1. 

Izskatāmā lieta, kas Tiesā reģistrēta 2013. gada 25. novembrī, ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 2 ), interpretāciju. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts saistībā ar prasību, ko pirms līguma noslēgšanas iesniegusi Ambisig – Ambiente e Sistemas de Informação Geográfica SA (turpmāk tekstā – “Ambisig”) par Nersant – Associação Empresarial da Região de Santarém (turpmāk tekstā – “Nersant”) valdes priekšsēdētāja 2012. gada 14. februāra lēmumu piešķirt Iberscal – Consultores Lda līguma slēgšanas tiesības saistībā ar apmācību un konsultāciju pakalpojumu iegādi projekta “Move PME – kvalitātes, vides un darba drošības un veselības, kā arī pārtikas nekaitīguma joma Médio-Tejo – mazos un vidējos uzņēmumos (MVU)” īstenošanai.

2.

Līgumslēdzēja iestāde Nersant2011. gada 24. novembrī ( 3 ) publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, lai iegādātos apmācību un konsultāciju pakalpojumus minētā projekta “Move PME – kvalitātes, vides un darba drošības un veselības, kā arī pārtikas nekaitīguma joma Médio-Tejo – mazos un vidējos uzņēmumos (MVU)” īstenošanai.

3.

Paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 5. pantā bija norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kas noteikts, ņemot vērā šādus faktorus:

Par visizdevīgāko tiks uzskatīts piedāvājums, kurš saņems vislielāko punktu skaitu.”

4.

Savā sākotnējā ziņojumā attiecīgā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas komisija Iberscal ierindoja pirmajā vietā.

5.

2012. gada 3. janvārīAmbisig, kas bija iesniegusi piedāvājumu, izmantoja savas tiesības tikt iepriekš uzklausītai, apstrīdot piešķiršanas kritērijos ietvertā A) faktora, proti, grupas novērtējuma, tiesiskumu.

6.

Savā galīgajā ziņojumā, kas pieņemts 2012. gada 4. janvārī, konkursa komisija pievienoja papildinājumu, kurš datēts ar 2012. gada 14. februāri un kurā tā noraidīja Ambisig sniegtos argumentus saistībā ar tās tiesību tikt iepriekš uzklausītai izmantošanu. Pēc konkursa komisijas domām, ar A) faktoru tiek izvērtēta “konkrēta tehniskā grupa, kuru pretendents piedāvā norīkot darbu izpildei. Šajā gadījumā piedāvātās tehniskās grupas pieredze ir piedāvājumam piemītoša pazīme, nevis pretendenta pazīme”.

7.

Ar 2012. gada 14. februāra lēmumu Nersant valdes priekšsēdētājs, pamatojoties uz konkursa komisijas secinājumiem, piešķīra minētā pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības Iberscal un apstiprināja līguma par pakalpojumu sniegšanu projektu.

8.

Ambisig vērsās Tribunal Administrativo e Fiscal de Leiria [Leiras Administratīvā un nodokļu tiesa] (Portugāle) ar prasību attiecībā uz strīdu pirms līguma noslēgšanas, kurā tā lūdza vienlaikus atcelt lēmumu par attiecīgā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un paplašināt prasības priekšmetu, atceļot minēto līgumu.

9.

Tā kā Tribunal Administrativo e Fiscal de Leiria noraidīja prasību kopumā, Ambisig iesniedza apelācijas sūdzību Tribunal Central Administrativo Sul [Dienvidu Centrālā administratīvā tiesa].

10.

Apstiprinot pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas tiesa uzskatīja, ka paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 5. panta A) punktā paredzētais faktors, kas ir apšaubīts kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs, ir saderīgs ar Publiskā iepirkuma kodeksa (Código dos Contratos Públicos; turpmāk tekstā – “CCP”) 75. panta 1. punktu, jo tas attiecas uz “grupu, kas tiek piedāvāta konkursā aplūkotā pakalpojumu sniegšanas līguma izpildei, nevis tieši vai netieši uz pretendentu situāciju, īpašībām vai pazīmēm vai citiem faktiskajiem apstākļiem saistībā ar pretendentiem”.

11.

Ambisig par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Supremo Tribunal Administrativo [Augstākā administratīvā tiesa], būtībā apgalvojot, ka strīdīgais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs esot ne tikai prettiesisks, ņemot vērā CCP 75. panta 1. punktu, bet arī pretrunā Direktīvas 2004/18 tiesību normām.

12.

Saskaņā ar Supremo Tribunal Administrativo lēmumu par prejudiciāla jautājuma uzdošanu tiesību jautājums, kas ir jāatrisina, ir par to, vai kritēriji, kuri ir ietverti attiecīgā paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 5. panta A) punktā, ir pieļaujami kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji publisko iepirkumu procedūrā par pakalpojumu un konsultāciju iegādi.

13.

Supremo Tribunal Administrativo norāda, ka ir parādījies jauns apstāklis attiecībā uz Tiesas judikatūru publisko iepirkumu direktīvu jomā, jo Eiropas Komisija ir iesniegusi direktīvas priekšlikumu, kas var mainīt šī jautājuma izskatīšanu ( 4 ).

14.

Šādos apstākļos iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvai [2004/18] ar grozījumiem ir pretrunā tas, ka saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ar apmācībām un konsultācijām saistītu intelektuālu pakalpojumu sniegšanai kā viens no faktoriem, kas veido līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju saistībā ar publisko iepirkumu, ir noteikts tāds faktors, ar kuru tiek izvērtētas grupas, kuras pretendenti konkrēti piedāvā līguma izpildei, ņemot vērā attiecīgo grupu sastāvu, to pierādīto pieredzi un darba gaitas analīzi?”

15.

Vispirms var norādīt, ka Nersant, visas dalībvalstis, kuras iesniedza apsvērumus šajā lietā, proti, Portugāles, Grieķijas un Polijas valdība, kā arī Komisija būtībā piedāvā uz prejudiciālo jautājumu atbildēt apstiprinoši. Savukārt Ambisig nav iesniegusi rakstveida apsvērumus, bet piedalījās tiesas sēdē, kas notika 2014. gada 6. novembrī.

16.

Pirmkārt, mana argumentācija balstīsies tikai uz Direktīvas 2004/18 tiesību normām, kuras faktu norises laikā bija vienīgās atbilstošās normas, jo jaunā direktīva vispār nav piemērojama šajā lietā ( 5 ).

17.

Otrkārt, attiecībā uz principiem ir jānošķir atlases kritēriji un piešķiršanas kritēriji. Kaut gan pretendenta atlase attiecas uz tā personīgo situāciju un atbilstību veikt attiecīgo profesionālo darbību, līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas pretendentam, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu no līgumslēdzējas iestādes viedokļa (Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts) vai kurš piedāvā viszemāko cenu (tā paša punkta b) apakšpunkts).

18.

Citiem vārdiem sakot, ir loģiski, ka publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī tas, kas tiek izvērtēts, ir nevis (vai vairs nav) pretendents, bet gan tā piedāvājums.

19.

Turklāt saskaņā ar Tiesas judikatūru publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras jomā pretendentu spējas izpildīt piešķiramos līgumus izvērtēšana un šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ir divas atsevišķas darbības. Kaut arī attiecīgās direktīvas neizslēdz, ka pretendentu atbilstības izvērtēšana var notikt vienlaicīgi ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, šīs divas darbības reglamentē ar dažādām normām ( 6 ) un tām ir atšķirīgi mērķi.

20.

Šajā kontekstā Direktīvas 2004/18 44. panta 1. punktā ir paredzēts, ka publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pēc tam, kad ir pārbaudīta saimnieciskās darbības subjektu atbilstība atbilstoši ekonomiskā un finanšu stāvokļa, profesionālās un tehniskās kompetences vai iespēju kritērijiem.

21.

Kaut arī Direktīva 2004/18 atstāj līgumslēdzējām iestādēm iespēju izvēlēties kritērijus, kurus tās vēlas piemērot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, tomēr šī izvēle var attiekties tikai uz tādiem kritērijiem, kuru mērķis ir noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ( 7 ), proti, piedāvājumu, kurā paredzēta vislabākā kvalitātes un cenas attiecība.

22.

Saistībā ar Direktīvu 92/50/EEK ( 8 ) Tiesa jau ir izteikusies par jautājumu, vai šī direktīva nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros ņem vērā pretendentu pieredzi, personālu un līdzekļus, kā arī to spēju attiecīgajā brīdī izpildīt līgumu, pamatojoties nevis uz kvalitātes kritērijiem, atlasot piedāvājumus, bet gan uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

23.

Spriedumā Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) ( 9 ) Tiesa nosprieda:

24.

Šādi rīkojoties, Tiesa ir apstiprinājusi savu judikatūru ( 10 ) par to, ka pretendentu atbilstības izvērtēšana attiecībā uz piešķiramo darbu izpildi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros ir divas atšķirīgas darbības, kuras reglamentē ar dažādām normām.

25.

Kvalitātes kritēriju, atlasot piedāvājumus, nenošķiršana no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem turklāt lika Tiesai konstatēt pienākuma neizpildi lietā Komisija/Grieķija (C‑199/07, EU:C:2009:693) ( 11 ).

26.

Šajā kontekstā ir jānorāda, ka Direktīvas 92/50 36. panta 1. punkta a) apakšpunkta “Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji” formulējums būtībā ir identisks Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumam (izņemot trīs jaunus kritērijus attiecībā uz vides raksturlielumiem, ekpluatācijas izmaksām un izmaksu lietderību, kuri ieviesti ar šo direktīvu) ( 12 ).

27.

Tomēr salīdzinājumā ar Direktīvu 92/50 šķiet, ka Direktīvā 2004/18 lielāka nozīme ir piešķirta kvalitātes kritērijiem, jo tās preambulas 46. apsvēruma trešajā daļā ir paredzēts, ka, “ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas līguma slēgšanas tiesības piešķirt par ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tad tās izvērtē piedāvājumus, lai noteiktu, kurš ir visizdevīgākais. Lai to paveiktu, tās nosaka ekonomiskos un kvalitātes kritērijus, kuru kopumam jānodrošina iespēja noteikt līgumslēdzējai iestādei ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Šo kritēriju noteikšanas pamats ir līguma priekšmets, jo ar tiem jābūt iespējamam izvērtēt piedāvājuma efektivitāti attiecībā pret līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un noteikt visizdevīgāko piedāvājumu” ( 13 ).

28.

Turklāt es uzskatu (tāpat kā Komisija), ka tas, ka Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā nav skaidri norādīta nedz piedāvātās grupas locekļu izglītība vai profesionālā kvalifikācija, nedz to pieredzes atbilstība līguma izpildei, nevar tikt uzskatīts par noteicošu, jo šajā tiesību normā ietvertie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir uzskaitīti tikai kā piemēri. Tādējādi ir skaidrs, ka Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts ( 14 ) atstāj līgumslēdzējai iestādei iespēju izvēlēties kritērijus, kurus tā vēlas piemērot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ciktāl to mērķis ir noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. No judikatūras un Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta teksta izriet, ka tikai tie kritēriji, kuri ir saistīti ar līguma priekšmetu ( 15 ), varēs tikt izmantoti attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai.

29.

Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie piemēri, ja “izvēlas piedāvājumu, kas ir ekonomiski visizdevīgākais”, ir kvalitāte, cena, tehniskā vērtība, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumi, ekspluatācijas izmaksas, izmaksu lietderība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, piegādes datums, kā arī piegādes vai darbu pabeigšanas laikposms.

30.

Šādos apstākļos es uzskatu, ka tehniskā grupa, kuru piedāvā pretendenti saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz tādu intelektuālu pakalpojumu sniegšanu, kādi šajā lietā ir apmācību un konsultāciju pakalpojumi, ir aspekts, kas ir cieši saistīts ar publiskā iepirkuma līguma priekšmetu, it īpaši ar tā kvalitāti, jo šajā novērtējumā pavisam noteikti ir paredzēts izvērtēt nevis pretendentu abstraktu spēju vai atbilstību izpildīt līgumu, bet gan piedāvājumu, proti, līdzekļus (šajā gadījumā cilvēkus), kuri faktiski tiek norīkoti šai izpildei.

31.

Tas a fortiori ir piemērojams sarežģītu pakalpojumu gadījumos, kuros pastāv cieša saistība it īpaši starp personāla profesionālo kvalifikāciju un piedāvājumu saimniecisko vērtību.

32.

Faktiski es uzskatu (tāpat kā Komisija), ka noteiktos gadījumos līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu varētu precizēt to, ka līguma izpildei norīkotā personāla kvalifikācijai un pieredzei var būt izšķiroša nozīme iesniegto piedāvājumu saimnieciskās vērtības izvērtēšanā.

33.

Tās grupas locekļu, kas ir atbildīga par līguma izpildi, tehniskās un profesionālās kvalifikācijas kritērijs arī varētu tikt izmantots, ja, pirmkārt, to pamatotu pati tā būtība un ja, otrkārt, par līguma izpildi atbildīgā grupa būtu noteicoša attiecībā uz saimniecisko vērtību, kādu līgumslēdzēja iestāde piešķir katram piedāvājumam. Tad attiecīgā personāla kvalifikācija un pieredze tiktu ņemta vērā, lai izvērtētu piedāvājumus un noteiktu to piedāvājumu, kurā ir paredzēta vislabākā kvalitātes un cenas attiecība.

34.

Tas ir tas, kas ir norādīts Direktīvas 2004/18 preambulas 46. apsvēruma trešajā daļā, kurā tiek ļauts izmantot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus atkarībā no “līguma priekšmeta, jo ar tiem jābūt iespējamam novērtēt piedāvājuma efektivitāti attiecībā pret līguma priekšmetu [ ( 16 )], kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un noteikt visizdevīgāko piedāvājumu”.

35.

Tas nozīmē, ka, tā kā personāla pazīmes un raksturīgās īpašības veido piedāvājuma saimnieciskās vērtības noteicošo elementu, piedāvātās grupas jebkura locekļa neatļauta aizstāšana līguma izpildes gaitā varētu mazināt šo vērtību no līgumslēdzējas iestādes viedokļa. Turklāt es norādu, ka Eiropas Savienības likumdevējs ir pievienojis šos vārdus (proti, “no līgumslēdzējas iestādes viedokļa”) Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā salīdzinājumā ar Direktīvas 92/50 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tādējādi skaidri uzsverot līgumslēdzēju iestāžu novērtējuma brīvību kritēriju izvēlē.

36.

Kā pamatoti ir norādījusi Portugāles, Grieķijas un Polijas valdība, saistībā ar līgumiem par intelektuāliem pakalpojumiem tā personāla profesionālajai pieredzei, kas ir paredzēts attiecīgā līguma izpildei, ir tieša ietekme uz šī personāla sniegto pakalpojumu kvalitāti.

37.

Nav apstrīdams, ka saistībā ar publiskā iepirkuma līgumiem par intelektuāliem pakalpojumiem tiek novērtēta ne tikai pretendenta spēja, bet arī tā personāla spēja (vai profesionālā pieredze), kas būs atbildīgs par šo pakalpojumu sniegšanu, proti, piedāvājumā noteiktais “galvenais personāls”.

38.

Tādējādi darba grupas kompetence, pieredze un efektivitāte vispārīgi veido pamatlietā aplūkoto pakalpojumu piedāvājuma raksturīgās pazīmes, ciktāl tās ietilpst piedāvājuma kvalitātes novērtējumā, nevis pretendenta ekonomiskās, tehniskās vai profesionālās spējas nodrošināt veiksmīgu publiskā iepirkuma līguma izpildi novērtējumā.

39.

Līdz ar to es piekrītu Portugāles, Grieķijas un Polijas valdības apgalvojumiem, ka to personu, kas faktiski sniedz šādus pakalpojumus, profesionālā pieredze var būt viens no Direktīvas 2004/18 53. pantā minētajiem atlases kritērijiem, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

40.

Ir interesanti šeit atzīmēt, ka šī problēma tika apspriesta lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) ( 17 ) publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērija un tā izvērtēšanas kontekstā. Iesniedzējtiesa bija precizējusi, ka “turklāt ir pilnībā skaidrs, ka paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu ir prasīts iesniegt paziņojumu, kurā norādīts esošo darba attiecību ar personālu veids, pretējā gadījumā piedāvājums ir nepieņemams; tomēr tas, ka daži pētījumu grupas locekļi tika atzīti par pētniecības biroja Planitiki pastāvīgajiem darbiniekiem, nav uzskatāms par tādu, kas izraisa izslēgšanu, jo šajā paziņojumā ir pietiekami precizētas šo locekļu attiecības ar pētniecības biroju; citādi ir pretējā gadījumā attiecībā uz jautājumu, vai tas ir likumīgi, ka saistībā ar pētniecības biroja pieredzes novērtējumu, iespējams, tiek ņemta vērā vienkāršu darbinieku, kuri nav pētniecības biroja līdzstrādnieki vai darbinieki vai nesadarbojas pētījuma īstenošanā, pieredze [..]”.

41.

Šajā lietā no izskatāmās lietas materiāliem, kas iesniegti Tiesai, šķiet, izriet, ka ar faktoru A) “Piedāvātās grupas novērtējums” faktiski ir tikusi izvērtēta konkrēta tehniskā grupa, kuru katrs no pretendentiem ir piedāvājis norīkot līguma izpildei, – konkursa komisijai analizējot šīs grupas sastāvu, tās pieredzi, kvalifikāciju un katra šajā grupā ietilpstošā profesionāļa tehnisko un zinātnisko kompetenci, – un ka līdz ar to izskatāmajā gadījumā piedāvātās tehniskās grupas pieredze ir piedāvājumam piemītoša pazīme, nevis pretendenta pazīme.

42.

Kā paskaidro Nersant, pakalpojumu kvalitāte lielā mērā esot atkarīga no personām, kas ir atbildīgas par šo pakalpojumu sniegšanu. Es norādu, ka šajā lietā kopējā vērtējumā, lai panāktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, cena veidoja tikai 5 % pret 40 % attiecībā uz grupas novērtējumu un 55 % attiecībā uz piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un vērtību (skat. šo secinājumu 3. punktu). Ir skaidrs, ka šajā lietā kvalitāte ir ļoti nozīmīgs kritērijs. Līdz ar to ir jānošķir kāda uzņēmuma darbinieku skaita abstrakta analīze, kura var tikt uzskatīta par tādu, kas attiecas uz pretendenta pazīmi (kas būtu aizliegta saistībā ar piedāvājumu izvērtēšanu), no minētā līguma izpildei norīkotā personāla pieredzes un kompetences konkrētas analīzes, kas būtu nevis pretendenta pazīme, bet gan tā piedāvājuma pazīme (kas, manuprāt, būtu pilnībā pieņemama saistībā ar piedāvājumu izvērtēšanu).

43.

Tāpat es domāju, ka šīs abstraktās analīzes un personāla konkrētās analīzes nošķīrums nav pretrunā spriedumiem Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40), kā arī Komisija/Grieķija (C‑199/07, EU:C:2009:693).

44.

Jau spriedumā Beentjes (31/87, EU:C:1988:422) Tiesa nenoliedza iespēju, ka atlases laikā bija atbilstoši izvērtēt pretendenta spēju un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas laikā – izvērtēt projekta grupas (“project team”) locekļu īpašo kompetenci. Sprieduma Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) 30. punktā Tiesa atsaucas uz to, ka uzskatīt par piešķiršanas kritēriju “pretendentu spēju izpildīt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu” nav piemēroti (mans izcēlums) ( 18 ).

45.

Katrā ziņā var apgalvot, ka faktiskās situācijas, kurās ir radušies spriedumi Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) un Komisija/Grieķija (C‑199/07, EU:C:2009:693), atšķiras no tās, kas ir šīs lietas pamatā.

46.

Minētajā lietā Lianakis u.c. līgumslēdzēja iestāde kā piešķiršanas kritērijus bija noteikusi “pieredzi”, pieņemot par atsauci pretendenta uzņēmuma veikto pētījumu apmēru pēdējo trīs gadu laikā, kā arī “iestādes personālu un līdzekļus”, ņemot vērā pētījumu grupas personālu ( 19 ).

47.

Šie kritēriji bija ļoti vispārīgi un attiecās uz pretendentu, neatsaucoties uz konkrēti veicamo darbu, pretēji kritērijam, kas ir izmantots šajā lietā, kas ir daudz precīzāks un attiecas uz tehnisko grupu, kura būs atbildīga par publiskā iepirkuma līguma izpildi: “A) Grupas novērtējums – 40 %. i) Šo faktoru sasniedz, ņemot vērā grupas sastāvu, tās pierādīto pieredzi un darba gaitas analīzi” (lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 2.2.1. punkts) (mans izcēlums).

48.

Gluži pretēji, attiecībā uz pieredzi kā piešķiršanas kritēriju lietā Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) līgumslēdzēja iestāde “noteica, ka [tā] tiks izvērtēta atkarībā no veikto pētījumu apmēra. Tādējādi par summu līdz EUR 500 000 pretendents ieguva 0 punktus, par summu no EUR 500 000 līdz EUR 1 000 000 – 6 punktus, par summu no EUR 1 000 000 līdz EUR 1 500 000 – 12 punktus, kā arī par summu, kas pārsniedz EUR 12 000 000 apmēru, – līdz pat augstākajam punktu skaitam – 60 punktiem” (šī sprieduma 14. punkts). Noteicošais bija tikai veikto pētījumu kopējais apmērs.

49.

Attiecībā uz otro piešķiršanas kritēriju, proti, iestādes personālu un līdzekļiem, šie pēdējie minētie “tika izvērtēti atkarībā no pētījumu grupas lieluma. Tādējādi pretendents saņēma 2 punktus par grupu no 1 līdz 5 personām, 4 punktus par grupu no 6 līdz 10 personām, kā arī līdz pat augstākajam punktu skaitam – 20 punktiem – par grupu, kurā ir vairāk par 45 personām” (sprieduma Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) 15. punkts). Jau atkal noteicošais bija tikai lielums (neatkarīgi no konkrētā sastāva un pieredzes).

50.

Visbeidzot, attiecībā uz trešo piešķiršanas kritēriju (iestādes spēja veikt pētījumu paredzētajā termiņā) – tas “tiks izvērtēts atkarībā no uzņemto saistību apmēra. Līdz ar to pretendents saņēma augstāko punktu skaitu – 20 punktus – par summu, kas mazāka par EUR 15 000, 18 punktus par summu no EUR 15 000 līdz EUR 60 000, 16 punktus par summu no EUR 60 000 līdz EUR 100 000, kā arī līdz pat mazākajam punktu skaitam – 0 punktiem – par summu, kas pārsniedza EUR 1 500 000” (minētā sprieduma 16. punkts). Vēlreiz neviens konkrēts kvalitātes komponents netika ņemts vērā.

51.

Līdz ar to ir skaidrs, ka, pretēji izskatāmajai lietai, novērtējums spriedumā Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) attiecās uz pretendenta uzņēmumu (un tā pieredzi kopumā), nevis uz tehnisko grupu, kas ir jānorīko līguma izpildei (un tās īpašo pieredzi).

52.

Tāpat lietā Komisija/Grieķija (C‑199/07, EU:C:2009:693) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs bija balstīts uz pretendenta uzņēmuma vispārējās un specifiskās pieredzes novērtējumu, it īpaši attiecībā uz līdzīgu projektu darba koncepciju, kā arī uz tā spēju izpildīt līgumu noteiktā termiņā.

53.

Tāpat kā Nersant, es uzskatu, ka abos gadījumos definētie kritēriji attiecās uz pretendentu abstraktu atbilstību vai spēju, lai izpildītu līgumu, nevis uz konkrētu tehnisko grupu, kuras ir jānorīko šai izpildei, atbilstību vai spēju.

54.

Tādējādi, manuprāt, no spriedumiem Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40), kā arī Komisija/Grieķija (C‑199/07, EU:C:2009:693) neizriet, ka uz konkrēto tehnisko grupu, kas ir jānorīko līguma izpildei, nevarētu attiekties novērtējums saistībā ar piedāvājumu izvērtēšanu, bet izriet tikai tas, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana nevar tikt balstīta uz kritēriju, pamatojoties uz pretendenta atbilstību izpildīt līgumu (atbilstība, pamatojoties uz tā spēju, kas definēta abstrakti).

55.

Tāpat grupas, ko saimnieciskās darbības subjekts ir paredzējis, lai izpildītu attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu par intelektuālu pakalpojumu sniegšanu, novērtējuma, kurš jāveic līgumslēdzējai iestādei, mērķis ir izvērtēt saimnieciskās darbības subjekta piedāvāto kvalitāti attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem. Tātad tas attiecas uz kritēriju, kura mērķis ir atlasīt piedāvājumu, kas atbilst vislabākajai kvalitātes un cenas attiecībai.

56.

Kā to norāda F. J. Hölzl un P. Friton ( 20 ), līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērija pieļaujamība ir atkarīga no jautājuma, vai šis kritērijs ir saistīts ar pretendenta spējas izpildīt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu izvērtēšanu vai tā mērķis ir noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šajā pēdējā minētajā situācijā tās grupas vai personāla pieredze, kas tiek norīkoti attiecīgajā līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanai, faktiski var tikt izmantota.

57.

Šāda interpretācija ( 21 ) nav pretrunā spriedumam Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40). Šajā spriedumā Tiesa ir nospriedusi, ka piešķiršanas kritērijos neietilpst kritēriji, kas “būtībā ir saistīti” vai kas “galvenokārt attiecas” uz pretendentu spējas izpildīt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu novērtēšanu. Tādējādi tas ļauj izmantot kritērijus, kuru mērķis, vienlaikus attiecoties arī uz pretendenta atbilstību izpildīt līgumu, galvenokārt ir noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

58.

Ir lietderīgi norādīt citus Tiesas spriedumus un vispirms spriedumu GAT (C‑315/01, EU:C:2003:360), kurš ir pieņemts agrāk nekā spriedums Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40). Šajā lietā Austrijas līgumslēdzēja iestāde bija izsludinājusi uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā par speciāla transportlīdzekļa (ielu slaukāmās mašīnas) piegādi, kas ir paredzēts autoceļu pārvaldes un uzturēšanas dienestam. Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu bija noteikts, ka, “lai izvērtētu piedāvājumus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai, līgumslēdzējai iestādei bija jāņem vērā to atsauču skaits, kuras attiecās uz pretendentu citiem klientiem piedāvātajiem produktiem”, un Tiesa šeit ne bez nozīmes ir precizējusi, ka, “neizvērtējot, vai šo [klientu] gūtā pieredze saistībā ar šiem produktiem esot bijusi laba vai slikta” (57. punkts).

59.

Šī sprieduma 64. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka, lai gan Direktīvas 93/36/EEK ( 22 ) 26. panta 1. punkts līgumslēdzējai iestādei atstāj iespēju izvēlēties kritērijus, kurus tā vēlas piemērot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, šī izvēle varēja attiekties tikai uz kritērijiem, kuru mērķis ir noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Taču “ir jākonstatē, ka saraksta par pēdējo trīs gadu laikā veiktajām nozīmīgākajām piegādēm, norādot summas, datumus un gan valsts, gan privātus šo piegāžu saņēmējus, iesniegšana ir tieši norādīta starp atsaucēm vai pierādījumiem, kuri var tikt prasīti saskaņā ar Direktīvas 93/36 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai apliecinātu piegādātāju tehniskās iespējas” (65. punkts).

60.

Turklāt “vienkāršs atsauču saraksts, kāds tiek prasīts tādā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu kā pamatlietā, kurā ir ietverta vienīgi pretendentu iepriekšējo klientu identitāte un skaits, bet kurā nav norādīti citi precizējumi par šiem klientiem veiktajām piegādēm, nesniedz nekādu norādi, kas ļauj noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu Direktīvas 93/36 26. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un tādējādi nekādā gadījumā nevar būt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs šīs tiesību normas izpratnē” (66. punkts).

61.

Tādējādi Tiesa ir secinājusi, ka “Direktīva 93/36 nepieļauj, ka piegādes publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros līgumslēdzēja iestāde ņem vērā to atsauču skaitu, kas ir saistītas ar produktiem, kurus pretendenti ir piedāvājuši citiem klientiem, nevis kā to spējas izpildīt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu novērtēšanas kritēriju, bet gan kā minētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju” (67. punkts).

62.

Manuprāt, no tā izriet, ka Tiesa principā nav izslēgusi atsauču sarakstu kā piešķiršanas kritērija izmantošanu, tomēr tikai tiktāl, ciktāl tajos tiek sniegta norāde par kvalitāti, [piemēram, norādot, vai klientu pieredze saistībā ar šiem produktiem ir bijusi laba vai slikta (skat. šī sprieduma 57. punktu)], citiem vārdiem sakot, norāde, kas ļauj noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ( 23 ).

63.

Turklāt Tiesa savā spriedumā Evans Medical un Macfarlan Smith (C‑324/93, EU:C:1995:84) nav prasījusi, lai atlases kritēriji un piešķiršanas kritēriji būtu savstarpēji izslēdzoši, un ir atzinusi, ka kritērijs, kas ir vērsts uz pretendentu (proti, tā spēju nodrošināt piegādi droši un pastāvīgi), tiek ņemts vērā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā.

64.

Visbeidzot, var tikt norādīts, ka, lai gan piedāvājuma uzticamība kā atlases kritērijs ir konkrēti minēts publiskā iepirkuma direktīvās, spriedumā EVN un Wienstrom (C‑448/01, EU:C:2003:651, 70. punkts) Tiesa norāda, ka “piegādes drošība principā var būt viens no piešķiršanas kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”.

65.

Norādīšu arī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūru lietās par publisko iepirkumu līgumiem, kurus noslēdz Savienības iestādes un kuriem šajā lietā ir nozīme, jo šo līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, pamatojoties uz tiesību normām, kuru formulējums ir identisks Direktīvas 2004/18 noteikumiem, kas ir piemērojami izskatāmajā lietā.

66.

Lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija (T‑589/08, EU:T:2011:73), [kura tika izlemta pēc sprieduma Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) un kura attiecās uz apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu, ko Tiesa ir noraidījusi ar rīkojumu Evropaïki Dynamiki/Komisija (C‑235/11 P, EU:C:2011:791)], jautājums bija par norādīto dienu skaitu darbu izpildei saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā. Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka “savā ziņojumā vērtēšanas komiteja [bija] norādījusi, ka dienu skaits uzdevuma darbu izpildei [šķita] nesamērīgi mazs un ka tas [lika] rasties nopietnām šaubām attiecībā uz iespēju pienācīgi sasniegt mērķus” (40. punkts).

67.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa ir atgādinājusi, ka “savā piedāvājumā prasītāja bija piedāvājusi 45 cilvēkdienas projekta nodrošināšanai, lai gan specifikācijā iekļautais novērtējums bija 60 cilvēkdienas. Kā savā ziņojumā to norādīja vērtēšanas komiteja, prasītājas piedāvāto cilvēkdienu skaits tādējādi ir par 25 % mazāks nekā novērtējumā, kas provizoriski sniegts strīdīgajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Vispārējā tiesa uzskata, un turklāt prasītāja tiesas sēdē to atzīst, ka attiecībā uz šādu nobīdi ir jāsniedz pārliecinošs izskaidrojums” (41. punkts). Pēc Vispārējās tiesas domām, norāde par paredzētajām cilvēkdienām “galvenokārt ir nozīmīga, lai izvērtētu prasītājas piedāvājuma uzticamību” (42. punkts).

68.

Šajā lietā nozīme ir tam, ko Vispārējā tiesa pamatoti norāda 43. punktā, ka “prasītājas ekspertu apgalvotā pieredze arī nevar izskaidrot šo nobīdi. Šajā ziņā Vispārējā tiesa tomēr nepiekrīt Komisijas apgalvojumam, ka prasītājas pieredzei nav nozīmes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izvērtēšanā. Lai gan ir taisnība, ka vispārīgi šis faktors tiek ņemts vērā, lai noteiktu, vai piedāvājums var atbilst atlases kritērijiem, nevis piešķiršanas kritēriju izvērtēšanā, ir jānorāda, ka prasītāja nenorāda savu pieredzi kā piešķiršanas kritēriju pašu par sevi, bet tikai, lai pamatotu samazinātu paredzēto cilvēkdienu skaitu. Šādos apstākļos lielāka pieredze principā varētu izskaidrot šādu starpību starp novērtējumiem” (mans izcēlums).

69.

Kā norāda Vispārējā tiesa (44. punkts), šajā lietā prasītāja nebija pierādījusi, ka tās grupai ir lielāka pieredze. Tādējādi tika nospriests, ka Komisija bija pamatoti uzskatījusi, ka norādītā pieredze neļauj izvērtēt grupas spēju īstenot prasītos pakalpojumus 45 dienās (45. punkts) ( 24 ).

70.

Citā spriedumā, kas pieņemts pēc sprieduma Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40), proti, spriedumā Evropaïki Dynamiki/EFSA (T‑457/07, EU:T:2012:671), – lietā attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ko rīkoja Savienības iestāde, un saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, kam ir ļoti tehnisks raksturs, attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz pamatlīgumu, – Vispārējā tiesa pamatoti ir nospriedusi, ka nedz no piemērojamā tiesiskā regulējuma, nedz no Beentjes (31/87, EU:C:1988:422), kā arī Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) judikatūras nevarēja tikt secināts, ka curriculum vitæ izmantošana novērtēšanai gan atlases posmā, gan līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā principā ir bijusi jāizslēdz (skat. 80. un nākamos punktus).

71.

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šo dokumentu izmantošana līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā varēja būt pamatota, ja tā tiktu piemērota, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, nevis pretendentu spēju izpildīt publiskā iepirkuma līgumu (81. un 82. punkts).

72.

Vispārējā tiesa it īpaši uzsver to, ka piedāvātās grupas apmācības stratēģijas izvērtēšanas kritērija, lai izpildītu sarežģītu pakalpojumu līgumu, izmantošana var ļaut identificēt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ciktāl tas skaidri attiecas uz pakalpojumiem, kuriem piedāvājuma kvalitāte un piedāvātās grupas kvalitāte ir nenoliedzami saistītas (82. punkts).

73.

Spriedumā AWWW/FEACVT (T‑211/07, EU:T:2008:240, 58.–63. punkts), kas arī ir pieņemts pēc sprieduma Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40), Vispārējā tiesa arī pamatoti ir uzskatījusi par likumīgu iepriekšējās pieredzes kā piešķiršanas kritērija ņemšanu vērā, lai izvērtētu pakalpojumu izpildes kvalitāti, ciktāl ir noteikts, ka var tikt izmantoti curriculum vitæ saistībā ar atlases procedūru un pieredze, kas ņemta vērā, izvērtējot publiskā iepirkuma līgumā paredzētā darba konkrēto daļu izpildes, kuru veicis pretendents, kvalitāti. Tāpat vēl šajā pašā saistībā norādu spriedumu Evropaïki Dynamiki/ENNUC (T‑63/06, EU:T:2010:368).

74.

Jau pirms sprieduma Lianakis u.c. (C‑532/06, EU:C:2008:40) Vispārējā tiesa spriedumā Renco/Padome (T‑4/01, EU:T:2003:37) ir pieņēmusi, ka uzņēmuma pieredze var tikt izmantota kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs ( 25 ).

75.

Daudzos doktrīnas rakstos arī ir apgalvots, ka tehniskās grupas, kura ir jānorīko līguma izpildei, novērtējums var būt piedāvājuma aspekts, nevis pazīme, kas raksturo pretendentu, un ka tādējādi tā var būt faktors, kurš jāņem vērā, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ( 26 ).

76.

Kā pamatoti ir norādījis P. Lee ( 27 ), “[e]valuating an entity's ability to perform the contract on the one hand, and comparing the strengths of different teams proposed by tenderers are not the same thing. For example, an awarding authority seeking management consultancy services is likely to find that the global consultancy firms have the capacity and manpower to carry out almost any given management consultancy project. However, it is self-evident that the success of the project will depend not on the capacity of the firm but on the specific resources made available by that firm for the project”.

77.

Tālāk, kā pamatoti ir norādījis A. Rubach‑Larsen ( 28 ), “the ECJ has opened up for the lawful choice of bidder-related criteria as award criteria, provided that these are not essentially linked to the selection of qualified tenderers, but instead to the evaluation of the offers, and not principally related to the tenderers' experience, qualification or means, but to the quality of the works, supplies or services they have offered” (mans izcēlums).

78.

Kā pamatoti ir norādījis arī S. Arrowsmith ( 29 ), “Lianakis does not preclude considering either the abilities of the tenderer or the qualities of the individuals or team that will be working on the contract to the extent that these are actually relevant to the quality of the work that will be done under the contract i.e. to determining which offer is the most economically advantageous. In this respect, it can be argued that on the facts of Lianakis the experience and manpower of the tenderer was not actually used to assess the quality of the services but in an arbitrary fashion that had no relevance to that question – tenderers were given higher scores for different types and extent of experience without actually considering the relevance of this to the services to be performed (which were actually of relatively low value)” (mans izcēlums).

79.

Visbeidzot, S. Treumer ( 30 ) atbilstoši norāda “Danish Complaints Board for Public Procurement” ( 31 ) lēmumu, kurā “the Board quoted a passage from [an] earlier ruling to the effect that according to the EC public procurement rules it is not excluded that an element can be considered both in the selection and in the award stage. However, according to the Board the condition is that the element according to its content is suited to function as the basis for selection but also – owing to the character of the supply in question – is suited to assess the economically most advantageous tender. The Board found that this condition was fulfilled in the concrete case, which concerned a service where an experienced service provider would be of particular value. The Board emphasised in this context that the reliability of supply was of special importance for the task in question, namely out of consideration for maritime safety. The Board therefore found it justified to consider the extent of the experience in the award phase while it at the same time stressed that this normally is to be considered as a selection criterion” (mans izcēlums).

80.

Lai gan ar atlases posma nošķiršanu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posma tiek liegts par piešķiršanas kritēriju izmantot saimnieciskās darbības subjekta iepriekšējo vispārējo pieredzi, tomēr ir taisnība, ka attiecībā uz atsevišķiem publiskā iepirkuma līgumiem konkrētas tehniskās grupas, kuru piedāvā pēdējais minētais, specifiskā pieredze var tikt ņemta vērā, lai izvērtētu piedāvājumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā.

81.

Kā pamatoti ir norādījusi Polijas valdība, Direktīvas 2004/18 53. pantā piegādes vai pakalpojumu kvalitāte skaidri ir minēta kā viens no kritērijiem, kurus līgumslēdzēja iestāde var ņemt vērā. Šajā ziņā Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir veikta atsauce uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu no līgumslēdzēju iestāžu viedokļa, nevis visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā abstraktus un objektīvus kritērijus. Tādējādi, lai atlasītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumslēdzējai iestādei ir jābūt iespējai noteikt faktorus, kuri ir jāņem vērā un kuru izpilde tai ļaus izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar savām īpašajām vajadzībām.

82.

Es piekrītu arī Portugāles valdībai, kura uzsver, ka iespēja un pat nepieciešamība izvērtēt piedāvājuma paša par sevi tehnisko vērtību un kvalitāti, lai piešķirtu tiesības slēgt līgumus par intelektuālu pakalpojumu sniegšanu, kuri saistīti ar apmācībām un konsultācijām, kā tas ir šajā gadījumā, ir jākonkretizē, izmantojot ar piedāvājuma saturu saistītus objektīvos elementus. Turklāt vienu no šiem galvenajiem elementiem tieši veido norāde par konkrētajiem cilvēkresursiem, kurus pretendenti norīkos līguma izpildei, un šī norāde acīmredzami nav pretendentu, bet gan paša piedāvājuma īpašība vai pazīme.

83.

Man šķiet, ka šī interpretācija vislabāk atbilst attiecīgo tiesību normu burtam un garam, kā arī Direktīvas 2004/18 sistēmai (neaizmirsīsim, ka tās mērķis ir piešķirt lielāku nozīmi kvalitātes kritērijiem) ( 32 ) attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem par tādu intelektuālu pakalpojumu sniegšanu kā apmācības un konsultācijas.

84.

Tātad, ņemot vērā Direktīvu 2004/18, piešķiršanas kritērijs attiecībā uz publiskā iepirkuma piedāvājumiem var ietvert to tehnisko grupu novērtējumu, kuras objektīvi un konkrēti piedāvā pretendenti, lai izpildītu līgumu par tādu intelektuālu pakalpojumu sniegšanu kā apmācības un konsultācijas.

85.

Visbeidzot, kā pamatoti ir norādījusi Polijas valdība, šķiet, ka no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka šajā lietā līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi citas Direktīvā 2004/18 paredzētās prasības saistībā ar nepieciešamību nodrošināt pārredzamības un nediskriminācijas principus attiecīgajā publiskā iepirkuma procedūrā.

86.

Tādējādi uz uzdoto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2004/18 pieļauj, ka noteiktos apstākļos attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ar apmācībām un konsultācijām saistītu intelektuālu pakalpojumu sniegšanai līgumslēdzējas iestādes kā vienu no faktoriem, kas veido publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, izmanto to grupu novērtējumu, kuras pretendenti konkrēti ir piedāvājuši attiecīgā līguma izpildei, ņemot vērā attiecīgo grupu sastāvu, pierādīto pieredzi un to diplomu un citu profesionālo kvalifikāciju konkrētu analīzi. Šīs iespējas izmantošana ir saderīga ar Direktīvas 2004/18 mērķiem tikai tad, ja personāla, kas ietilpst grupā, pazīmes un raksturīgās īpašības veido līgumslēdzējai iestādei izvērtēšanai iesniegtā piedāvājuma saimnieciskās vērtības noteicošo elementu un tādējādi kāda no grupas locekļiem neatļauta aizstāšana publiskā iepirkuma līguma izpildes gaitā varētu mazināt šo vērtību no līgumslēdzējas iestādes viedokļa.

87.

Lai arī jaunā Direktīva 2014/24 ratione temporis šajā gadījumā nav piemērojama ( 33 ), šeit es to norādīšu skaidrības labad, lai gūtu pilnīgu priekšstatu.

88.

No Direktīvas 2014/24 67. panta 2. punkta b) apakšpunkta izriet, ka Savienības likumdevējs uzskatīja, ka ir jāprecizē tiesību normas, kas tiek apspriestas šajos secinājumos. Saskaņā ar šo tiesību normu starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kurus līgumslēdzēja iestāde varēs ņemt vērā, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ir: “organizatoriskā struktūra, kvalifikācija un pieredze, kas raksturo personālu, kuram ir uzdota attiecīgā līguma izpilde, ja līguma izpildes līmeni var būtiski ietekmēt šā personāla kvalitāte.”

89.

Šī tiesību norma ir izskaidrota minētās direktīvas preambulas 94. apsvērumā, kas ir izteikts šādi:

“Ikreiz, kad līguma izpildes līmenim svarīga ir nodarbinātā personāla kvalitāte, līgumslēdzējām iestādēm būtu arī jāatļauj kā piešķiršanas kritēriju izmantot organizatorisko struktūru, kvalifikāciju un pieredzi, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un tā rezultātā piedāvājuma saimniecisko vērtību. Tā varētu būt, piemēram, līgumos par intelektuāliem pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju vai arhitektūras pakalpojumu gadījumā. Līgumslēdzējām iestādēm, kas izmanto šo iespēju, vajadzētu ar atbilstīgiem līgumtiesību līdzekļiem nodrošināt, ka personāls, kam uzdota līguma izpilde, patiesi pilda noteiktos kvalitātes standartus un ka šādu personālu var aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kura pārbauda, vai aizstājušais personāls var nodrošināt līdzvērtīgu kvalitātes līmeni.”

90.

Nodoms skaidrot noteikumus, kas tiek aplūkoti izskatāmajā lietā, jau ir īstenots Eiropas Parlamenta un Komisiajs direktīvas par publisko iepirkumu priekšlikumā (COM(2011) 896, galīgā redakcija). Paskaidrojumu rakstā var lasīt, ka “[..] pretendentu atlases un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nošķīrums, kas nereti rada kļūdas un pārpratumus, ir padarīts elastīgāks, ļaujot līgumslēdzējām iestādēm izlemt, kāda secība būtu vispraktiskākā, izskatot atbilstību līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem pirms atbilstības atlases kritērijiem, kā arī ļaujot kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju ņemt vērā līguma izpildei norīkotā personāla organizāciju un kvalitāti”.

91.

Līdz ar to es aicinu Tiesu uz Supremo Tribunal Administrativo prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2014/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, pieļauj, ka noteiktos apstākļos attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ar apmācībām un konsultācijām saistītu intelektuālu pakalpojumu sniegšanai līgumslēdzējas iestādes kā vienu no faktoriem, kas veido līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, nosaka faktoru, ar kuru tiek izvērtētas grupas, kuras pretendenti konkrēti ir piedāvājuši līguma izpildei, ņemot vērā attiecīgo grupu sastāvu, to pierādīto pieredzi un diplomu un citu profesionālo kvalifikāciju novērtējumu. Tomēr šīs iespējas izmantošana ir saderīga ar Direktīvas 2004/18 mērķiem tikai tad, ja personāla, kas ietilpst grupā, pazīmes un raksturīgās īpašības veido līgumslēdzējai iestādei izvērtēšanai iesniegtā piedāvājuma saimnieciskās vērtības noteicošo elementu.