Lieta C‑67/13 P

Groupement des cartes bancaires (CB)

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — EKL 81. panta 1. punkts — Maksājumu karšu sistēma Francijā — Uzņēmumu apvienības lēmums — Izdošanas tirgus — “Jaunpienācējiem” piemērotie tarifu pasākumi — Pievienošanās tiesības un tā sauktie “pieņēmēja funkcijas regulēšanas” un “pasīvo aktivizēšanas” mehānismi — Konkurences ierobežošanas “mērķa dēļ” jēdziens — Kaitējuma konkurencei pārbaude”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedums

1. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Pirmās instances tiesā izvirzīto faktu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Atzīšana Eiropas Savienības Pamattiesību hartā – Konkurences tiesību jomā pieņemto Komisijas lēmumu pārbaude tiesā – Komisijas lēmums, kam nepieciešams sarežģīts ekonomiskais vērtējums – Pārbaudes tiesā apjoms un robežas – Pienākums pārbaudīt juridisko kvalifikāciju

   (EKL 81. panta 1. punkts; LESD 261. un 263. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

3. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Aizliegtas vienošanās formulējums un mērķis, kā arī saimnieciskais un tiesiskais konteksts, kādā tā tiek izvērsta – Pārkāpumu mērķa un seku dēļ savstarpēja nošķiršana – Nolīguma dalībnieku nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts kritērijs – Pārkāpums mērķa dēļ – Pietiekams kaitējuma apmērs – Vērtējuma kritēriji

   (EKL 81. panta 1. punkts)

4. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Pret konkurenci vērsts mērķis – Vērtējuma kritēriji – Izvērtēšana atkarībā no ekonomiskā un tiesiskā konteksta – Pārbaude tiesā – Pienākums norādīt pamatojumu par aizliegtās vienošanās pret konkurenci vērsto mērķi un kaitniecisko raksturu

   (EL: 81. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 41. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 43.–46. punktu)

3.  EKL 81. panta 1. punktā paredzēto pret konkurenci vērsto darbību jomā noteikti uzņēmumu savstarpējās koordinācijas veidi ietver pietiekamu kaitējuma konkurences normālai darbībai līmeni, lai varētu tikt uzskatīts, ka nav jāpārbauda to sekas. Noteiktas koluzīvas darbības, kā, piemēram, horizontāla cenu noteikšana karteļos, ir uzskatāmas par tik ļoti kaitējošām, it īpaši cenām, preču pakalpojumu daudzumam vai kvalitātei, ka EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nav jāpierāda to konkrētā ietekme tirgū.

   Tomēr gadījumos, kad šo saskaņoto darbību satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma konkurencei pakāpi, ir jāpārbauda to sekas un, lai uz tām attiektos aizliegums, jābūt izpildītam to nosacījumu kopumam, no kuriem izriet, ka konkurence reāli un jūtami ir tikusi nepieļauta, ierobežota vai izkropļota.

   Lai novērtētu, vai nolīgums starp uzņēmumiem vai uzņēmumu asociācijas lēmums pietiekami kaitē konkurencei, lai tas varētu tikt uzskatīts par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ, ir jāizvērtē tā noteikumu saturs, ar to sasniegt gribētie mērķi, kā arī saimnieciski tiesiskais konteksts, kurā tas ietilpst. Vērtējot šo kontekstu, ir vienlīdz jāņem vērā ietekmēto preču vai pakalpojumu iedaba, kā arī faktiskie attiecīgā tirgus vai tirgu darbības un struktūras apstākļi. Turklāt, kaut arī līdzēju nodoms nav nepieciešamais uzņēmumu nolīguma ierobežojošā rakstura noteikšanas elements, valstu vai Savienības konkurences iestādēm vai tiesām nekas neliedz to ņemt vērā.

   Nevar atzīt, ka konkurences ierobežojuma mērķa dēļ jēdziens nav jāinterpretē šauri. Konkurences ierobežojuma mērķa dēļ jēdziens var tikt piemērots tikai noteiktiem uzņēmumu koordinācijas veidiem, kuru kaitējuma konkurencei līmenis ir pietiekams, lai varētu tikt atzīts, ka nav jāpārbauda to sekas, citādi Komisija tiktu atbrīvota no pienākuma pierādīt tādu līgumu faktiskās sekas tirgū, attiecībā uz kuriem nevar tikt atzīts, ka tie sava rakstura dēļ vien kaitē labai normālas konkurences darbībai. Apstāklis, ka EKL 81. panta 1. punktā norādītie nolīgumu veidi neveido izsmeļošu aizliegto kolūziju sarakstu, šai gadījumā nav svarīgs.

   (sal. ar 49.,–54., 57. un 58. punktu)

4.  EKL 81. panta 1. punktā minēto pret konkurenci vērsto darbību saistībā un it īpaši attiecībā uz konkurences ierobežojumu mērķa dēļ, uzskatot, ka noteiktu ierobežojošu pasākumu ierobežojošais raksturs izriet no pašiem to noteikumiem, Vispārējā tiesa turklāt nav atbrīvota no pienākuma pamatot, pārbaudot Komisijas lēmumu, kurā konstatēts šo pasākumu pret konkurenci vērstais mērķis, kādēļ šie noteikumi būtu uzskatāmi par tādiem, kas ietver minēto ierobežojumu.

   Šai ziņā, kaut arī Vispārējā tiesa šādi ir izklāstījusi pamatojumu, kādēļ attiecīgie pasākumi, ņemot vērā to formulas, var ierobežot konkurenci un tādējādi ietilpst EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas jomā, tai tomēr ir jāpamato, kā atspoguļojas šī konkurences ierobežojuma pietiekamais kaitējuma līmenis, lai tas varētu tikt kvalificēts par ierobežojumu mērķa dēļ šīs normas izpratnē, jo pārsūdzētajā spriedumā šai ziņā nav nekādas analīzes, pretējā gadījumā tās nolēmumu varētu uzskatīt par nepamatotu.

   Konstatējusi, ka maksājumu sistēmā pastāv mijiedarbība starp izdošanas un pieņemšanas darbībām un ka šīs darbības rada netiešu tīkla efektu, jo apstāklis, ka komersanti pieņem kartes, un apritē esošais karšu skaits viens otru ietekmē, Vispārējā tiesa, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, nevarēja secināt, ka attiecīgo pasākumu mērķis ir bijis ierobežot konkurenci EKL 81. panta 1. punkta izpratnē.

   Kļūda vērtējumā ir pieļauta arī, nenošķirot attiecīgo kontekstu un konkrēto tirgu, lai noteiktu, vai vienošanās vai uzņēmumu asociācijas lēmuma saturs atklāj konkurences ierobežojumu mērķa dēļ EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Šī konkrētā tirgus un konteksta nošķiršana nebija veikta, kad Vispārējā tiesa atzina, ka izdošanas un pieņemšanas darbību maksājumu sistēmas ietvaros analīze saistībā ar EKL 81. panta 1. punktu nevar tikt veikts, jo konkrētais tirgus esot nevis maksājumu sistēmu tirgus dalībvalstī, bet gan lejupējais maksājumu karšu izdošanas tirgus šajā dalībvalstī.

   Visbeidzot, pārbaude, kādas iespējas tiek sniegtas grupējuma, kuru izveidojušas attiecīgās dalībvalsts galvenās banku iestādes, lai nodrošinātu ar tā dalībnieku izdotām maksājumu kartēm veiktu maksājumu un naudas izņemšanas sistēmu savstarpēju saderību, ir jāveic, izvērtējot minēto pasākumu iespējamās pret konkurenci vērstās sekas un nevis tos kvalificējot par uzņēmumu apvienības līgumu, kas kaitē konkurencei.

   (sal. ar 65., 69., 74., 76.–79. un 82. punktu)