—

Fastweb SpA vārdā – P. Stella Richter un G. L. Tosato, avvocati,

—

Telecom Italia SpA vārdā – F. Cardarelli, F. Lattanzi un F. S. Cantella, avvocati,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Fiengo, avvocato dello Stato,

—

Austrijas valdības vārdā – M. Fruhmann, pārstāvis,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, kā arī M. Szwarc un E. Gromnicka, pārstāvji,

—

Eiropas Parlamenta vārdā – J. Rodrigues un L. Visaggio, pārstāvji,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā – P. Mahnič Bruni un A. Vitro, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Pignataro‑Nolin un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK (OV L 335, 31. lpp.; turpmāk tekstā – Direktīva 89/665), 2. d panta 4. punktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Ministero dell’Interno, Dipartimento di Pubblica Sicurezza (Iekšlietu ministrijas Valsts drošības departaments, turpmāk tekstā – “Ministero dell’Interno”) un Fastweb SpA (turpmāk tekstā – “Fastweb”) par publiskā iepirkuma līguma attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem slēgšanas tiesību piešķiršanu Telecom Italia SpA (turpmāk tekstā – “Telecom Italia”) sarunu procedūrā bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas.

3

Direktīvas 2007/66 preambulas 3., 13., 14., 21., 26. un 36. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

[..]

[..]

4

Direktīvas 89/665 preambulas trešais apsvērums ir izteikts šādi:

“[..] Kopienas mēroga konkurence valsts pasūtījumu jomā rada vajadzību būtiski palielināt caurskatāmības un vienlīdzības garantijas [un], [..] lai to reāli panāktu, ir jābūt pieejamiem efektīviem un operatīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts pasūtījuma jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus”.

5

Saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta trešo daļu:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva [2004/18], līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar ko transponē minētos tiesību aktus.”

6

Direktīvas 89/665 2. panta, kura nosaukums ir “Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām”, 1. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums:

[..]

7

Direktīvas 89/665 2. panta 7. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Izņemot 2.d līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, nosaka attiecīgo valstu tiesību aktos.”

8

Direktīvas 89/665 2.d pantā, kura nosaukums ir “Spēkā neesamība”, ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:

[..]

2.   Sekas tam, ka līgumu atzīst par spēkā neesošu, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.

Attiecīgās valsts tiesību aktos var noteikt visu līgumsaistību atcelšanu ar atpakaļejošu spēku vai noteikt, ka atceļ vienīgi tās saistības, kas vēl jāizpilda. Pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.

[..]

4.   Dalībvalstis nosaka, ka šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, ja:

[..]”

9

Saskaņā ar Direktīvas 89/665 3.a pantu, kura nosaukums ir “Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs”, šīs direktīvas 2.d panta 4. punkta otrajā ievilkumā minētajā paziņojumā tiek norādīta šāda informācija: līgumslēdzējas iestādes nosaukums un kontaktinformācija, līguma priekšmeta apraksts, pamatojums līgumslēdzējas iestādes lēmumam piešķirt līguma slēgšanas tiesības bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, tā uzņēmēja vārds vai nosaukums un kontaktinformācija, par labu kuram pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un attiecīgā gadījumā jebkura cita informācija, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

10

Direktīvas 2004/18 2. pantā, kura nosaukums ir “Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi” ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.”

11

Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 31. pantu, kura nosaukums ir “Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu”:

“Līgumslēdzējas iestādes valsts līguma slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, un to dara šādos gadījumos:

[..].”

12

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 76. lpp.), 28. pantu, kura nosaukums ir “Gadījumi, kuri pamato sarunu procedūras piemērošanu, nepublicējot paziņojumu par līgumu”:

“Turpmāk minētajos gadījumos līgumslēdzējas iestādes/subjekti līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, taču pamatojot šādas procedūras piemērošanu paziņojumā par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar 30. panta 3. punkta prasībām:

[..].”

13

Šīs direktīvas 60. pantā, kura nosaukums ir “Spēkā neesamība”, ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes/subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:

[..]

4.   Dalībvalstis nosaka, ka 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, ja:

[..]”

14

Direktīva 2007/66 Itālijas tiesību sistēmā tika transponēta ar 2010. gada 20. marta Leģislatīvo dekrētu Nr. 53, kura saturs pēc tam tika ietverts 2010. gada 2. jūlija Leģislatīvajā dekrētā Nr. 104 – Administratīvā procesa kodekss (decreto legislativo no 104 – Codice di procedura amministrativa) (2010. gada 7. jūlijaGURI Nr. 158 kārtējais pielikums; turpmāk tekstā – “Administratīvā procesa kodekss”) 120.–125. pantā.

