—

Igaunijas valdības vārdā – M. Linntam un N. Grünberg, pārstāves,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā – S. Boelaert un M. Remmelgas, pārstāves, kurām palīdz B. Byrne, solicitor, kā arī G. Berrisch, Rechtsanwalt,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A. Stobiecka-Kuik un E. Randvere, kā arī B.‑R. Killmann, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 1. lpp.;, turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2009. gada 16. aprīļa Regulu (EK) Nr. 312/2009 (OV L 98, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2454/93”), kā arī Padomes 2008. gada 8. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam un daļēja starpposma pārskatīšana atbilstīgi minētās regulas 11. panta 3. punktam (OV L 185, 1. lpp., un labojums – OV 2009, L 339, 59. lpp.), Padomes 2008. gada 4. jūlija Lēmuma 2008/577/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 185, 43. lpp., un labojums – OV 2009, L 339, 59. lpp.), LESD 28. un 31. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) interpretāciju un spēkā esamību.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Baltic Agro AS (turpmāk tekstā – “Baltic Agro”) un Maksu- ja Tolliameti Ida maksu- ja tollikeskus (nodokļu un muitas iestāde – Austrumu nodokļu un muitas centrs; turpmāk tekstā – “MTA”) par antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – “PVN”) attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, kuru tika pieprasīts samaksāt pēc veiktās pēcmuitošanas pārbaudes.

3

Muitas kodeksa 66. pantā ir noteikts:

“1.   Pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti atzīst par nederīgu jau pieņemtu deklarāciju, ja deklarētājs sniedz pierādījumus, ka preces attiecīgajai muitas procedūrai deklarētas kļūdas dēļ vai ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata nodot preces tajā muitas procedūrā, kurai tās tikušas deklarētas.

Tomēr, ja muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu preces pārbaudīt, lūgumu atzīt deklarāciju par nederīgu nepieņem līdz brīdim, kad notikusi preču pārbaude.

2.   Deklarāciju nevar atzīt par nederīgu pēc preču atlaišanas, izņemot gadījumus, kurus nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

3.   Deklarācijas atzīšana par nederīgu netraucē spēkā esošo krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu.”

4

Minētā kodeksa 220. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Izņemot gadījumus, kas minēti 217. panta 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā, vēlāku iegrāmatošanu nedrīkst izdarīt, ja:

[..]

[..]”

5

Regulas Nr. 2454/93 251. pants ir formulēts šādi:

Ar izņēmumu no Kodeksa 66. panta 2. punkta, muitas deklarāciju var atzīt par nederīgu pēc preču atlaišanas šādos gadījumos:

6

Regulas Nr. 661/2008 preambulas 159. un 161. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

7

Regulas Nr. 661/2008 1. un 2. pantā ir noteiktas dažādas galīgā antidempinga maksājuma summas par Krievijas izcelsmes amonija nitrātu, dažiem mēslošanas līdzekļiem un citiem līdzekļiem, kas satur amonija nitrātu.

8

Šīs regulas 3. pants 1. un 2. punkts ir formulēti šādi:

“1.   Importētos ražojumus, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, par kuriem rēķinus izrakstījuši uzņēmumi, kuru saistības ir apstiprinājusi Komisija un kuru saraksts dots Lēmumā 2008/577/EK, kurš ik pa laikam tiek grozīts, atbrīvo no galīgā antidempinga maksājuma, ko piemēro saskaņā ar 2. pantu, ar nosacījumu, ka:

2.   Muitas parāds rodas, pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā:

[..].”

9

Lēmuma 2008/577 preambulas 21. apsvērumā ir noteikts:

“Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt to, kā uzņēmums ievēro saistības, kad attiecīgajam muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi saistībām, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saņem ar noteikumu, ka i) ir iesniegts saistību faktūrrēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 661/2008 pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 662/2008 [..] pielikumā; ii) importētās preces minētie uzņēmumi ir tieši ražojuši, nosūtījuši un par tām izrakstījuši rēķinu pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja šāds rēķins netiek iesniegts vai tas neatbilst muitā uzrādītajiem izstrādājumiem, attiecīgais antidempinga maksājums ir jāmaksā.”

