Keywords
Summary

Keywords

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Šo principu ievērošana no valsts iestāžu puses muitas nodokļa piedziņas procedūrā – Iespēja atsaukties uz šiem principiem valsts tiesās

(Padomes Regula Nr. 2913/92, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 2700/2000)

2. Muitas savienība – Muitas tiesiskā regulējuma piemērošana – Tiesības celt prasību – Interpretācija pamattiesību gaismā

(Padomes Regula Nr. 2913/92, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 2700/2000)

3. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Tiesības uz aizstāvību – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko neatļauj iepriekš uzklausīt paziņojuma par maksājumu adresātu – Pieļaujamība – Nosacījumi – Adresāta tiesības saņemt paziņojuma izpildes atlikšanu

(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 244. panta 2. punkts))

4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Šo tiesību neievērošana ar administratīvu lēmumu – Sekas – Valsts tiesību pasākumu noteikšana – Nosacījumi – Līdzvērtības un efektivitātes principa ievērošana

(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 2700/2000, 245. pants)

Summary

1. Indivīdi var atsaukties tieši valsts tiesās uz principu, ka iestāde ievēro tiesības uz aizstāvību un no tām izrietošās tiesības visām personām tikt uzklausītām pirms jebkāda, iespējams, to interesēm nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas, kādas tiek piemērotas saistībā ar Regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000.

Pienākums ievērot šo principu dalībvalstu iestādēm ir tad, ja tās pieņem lēmumus, kas ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, pat ja piemērojamie tiesību akti skaidri neparedz šādu prasību.

(sal. ar 31. un 35. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Tādas Savienības tiesību normas kā Muitas kodekss ir jāinterpretē, ievērojot pamattiesības, kas saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pieder pie vispārējiem tiesību principiem, kuru aizsardzību nodrošina Tiesa.

(sal. ar 69. punktu)

3. Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips un, konkrētāk, tiesības ikkatrai personai tikt uzklausītai pirms nelabvēlīga individuāla pasākuma noteikšanas ir jāinterpretē tādējādi, ka sakarā ar importa muitas nodevas pēcmuitošanas piedziņas procedūru, piemērojot Regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, pieņemta paziņojuma par samaksu adresāta tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, ja iestāde viņu nav uzklausījusi pirms šī lēmuma pieņemšanas, pat ja viņš ir varējis paust savu nostāju vēlākā administratīvās sūdzības posmā, ja valsts tiesiskais regulējums neļauj šādu paziņojumu adresātiem, neesot iepriekšējai uzklausīšanai, saņemt to izpildes atlikšanu līdz iespējamai to grozīšanai. Katrā ziņā tāds ir gadījums, ja valsts administratīvā procedūra, ar ko ievieš Regulas Nr. 2913/92 244. panta otro daļu, ierobežo šādas atlikšanas piešķiršanu ar to, ka ir pamats šaubīties, vai apstrīdētais lēmums atbilst tiesību aktiem muitas jomā, vai pastāv bažas, ka attiecīgajai personai var tikt nodarīts nelabojams kaitējums.

(sal. ar 73. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4. Apstākļi, kādos ir jānodrošina tiesības uz aizstāvību, un šo tiesību neievērošanas sekas izriet no valsts tiesībām, ja vien šajā ziņā noteiktie pasākumi ir tādi paši, kādi tie ir indivīdiem salīdzināmās valsts tiesību situācijās (līdzvērtības princips), un ja praksē tie nepadara neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina Savienības tiesību sistēmā piešķirto tiesību izmantošanu (efektivitātes princips).

Tā kā valsts tiesai ir pienākums nodrošināt Savienības tiesību iedarbību pilnībā, tā, izvērtējot tiesību uz aizstāvību, konkrētāk, tiesību tikt uzklausītam, pārkāpuma sekas, var ņemt vērā to, ka attiecīgā administratīvā procesa iznākumā pieņemts lēmums var tikt atcelts šāda pārkāpuma dēļ tikai tad, ja šā pārkāpuma neesamības gadījumā procesa iznākums varētu būt citāds.

Šis risinājums ir jāpiemēro muitas jomā, ciktāl Muitas kodeksa 245. pantā ir skaidri norādīts uz valsts tiesībām.

(sal. ar 76. un 82. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)


Apvienotās lietas C‑129/13 un C‑130/13

Kamino International Logistics BV un Datema Hellmann Worldwide Logistics BV

pret

Staatssecretaris van Financiën

(Hoge Raad der Nederlanden lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Muitas parāda piedziņa — Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips — Tiesības tikt uzklausītam — Lēmuma par piedziņu adresāts, kuru muitas iestādes ir uzklausījušas nevis pirms minētā lēmuma pieņemšanas, bet vienīgi vēlākā pārsūdzības posmā — Tiesību uz aizstāvību pārkāpums — Tiesību uz aizstāvību neievērošanas tiesisko seku noteikšana”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 3. jūlija spriedums

  1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Šo principu ievērošana no valsts iestāžu puses muitas nodokļa piedziņas procedūrā – Iespēja atsaukties uz šiem principiem valsts tiesās

    (Padomes Regula Nr. 2913/92, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 2700/2000)

  2. Muitas savienība – Muitas tiesiskā regulējuma piemērošana – Tiesības celt prasību – Interpretācija pamattiesību gaismā

    (Padomes Regula Nr. 2913/92, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 2700/2000)

  3. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Tiesības uz aizstāvību – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko neatļauj iepriekš uzklausīt paziņojuma par maksājumu adresātu – Pieļaujamība – Nosacījumi – Adresāta tiesības saņemt paziņojuma izpildes atlikšanu

    (Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 244. panta 2. punkts))

  4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Šo tiesību neievērošana ar administratīvu lēmumu – Sekas – Valsts tiesību pasākumu noteikšana – Nosacījumi – Līdzvērtības un efektivitātes principa ievērošana

    (Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 2700/2000, 245. pants)

  1.  Indivīdi var atsaukties tieši valsts tiesās uz principu, ka iestāde ievēro tiesības uz aizstāvību un no tām izrietošās tiesības visām personām tikt uzklausītām pirms jebkāda, iespējams, to interesēm nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas, kādas tiek piemērotas saistībā ar Regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000.

    Pienākums ievērot šo principu dalībvalstu iestādēm ir tad, ja tās pieņem lēmumus, kas ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, pat ja piemērojamie tiesību akti skaidri neparedz šādu prasību.

    (sal. ar 31. un 35. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

  2.  Tādas Savienības tiesību normas kā Muitas kodekss ir jāinterpretē, ievērojot pamattiesības, kas saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pieder pie vispārējiem tiesību principiem, kuru aizsardzību nodrošina Tiesa.

    (sal. ar 69. punktu)

  3.  Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips un, konkrētāk, tiesības ikkatrai personai tikt uzklausītai pirms nelabvēlīga individuāla pasākuma noteikšanas ir jāinterpretē tādējādi, ka sakarā ar importa muitas nodevas pēcmuitošanas piedziņas procedūru, piemērojot Regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, pieņemta paziņojuma par samaksu adresāta tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, ja iestāde viņu nav uzklausījusi pirms šī lēmuma pieņemšanas, pat ja viņš ir varējis paust savu nostāju vēlākā administratīvās sūdzības posmā, ja valsts tiesiskais regulējums neļauj šādu paziņojumu adresātiem, neesot iepriekšējai uzklausīšanai, saņemt to izpildes atlikšanu līdz iespējamai to grozīšanai. Katrā ziņā tāds ir gadījums, ja valsts administratīvā procedūra, ar ko ievieš Regulas Nr. 2913/92 244. panta otro daļu, ierobežo šādas atlikšanas piešķiršanu ar to, ka ir pamats šaubīties, vai apstrīdētais lēmums atbilst tiesību aktiem muitas jomā, vai pastāv bažas, ka attiecīgajai personai var tikt nodarīts nelabojams kaitējums.

    (sal. ar 73. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

  4.  Apstākļi, kādos ir jānodrošina tiesības uz aizstāvību, un šo tiesību neievērošanas sekas izriet no valsts tiesībām, ja vien šajā ziņā noteiktie pasākumi ir tādi paši, kādi tie ir indivīdiem salīdzināmās valsts tiesību situācijās (līdzvērtības princips), un ja praksē tie nepadara neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina Savienības tiesību sistēmā piešķirto tiesību izmantošanu (efektivitātes princips).

    Tā kā valsts tiesai ir pienākums nodrošināt Savienības tiesību iedarbību pilnībā, tā, izvērtējot tiesību uz aizstāvību, konkrētāk, tiesību tikt uzklausītam, pārkāpuma sekas, var ņemt vērā to, ka attiecīgā administratīvā procesa iznākumā pieņemts lēmums var tikt atcelts šāda pārkāpuma dēļ tikai tad, ja šā pārkāpuma neesamības gadījumā procesa iznākums varētu būt citāds.

    Šis risinājums ir jāpiemēro muitas jomā, ciktāl Muitas kodeksa 245. pantā ir skaidri norādīts uz valsts tiesībām.

    (sal. ar 76. un 82. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)