15

No Administratīvā procesa kodeksa 121. panta izriet, ka būtisku pārkāpumu gadījumā, proti, ja ir notikusi neatļauta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana sarunu procedūrā bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, šādas procedūras rezultātā noslēgts līgums ir jāatzīst par spēkā neesošu, ņemot vērā paredzētās atkāpes un neraugoties uz administratīvās tiesas novērtējuma brīvību.

16

Vienā no atkāpēm no šī noteikuma, šī kodeksa 121. panta 5. punktā, ar ko ir transponēts Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkts, ir paredzēts, ka līgumu tomēr var atstāt spēkā, ja līgumslēdzēja iestāde ar pamatotu aktu, kas pieņemts pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras uzsākšanas, ir paziņojusi, ka procedūra bez iepriekšēja paziņojuma par līgumu publicēšanas ir atļauta ar Administratīvā procesa kodeksu, ja tā ir publicējusi brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojumu un nav noslēgusi līgumu, kamēr nebija beidzies termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas pēc dienas, kad tika publicēts šis paziņojums.

17

Saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksa 122. pantu, kas attiecas uz citiem pārkāpuma gadījumiem, kompetentā valsts tiesa, ievērojot šajā pantā paredzētos ierobežojumus, nosaka, vai līgums ir atzīstams par spēkā neesošu.

18

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Ministero dell’Interno 2003. gadā noslēdza līgumu ar Telecom Italia par telekomunikāciju pakalpojumu pārvaldību un attīstību.

19

Ņemot vērā šī līguma izbeigšanos 2011. gada 31. decembrī, Ministero dell’Interno ar 2011. gada 15. decembra lēmumu izvēlējās Telecom Italia par savu piegādātāju un tehnoloģiju partneri tās pakalpojumu pārvaldībai un attīstībai.

20

Lai piešķirtu līguma attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem slēgšanas tiesības, Ministero dell’Interno uzskatīja, ka tā var izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, kas paredzēta Direktīvas 2009/81 28. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 2006. gada 12. aprīļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 163 par būvdarbu, pakalpojumu un piegādes publiskā iepirkuma līgumu kodeksu, piemērojot Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK (decreto legislativo n. 163 – Codice dei contratti pubblici relativi a lavori, servizi e forniture in attuazione delle direttive 2004/17/CE e 2004/18/CE), kas grozīts ar 2008. gada 11. septembra Leģislatīvo dekrētu Nr. 152 (2008. gada 2. oktobraGURI Nr. 231 kārtējais pielikums; turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts Nr. 163/2006”), 57. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

21

Saskaņā ar šo pēdējo tiesību normu līgumslēdzēja iestāde var piešķirt līguma slēgšanas tiesības, izmantojot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, “ja tehnisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu saimnieciskās darbības subjektu”.

22

Šajā gadījumā Ministero dell’Interno uzskatīja, ka Telecom Italia tehnisku iemeslu dēļ un tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, bija vienīgais saimnieciskās darbības subjekts, kurš spēj izpildīt attiecīgo pakalpojumu līgumu.

23

Saņēmusi labvēlīgu atzinumu no Avvocatura Generale [Ģenerāladvokatūras] 2011. gada 20. decembrī, Ministero dell’Interno tajā pašā dienā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, darot zināmu savu nodomu piešķirt Telecom Italia līguma slēgšanas tiesības.

24

2011. gada 22. decembrīMinistero dell’Interno aicināja Telecom Italia piedalīties sarunās.

25

Pēc šīm sarunām 2011. gada 31. decembrī puses parakstīja pamatlīgumu par “elektronisko komunikāciju pakalpojumu, it īpaši balss telefonijas, mobilās telefonijas un datu nodošanas pakalpojumu sniegšanu Valsts drošības departamentam un policijai [carabinieri]”.

26

Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tika publicēts 2012. gada 16. februāraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27

Fastweb cēla prasību Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa) atcelt piešķirtās līguma slēgšanas tiesības un atzīt noslēgto līgumu par spēkā neesošu, jo nebija izpildīti Direktīvas 2009/81 28. pantā un Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 57. pantā paredzētie nosacījumi, kas ļauj izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas.

28

Tribunale amministrativo regionale per il Lazio apmierināja šo Fastweb prasību. Tā uzskatīja, ka Ministero dell’Interno izvirzītie iemesli, lai pamatotu šīs procedūras izmantošanu, nav Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 57. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie tehniskie iemesli, kuru dēļ līguma izpilde var tikt uzticēta tikai noteiktam saimnieciskās darbības subjektam, bet gan drīzāk ar izdevīgumu saistīti iemesli. Pēc lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības atcelšanas, Tribunale amministrativo regionale per il Lazio uzskatīja, ka tā saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksa 121. panta 5. punktu nevar atzīt 2011. gada 31. decembrī noslēgto līgumu par spēkā neesošu, jo šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi, kas izslēdz šī principa piemērošanu, bija izpildīti. Tomēr, piemērojot šī kodeksa 122. pantu, tā noteica, ka līgums nav spēkā no 2013. gada 31. decembra.

29

Ministero dell’Interno un Telecom Italia par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Consiglio di Stato [Valsts Padomē].

30

Consiglio di Stato ar 2013. gada 8. janvāra rīkojumu apstiprināja lēmumu atcelt līguma slēgšanas piešķiršanas tiesības, pamatojoties uz to, ka Ministero dell’Interno nebija pierādījusi, ka ir izpildīti nosacījumi, lai varētu izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas. Tā faktiski uzskatīja, ka lietas materiāli liecina nevis par objektīvu neiespējamību šo pakalpojumu sniegšanu uzticēt dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem, bet gan drīzāk šāda risinājuma nelietderību, galvenokārt tāpēc, ka, pēc Ministero dell’Interno domām, tas prasītu veikt izmaiņas un radītu izdevumus un būtu vajadzīgs pielāgošanās laiks.

31

Šajā ziņā, lai arī Consiglio di Stato norāda, ka Direktīvā 2009/81 attiecībā uz pārskatīšanas jomu ir noteikts gandrīz tāds pats režīms kā Direktīvā 89/665 paredzētais, tā tomēr savos apsvērumos atsaucas uz Direktīvu 89/665.

32

Tomēr, tā kā tai ir šaubas par sekām, kādas varētu rasties no šāda līguma atcelšanas, ņemot vērā Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkta noteikumus, Consiglio di Stato nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

33

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas un ja nav izpildīti Direktīvā 2004/18 paredzētie nosacījumi šādas procedūras izmantošanai, šī tiesību norma nepieļauj atzīt šo līgumu par spēkā neesošu, ja līgumslēdzēja iestāde Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, lai nodrošinātu ex ante pārskatāmību, un pirms līguma noslēgšanas ir ievērojusi minimālo nogaidīšanas termiņu, kas ir 10 dienas pēc dienas, kad ir publicēts minētais paziņojums.

34

Vispirms ir jāatgādina, ka Direktīvas 89/665 tiesību normu, kas vērstas uz to, lai aizsargātu pretendentus no līgumslēdzējas iestādes patvaļas, mērķis ir pastiprināt pastāvošos mehānismus, lai nodrošinātu efektīvu Savienības noteikumu publiskā iepirkuma jomā piemērošanu it īpaši tādā stadijā, kad pārkāpumus vēl var izlabot (spriedums Komisija/Austrija, C‑212/02, EU:C:2004:386, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Turklāt, kā tas izriet no Direktīvas 2007/66 preambulas 3. un 4. apsvēruma, tās mērķis ir uzlabot pārskatāmības un nediskriminācijas garantijas, ko cenšas panākt ar Direktīvu 89/665, lai uzlabotu tādu pārskatīšanas procedūru efektivitāti, ko dalībvalstīs uzsākušas personas, kurām ir interese iegūt līguma slēgšanas tiesības.

36

Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta trešajā daļā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

37

Šajā ziņā Direktīvas 89/665 2. panta, kura nosaukums ir “Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām”, 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums paredzēt, lai par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajām struktūrām būtu pilnvaras atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai nodrošināt to atcelšanu.

38

Direktīvas 89/665 2.d panta 1. punkta a) apakšpunktā šajā ziņā ir noteikts, ka par pārskatīšanas procedūru atbildīgā struktūra atzīst līgumu par spēkā neesošu, ja līgumslēdzēja iestāde ir piešķīrusi līguma slēgšanas tiesības bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas nav bijis atļauts saskaņā ar Direktīvas 2004/18 tiesību normām.

