17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 355/34


Prasība, kas celta 2012. gada 14. septembrī — Xeda International u.c./Komisija

(Lieta T-415/12)

2012/C 355/72

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Xeda International SA (Saint-Andiol, Francija), Pace International LLC (Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) un Decco Iberica Post Cosecha, SAU (Paterna, Spānija) (pārstāvji — C. Mereu un K. Van Maldegem, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 578/2012 (1);

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais tiesību akts ir prettiesisks acīmredzamu kļūdu vērtējumā dēļ. Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pamatojot apstrīdēto tiesību aktu ar hipotētiskām bažām: i) trīs neidentificēti metabolīti un ii) pārstrādātas preces. Komisija saistībā ar šīm bažām pieļāva arī kļūdu tiesību piemērošanā, lūdzot prasītājiem iesniegt probatio diabolica, proti, lūdzot uzrādīt neidentificētos metabolītus uzglabātos ābolos, lai gan tas nav tehniski iespējams, un lūdzot prasītājus uzrādīt riska neesamību attiecībā uz zema riska savienojumiem, kas pārstrādātās precēs nepārsniedz daudzuma noteikšanas robežu (DNR).

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais tiesību akts ir prettiesisks taisnīga procesa un tiesību uz aizstāvību pārkāpuma dēļ. Apstrīdētā tiesību akta pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ziņojums, un šī iestāde ļoti vēlā novērtējuma procesa stadijā ir ieviesusi jaunu prasību — pilnībā apstiprinātu analītisko metodi. Prasītāji pieprasītos datus iesniedza referentam, kas tos savukārt novērtēja un sagatavoja secinājumus, līdz ar ko dati bija pietiekami, lai risinātu EFSA izvirzīto jautājumu. Tomēr Komisija jaunos datus neņēma vērā. Prasītājiem turklāt netika dota iespēja risināt šo jautājumu tāpēc, ka Komisija nav pareizi izpratusi Komisijas Regulu (EK) Nr. 33/2008 (2) attiecībā uz jaunu datu iesniegšanu.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais tiesību akts ir prettiesisks nesamērīguma dēļ. Pat ja tiktu atzīts, ka jaunie pētījumi nav ņemami vērā, Komisija varēja pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu, paredzot mazāk ierobežojošus pasākumus, kā, piemēram, izvirzot nosacījumu par apstiprinošu datu iesniegšanu.


(1)  Komisijas 2012. gada 29. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 578/2012 par darbīgās vielas difenilamīna neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 171, 2. lpp.).

(2)  Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (OV L 15, 5. lpp.).