10

Ar šo lēmumu Eiropas Komisija pieņēma cenu saistības, kuras atbilstoši Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), 8. panta 1. punktam piedāvāja Krievijas amonija nitrāta ražotāji eksportētāji “Acron pārvaldītājas sabiedrības uzņēmumi [JSC] Acron [turpmāk tekstā – “Acron”], Veliky Novgorod [Veļikijnovgoroda], Krievija, un [JSC] Dorogobuzh, Dorogobuzh [Dorogobuža], Krievija”.

11

2009. gada oktobrī un 2010. gada janvārī Igaunijā dibinātā Baltic Agro, izmantojot Igaunijas starpnieksabiedrības Magnet Grupp OÜ (turpmāk tekstā – “Magnet Grupp”) pakalpojumu, nopirka 5000 tonnu amonija nitrātu saturoša mēslošanas līdzekļa. Šai nolūkā starp Acron un Magnet Grupp, no vienas puses, un Magnet Grupp un Baltic Agro, no otras puses, tika noslēgti vairāki pirkuma līgumi. Ar šiem līgumiem Acron pārdeva Magnet Grupp10000 tonnu amonija nitrātu saturoša mēslošanas līdzekļa un Baltic Agro no Magnet Grupp nopirka 5000 tonnu šī produkta. Saskaņā ar šiem līgumiem Baltic Agro uzņēmās veikt ar šīm precēm saistītās muitas formalitātes un samaksāt PVN.

12

Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegto informāciju 2010. gada janvārī un februārī divi muitas aģenti iesniedza muitas iestādēs piecas muitas deklarācijas, kurās bija deklarēts kopā 1751,5 tonnu amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa imports Eiropas Savienībā. Deklarācijās Baltic Agro bija norādīta kā importēto preču saņēmēja, bet kā nosūtītāja attiecībā uz divām no tām – Acron un attiecībā uz trīs no tām – Latvijas transporta uzņēmums SIA Ventoil.

13

2010. gada 1. martā un 23. aprīlī šie muitas aģenti lūdza MTA šīs deklarācijas atzīt par nederīgām, jo tajās kā preču saņēmēja bija norādīta Baltic Agro, taču bija jānorāda Magnet Grupp.

14

MTA2010. gada 3. martā veica minēto piecu muitas deklarāciju pēcmuitošanas pārbaudi, lai noteiktu, vai importēto preču muitas vērtība un ievedmuitas nodokļa aprēķins un samaksa ir atbilstīgi.

15

2010. gada 31. maijā, pamatojoties uz pēcmuitošanas pārbaudi, MTA pieņēma divus paziņojumus par aplikšanu ar nodokli, pieprasot Baltic Agro samaksāt muitas nodokli un PVN par attiecīgajām importētajām precēm, ar pamatojumu, ka Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punktā minētie nosacījumi par atbrīvojumu no antidempinga maksājuma nav izpildīti, proti, Baltic Agro nav pirmais neatkarīgais klients Savienībā.

16

Baltic Agro par šiem paziņojumiem cēla prasību tos atcelt Tartu halduskohus (Tartu administratīvā tiesa), apgalvojot, ka tam, ka attiecīgā importa veikšanai tā ir izmantojusi starpnieksabiedrību, šajā gadījumā – Magnet Grupp, nodokļu jomā neesot nozīmes.

17

2011. gada 25. aprīlīTartu halduskohus noraidīja šo prasību, uzskatīdama, ka Baltic Agro nevar saņemt Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, jo importētās preces tā nav iegādājusies tieši no ražotāja.

18

2011. gada 25. maijāBaltic Agro iesniedza apelācijas sūdzību Tartu ringkonnakohus (Tartu apelācijas tiesa), lūdzot atcelt šo lēmumu par prasības noraidīšanu.

19

Iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai Baltic Agro, nebūdama pirmais neatkarīgais klients Savienībā, var atsaukties uz Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punktā minēto atbrīvojumu no antidempinga maksājuma. Šajā ziņā šī tiesa nav pārliecināta, vai, lai varētu saņemt šo atbrīvojumu, pirmajam klientam un importētājam vienmēr jābūt vienai tai pašai personai.

20

Šai tiesai ir šaubas arī par to, kādas ir kļūdainas muitas deklarācijas sekas. Šajā ziņā tā prāto, vai tas, ka muitas iestāde pēc tam, kad prasītāja pamatlietā bija iesniegusi pieteikumu par deklarācijas atzīšanu par nederīgu, šīs deklarācijas pieņēma vai īstenoja pēcmuitošanas pārbaudi, nenorāda uz šīs iestādes kļūdu, kas šai prasītājai sniegtu iespēju izmantot Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto procedūru, kas ļauj atzīt par nederīgām tādas deklarācijas kā tās, par kurām ir runa pamatlietā.

21

Visbeidzot, iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai tādas starpniecības sabiedrības kā Magnet Grupp izmantošana preču ievešanai Savienībā nerada nevienlīdzību likuma priekšā, jo importētājs, kurš neizmanto šādu starpnieku, var saņemt Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punktā paredzēto atbrīvojumu no antidempinga maksājuma. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šāda attieksme nav samērīga un rada nevienlīdzību starp diviem importētājiem, kuri ir tādā pašā situācijā, un tas ir pretrunā Savienības tiesībām, it īpaši – Hartas 20. pantam.

22

Šādos apstākļos Tartu ringkonnakohus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Ar savu pirmo un otro jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, kura ar citas sabiedrības, kura arī ir reģistrēta dalībvalstī, starpniecību ir nopirkusi Krievijas izcelsmes amonija nitrātu, lai to ievestu Savienībā, var tikt uzskatīta par pirmo neatkarīgo klientu Savienībā šīs tiesību normas izpratnē un tai tādējādi ir piemērojams atbrīvojums no galīgā antidempinga maksājuma, kas ar šo regulu noteikts šim amonija nitrātam.

24

Uzreiz jānorāda, ka atbrīvojums no antidempinga maksājuma var tikt piešķirts, tikai pastāvot noteiktiem apstākļiem un konkrēti paredzētos gadījumos, un tādējādi tas ir izņēmums no parastās antidempinga maksājumu kārtības. Tāpēc tiesību normas, kuros šāds atbrīvojums ir paredzēts, ir jāinterpretē šauri (pēc analoģijas skat. spriedumus Söhl & Söhlke, C‑48/98, EU:C:1999:548, 52. punkts, kā arī Isaac International, C‑371/09, EU:C:2010:458, 42. punkts).

25

Saskaņā ar Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punktu Komisijas akceptētie importētie ražojumi var tikt atbrīvoti no antidempinga maksājuma, ja tie atbilst šajā 3. pantā paredzētiem trīs kumulatīviem nosacījumiem. Pirmkārt, eksportētājiem uzņēmumiem ir jābūt importētās preces tieši ražojušiem, nosūtījušiem un rēķinu par tiem izrakstījušiem pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā. Šajā ziņā šīs regulas 3. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā, izmantojot vārdu “tieši”, skaidri ir prasīta cieša saikne starp sabiedrību, kas atbildīga par ražošanu, nosūtīšanu un rēķina izrakstīšanu, no vienas puses, un pirmo neatkarīgo klientu Savienībā, no otras puses.

26

Otrkārt, importam, kurš ir tiesīgs uz šo atbrīvojumu, ir jābūt pievienotam saistību rēķinam, proti, faktūrrēķinam, kurā ir ietverta vismaz Regulas Nr. 661/2008 pielikumā minētā informācija un deklarācija.

27

Treškārt, muitas iestādēm deklarētajām un uzrādītajām precēm precīzi jāatbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam un tādējādi jāatbilst iepriekšējā punktā minētajām prasībām.

28

Turklāt minētās regulas 3. panta 2. punktā ir precizēts, ka muitas parāds, pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, rodas, ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu tiek konstatēts, ka nav izpildīts viens vai vairāki no minētajā 1. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

29

Regulas Nr. 661/2008 3. pants ir jālasa, ņemot vērā šīs pašas regulas preambulas 159. apsvērumu, kurā ir paredzēts, ka atbrīvojums no antidempinga maksājuma ir īstenojams ar šajā pantā precizētajiem nosacījumiem, lai Komisija un muitas iestādes varētu pārraudzīt, kā uzņēmumi pilda savas saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei tiek iesniegts pieprasījums preču laišanai brīvā apgrozībā. Tādējādi, ja šie nosacījumi nav ievēroti, antidempinga maksājums ir jāmaksā brīdī, kad tiek pieņemta deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā.

30

Turklāt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 33. punktā, prasības, kas noteiktas Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punktā, to lasot kopā ar minēto preambulas apsvērumu, pamato apsvērumi, kas saistīti gan ar Komisijas, gan ar dalībvalstu kompetento iestāžu pārbaudi par to, kā tiek pildītas uzņemtās saistības.

31

Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, par precēm, par kurām ir runa pamatlietā, Acron nav izrakstījusi rēķinu un nav tās nosūtījusi tieši Baltic Agro, jo šī pēdējā sabiedrība, pirmkārt, nenopirka šīs preces tieši no Acron – kas ir sabiedrība, kura uzņēmās saistības, kuras Komisija pieņēma, un, otrkārt, tā iegādājās tikai daļu no precēm, kuras Acron pārdeva Magnet Grupp, lai gan Baltic Agro muitas deklarācijās bija minēta kā visu Acron pārdoto preču saņēmēja. Šādos apstākļos Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punktā paredzētais pirmais nosacījums nevar tikt uzskatīts par izpildītu, un tādējādi ar šo regulu noteiktais atbrīvojums no antidempinga maksājuma nav piemērojams.

32

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, kura ar citas sabiedrības, kura arī ir reģistrēta dalībvalstī, starpniecību ir nopirkusi Krievijas izcelsmes amonija nitrātu, lai to ievestu Savienībā, nevar tikt uzskatīta par pirmo neatkarīgo klientu Savienībā šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi tai nav piemērojams atbrīvojums no galīgā antidempinga maksājuma, kas ar šo regulu noteikts šim amonija nitrātam.

33

Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Muitas kodeksa 66. pants un 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka muitas iestāde veic antidempinga maksājuma vēlāku iegrāmatošanu, ja, kā pamatlietā, ir iesniegti pieprasījumi atzīt muitas deklarācijas par nederīgām ar pamatojumu, ka tajās ietvertā norāde par preču saņēmēju ir kļūdaina un šī iestāde šīs deklarācijas ir pieņēmusi vai veikusi pārbaudi pēc šo pieprasījumu saņemšanas.

34

Jāatgādina, ka, pirmkārt, Muitas kodeksa 66. pantā ir paredzēts, ka lūgums par atzīšanu par nederīgu var tikt apmierināts, ja deklarētājs sniedz pierādījumus, ka preces attiecīgajai muitas procedūrai deklarētas kļūdas dēļ vai ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata nodot preces tajā muitas procedūrā, kurai tās tikušas deklarētas. Saskaņā ar šo pašu pantu minētā deklarācija var tikt atzīta par nederīgu pēc preču atlaišanas vienīgi noteiktos ierobežotos gadījumos, kuri uzskaitīti it īpaši Regulas Nr. 2454/93 251. pantā.

35

Otrkārt, minētā kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka vēlāka iegrāmatošana netiek veikta, ja atbilstoši likumam maksājamā nodokļa summa nav bijusi iegrāmatota muitas dienestu kļūdas dēļ, kuru nodokļa maksātājs, kurš rīkojies labā ticībā, nav varējis konstatēt.

36

Šajā gadījumā ne no kādiem lietas materiāliem neizriet, ka pamatlietas apstākļos būtu piemērojams Muitas kodeksa 66. pants un 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

37

Attiecībā uz Muitas kodeksa 66. pantu ir redzams, ka Baltic Agro nav ne apliecinājusi, ne kaut vai tikai apgalvojusi, ka preces attiecīgajai muitas procedūrai pamatlietā ir deklarētas kļūdas dēļ. Tādējādi, kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 46. un 47. punktā, šādos apstākļos Muitas kodeksa 66. pants nav piemērojams.

38

Attiecībā uz minētā kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu jāuzsver, ka pamatlietā neviens no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neļauj atzīt, ka tas, ka muitas aģenti savās muitas deklarācijās norādīja Baltic Agro kā saņēmēju vai ka šādas deklarācijas tika pieņemtas vai veikta pēcmuitošanas pārbaude pēc lūguma par to atzīšanu par nederīgām iesniegšanas, būtu muitas iestādes pieļauta kļūda.

39

Katrā ziņā, pat pieņemot, ka šie faktori veidotu kļūdu, kas ļautu muitas deklarācijas pamatlietā atzīt par nederīgām, ir jāuzsver, ka šādi apstākļi neļautu Baltic Agro saņemt atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar Regulu Nr. 661/2008, jo, kā izriet no šī sprieduma 31. punkta, šī sabiedrība joprojām neatbilstu šīs regulas 3. pantā paredzētajiem nosacījumiem uzskatīšanai par pirmo neatkarīgo klientu Savienībā.

40

Šādos apstākļos uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 66. pants un 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka muitas iestādes veic antidempinga maksājuma vēlāku iegrāmatošanu, ja, kā apstākļos pamatlietā, ir iesniegti pieprasījumi atzīt muitas deklarācijas par nederīgām ar pamatojumu, ka tajās ietvertā norāde par preču saņēmēju ir kļūdaina un šī iestāde šīs deklarācijas ir pieņēmusi vai veikusi pārbaudi pēc šo pieprasījumu saņemšanas.

41

Ar savu ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 66. pants un Regulas Nr. 2454/93 251. pants atbilst Hartas 20. pantā nostiprinātajām pamattiesībām uz vienlīdzību likuma priekšā gadījumā, ja LESD 28. un 31. pantā paredzētā kopējā muitas tarifa ietvaros šīs Muitas kodeksa un Regulas Nr. 2454/93 tiesību normas neļauj pēc pieprasījuma atzīt par nederīgu kļūdainu muitas deklarāciju un tādējādi piešķirt atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saņēmējam, kurš to būtu varējis izmantot, ja šī kļūda nebūtu tikusi pieļauta.

42

Šajā ziņā iesniedzējtiesa apgalvo, ka, ja Muitas kodeksa un Regulas Nr. 661/2008 tiesību normas, par kurām ir runa pamatlietā, neļauj atcelt muitas deklarāciju, lai izlabotu [ierakstu par] attiecīgo preču saņēmēju, un tādējādi liedz Magnet Grupp izmantot atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, kuru tā būtu varējusi pieprasīt, ja šāda kļūda nebūtu tikusi pieļauta, rodas jautājums par pamattiesību uz vienlīdzību likuma priekšā pārkāpumu, jo attieksme pret abām attiecīgajām sabiedrībām pamatlietā, kuras būtībā ir tāda pašā situācijā, neesot vienāda.

43

Taču, kā atzīts šī sprieduma 38. punktā, pamatlietā nav runa ne par kādu tādu kļūdu, kas ļautu muitas deklarācijas atzīt par nederīgām. Tādējādi šajā ziņā ir jāatgādina, ka deklarētājam ir pienākums muitas deklarācijā sniegt pareizu informāciju. Šis pienākums izriet no principa par muitas deklarācijas neatsaucamību, tiklīdz tā ir pieņemta, un izņēmumi no šī principa ir strikti definēti Savienības tiesiskajā regulējumā šajā jomā (spriedums DP grup, C‑138/10, EU:C:2011:587, 39.–41. punkts).

44

Jāatzīst arī, ka uzņēmums, kurš ir ievērojis Regulas Nr. 661/2008 3. panta prasības un ir pareizi aizpildījis muitas deklarāciju, lai varētu saņemt atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, nav salīdzināmā situācijā ar uzņēmumu, kurš šīs prasības nav ievērojis.

45

Turklāt, kā atzīts šī sprieduma 31. un 39. punktā, pat tad, ja muitas deklarācijas pamatlietā būtu tikušas pareizi aizpildītas, Baltic Agro nevarētu pieprasīt atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, jo tā tik un tā neatbilstu Regulas Nr. 661/2008 3. panta 1. punkta prasībām.

46

Tādējādi uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 66. pants un Regulas Nr. 2454/93 251. pants atbilst Hartas 20. pantā nostiprinātajām pamattiesībām uz vienlīdzību likuma priekšā gadījumā, ja LESD 28. un 31. pantā paredzētā kopējā muitas tarifa ietvaros šīs Muitas kodeksa un Regulas Nr. 2454/93 tiesību normas neļauj pēc pieprasījuma atzīt par nederīgu kļūdainu muitas deklarāciju un tādējādi piešķirt atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saņēmējam, kurš to būtu varējis izmantot, ja šī kļūda nebūtu tikusi pieļauta.

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: