—

Spānijas valdības vārdā – S. Centeno Huerta, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – I. Martínez del Peral un H. Krämer, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā E. Torralbo Marcos prasībā pret Korota SA (turpmāk tekstā –“Korota”) un Fondo de Garantía Salarial (Algu garantiju fonds, turpmāk tekstā – “Fogasa”) par atlīdzinājumu, kas E. Torralbo Marcos pienākas tāpēc, ka tiesiskās aizsardzības procesā esošā Korota viņu atlaidusi no darba.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 36. lpp.) 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šī direktīva attiecas uz tām darba ņēmēju prasībām pret darba devējiem, kas atzīti par maksātnespējīgiem 2. panta 1. punkta nozīmē, kuras izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām.”

4

Saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu:

“Šajā direktīvā darba devēju uzskata par maksātnespējīgu, ja ir iesniegts pieprasījums sākt uz darba devēja maksātnespēju balstītu attiecīgās dalībvalsts normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētu kopēju procesu, pilnībā vai daļēji vērst piedziņu pret darba devēja mantu un iecelt likvidatoru vai personu, kas veic šādu uzdevumu, un iestāde, kuras kompetencē tas ir saskaņā ar minētajiem aktiem:

5

Saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta pirmo daļu:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 4. pantu garantiju iestādes garantē to, ka apmierina darba ņēmēju prasījumus attiecībā uz darba samaksu, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, ietverot atlaišanas pabalstus sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu, ja tos paredz valsts tiesību akti.”

6

1996. gada 10. janvāra Likuma Nr. 1/1996 par bezmaksas juridisko palīdzību (Ley 1/1996 de asistencia jurídica gratuita) (1996. gada 12. janvāraBOE Nr. 11, 793. lpp.; turpmāk tekstā – “Ley 1/1996”) 2. pantā “Piemērošanas subjektu loks” ir paredzēts:

“Šajā likumā un Spānijai šajā jomā saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās noteiktajā kārtībā un apmērā tiesības uz bezmaksas juridisku palīdzību ir:

[..]

7

Ley 1/1996 6. panta “Tiesību substantīvais saturs” formulējums ir šāds:

“Tiesībās uz bezmaksas juridisko palīdzību ietilpst šādi atvieglojumi:

[..]

8

2012. gada 20. novembra Likuma Nr. 10/2012 par konkrētu nodevu noteikšanu tiesu administrēšanas un Toksikoloģijas un tiesu medicīnas valsts institūta darbā (Ley 10/2012 por la que se regulan determinadas tasas en el ámbito de la Administración de Justicia y del Instituto Nacional de Toxicología y Ciencias Forenses), (2012. gada 21. novembraBOE Nr. 280, 80820. lpp.; turpmāk tekstā –“Ley 10/2012”) 1. pantā “Par tiesu varas īstenošanu civillietās, administratīvajās, kā arī darba un sociālo jautājumu lietās maksājamās nodevas piemērošanas joma” ir noteikts:

“Par tiesu varas īstenošanu civillietās, administratīvajās, kā arī darba un sociālo jautājumu lietās maksājamā nodeva ir valsts nodeva, kuru no visiem iekasē vienādi visā valsts teritorijā šajā likumā paredzētajos gadījumos. [..]”

9

Šā likuma 2. pants “Ar nodevu apliekamā darbība” ir izteikts šādā redakcijā:

“Ar nodevu apliekamā darbība ir tiesu varas īstenošana saistībā ar šādu procesuālo darbību veikšanu:

[..]

10

Minētā likuma 3. panta “Nodevas maksātājs” 1. punktā ir paredzēts:

“Nodevas maksātājs ir persona, kas lūdz īstenot tiesu varu un veic ar to apliekamo darbību.”

11

Atbrīvojumu no nodevas reglamentējošā šā paša likuma 4. panta 2. un 3. punkts ir formulēti šādi:

“2.   Katrā ziņā no nodokļa samaksas ir atbrīvotas zemāk minētās personas:

[..]

3.   Darba un sociālo jautājumu lietās darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā esošie darba ņēmēji saņem 60 % atbrīvojumu no “suplicación” un kasācijas sūdzību iesniegšanas gadījumā maksājamās nodevas summas.”

12

Jautājumam par nodevas iekasējamību veltītā Ley 10/2012 5. panta 3. punktā ir noteikts:

“Darba un sociālo jautājumu lietās nodeva kļūst iekasējama “suplicación” vai kasācijas sūdzības iesniegšanas brīdī.”

13

Ar nodevu apliekamā bāze ir noteikta šā likuma 6. pantā. Savukārt nodevas apmēra aprēķināšanu reglamentējošajā 7. pantā nodeva par “suplicación” sūdzības iesniegšanu darba un sociālo lietu tiesā principā ir noteikta EUR 500 apmērā. Šim apmēram ir pieskaitāma summa, ko iegūst, ar nodevu apliekamajai bāzei piemērojot 0,1 % likmi, un kas nepārsniedz EUR 2000, ja nodevas maksātājs ir fiziska persona. Minētā likuma 8. pantā ir izklāstīts nodevas “pašaprēķina” un samaksas mehānisms.

14

Kopš 2008. gada 16. jūnijaKorota ir tiesiskās aizsardzības procesā.

15

2010. gada 16. jūnijāJuzgado de lo Mercantil Nr. 4 de Barcelona [Barselonas Komerctiesa Nr. 4] pasludināja spriedumu, kura rezolutīvajā daļā ir teikts:

“Apstiprināt Korota2010. gada 9. aprīlī piedāvāto un kreditoru apstiprināto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; par tās izpildi Korota ir jāatskaitās šai tiesai reizi sešos mēnešos. Tiesiskās aizsardzības procesa administrēšanu tiek nolemts izbeigt ar šā sprieduma dienu.”

16

E. Torralbo Marcos un Korota starpā 2012. gada 25. jūnijā iesniedzējtiesas kancelejā apstiprinātajā izlīgumā (turpmāk tekstā – “izlīgums”) ir noteikts:

[..]”

17

2012. gada 3. oktobrīE. Torralbo Marcos iesniedzējtiesai lūdza nodrošināt izlīguma izpildi, tāpēc ka Korota nav izpildījusi savas saistības.

18

Ar 2012. gada 13. novembra lēmumu iesniedzējtiesa uzdeva attiecībā pret Korota veikt piespiedu izpildes darbības izlīguma izpildei. Tomēr tajā pašā dienā izpildes lietvedība tika apturēta, tāpēc ka attiecībā uz Korota bija apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un nebija mantas, kas būtu līdz tam apķīlāta.

19

Iesniedzējtiesas sekretāra tās pašas dienas lēmumā E. Torralbo Marcos tika darīts zināms, ka viņš ar saviem prasījumiem pret Korota var vērsties attiecīgajā Juzgado de lo Mercantil, kurai šī lieta ir piekritīga.

20

Par šo lēmumu E. Torralbo Marcos iesniedza blakus sūdzību (recurso de reposición), jo, tā kā Juzgado de lo Mercantil Nr. 4 de Barcelona ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nolēmusi izbeigt tiesiskās aizsardzības procesa administrēšanu, izpilde ir jāturpina saskaņā ar Likuma par jurisdikciju darba un sociālo jautājumu lietās (Ley Reguladora de la Jurisdicción Social) 239. pantu.

21

Ar 2013. gada 3. janvāra lēmumu iesniedzējtiesa šo sūdzību noraidīja, uzskatot, ka, tā kā maksātnespējas process nav noslēdzies, iepriekš minētais 2012. gada 13. novembra lēmums joprojām ir spēkā.

22

E. Torralbo Marcos darīja zināmu savu nodomu par 2013. gada 3. janvāra lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību (recurso de suplicación) Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Katalonijas Augstākā tiesa).

23

Tā kā E. Torralbo Marcos nebija iesniedzis nodokļu administrācijas apliecinājumu par Ley 10/2012 paredzētās valsts nodevas samaksu, viņš 2013. gada 13. marta lēmumā par procesa organizatoriskajiem jautājumiem tika aicināts šo apliecinājumu iesniegt piecu dienu laikā.

24

Par šo lēmumu 2013. gada 22. martāE. Torralbo Marcos iesniedza blakus sūdzību (recurso de reposición), kurā būtībā apgalvoja, ka viņam šī nodeva nav jāmaksā, pirmkārt, tāpēc ka saskaņā ar Ley 1/1996 2. panta d) punktu viņam kā darba ņēmējam un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam esot jābūt tiesībām uz bezmaksas juridisko palīdzību un, otrkārt, tāpēc ka Ley 10/2012 ir pretrunā Hartas 47. pantam, jo ir nesamērīgs un ar šajā pantā garantētajām pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā nesaderīgs šķērslis.

25

Iesniedzējtiesa prāto par to, vai ar Hartas 47. pantu ir saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā darbiniekam ir noteikts pienākums maksāt valsts nodevu, lai varētu iesniegt pārsūdzību piespiedu izpildes procedūrā, lai panāktu, ka tiesas ceļā tiek atzīta darba devēja maksātnespēja, kuras rezultātā šim darba ņēmējam rastos tiesības vērsties attiecīgajā garantijas iestādē atbilstoši Direktīvai 2008/94.

26

Šajos apstākļos Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa (Terasas Darba un sociālo lietu tiesa Nr. 2) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

27

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam Tiesa var interpretēt Savienības tiesības tikai tai piešķirtās kompetences robežās (šajā ziņā skat. spriedumu McB., C‑400/10 PPU, EU:C:2010:582, 51. punkts, kā arī rīkojumus Cholakova, C‑14/13, EU:C:2013:374, 21. punkts, un Schuster & Co Ecologic, C‑371/13, EU:C:2013:748, 14. punkts).

28

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Hartas piemērošanas joma attiecībā uz dalībvalstu rīcību ir definēta tās 51. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru Hartas noteikumi dalībvalstīm ir saistoši tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesības (spriedums Åkerberg Fransson, C‑617/10, EU:C:2013:105, 17. punkts).

29

Hartas 51. panta 1. punktā ir apstiprināta Tiesas pastāvīgā judikatūra, ka Savienības tiesību sistēmā garantētās pamattiesības ir jāpiemēro visās situācijās, kuras reglamentētas Savienības tiesībās, taču ne ārpus šādām situācijām (skat. spriedumu Åkerberg Fransson, EU:C:2013:105, 19. punkts, un rīkojumu Sociedade Agrícola e Imobiliária da Quinta de S. Paio, C‑258/13, EU:C:2013:810, 19. punkts).

30

Ja tiesiskā situācija neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, tad Tiesas kompetencē nav to izskatīt, un attiecīgi norādītās Hartas normas pašas par sevi nevar būt šīs kompetences pamatā (šajā ziņā skat. spriedumu Åkerberg Fransson, EU:C:2013:105, 22. punkts; rīkojumus Sociedade Agrícola e Imobiliária da Quinta de S. Paio, EU:C:2013:810, 20. punkts; Dutka un Sajtos, C‑614/12 un C‑10/13, EU:C:2014:30, 15. punkts, kā arī Weigl, C‑332/13, EU:C:2014:31, 14. punkts).

31

Tāpēc ir jānoskaidro, vai pamatlietā aplūkotā tiesiskā situācija ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā.

32

Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā, par kuru ir strīds pamatlietā, vispārīgi ir reglamentētas noteiktas valsts nodevas tiesu administrēšanas jomā. Ar to nav domāts īstenot Savienības tiesību normas. Turklāt tajās nav noteikumu, kuros konkrēti būtu reglamentēta šī joma vai kas varētu jel kā skart šo valsts tiesisko regulējumu.

33

Turklāt pamatlieta nav par to, kā interpretējama vai piemērojama kāda cita kā tikai Hartā esošā Savienības tiesību norma (skat. pēc analoģijas rīkojumu Sociedade Agrícola e Imobiliária da Quinta de S. Paio, EU:C:2013:810, 21. punkts).

