Lieta C-168/13 PPU
Jeremy F.
pret
Premier ministre
(Conseil constitutionnel lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts — Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — Specialitātes princips — Pieprasījums par Eiropas apcietināšanas ordera, kas pamatojis nodošanu, paplašināšanu vai pieprasījums par personas vēlāku nodošanu citai dalībvalstij — Izpildes dalībvalsts tiesu iestādes nolēmums, ar kuru dota piekrišana — Pārsūdzība, kas apturētu nolēmuma izpildi — Pieļaujamība”
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums
Prejudiciāli jautājumi – Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība – Apstākļi – Apstāklis, ka persona ir apcietinājumā un ka strīda risinājumam var būt ievērojama ietekme uz šādas brīvības atņemšanas ilgumu
(Tiesas statūtu 23.a pants; Tiesas Reglamenta 107. pants)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Priekšmets – Izdošanas starp dalībvalstīm sistēmas aizstāšana ar nodošanas starp tiesu iestādēm sistēmu
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, preambulas 5. un 7. apsvērums un 1. panta 1. un 2. punkts)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Savstarpējās atzīšanas princips – Piemērojamība
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 2. punkts)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Iespējama kriminālvajāšana par citiem nodarījumiem – Vēlāka nodošana – Pieprasījums par Eiropas apcietināšanas ordera, kas pamatojis nodošanu, paplašināšanu vai pieprasījums par personas vēlāku nodošanu citai dalībvalstij – Izpildes dalībvalsts tiesu iestādes nolēmums, ar kuru tā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dod savu piekrišanu – Iespēja dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzēt pārsūdzību, kas apturētu minētā nolēmuma izpildi – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, preambulas 12. apsvērums, 17. pants, 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts)
Iesniedzējtiesas pieteikums par Tiesas Reglamenta 107. pantā paredzētās steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu ir pamatots, ja prasītājs pamatlietā ir apcietinājumā un ja strīda pamatlietā risinājumam var būt ievērojama ietekme uz šādas brīvības atņemšanas ilgumu.
(sal. ar 30.–32. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34., 35., 57. un 58. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 36., 49. un 50. punktu)
Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir atļauts dalībvalstīm paredzēt pārsūdzību, kas apturētu tādas tiesu iestādes nolēmuma izpildi, kura pieņēmusi nolēmumu 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, lai dotu savu piekrišanu personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildes mērķiem par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota, vai arī lai dotu savu piekrišanu personas nodošanai dalībvalstij, kas nav izpildes dalībvalsts, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts par nodarījumu, kurš izdarīts pirms minētās nodošanas, ja galīgais lēmums ir pieņemts šī paša pamatlēmuma 17. pantā minētajos termiņos.
Proti, neatkarīgi no Pamatlēmumā 2002/584 tieši paredzētajām garantijām, apstāklis, ka tajā nav ietverts regulējums par iespējamām tiesībām uz pārsūdzību, kas apturētu nolēmumu par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, neliedz dalībvalstīm paredzēt šādas tiesības, kā arī tām neuzliek pienākumu šādas tiesības noteikt. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ciktāl minētā pamatlēmuma piemērošana netiek kavēta, šis pamatlēmums, kā norādīts tā preambulas 12. apsvēruma otrajā daļā, neliedz dalībvalstij piemērot tās attiecīgās konstitucionālās tiesību normas, tostarp attiecībā uz tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu.
Tomēr ir jānosaka noteikti ierobežojumi attiecībā uz rīcības brīvību, kas šajā ziņā ir dalībvalstīm.
Pirmkārt, attiecībā uz lēmumu par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi Pamatlēmuma 2002/584 17. pantā paredzētie termiņi ir jāinterpretē kā tādi, kas prasa, lai galīgais lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi principā tiktu pieņemts vai nu 10 dienu laikā pēc tam, kad pieprasītā persona sniedz piekrišanu nodošanai, vai arī – pārējos gadījumos – 60 dienu laikā pēc šīs personas apcietināšanas. Vienīgi īpašos gadījumos šos termiņus var pagarināt par 30 papildu dienām, un vienīgi izņēmuma apstākļos dalībvalsts var neievērot šajā 17. pantā paredzētos termiņus. Līdz ar to iespējamā dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzētā pārsūdzība par nolēmumu par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, ar kuru tiktu apturēta šī nolēmuma izpilde, katrā ziņā, ja vien kompetentā tiesa nenolemj vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, nevar tikt veikta, neievērojot šos termiņus.
Otrkārt, attiecībā uz lēmumu dot piekrišanu ordera paplašināšanai vai personas vēlākai nodošanai Pamatlēmuma 2002/584 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē kā tādi, ar kuriem tiesu iestādēm noteikts pienākums lēmumu pieņemt 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(sal. ar 38., 51., 53., 55., 56., 60., 64.–66., 71. un 75. punktu un rezolutīvo daļu)
Lieta C-168/13 PPU
Jeremy F.
pret
Premier ministre
(Conseil constitutionnel lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts — Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — Specialitātes princips — Pieprasījums par Eiropas apcietināšanas ordera, kas pamatojis nodošanu, paplašināšanu vai pieprasījums par personas vēlāku nodošanu citai dalībvalstij — Izpildes dalībvalsts tiesu iestādes nolēmums, ar kuru dota piekrišana — Pārsūdzība, kas apturētu nolēmuma izpildi — Pieļaujamība”
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums
Prejudiciāli jautājumi — Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība — Apstākļi — Apstāklis, ka persona ir apcietinājumā un ka strīda risinājumam var būt ievērojama ietekme uz šādas brīvības atņemšanas ilgumu
(Tiesas statūtu 23.a pants; Tiesas Reglamenta 107. pants)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm — Priekšmets — Izdošanas starp dalībvalstīm sistēmas aizstāšana ar nodošanas starp tiesu iestādēm sistēmu
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, preambulas 5. un 7. apsvērums un 1. panta 1. un 2. punkts)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm — Savstarpējās atzīšanas princips — Piemērojamība
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 2. punkts)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm — Iespējama kriminālvajāšana par citiem nodarījumiem — Vēlāka nodošana — Pieprasījums par Eiropas apcietināšanas ordera, kas pamatojis nodošanu, paplašināšanu vai pieprasījums par personas vēlāku nodošanu citai dalībvalstij — Izpildes dalībvalsts tiesu iestādes nolēmums, ar kuru tā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dod savu piekrišanu — Iespēja dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzēt pārsūdzību, kas apturētu minētā nolēmuma izpildi — Pieļaujamība — Nosacījumi
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, preambulas 12. apsvērums, 17. pants, 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts)
Iesniedzējtiesas pieteikums par Tiesas Reglamenta 107. pantā paredzētās steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu ir pamatots, ja prasītājs pamatlietā ir apcietinājumā un ja strīda pamatlietā risinājumam var būt ievērojama ietekme uz šādas brīvības atņemšanas ilgumu.
(sal. ar 30.–32. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 34., 35., 57. un 58. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 36., 49. un 50. punktu)
Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir atļauts dalībvalstīm paredzēt pārsūdzību, kas apturētu tādas tiesu iestādes nolēmuma izpildi, kura pieņēmusi nolēmumu 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, lai dotu savu piekrišanu personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildes mērķiem par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota, vai arī lai dotu savu piekrišanu personas nodošanai dalībvalstij, kas nav izpildes dalībvalsts, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts par nodarījumu, kurš izdarīts pirms minētās nodošanas, ja galīgais lēmums ir pieņemts šī paša pamatlēmuma 17. pantā minētajos termiņos.
Proti, neatkarīgi no Pamatlēmumā 2002/584 tieši paredzētajām garantijām, apstāklis, ka tajā nav ietverts regulējums par iespējamām tiesībām uz pārsūdzību, kas apturētu nolēmumu par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, neliedz dalībvalstīm paredzēt šādas tiesības, kā arī tām neuzliek pienākumu šādas tiesības noteikt. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ciktāl minētā pamatlēmuma piemērošana netiek kavēta, šis pamatlēmums, kā norādīts tā preambulas 12. apsvēruma otrajā daļā, neliedz dalībvalstij piemērot tās attiecīgās konstitucionālās tiesību normas, tostarp attiecībā uz tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu.
Tomēr ir jānosaka noteikti ierobežojumi attiecībā uz rīcības brīvību, kas šajā ziņā ir dalībvalstīm.
Pirmkārt, attiecībā uz lēmumu par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi Pamatlēmuma 2002/584 17. pantā paredzētie termiņi ir jāinterpretē kā tādi, kas prasa, lai galīgais lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi principā tiktu pieņemts vai nu 10 dienu laikā pēc tam, kad pieprasītā persona sniedz piekrišanu nodošanai, vai arī – pārējos gadījumos – 60 dienu laikā pēc šīs personas apcietināšanas. Vienīgi īpašos gadījumos šos termiņus var pagarināt par 30 papildu dienām, un vienīgi izņēmuma apstākļos dalībvalsts var neievērot šajā 17. pantā paredzētos termiņus. Līdz ar to iespējamā dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzētā pārsūdzība par nolēmumu par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, ar kuru tiktu apturēta šī nolēmuma izpilde, katrā ziņā, ja vien kompetentā tiesa nenolemj vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, nevar tikt veikta, neievērojot šos termiņus.
Otrkārt, attiecībā uz lēmumu dot piekrišanu ordera paplašināšanai vai personas vēlākai nodošanai Pamatlēmuma 2002/584 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē kā tādi, ar kuriem tiesu iestādēm noteikts pienākums lēmumu pieņemt 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(sal. ar 38., 51., 53., 55., 56., 60., 64.–66., 71. un 75. punktu un rezolutīvo daļu)