Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Preces un pakalpojumi, ko izmanto gan darījumiem, par kuriem pievienotās vērtības nodoklis ir atskaitāms, gan darījumiem, par kuriem pievienotās vērtības nodoklis nav atskaitāms – Līzinga darījumi – Daļas atskaitīšana – Aprēķināšana – Sadales kritērijs, kurš nav balstīts uz apgrozījumu – Pieļaujamība – Nosacījums
(Padomes Direktīvas 77/388 17. panta 5. punkta trešās daļas c) punkts)
Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, kas tas neliedz dalībvalstij noteikt bankai, kas tostarp veic līzinga darbības, pienākumu iekļaut daļas, ko tā izmanto, lai noteiktu vienu atskaitāmo proporciju visām jaukta veida darījumos izmantojamām precēm un pakalpojumiem kopā, skaitītājā un saucējā tikai to izmantošanas [nomas] maksas daļu, ko pārskaita klienti savu līzinga līgumu ietvaros un kas atbilst procentiem, jo visbiežāk šādu preču un pakalpojumu izmantošana ir saistīta galvenokārt ar finansēšanu un līgumu pārvaldību.
Protams, izmantojot Sestās direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētās tiesības atkāpties no šajā normā paredzētā aprēķināšanas noteikuma, ikvienai dalībvalstij ir jāņem vērā minētās direktīvas mērķis un struktūra, kā arī principi, uz kuriem ir balstīta kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma.
Tomēr, ņemot vērā, pirmkārt, Sestās direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunktu, otrkārt, kontekstu, kādā ietilpst šī norma, treškārt, nodokļu neitralitātes un samērīguma principus un, ceturtkārt, šīs direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas mērķi, ikvienai dalībvalstij, kas izmanto Sestās direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētās tiesības, ir jānodrošina, ka atskaitāmā nodokļa aprēķināšanas noteikumi ļauj ļoti precīzi konstatēt to pievienotās vērtības nodokļa daļu, kas attiecas uz darbībām, no kurām ir atskaitāms šis nodoklis.
Nodokļu neitralitātes princips, kas ir raksturīgs kopējai pievienotās vērtības nodokļa sistēmai, prasa, lai atskaitāmā nodokļa summas aprēķināšanas noteikumi objektīvi atspoguļotu izdevumu par jaukta veida darījumos izmantojamām precēm un pakalpojumiem faktisko daļu, kas ir saistīti ar darījumiem, no kuriem var atskaitīt nodokli.
Tādējādi Sestā direktīva pieļauj, ka dalībvalstis attiecīgajai darbībai piemēro metodi vai sadales kritēriju, kas atšķiras no metodes, kura ir balstīta uz apgrozījumu, ar nosacījumu, ka šī metode garantē precīzāku PVN priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanu nekā tā, kas izrietētu, piemērojot metodi, kura ir balstīta uz apgrozījumu.
(sal. ar 27., 30.–32., 35. punktu un rezolutīvo daļu)
Lieta C‑183/13
Fazenda Pública
pret
Banco Mais SA
(Supremo Tribunal Administrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Nodokļi — PVN — Direktīva 77/388/EEK — 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunkts — 19. pants — Priekšnodokļa atskaitīšana — Līzinga darījumi — Jaukta veida darījumos izmantojamas preces un pakalpojumi — Noteikums atskaitāmās PVN summas noteikšanai — Atkāpi ietverošs regulējums — Apstākļi”
Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 10. jūlijā spriedums
Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Preces un pakalpojumi, ko izmanto gan darījumiem, par kuriem pievienotās vērtības nodoklis ir atskaitāms, gan darījumiem, par kuriem pievienotās vērtības nodoklis nav atskaitāms – Līzinga darījumi – Daļas atskaitīšana – Aprēķināšana – Sadales kritērijs, kurš nav balstīts uz apgrozījumu – Pieļaujamība – Nosacījums
(Padomes Direktīvas 77/388 17. panta 5. punkta trešās daļas c) punkts)
Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, kas tas neliedz dalībvalstij noteikt bankai, kas tostarp veic līzinga darbības, pienākumu iekļaut daļas, ko tā izmanto, lai noteiktu vienu atskaitāmo proporciju visām jaukta veida darījumos izmantojamām precēm un pakalpojumiem kopā, skaitītājā un saucējā tikai to izmantošanas [nomas] maksas daļu, ko pārskaita klienti savu līzinga līgumu ietvaros un kas atbilst procentiem, jo visbiežāk šādu preču un pakalpojumu izmantošana ir saistīta galvenokārt ar finansēšanu un līgumu pārvaldību.
Protams, izmantojot Sestās direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētās tiesības atkāpties no šajā normā paredzētā aprēķināšanas noteikuma, ikvienai dalībvalstij ir jāņem vērā minētās direktīvas mērķis un struktūra, kā arī principi, uz kuriem ir balstīta kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma.
Tomēr, ņemot vērā, pirmkārt, Sestās direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunktu, otrkārt, kontekstu, kādā ietilpst šī norma, treškārt, nodokļu neitralitātes un samērīguma principus un, ceturtkārt, šīs direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas mērķi, ikvienai dalībvalstij, kas izmanto Sestās direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētās tiesības, ir jānodrošina, ka atskaitāmā nodokļa aprēķināšanas noteikumi ļauj ļoti precīzi konstatēt to pievienotās vērtības nodokļa daļu, kas attiecas uz darbībām, no kurām ir atskaitāms šis nodoklis.
Nodokļu neitralitātes princips, kas ir raksturīgs kopējai pievienotās vērtības nodokļa sistēmai, prasa, lai atskaitāmā nodokļa summas aprēķināšanas noteikumi objektīvi atspoguļotu izdevumu par jaukta veida darījumos izmantojamām precēm un pakalpojumiem faktisko daļu, kas ir saistīti ar darījumiem, no kuriem var atskaitīt nodokli.
Tādējādi Sestā direktīva pieļauj, ka dalībvalstis attiecīgajai darbībai piemēro metodi vai sadales kritēriju, kas atšķiras no metodes, kura ir balstīta uz apgrozījumu, ar nosacījumu, ka šī metode garantē precīzāku PVN priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanu nekā tā, kas izrietētu, piemērojot metodi, kura ir balstīta uz apgrozījumu.
(sal. ar 27., 30.–32., 35. punktu un rezolutīvo daļu)