Lieta C‑171/13

Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Uwv)

pret

M. S. Demirci u.c.

(Centrale Raad van Beroep lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — EEK un Turcijas asociācijas līgums — Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Dzīvesvietas klauzulu atcelšana — Papildu pabalsti, ko piešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem — Nosacījums par dzīvesvietu — Piemērošana bijušiem Turcijas darba ņēmējiem — Turcijas pilsoņi, kuri ir ieguvuši uzņemošās dalībvalsts pilsonību”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 14. janvāra spriedums

Starptautiskie nolīgumi – EEK un Turcijas asociācijas līgums – Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Asociācijas padomes Lēmums Nr. 3/80 – Dzīvesvietas klauzulu atcelšana – Papildu pabalsti, ko piešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru šos pabalstus atceļ saņēmējiem, kuri valstī vairs nedzīvo – Piemērošana bijušajiem Turcijas darba ņēmējiem, kuri ir ieguvuši uzņemošās dalībvalsts pilsonību – Izturēšanās pret minētajiem darba ņēmējiem tā, it kā tie būtu tikai šīs valsts pilsoņi – Pieļaujamība

(EEK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 3/80 6. pants; Padomes Regulas Nr. 1408/71, kas grozīta ar Regulām Nr. 118/97 un Nr. 647/2005, 4. panta 2.a punkts)

EEK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 3/80 par Eiropas Kopienu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem no Turcijas un viņu ģimenes locekļiem noteikumi, kas ir jāapsver arī Asociācijas līguma Papildu protokola 59. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pilsoņi, kuri kā Turcijas pilsoņi ir tikuši likumīgi nodarbināti šīs valsts darba tirgū, pamatojoties uz to, ka viņi ir saglabājuši Turcijas pilsonību, nevar atsaukties uz Lēmuma Nr. 3/80 6. pantu, lai iebilstu pret minētās valsts tiesībās paredzēto prasību par dzīvesvietu īpaša uz iemaksām nebalstīta pabalsta saņemšanai Regulas Nr. 1408/71, redakcijā, kas grozīta un atjaunota ar Regulu Nr. 118/97, kas grozīta ar Regulu Nr. 647/2005, 4. panta 2.a punkta izpratnē.

Nav nekāda attaisnojuma, lai pret šādiem pilsoņiem, kuru juridiskais statuss nenovēršami mainījās uzņemošās dalībvalsts pilsonības iegūšanas brīdī, minētā valsts saistībā ar šāda pabalsta izmaksāšanu neizturētos tā, it kā viņi būtu tikai šīs valsts pilsoņi. Šāds konstatējums vēl jo vairāk nozīmē to, ka gadījumā, ja dalībvalsts pilsoņi, kuri ir ieguvuši tās pilsonību pēc tam, kad tajā ir uzņemti kā Turcijas darba ņēmēji, vienlaicīgi saglabājot Turcijas pilsonību, tiktu atbrīvoti no dzīvesvietas nosacījuma papildu pabalsta saņemšanai, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 3/80, tiktu radīta divkārši nepamatota atšķirīga attieksme. Tādējādi, pirmkārt, pret minētajiem pilsoņiem tiktu piemērota labvēlīgāka attieksme nekā pret Turcijas darba ņēmējiem, kuriem nav uzņemošās dalībvalsts pilsonības un kuriem vairs nav uzturēšanās tiesību, jo viņi vairs nav likumīgi nodarbināti šīs pēdējās minētās valsts darba tirgū. Otrkārt, šīm personām tiktu piemērota labvēlīgāka attieksme, arī salīdzinot ar uzņemošās dalībvalsts vai citas dalībvalsts pilsoņiem, kuriem, protams, ir piemērojams labvēlīgs režīms saistībā ar uzturēšanos un personu brīvu pārvietošanos Savienībā, bet kuriem joprojām ir piemērojams nosacījums par uzturēšanos Nīderlandes Karalistē, lai saņemtu papildu pabalstu.

(sal. ar 57.–59., 73. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑171/13

Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Uwv)

pret

M. S. Demirci u.c.

(Centrale Raad van Beroep lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — EEK un Turcijas asociācijas līgums — Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Dzīvesvietas klauzulu atcelšana — Papildu pabalsti, ko piešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem — Nosacījums par dzīvesvietu — Piemērošana bijušiem Turcijas darba ņēmējiem — Turcijas pilsoņi, kuri ir ieguvuši uzņemošās dalībvalsts pilsonību”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 14. janvāra spriedums

Starptautiskie nolīgumi — EEK un Turcijas asociācijas līgums — Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Asociācijas padomes Lēmums Nr. 3/80 — Dzīvesvietas klauzulu atcelšana — Papildu pabalsti, ko piešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru šos pabalstus atceļ saņēmējiem, kuri valstī vairs nedzīvo — Piemērošana bijušajiem Turcijas darba ņēmējiem, kuri ir ieguvuši uzņemošās dalībvalsts pilsonību — Izturēšanās pret minētajiem darba ņēmējiem tā, it kā tie būtu tikai šīs valsts pilsoņi — Pieļaujamība

(EEK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 3/80 6. pants; Padomes Regulas Nr. 1408/71, kas grozīta ar Regulām Nr. 118/97 un Nr. 647/2005, 4. panta 2.a punkts)

EEK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 3/80 par Eiropas Kopienu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem no Turcijas un viņu ģimenes locekļiem noteikumi, kas ir jāapsver arī Asociācijas līguma Papildu protokola 59. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pilsoņi, kuri kā Turcijas pilsoņi ir tikuši likumīgi nodarbināti šīs valsts darba tirgū, pamatojoties uz to, ka viņi ir saglabājuši Turcijas pilsonību, nevar atsaukties uz Lēmuma Nr. 3/80 6. pantu, lai iebilstu pret minētās valsts tiesībās paredzēto prasību par dzīvesvietu īpaša uz iemaksām nebalstīta pabalsta saņemšanai Regulas Nr. 1408/71, redakcijā, kas grozīta un atjaunota ar Regulu Nr. 118/97, kas grozīta ar Regulu Nr. 647/2005, 4. panta 2.a punkta izpratnē.

Nav nekāda attaisnojuma, lai pret šādiem pilsoņiem, kuru juridiskais statuss nenovēršami mainījās uzņemošās dalībvalsts pilsonības iegūšanas brīdī, minētā valsts saistībā ar šāda pabalsta izmaksāšanu neizturētos tā, it kā viņi būtu tikai šīs valsts pilsoņi. Šāds konstatējums vēl jo vairāk nozīmē to, ka gadījumā, ja dalībvalsts pilsoņi, kuri ir ieguvuši tās pilsonību pēc tam, kad tajā ir uzņemti kā Turcijas darba ņēmēji, vienlaicīgi saglabājot Turcijas pilsonību, tiktu atbrīvoti no dzīvesvietas nosacījuma papildu pabalsta saņemšanai, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 3/80, tiktu radīta divkārši nepamatota atšķirīga attieksme. Tādējādi, pirmkārt, pret minētajiem pilsoņiem tiktu piemērota labvēlīgāka attieksme nekā pret Turcijas darba ņēmējiem, kuriem nav uzņemošās dalībvalsts pilsonības un kuriem vairs nav uzturēšanās tiesību, jo viņi vairs nav likumīgi nodarbināti šīs pēdējās minētās valsts darba tirgū. Otrkārt, šīm personām tiktu piemērota labvēlīgāka attieksme, arī salīdzinot ar uzņemošās dalībvalsts vai citas dalībvalsts pilsoņiem, kuriem, protams, ir piemērojams labvēlīgs režīms saistībā ar uzturēšanos un personu brīvu pārvietošanos Savienībā, bet kuriem joprojām ir piemērojams nosacījums par uzturēšanos Nīderlandes Karalistē, lai saņemtu papildu pabalstu.

(sal. ar 57.–59., 73. punktu un rezolutīvo daļu)