39

Tomēr Savienības likumdevējs Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktā ir paredzējis izņēmumu no šī noteikuma par līguma spēkā neesamību. Saskaņā ar šo tiesību normu šis noteikumus nav piemērojams, ja, pirmkārt, līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir pieļaujama saskaņā ar Direktīvu 2004/18, otrkārt, līgumslēdzēja iestāde Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, kā aprakstīts šīs direktīvas 3.a pantā, darot zināmu savu nodomu slēgt līgumu, un, treškārt, līgums netika noslēgts, kamēr nebija beidzies termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas pēc dienas, kad ir publicēts minētais paziņojums.

40

Līdz ar to, tā kā Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkts ir izņēmums no noteikuma par līguma spēkā neesamību minētās direktīvas 2.d panta 1. punkta izpratnē, tas ir jāinterpretē šauri (pēc analoģijas skat. spriedumu Komisija/Vācija, C‑275/08 EU:C:2009:632, 55. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr šis izņēmums ir jāinterpretē atbilstoši tā mērķiem. Tādējādi šis šaurās interpretācijas princips nenozīmē, ka jēdzieni, kas izmantoti Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktā minētā izņēmuma definēšanai, būtu jāinterpretē veidā, kas tiem atņemtu nozīmi (pēc analoģijas skat. spriedumu Future Health Technologies, C‑86/09, EU:C:2010:334, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Fastweb apgalvo, ka saskaņā ar Direktīvas 89/665 mērķiem, kā arī noteikumiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un konkurenci, kurus Savienības publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības cenšas ievērot, šis izņēmums nav fakultatīvs. Šajā ziņā tā apgalvo, ka no Direktīvas 2007/66 preambulas 20.–22. apsvēruma izriet, ka Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkts neizslēdz stingrāku sankciju saskaņā ar valsts tiesībām piemērošanu un tādējādi iespēju valsts tiesai – pēc esošo vispārējo un individuālo interešu līdzsvarošanas – nolemt, vai līgums ir jāatzīst par spēkā neesošu.

42

Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 89/665 2. panta 7. punktu, izņemot 2.d līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, šī 2. panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, nosaka attiecīgo valstu tiesību aktos. No tā izriet, ka it īpaši minētās direktīvas 2.d pantā paredzētajās situācijās pasākumi, ko var veikt attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu pilnvarām, ir nosakāmi tikai saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem. Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 89/665 2. panta 7. punktu uz 2.d līdz 2.f pantā paredzētajiem gadījumiem neattiecas vispārīgais noteikums, saskaņā ar kuru Savienības tiesību publiskā iepirkuma jomā pārkāpuma sekas tiek noteiktas atbilstoši valsts tiesībām. Līdz ar to dalībvalstīm nav atļauts savās tiesībās paredzēt tiesību normas attiecībā uz Savienības tiesību publiskā iepirkuma jomā pārkāpuma sekām tādos apstākļos kā šīs pašas direktīvas 2.d panta 4. punktā paredzētie.

43

Pat ja no Direktīvas 2007/66 preambulas 13. un 14. apsvēruma izriet, ka līgumu nelikumīga tieša slēgšana ir visbūtiskākais Savienības tiesību publiskā iepirkuma jomā pārkāpums, par ko principā kā sankcijas būtu jāparedz līguma atzīšana par spēkā neesošu, šīs direktīvas preambulas 26. apsvērumā ir uzsvērta vajadzība izvairīties no juridiskas nenoteiktības, kas var izrietēt no spēkā neesamības Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktā paredzētajā gadījumā.

44

Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 57. punktā, ieviešot ar Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktu šo izņēmumu no noteikuma par līguma spēkā neesamību, Savienības likumdevējs cenšas līdzsvarot dažādās attiecīgās intereses, proti, uzņēmuma, kam nodarīts kaitējums un kuram ir nepieciešams nodrošināt iespēju pieprasīt pārskatīšanu pirms līguma noslēgšanas un prettiesiski noslēgtā līguma atcelšanu, intereses, kā arī līgumslēdzējas iestādes un izvēlētā uzņēmuma intereses, kas nozīmētu izvairīties no juridiskās nenoteiktības, kas var izrietēt no līguma spēkā neesamības.

45

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka gan Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkta formulējumam, gan mērķim būtu pretrunā ļaut valsts tiesām atzīt, ka līgums nav spēkā, ja ir izpildīti šajā tiesību normā paredzētie trīs nosacījumi.

46

Tomēr, lai sasniegtu Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta trešajā daļā paredzēto mērķi, it īpaši ieviest efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem, kas pieņemti, pārkāpjot publiskā iepirkuma tiesības, ir svarīgi, ka par pārskatīšanas procedūru atbildīgā struktūra veic faktisku kontroli, kad tā pārbauda, vai ir izpildīti Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktā paredzētie nosacījumi.

47

It īpaši minētā 2.d panta 4. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais nosacījums attiecas uz to, ka līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir pieļaujama saskaņā ar Direktīvas 2004/18 tiesību normām. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkta otrajā ievilkumā minēto nosacījumu līgumslēdzējai iestādei Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir jābūt publicējušai paziņojumu, kā aprakstīts šīs direktīvas 3.a pantā, darot zināmu savu nodomu slēgt līgumu. Saskaņā ar šī 3.a panta c) punktu paziņojumā jāietver pamatojums līgumslēdzējas iestādes lēmumam piešķirt līguma slēgšanas tiesības bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas.

48

Šajā ziņā minētajai tiesai skaidri un nepārprotami ir jānorāda iemesli, kādēļ līgumslēdzēja iestāde uzskatīja, ka tā varēja piešķirt līguma slēgšanas tiesības bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, lai ieinteresētās personas, zinot visus faktus, varētu izlemt, vai ir lietderīgi vērsties par pārskatīšanas procedūru atbildīgajā struktūrā, un lai minētā struktūra varētu veikt faktisku kontroli.

49

Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, pamatlietā līgumslēdzēja iestāde bija izmantojusi sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, pamatojoties uz Direktīvas 2004/18 31. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka sarunu procedūru var izmantot tikai Direktīvas 2004/18 30. un 31. pantā minētajos apstākļos un ka šai procedūrai salīdzinājumā ar atklātam un slēgtām procedūrām ir izņēmuma raksturs (spriedums Komisija/Beļģija, C‑292/07, EU:C:2009:246, 106. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Veicos savu kontroli, par pārskatīšanas procedūru atbildīgajai struktūrai ir jāizvērtē, vai līgumslēdzēja iestāde, ja tā ir pieņēmusi lēmumu izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, ir rīkojusies rūpīgi un vai tā varēja uzskatīt, ka Direktīvas 2004/18 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi faktiski bija izpildīti.

51

Starp elementiem, kas šai struktūrai šajā ziņā ir jāņem vēra, ir Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkta otrajā ievilkumā paredzētajā paziņojumā minētie apstākļi un iemesli, kas līgumslēdzējai iestādei lika izmantot Direktīvas 2004/18 31. pantā paredzēto sarunu procedūru.

52

Ja pēc šīs kontroles par pārskatīšanas procedūru atbildīgā struktūra konstatē, ka Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tai tātad ir jāatzīst, ka līgums nav spēkā atbilstoši šī panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam noteikumam. Sekas tam, ka līgums atzīts par spēkā neesošu atbilstoši Direktīvas 89/665 2.d panta 2. punktam, tā nosaka saskaņā ar valsts tiesībām.

53

Turpretī, ja šī struktūra konstatē, ka šie nosacījumi ir izpildīti, tai līgums ir jāatstāj spēkā, piemērojot Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktu.

54

Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas bez paziņojuma par publisko iepirkumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai gan tas saskaņā ar Direktīvu 2004/18 nav atļauts, šī tiesību norma nepieļauj atzīt šo līgumu par spēkā neesošu, ja ir izpildīti šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

55

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa gadījumā, ja uz pirmo jautājumu atbilde ir apstiprinoša, būtībā vaicā, vai Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkts ir spēkā, ņemot vērā nediskriminācijas principu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību Hartas 47. panta izpratnē.

56

Šajā ziņā Fastweb apgalvo, ka brīvprātīga ex ante pārskatāmības paziņojuma publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un minimālā nogaidīšanas termiņa, kas ir desmit dienas no šīs publicēšanas līdz līguma noslēgšanai, ievērošana nenodrošina efektīvu tiesību aizsardzības tiesā principa ievērošanu. Faktiski šāda publicēšana negarantē to, ka iespējamie konkurenti tiks informēti par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu noteiktam saimnieciskās darbības subjektam, it īpaši, ja šāda publicēšana tiek veikta periodā, kad darbība ir samazināta vai pārtraukta.

57

Attiecībā uz pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā Hartas 47. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.

58

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka saprātīga termiņu noteikšana prasības celšanai, kuru neievērošanas gadījumā prasības celšanas tiesības tiek zaudētas tiesiskās drošības interesēs, kas vienlaikus aizsargā privātpersonu un attiecīgo iestādi, ir saderīga ar pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Šādiem termiņiem vajadzētu būt tādiem, kas pārāk neapgrūtina vai nepadara praktiski neiespējamu Savienības tiesību sistēmā iešķirto tiesību īstenošanu (šajā ziņā skat. spriedumu Pelati, C‑603/10, EU:C:2012:639, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

59

Turklāt Direktīvas 89/665 tiesību normu, kas vērstas uz to, lai pretendentus aizsargātu no līgumslēdzējas iestādes patvaļas, mērķis ir pastiprināt pastāvošos mehānismus, lai nodrošinātu efektīvu Savienības noteikumu publiskā iepirkuma jomā piemērošanu it īpaši tādā stadijā, kad pārkāpumus vēl var izlabot. Šāda aizsardzība nevar būt efektīva, ja ieinteresēta persona attiecībā uz līgumslēdzēju iestādi nevar atsaukties uz šiem noteikumiem (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Austrija, EU:C:2004:386, 20. punkts).

60

Efektīva tiesību aizsardzība tiesā nozīmē, ka ieinteresētās personas par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības ir jāinformē savlaicīgi pirms līguma noslēgšanas, lai tām būtu faktiska iespēja iesniegt pārsūdzību, tostarp lūgumu noteikt pagaidu pasākumus līdz līguma noslēgšanai (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Spānija, C‑444/06, EU:C:2008:190, 38. un 39. punkts, kā arī Komisija/Īrija, C‑456/08, EU:C:2010:46, 33. punkts).

61

Ar Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkta otro ievilkumu, paredzot tajā [līgumslēdzējas iestādes] pienākumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, kā aprakstīts šīs direktīvas 3.a pantā, darot zināmu savu nodomu slēgt līgumu, tiek garantēta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pārskatāmība. Tādējādi šīs tiesību normas mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgajiem iespējamiem kandidātiem būtu iespēja uzzināt par līgumslēdzējas iestādes lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ja paziņojums par līgumu iepriekš nav ticis publicēts. Turklāt saskaņā ar šīs tiesību normas trešo ievilkumu līgumslēdzējai iestādei ir pienākums ievērot 10 dienu nogaidīšanas termiņu. Tādējādi ieinteresētās personas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var apstrīdēt tiesā, pirms tiek noslēgts līgums.

62

Turklāt ir arī jānorāda, ka, pat ja ir beidzies Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktā paredzētais 10 dienu nogaidīšanas termiņš, uzņēmumi, kuriem nodarīts kaitējums, var celt prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

63

Šajā ziņā, kā tas izriet no šī sprieduma 44. punkta, ir jāņem vērā apstāklis, ka ar Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punktā paredzēto izņēmumu Savienības likumdevējs cenšas līdzsvarot dažādās attiecīgās intereses, proti, uzņēmuma, kam nodarīts kaitējums, intereses, nodrošinot tam iespēju pieprasīt pārskatīšanu pirms līguma noslēgšanas un panākt prettiesiski noslēgtā līguma atcelšanu, kā arī līgumslēdzējas iestādes un izvēlētā uzņēmuma intereses, ierobežojot juridisko nenoteiktību, kas var izrietēt no līguma spēkā neesamības.

64

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkts, ciktāl tajā ir paredzēta līguma atstāšana spēkā, nav pretrunā prasībām, kas izriet no Hartas 47. panta.

65

Tāpat tas izriet no nediskriminācijas principa, kam publiskā iepirkuma jomā ir tādi paši mērķi, it īpaši – nodrošināt pakalpojumu sniegšanas brīvību un netraucētu konkurenci visās dalībvalstīs (it īpaši skat. spriedumus Wall, C‑91/08, EU:C:2010:182, 48. punkts, un Manova, C‑336/12, EU:C:2013:647, 28. punkts). Faktiski, kā jau tika konstatēts šīs sprieduma 61. punktā, Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkta otrā ievilkuma mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgajiem iespējamiem kandidātiem būtu iespēja uzzināt par līgumslēdzējas iestādes lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas un tādējādi celt prasību par šādu lēmumu, lai pārbaudītu tā likumību.

66

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka, to izvērtējot, nav noskaidrots neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Direktīvas 89/665 2.d panta 4. punkta spēkā esamību.

67

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: