—

U k‑ga vārdā – R. Faller, Rechtsanwalt,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un A. Wiedmann, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – G. Wils un W. Bogensberger, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmu ir par to, kā interpretēt Padomes 2004. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 1. lpp.), kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 444/2009 (OV L 142, 1. lpp.; un grozījumi – OV L 188, 127. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2252/2004”).

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp U k‑gu un Stadt Karlsruhe (Karlsrūes pilsēta) jautājumā par pēdējās minētās atteikumu grozīt viņa dzimtā uzvārda atveidi Vācijas pasē.

3

Regulas Nr. 2252/2004 preambulas 2.–4. apsvērumā ir noteikts:

4

Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punkta pirmo daļu:

“Dalībvalstu izsniegtās pases un ceļošanas dokumenti atbilst pielikumā izklāstītajiem obligātajiem [minimālajiem] drošības standartiem.”

5

Minētās regulas pielikumā “Minimālie drošības standarti dalībvalstu izdotām pasēm un ceļošanas dokumentiem” ir ietverts 2. punkts “Personas datu lapa”, kurā ir paredzēts:

“Pasē vai ceļošanas dokumentā ir mašīnlasāma personas datu lapa, kas atbilst ICAO dokumenta [Nr.] 9303 1. daļai (mašīnlasāmas pases), un to izdošanas veids atbilst minētajā dokumentā noteiktajiem priekšrakstiem mašīnlasāmām pasēm.”

6

ICAO dokumenta 9303 1. daļas piektās daļas ievadā ir norādīts:

“[..] ICAO izstrādā starptautiskus standartus, kurus līgumslēdzējām valstīm ir jāīsteno [..]. Pamatprincips šo standartu izstrādē ir tāds, ka valsts iestādēm, lai atvieglotu liela gaisa ceļotāju skaita pārbaužu formalitātes, ir jābūt pietiekošam uzticības līmenim attiecībā uz ceļošanas dokumentu ticamību un pārbaudes procedūru efektivitāti. Standartizētu specifikāciju izdošanas šiem ceļošanas dokumentiem un datiem, ko tie ietver, mērķis ir iedibināt šādu uzticību.”

7

ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļa “Mašīnlasāmo pasu tehniskās specifikācijas” ietver 5.2. punktu šādā redakcijā:

“Lai ņemtu vērā tiesību aktu prasību un izmantošanas dažādību valstīs un lai nodrošinātu maksimālu normalizāciju, ņemot vērā šīs prasības, [mašīnlasāmās pases (PLM)] datu lapa ir sadalīta šādās septiņās daļās:

PLM pirmā datu lapa

I zona Obligātais virsraksts

II zona Obligātie un papildu personas datu elementi

III zona Obligātie un papildu datu elementi saistībā ar dokumentu

IV zona Dokumenta turētāja paraksts vai ierastais apzīmējums (oriģināls vai reprodukcija)

V zona Obligātie identifikācijas elementi

VII zona Obligātā mašīnlasāmā (OML) zona

PLM otrā vai blakus esošā lapa

VI zona Izvēles datu elementi.”

8

Minētās IV sadaļas 8.4. punkts ir formulēts šādi:

“[Informācijas lauki]. Ja zemāk norādītajā sarakstā nav pretēja rakstura normu, tad visi informācijas lauki, kas paredzēti obligātiem datiem [Vizuālās pārbaudes zonā (I–VI zona)], jāaizpilda ar norādēm izdevējvalsts oficiālajā valodā vai izdevējorganizācijas darba valodā. Ja norādes tiek veiktas izdevējvalsts oficiālajā valodā vai izdevējorganizācijas darba valodā, kas ir cita, nevis franču, angļu vai spāņu, tad kursīvā jāsniedz tulkojums vienā no šīm trim valodām.”

9

Attiecībā uz II zonas 6. un 7. informācijas lauku mašīnlasāmās pases informatīvajā lapas pusē šīs pašas sadaļas 8.6. punktā ir noteikts, ka:

“[Pases] turētāja pilns personvārds, ko norāda izdevējvalsts vai izdevējorganizācija. Ja iespējams, personvārdu sadala divās daļās, pirmajā norādot valsts vai organizācijas definēto daļu saistībā ar īpašnieka “primārām identifikācijas pazīmēm” (piemēram, uzvārds, dzimtais uzvārds un vēlāk uzvārds laulībā, patronīma uzvārds) un otrajā daļā norādot visus citus elementus, kas veido īpašnieka personvārdu (piemēram, vārdus un iniciāļus), ko izdevējvalsts vai izdevējorganizācija uzskata par tādu, kas kopumā ataino “sekundārās identifikācijas pazīmes”. Abas daļas (primārās un sekundārās identifikācijas pazīmes) kopā veido pases turētāja pilnu personvārdu.

Ja izdevēja valsts vai organizācija konstatē, ka pases turētāja personvārds nav sadalāms divās daļās, kā minēts iepriekš, tad kā primāro identifikācijas pazīmi norāda pases turētāja pilnu personvārdu.”

10

It īpaši attiecībā uz 6. informācijas lauku, kas paredzēts primāro identifikācijas pazīmju norādīšanai, ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punktā ir noteikts:

“Pases turētāja personvārda galvenā(‑s) sastāvdaļa(‑s), kā norādīts tālāk. Gadījumā, kad īpašnieka personvārda galvenās sastāvdaļas (piemēram, ja to veido dubultuzvārdi) nevar ierakstīt pilnībā vai tajā pašā kārtībā vietas trūkuma dēļ 6. un 7. informācijas laukā, vai tādēļ, ka valstī tas netiek izmantots, tad tiek ierakstīta vissvarīgākā primārā identifikācijas pazīme (ko nosaka valsts vai organizācija).”

11

Attiecībā uz 7. informācijas lauku, kas paredzēts sekundāro identifikācijas pazīmju norādīšanai, ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punktā ir noteikts:

“Pases turētāja personvārda sekundārā(‑s) sastāvdaļa(‑s), kā norādīts tālāk. Īpašnieka personvārda sekundārās identifikācijas svarīgākās sastāvdaļas ir jānorāda pilnībā, maksimāli izmantojot informācijas lauka izmērus. Citas sastāvdaļas var apzīmēt ar iniciāli, ja nepieciešams. Ja pases turētāja personvārds sastāv tikai no galvenajām sastāvdaļām, tad šo informācijas lauku atstāj tukšu. Valsts pēc savas ierosmes var izmantot jebkuru zonu, kas ietver 6. un 7. informācijas lauku, kā vienīgo lauku. Šādā gadījumā primārā identifikācijas pazīme tiek norādīta vispirms, pēc tam seko komats un atstarpe, pēc kā – sekundārā identifikācijas pazīme.”

12

Attiecībā uz 13. informācijas lauku datu lapas II zonā, kurā paredzēts ietvert “Papildu personas datus”, ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punktā ir sniegts šāds paskaidrojums:

“Papildu personas dati, piemēram, personas identifikācijas numurs vai pirkstu nospiedumi, pēc izdevējvalsts vai izdevējorganizācijas ieskatiem. [..]”

13

Savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar iekšējām tiesībām par personu civilstāvokli personvārds sastāv tikai no vārda [vai vārdiem] un uzvārda. Tā precizē, ka saskaņā ar Vācijas tiesībām atbilstoši Civilkodeksa [Bürgerliches Gesetzbuch] 1616. un 1617. pantam personas uzvārds principā ir tās dzimtais uzvārds [Geburtsname], bet ka it īpaši laulības gadījumā dzimto uzvārdu var vairs neizmantot kā uzvārdu.

14

Attiecībā uz pasu izdošanu 1986. gada 19. aprīļa Pasu likuma [Passgesetz] (BGBl. 1986 I, 537. lpp.), kas pēdējo reizi grozīts ar 2009. gada 30. jūlija likumu (BGBl. 2009 I, 2437. lpp.), 4. panta 1. punkta pirmajā un otrajā teikumā ir noteikts:

“Pases jāizsniedz atbilstoši vienai vienotai formai; tām ir sērijas numurs. Pasē papildus pases turētāja fotogrāfijai ir tā paraksts, izdevējiestādes nosaukums, pases izdošanas datums un tās derīguma termiņš, tikai šādas ziņas par tās turētāja personu:

1.   Uzvārds un dzimtais uzvārds

2.   Vārdi,

[..].”

15

Noteikumu par Pasu likuma piemērošanu (Passverordnung) 11. pielikuma 6. piezīme ir formulēta šādi:

“Ja ir dzimtais uzvārds, tam piešķir vismaz vienu pilnu rindiņu. Šī rindiņa sākas ar šādām piecām zīmēm: “GEB.” vai “geb.”.”

16

Prasītāja pamatlietā uzvārds ir U, un viņa vārdi ir S un P. Viņa dzimtais uzvārds ir E, un tas neveido viņa uzvārda daļu. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītājs ir ieguvis “Doktor” grādu, kurš saskaņā ar Vācijas tiesībām tiek uzskatīts par personvārda sastāvdaļu.

17

Viņa pases ailē “Name/Surname/Nom” ir šāds ieraksts divās rindiņās:

“DR [U]

GEB. [E]”

18

Prasītājs pamatlietā uzskata, ka viņa uzvārda atveide pasē nav pareiza un rada pārpratumus, kad viņam profesionālu iemeslu dēļ jādodas uz ārzemēm. Viņš uzskata, ka tas, ka pases informācijas laukā, kas paredzēts uzvārda ierakstīšanai, norādot viņa dzimto uzvārdu, kurš nav daļa no viņa personvārda, kā tas ir definēts valsts tiesībās par civilstāvokli, kuram priekšā ir apzīmējums “GEB.”, kas savukārt ir paredzēts īpašības vārda “geboren” [dzimis] aizstāšanai, izraisa to, ka darījumu attiecībās ar privātpersonām un, saņemot vīzas, viņš tiek saukts, piemēram, kā “Mr. GEB [E]”, “Mr. [E U]”, “Dr [U] GEB [E]” vai arī “[S E] Dr [U]”.

19

Šī iemesla dēļ viņš lūdza Stadt Karlsruhe grozīt viņa pases datus tādējādi, lai arī vāciski nerunājošām personām nepārprotami būtu skaidrs, ka viņa personvārds ir “Dr. U”, bet tā šo lūgumu noraidīja.

20

Prasītājs pamatlietā iesniedza sūdzību Regierungspräsidium Karlsruhe un vēlāk, tā kā tā sūdzību noraidīja, prasību Verwaltungsgericht Karlsruhe [Karlsrūes Administratīvajā tiesā], bet arī tā tika noraidīta. Prasītājs pamatlietā pēc tam vērsās iesniedzējtiesā.

21

Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

22

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2252/2004 pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir pieprasīts, lai dalībvalsts izdotās mašīnlasāmās pases personas datu lapa atbilstu visām obligātajām specifikācijām, kas paredzētas ICAO dokumenta 9303 1. daļā.

23

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2252/2004 1. pantu dalībvalstu izsniegtajām pasēm ir jābūt atbilstošām obligātajiem [minimālajiem] drošības standartiem, kas ir aprakstīti šīs regulas pielikumā. Taču no šī pielikuma 2. punkta “Personas datu lapa” pirmās daļas izriet, ka dalībvalstu izdotas mašīnlasāmās pases personas datu lapā ir jāievēro ICAO dokumenta 9303 1. daļā noteiktās mašīnlasāmām pasēm piemērojamās specifikācijas.

24

Līdz ar to no Regulas Nr. 2252/2004 pielikuma izriet, ka dalībvalsts izdotās mašīnlasāmās pases personas datu lapai ir jāatbilst visām obligātajām specifikācijām, kas paredzētas ICAO dokumenta 9303 1. daļā.

25

Turklāt ir svarīgi konstatēt, ka šis pienākums atbilst mērķim pastiprināt ceļošanas dokumentu drošību Eiropas Savienībā, kas ir izvirzīts Regulā Nr. 2252/2004.

26

Šajos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2252/2004 pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir pieprasīts, lai mašīnlasāmās pases personas datu lapa atbilstu visām obligātajām specifikācijām, kas paredzētas ICAO dokumenta 9303 1. daļā.

27

Ar savu otro un trešo jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2252/2004 pielikums, to lasot kopā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj – ja dalībvalsts tiesībās ir paredzēts, ka personvārdu veido personas vārdi un uzvārds –, ka šī valsts tomēr varētu ierakstīt dzimto uzvārdu vai nu kā primārās identifikācijas pazīmi mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. informācijas laukā, vai kā sekundārās identifikācijas pazīmi šīs lapas 7. informācijas laukā, vai arī vienīgajā saliktajā informācijas laukā, kuru veido minētie 6. un 7. lauks.

28

Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punktu mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. un 7. informācijas lauks ir paredzēti, lai tajos ietvertu izdevējas dalībvalsts identificētos elementus, kā, piemēram, pases turētāja “pilnu uzvārdu”.

29

Līdz ar to ir jānosaka, pirmkārt, vai saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem, ko ir precizējusi iesniedzējtiesa savos jautājumos, dzimtais uzvārds drīkst figurēt minētajā 6. un/vai 7. informācijas laukā.

30

Šajā sakarā no ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 5.2. punkta izriet, ka specifikācijas attiecībā uz mašīnlasāmās pases personas datu lapas saturu ir izstrādātas tā, lai tās būtu pielāgotas dažādu izdevējvalstu dažādajām tiesību aktu prasībām un izmantošanai. No tā izriet, ka, ievērojot šīs lapas parastās prezentācijas prasību robežas, izdevējvalstīm ir rīcības brīvība izvēlēties tos elementus, kas tiek ierakstīti dažādajos šīs lapas datu laukos.

31

Ņemot vērā šo valstīm piešķirto rīcības brīvību un tā kā ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punktā ir atsauce uz “izdevējvalsts norādīto pilno uzvārdu”, neprecizējot tālāk šo jēdzienu, šis pēdējais ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atstāj valstīm rīcības brīvību izvēlēties elementus, kas veido “pilno personvārdu”. Tādējādi jākonstatē, ka šis dokuments neaizliedz, ka saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem, ko iesniedzējtiesa ir precizējusi savos jautājumos, valsts mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. un/vai 7. informācijas laukā drīkst norādīt arī citus elementus, nevis tikai [pases] turētāja uzvārdu un vārdus, tostarp šī pēdējā minētā dzimto uzvārdu.

32

Šādu secinājumu stiprina ar Regulu Nr. 2252/2004 izvirzītais mērķis, kas ir norādīts tās preambulas 2. un 3. apsvērumā, radīt uzticamu saikni starp pasi un tās turētāju. Faktiski, tā kā dzimtais uzvārds ir elements, kas ļauj nošķirt personas ar vienādiem uzvārdiem, šīs informācijas pieminēšana pasē var izveidot stingrāku saikni starp šo dokumentu un tā turētāju.

33

Ņemot vērā ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punktu, kā arī ar Regulu Nr. 2252/2004 izvirzīto mērķi, tātad ir jāuzskata, ka Regulas Nr. 2252/2004 pielikums, to lasot kopā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj, ka saskaņā ar atbilstošiem tiesību aktiem, kādus iesniedzējtiesa ir precizējusi savos jautājumos, dalībvalsts var ierakstīt pases turētāja dzimto uzvārdu mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. un/vai 7. informācijas laukā.

34

Kas attiecas, otrkārt, uz jautājumu par to, kurā konkrēti informācijas laukā – 6. vai 7. – drīkst pieminēt pases turētāja dzimto uzvārdu, no ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punkta izriet, ka izdevējvalstīm starp elementiem, kas veido pases turētāja pilno personvārdu, jāidentificē tie, kuri ir galvenās tā sastāvdaļas un kuriem tādēļ jāfigurē minētajā 6. laukā, un tie, kuri ir tā sekundārās sastāvdaļas un kuriem jāfigurē mašīnlasāmās pases personas datu lapas 7. informācijas laukā. Saskaņā ar šo pašu 8.6. punktu izdevējvalstis var arī uzskatīt, ka “pilna [person]vārda” dažādās sastāvdaļas nav sadalāmas, bet ka tās ir jāizmanto kā primārās identifikācijas pazīmes vai ka minētie 6. un 7. informācijas lauks ir jāizmanto kā viens vienots lauks.

35

Šajos apstākļos, ja dalībvalsts nolemj norādīt mašīnlasāmajā pasē tās turētāja dzimto uzvārdu, tai ir tiesības to ierakstīt vai nu kā primāro identifikācijas pazīmi mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. informācijas laukā, vai kā sekundāro identifikācijas pazīmi šīs lapas 7. informācijas laukā, vai arī vienotajā laukā, ko veido minētie 6. un 7. lauks.

36

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2252/2004 pielikums, to lasot kopā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļu, ir jāinterpretē tā, ka tas neaizliedz dalībvalsts tiesībās paredzēt, ka personvārdu veido personas vārdi un uzvārds, tomēr šī valsts var ierakstīt dzimto uzvārdu vai nu kā primāro identifikācijas pazīmi mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. informācijas laukā, vai kā sekundāro identifikācijas pazīmi šīs lapas 7. informācijas laukā, vai arī vienotajā laukā, ko veido minētie 6. un 7. lauks.

37

Ar savu sesto jautājumu, kurš jāizskata kā nākamais, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2252/2004 pielikums, to lasot kopā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punkta normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts tiesībās ir paredzēts, ka personvārdu veido personas vārdi un uzvārds, tas nepieļauj, ka šī dalībvalsts varētu mašīnlasāmās pases personas datu lapas 13. informācijas laukā kā papildu personas informāciju ierakstīt dzimto uzvārdu.

38

Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar minēto 8.6. punktu šajā 13. informācijas laukā jābūt personas papildu datu elementiem. No tā izriet, ka tikai tie datu elementi, par kuriem ir jau paredzēts, ka tiem pēc to rakstura jābūt citā datu informācijas laukā, un kuriem tātad ir obligāts raksturs, var tikt ierakstīti šajā 13. informācijas laukā.

39

Tā kā saskaņā ar šo pašu 8.6. punktu izdevējvalstīm šīs lapas 6. un 7. informācijas laukā ir jānorāda datu elementi, kas veido pasu, ko tās izdod, turētāju “pilnu personvārdu” un tātad noteikti visu elementu kopumu saistībā ar personvārdu, jākonstatē, ka minētais 13. lauks vairs nevar ietvert nevienu no šiem datu elementiem.

40

Šo secinājumu apstiprina, pirmkārt, apstāklis, ka šajā pašā 8.6. punktā norādītā ilustrācija saistībā ar šīs pašas lapas 13. informācijas lauku, proti, ieinteresētās personas personīgais identifikācijas kods un pirkstu nospiedumi, attiecas tikai uz pilnīgi citāda rakstura datiem nekā tie, kas saistās ar pases turētāja vārdu.

41

Otrkārt, no ICAO dokumenta 9303 1. daļas piektās daļas ievada izriet, ka šajā dokumentā noteikto specifikāciju mērķis ir garantēt, sniedzot pietiekami normālu atbilstošu datu prezentāciju, apmierinošu uzticības līmeni attiecībā uz ceļošanas dokumentu ticamību un tādējādi atvieglot pārbaužu formalitātes. Taču, lai gan izdevējvalstis var ierakstīt ar vārdu saistītos elementus citos informācijas laukos, kas tieši šim nolūkam ir paredzēti, no tā izrietētu risks, ka dažas valsts iestādes tiktu maldinātas, identificējot pases turētāju, kas būtu pretrunā minētajam mērķim.

42

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz sesto jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Regulas Nr. 2252/2004 pielikums, to lasot kopā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.6. punkta normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts tiesībās ir paredzēts, ka personvārdu veido personas vārdi un uzvārds, tas nepieļauj, ka šī valsts varētu mašīnlasāmās pases personas datu lapas 13. informācijas laukā kā personas papildu informāciju ierakstīt dzimto uzvārdu.

43

Ar savu ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2252/2004 pielikums, to lasot kopā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļas normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ņemot vērā Hartas 7. pantu tā, ka, ja dalībvalsts paredz, ka personvārds tiek veidots no personas vārdiem un uzvārda, [un] ja šī valsts tomēr izvēlas norādīt pases turētāja dzimto uzvārdu mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. un/vai 7. informācijas laukā, tai ir jānorāda šo lauku aprakstā, ka tajos tiek ierakstīts dzimtais uzvārds.

44

Jānorāda, ka tiktāl, ciktāl šī sprieduma 41. punktā atgādinātais mērķis nozīmē, ka mašīnlasāmās pases personas datu lapas dažādajos laukos esošo informāciju citu valstu iestādes var viegli un efektīvi pārbaudīt, tās turētāja personvārdu veidojošo dažādo daļu atainojumam jābūt absolūti nepārprotamam, kā arī bez sajaukšanas riska.

45

Tālāk, ja dalībvalsts saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem, ko iesniedzējtiesa ir precizējusi savos jautājumos, nolemj ierakstīt pases turētāja dzimto uzvārdu mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. un/vai 7. laukā, šo lauku aprakstā ir jāprecizē, ka tajos tiek ierakstīts dzimtais uzvārds.

46

Turklāt, ņemot vērā ICAO dokumenta 9303 1. daļas IV sadaļas 8.4. punktu, šim apzīmējumam ir jābūt šīs valsts oficiālajā valodā, vajadzības gadījumā tam pievienojot tulkojumu kursīvā kādā no šajā normā norādītajām valodām.

47

Līdz ar to šīs prasības nav izpildītas, ja pasē ieinteresētās personas dzimtā uzvārda ieraksts tiek apzīmēts ar saīsinājumu, kas turklāt nav iztulkots kādā no pieprasītajām valodām.

48

Turklāt šādu interpretāciju atbalsta prasības saistībā ar tiesībām uz identitātes un privātās dzīves aizsardzību, kuru veidojošs elements ir personas vārda aizsardzība, kas ir nostiprināta Hartas 7. pantā (šajā ziņā skat. spriedumu Runevič-Vardyn un Wardyn, C‑391/09, EU:C:2011:291, 66. punkts).

49

Šajā sakarā, lai gan, pildot Regulas Nr. 2252/2004 mērķus, valstij ir tiesības pievienot pases turētāja personvārdam, kas ir definēts tās tiesību aktos par civilstāvokli, citus elementus, it īpaši dzimto uzvārdu, tomēr šo tiesību izmantošanas kārtībā ir jāievēro ieinteresētās personas tiesības uz privāto dzīvi. Tāpat, lai ievērotu šīs tiesības, [pases] turētāja uzvārdam ir jābūt skaidri nošķirtam no šiem papildu elementiem, turklāt šāds skaidrs uzstādījums nekādi netraucē īstenot Regulas Nr. 2252/2004 mērķus.

50

Faktiski nav strīda par to, ka pārprotama vai nepareiza personvārda atveide valsts izdotajos dokumentos nolūkā apliecināt viņa identitāti šim pēdējam var radīt nopietnas gan profesionāla, gan privāta rakstura neērtības tiktāl, ciktāl rodas šaubas attiecībā uz šīs personas identitāti, iesniegto dokumentu autentiskumu vai tajos ietvertās informācijas datu patiesumu (šajā ziņā skat. spriedumus Grunkin un Paul, C‑353/06, EU:C:2008:559, 23. punkts, kā arī Sayn-Wittgenstein, C‑208/09, EU:C:2010:806, 69. punkts).

51

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 2252/2004 pielikums, to lasot kopā ar ICAO dokumenta 9303 1. daļas normām, ir jāinterpretē, ņemot vērā Hartas 7. pantu, tādējādi, ka, ja dalībvalsts tiesībās ir paredzēts, ka personvārdu veido personas vārdi un uzvārds, ja šī valsts tomēr izvēlas norādīt pases turētāja dzimto uzvārdu mašīnlasāmās pases personas datu lapas 6. un/vai 7. informācijas laukā, tai šo lauku aprakstā nepārprotami ir jānorāda, ka tajos tiek ierakstīts dzimtais uzvārds.

52

Ņemot vērā uz ceturto jautājumu sniegto atbildi, uz piekto jautājumu vairs nav jāatbild.

53

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: