Lieta C‑327/13

Burgo Group SpA

pret

Illochroma SA

un

Jérôme Theetten

(cour d’appel de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Maksātnespējas procedūras — “Uzņēmuma” jēdziens — Sabiedrību grupa — Pieņemšana — Tiesības uzsākt sekundāro maksātnespējas procedūru — Kritēriji — Persona, kurai ir tiesības pieprasīt sekundārās maksātnespējas procedūras uzsākšanu”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums

  1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Maksātnespējas procedūras – Regula Nr. 1346/2000 – Starptautiskā jurisdikcija maksātnespējas procedūras sākšanai – Sekundāra procedūra – Debitoram piederošs uzņēmums, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir tā juridiskā adrese – “Uzņēmuma” jēdziens – Uzņēmums, kuram ir piešķirts juridiskas personas statuss – Iekļaušana – Kritēriji

    Padomes Regulas Nr. 1346/2000 2. panta h) punkts un 3. panta 2. punkts)

  2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Maksātnespējas procedūras – Regula Nr. 1346/2000 – Starptautiskā jurisdikcija maksātnespējas procedūras sākšanai – Sekundāra procedūra – Personas, kas ir pilnvarotas uzsākt sekundāru procedūru – Novērtējums atbilstoši valsts tiesībām – Ierobežojums tikai attiecībā uz kreditoriem, kuri atrodas vai kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgais uzņēmums, vai tikai uz tiem kreditoriem, kuru kreditora prasījums ir radies šī konkrētā uzņēmuma darbības dēļ – Nepieļaujamība

    (Padomes Regulas Nr. 1346/2000 29. panta b) punkts)

  3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Maksātnespējas procedūras – Regula Nr. 1346/2000 – Starptautiskā jurisdikcija maksātnespējas procedūras sākšanai – Sekundāra procedūra – Sekundāras procedūras uzsākšana papildus galvenajai likvidācijas procedūrai – Pamatotības kritēriju ņemšana vērā – Valsts tiesību piemērošana – Nosacījumi

    (Padomes Regula Nr. 1346/2000)

  1.  Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, runājot par sabiedrības likvidācijas procesu dalībvalstī, kas nav valsts, kurā ir tās juridiskā adrese, pret šo sabiedrību var vienlaicīgi būt uzsākta sekundārā procedūra citā dalībvalstī, kur ir tās juridiskā adrese un kurā tai ir piešķirts juridiskas personas statuss.

    No vienas puses, Regulas Nr. 1346/2000 2. panta h) punktā nav izslēgta iespēja, ka uzņēmumam šīs tiesību normas kontekstā var tikt piešķirts juridiskās personas statuss un tas var atrasties tajā dalībvalstī, kurā šai sabiedrībai ir minētā juridiskā adrese, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā normā paredzētajiem kritērijiem.

    Otrkārt, ja jēdziens “uzņēmums” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver parādnieces sabiedrības darbības vietu – vietu, kas atbilst minētā 2. panta h) punktā skaidri paredzētajiem kritērijiem un kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas šīs sabiedrības juridiskā adrese, “vietējās intereses”, kas it īpaši ietver šajā dalībvalstī esošo kreditoru intereses, liegtu īstenot Regulā paredzēto aizsardzību, minētajā dalībvalstī uzsākot sekundāro procedūru. Otrkārt, tāda interpretācija var radīt diskriminējošu attieksmi pret kreditoriem, kas atrodas dalībvalstī, kurā atrodas parādnieces sabiedrības juridiskā adrese, salīdzinot it īpaši ar kreditoriem, kas atrodas citās dalībvalstīs, kurās attiecīgi atrodas citi parādnieka uzņēmumi.

    (sal. ar 32., 35., 38., 39. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

  2.  Regulas Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 29. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jautājums par to, kura persona vai iestāde ir pilnvarota pieprasīt uzsākt sekundāro procedūru, ir jāizvērtē, ņemot vērā tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā tiek pieprasīts uzsākt šo procedūru. Tiesības aizsākt sekundāro procedūru nevar attiecināt tikai uz vietējiem kreditoriem vai tiem, kuru juridiskā adrese ir tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas attiecīgais uzņēmums, vai tikai uz tiem kreditoriem, kuru kreditora prasījums ir radies šī konkrētā uzņēmuma darbības dēļ.

    Pieņemot valsts tiesību normas, ar kurām tiek regulēts jautājums par to, kurām personām ir tiesības pieprasīt sekundārās procedūras uzsākšanu, dalībvalstīm saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jānodrošina regulas lietderīgā iedarbība, ņemot vērā tās priekšmetu. Tomēr, no vienas puses, ar Regulas normām attiecībā uz kreditora tiesībām uzsākt sekundāro procedūru it īpaši ir paredzēts mazināt dalībvalsts tiesību vispārējas piemērošanas ietekmi teritorijā, kurā ir uzsākta galvenā procedūra, konkrētos apstākļos atļaujot uzsākt sekundāro procedūru, lai aizsargātu “dažādās intereses”, kas ietver citas, nevis “vietējās intereses”.

    No otras puses, Regulā ir skaidri nodalītas teritoriālās procedūras, kuras ir uzsāktas pirms galvenās procedūras uzsākšanas, un sekundārās procedūras. Tomēr tikai attiecībā uz pirmajām minētajām procedūrām tiesības pieprasīt to sākšanu ir piešķirtas tikai kreditoriem, kuru domicils, parastā uzturēšanās vieta vai juridiskā adrese atrodas dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas uzņēmums vai kura prasījums rodas šā uzņēmuma darbības dēļ. No minētā izriet a contrario, ka šie ierobežojumi nav piemērojami sekundārajām procedūrām.

    Visbeidzot, iespējamais tiesību ierobežojums uzsākt sekundāro procedūru tikai vietējiem kreditoriem rada netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, kas nav pamatota.

    (sal. ar 46. -51. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

  3.  Regula Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā galvenā procedūra ir likvidācijas procedūra, tas, vai tiesa, kurā ir celta prasība uzsākt sekundāro procedūru, ņem vērā pamatotības kritērijus, ir noregulēts tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras teritorijā tiek pieprasīts šādu procedūru uzsākt. Dalībvalstīm, paredzot nosacījumus minētās procedūras uzsākšanai, ir jāievēro Savienības tiesības, tostarp to vispārējie principi, kā arī Regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

    Turklāt tiesai, kurā celta prasība uzsākt sekundāro procedūru, piemērojot savus valsts tiesību aktus, ir jāņem vērā iespējas uzsākt šādu procedūru mērķus.

    Visbeidzot, pēc sekundārās procedūras uzsākšanas tiesai, kura ir uzsākusi šo procedūru, ievērojot lojālas sadarbības principu, ir jāņem vērā galvenās procedūras mērķi un regulas sistēma.

    (sal. ar 65. - 67. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)