34

Turklāt, atšķirībā no iesniedzējtiesas minētās lietas, kurā taisīts spriedums DEB (C‑279/09, EU:C:2010:811) un kas attiecās uz lūgumu par juridiskās palīdzības nodrošināšanu ar valsts atbildību saistītā prasībā, kas celta, pamatojoties uz Savienības tiesībām, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlietas tiesvedībā aplūkotā valsts nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs ir saistīta ar “suplicación” sūdzības iesniegšanu par iepriekš minēto 2013. gada 3. janvāra lēmumu, kurā iesniedzējtiesa noraidīja pieteikumu izlīguma piespiedu izpildei, ko E. Torralbo Marcos bija iesniedzis, pamatojoties uz valsts tiesībām, proti, Likuma par jurisdikciju darba un sociālo jautājumu lietās 239. pantu.

35

Iesniedzējtiesa patiešām norāda, ka E. Torralbo Marcos veiktās tiesāšanās pamatmērķis ir panākt Fogasa iesaistīšanos Korota maksātnespējas gadījumā atbilstoši Direktīvas 2008/94 3. pantam.

36

Tomēr ir jākonstatē, ka pašreizējā pamatlietas tiesvedības posmā aplūkojamā situācija neietilpst nedz šīs direktīvas, nedz Savienības tiesību piemērošanas jomā vispār.

37

Proti, kā norāda arī Eiropas Komisija, no Direktīvas 2008/94 2. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka to, vai darba devējs ir uzskatāms par maksātnespējīgu šīs direktīvas izpratnē, nosaka atbilstoši valsts tiesībām un ar kompetentas valsts iestādes lēmumu vai konstatējumu.

38

Taču, lai arī attiecībā uz Korota, kā teikts iesniedzējtiesas nolēmumā, 2008. gada jūnijā ir uzsākts tiesiskās aizsardzības process, šajā nolēmumā tomēr nav rodama konkrēta informācija, kas ļautu uzskatīt, ka šis uzņēmums pašreizējā pamatlietas tiesvedības posmā būtu maksātnespējīgs atbilstoši piemērojamajām Spānijas tiesību normām.

39

Gluži pretēji, no iesniedzējtiesas norādes, ka ar E. Torralbo Marcos pieteikumu izlīguma piespiedu izpildei ir gribēts panākt Korota maksātnespējas atzīšanu tiesas ceļā, izriet, ka saskaņā ar Spānijas tiesībām šis uzņēmums šobrīd netiek uzskatīts par maksātnespējīgu.

40

Ar to vien, ka ar savām darbībām E. Torralbo Marcos vēlas, kā norāda iesniedzējtiesa, panākt šādu maksātnespējas atzīšanu, lai varētu gūt labumu no Fogasa iesaistīšanās atbilstoši Direktīvas 2008/94 3. pantam, vēl nav pietiekami, lai uzskatītu, ka pamatlietā aplūkotā situācija šajā tiesvedības posmā ietilpst šīs direktīvas un līdz ar to arī Savienības tiesību piemērošanas jomā.

41

Jānorāda arī, ka savā iepriekš minētajā 2013. gada 3. janvāra lēmumā, par kuru E. Torralbo Marcos ir iesniedzis “suplicación” sūdzību, iesniedzējtiesa, atbilstoši tās teiktajam, viņa pieteikumu izlīguma piespiedu izpildei ir atteikusies apmierināt, pamatojoties būtībā uz to, ka, lai veiktu šo piespiedu izpildi, ir vajadzīgs lēmums, ko pieņem kompetentā komerctiesa, kurā E. Torralbo Marcos tika aicināts aizstāvēt savas tiesības.

42

Ar šo lēmumu netiek izspriests jautājums nedz par Korota maksātnespēju, nedz par ieinteresētās personas iespējamajām tiesībām uz to, lai gadījumā, ja atbilstoši piemērojamajām valsts tiesību normām Korota tiktu atzīta par maksātnespējīgu, kompetentā garantiju iestāde uzņemtos segt viņa nesaņemtos sociālā nodrošinājuma prasījumus saskaņā ar Direktīvu 2008/94.

43

No iepriekš izklāstīto apsvērumu kopuma izriet, ka pamatlietā aplūkotā tiesiskā situācija neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā. Tāpēc atbildēt uz Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa uzdotajiem jautājumiem nav Tiesas kompetencē.

44

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Atbildēt uz Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa (Spānija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.