājums –, Tiesa ņem vērā vairākus faktorus, kā, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai process tajā notiek inter partes, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga.
Šajā ziņā iesniedzēja iestāde atbilst visām vajadzīgajām pazīmēm, lai to uzskatītu par dalībvalsts tiesu LESD 267. panta izpratnē.
Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ietilpst atbildēt uz Tribunal Arbitral Tributário uzdoto jautājumu.
(sal. ar 23., 34. un 35. punktu)
Direktīvas 69/335 par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kas grozīta ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303, 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz dalībvalstij no jauna ieviest kapitāla nodokli par kapitālsabiedrības kapitāla palielināšanu, uz kuru attiecas pirmā no šīm tiesību normām, kam šāds nodoklis tika uzlikts 1984. gada 1. jūlijā, bet kas vēlāk no tā tika atbrīvota.
Direktīvas 69/335 7. panta 1. punktā ir ietverts skaidrs un beznosacījumu dalībvalstu pienākums atbrīvot no kapitāla nodokļa šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošos darījumus, kuri 1984. gada 1. jūlijā bija atbrīvoti no nodokļa vai kuriem uzliktā nodokļa likme nepārsniedza 0,5 %.
Tomēr tiktāl, ciktāl tādi darījumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 69/335 4. panta 1. punkts, 1984. gada 1. jūlijā tika aplikti ar kapitāla nodokli ar likmi, kas pārsniedz 0,5 %, dalībvalsts brīdī, kad tā pievienojās Savienībai, tas ir, 1986. gada 1. janvārī, varēja atbilstoši šīs direktīvas 7. panta 2. punktam pieņemt lēmumu par šāda veida darījumu aplikšanu ar kapitāla nodokli arī turpmāk.
Šajā ziņā Direktīvas 69/335 7. panta 1. punkta pirmajā daļā izdarītā atsauce uz 1984. gada 1. jūliju dalībvalstīm, kuras šajā datumā attiecīgos darījumus aplika ar kapitāla nodokli, kura likme pārsniedza 0,5 %, neatļauj šādu nodokli ieviest no jauna pēc tam, kad tās no šī nodokļa ir atteikušās. Savienības likumdevēja griba bija likvidēt kapitāla nodokli; iespēja saglabāt to bija tikai izņēmums, ko pamato bailes, ka dalībvalstis zaudēs ienākumus. Tādējādi, pat ja budžeta ienākumu zudums varētu pamatot kapitāla nodokļa saglabāšanu pēc 1984. gada 1. jūlija tādā apmērā, kāds ir norādīts šīs direktīvas 7. panta 2. punktā, tas nevar attaisnot šāda nodokļa ieviešanu no jauna.
(sal. ar 45., 46., 50. un 52. punktu un rezolutīvo daļu)